No nākamā gada spēkā stāsies grozījumi Latvijas Civillikumā, kas būtiski ietekmēs visus līgumus, kuros līguma dalībnieki ir vienojušies par līgumsodu. Lai arī jaunie Civillikuma grozījumi netiek viennozīmīgi pieņemti un uzņēmējdarbības vidē pat tiek aktīvi kritizēti, tomēr tikai to piemērošana praksē rādīs, vai jaunais regulējums nesīs cerētās pozitīvās pārmaiņas civiltiesisko darījumu saistību izpildē.

Vairākus gadus notika diskusijas par nepieciešamību ierobežot pārmērīgus līgumsodus. Atbilstoši līdzšinējiem Civillikuma noteikumiem, līgumsoda apmēru noteic līdzēji. Civillikumā noteiktu ierobežojumu neesamība bieži noveda pie nesamērīgi lieliem līgumsodiem.

Šādos gadījumos līgumsods bija kļuvis par iedzīvošanās avotu, norāda ZAB Sorainen. Šie grozījumi ir centieni precizēt līgumsoda jēdzienu, kā arī ierobežot tā apmēru, jo tiesu prakse pārmērīgu līgumsodu ierobežošanā veidojās pārāk lēni un tā nav bijusi konsekventa.

Advokāti vērš uzmanību uz to, ka Civillikums turpmāk noteiks atšķirīgus līgumsodus atkarībā no tā, vai līgumsods ir noteikts par saistību neizpildi vispār vai par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā. Ja līgumsods būs noteikts par saistību neizpildi vispār, tad to varēs noteikt kā konkrētu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kas nedrīkst būt izteikta vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Jau labu laiku tiesu virzienā straumēm plūst kreditoru (galvenokārt jau kredītiestāžu) pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Kreditoru mērķis ir vienkāršs - atgūt parādu ātri, lēti un neļaujot parādniekam celt iebildumus (uzsākt ilgstošu strīdu). Šādu efektīvu instrumentu kreditoriem nodrošina Civilprocesa likuma 50.nodaļas «Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana» tiesību normas. Taču, kā jau jebkura instrumenta pareizai pielietošanai, arī šim ir nepieciešama attiecīga sākotnējā sagatavotība. Nešaubīgi, vairums kredītiestāžu, izsniedzot aizdevumus, šāda instrumenta izmantošanas iespēju domās ir paredzējušas, bet vai praktiskais sagatavošanās process ir bijis pietiekoši rūpīgs?

Ne velti ir teiciens: «Cik juristu, tik viedokļu». Saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.nodaļu pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā. Pieteikumu tiesnesis izskata un lēmumu pieņem vienpersoniski, bez lietas dalībnieku klātbūtnes. Tātad, 34 rajonu (pilsētu) tiesas sareizinot ar tajās esošo tiesnešu skaitu, sanāk iespaidīgs viedokļu kopums, kurš, turklāt, nav pārsūdzams. Tā rezultāts ir ievērojams skaits tiesnešu lēmumu, kuros šādi pieteikumi tiek noraidīti.

Lai padarītu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas instrumenta pielietojumu efektīvāku, Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir veikusi pētījumu (publicēts Augstākās tiesas mājas lapā: at.gov.lv) par tiesu praksi saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā, izvērtējot jaunāko tiesu praksi, tajā skaitā, Augstākās tiesas Senāta tiesiskās atziņas, kas veido judikatūru attiecīgajā tiesvedībā. Tā rezultātā ir tapusi „lietošanas instrukcija”, kurā, manuprāt, būtu lietderīgi laicīgi ieskatīties jebkuram kreditoram, kurš gatavojas iesniegt tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu; parādniekam, kurš vēl cenšas panākt vienošanos ar kreditoru, kā arī īpaši personām, kuras tikai plāno slēgt darījumus, attiecībā uz kuriem pieļaujama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, t.i. darījumus, kuri tiks nodrošināti ar publisku hipotēku vai komercķīlu, darījumus par naudas samaksu vai kustamās mantas atdošanu, darījumus par īpašuma nomu vai īri, kā arī darījumus ar vekseļiem.

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāji tiesiskās aizsardzības procesu lūgs piemērot arvien biežāk, — prognozē aptaujātie nozares dalībnieki, raksta laikraksts Dienas bizness.

Maksātnspējas reģistrā atrodama informācija, ka šogad tiesiskās aizsardzības process ir ierosināts 11 uzņēmumiem, tostarp divām nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijām — SIA Remarks nekustamie īpašumi un SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art). Tas ir pasludināts 2 uzņēmumiem, tostarp SIA Remarks nekustamie īpašumi, bet piecām firmām tas ir izbeigts.

«Es domāju, ka tiesiskās aizsardzības prasīšana būs ļoti populāra tuvākajā laikā. Ja kāds attīstītājs spēj pašreizējos tirgus apstākļos izķepuroties, tas ir brīnums. Visu cieņu tiem, kas šobrīd spēj pildīt savas saistības.

Iegūstot tiesisko aizsardzību, uzņēmums iegūst laiku un iespējas plānot turpmāko darbību, pasargāt sevi no kreditoru žņaugšanas. Vai izdosies atjaunot maksātspēju, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik naudas tirgū būs pieejams. Ir vajadzīgas lielas injekcijas, lai tiktu veicināta tirgus asinsrite. Neizskatās, ka valdībai būtu tām resursi. Cerams, ka, valstij aizņemoties, zināmā mērā varbūt pat piespiežot kredītiestādes, resursi tiks laisti tirgū, jo šobrīd kredītu tirgus ir izbeidzies,» pauda Edgars Šīns, SIA Latio un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANIDA vadītājs.

Augot apkures cenām, pieaug arī iedzīvotāju īres parādi. Šīs problēmas nomocīts, namu apsaimniekotājs Latio Namsaimnieks klientiem izsūtījis rēķinus, kuru otrā pusē atzīmēti dzīvokļi, kuriem izveidojies parāds vairāk nekā 100 latu apmērā.

Apsaimniekotājs norāda, ka tādā veidā cenšas pildīt likuma prasības un informēt iedzīvotājus par notiekošo namā. Tomēr Datu valsts inspekcija uzsver, ka šādu informāciju var izpaust tikai dzīvokļu īpašniekiem un tikai tad, ja īpašnieki to pieprasa.

Kā Db.lv pastāstīja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, informējot par parādniekiem, iedzīvotājiem ļauts uzzināt, kāda situācija ir radusies namā un tiem pēc tam nav nepatīkams pārsteigums, kad, piemēram, Latvijas Gāze par iekrātajiem parādiem izlemj atslēgt ēkai savus pakalpojumus.

Viņš arī atzina, ka saistībā ar parādu maksāšanu nekas nav mainījies un uzņēmums savu peļņu iegulda parādnieku rēķinu nomaksāšanā. Jautāts vai šādā situācijā dzīvokļu īpašnieki, kuru telpas nokļuvušas sarakstā, neizlems vērsties pret uzņēmumu ar tiesvedību, A. Gontarevs norādīja, ka tās ir viņu tiesības. Viņš pastāstīja, ka ir grūti izlavierēt starp visiem likumiem un likumdošana nav koordinēta.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja koalīciju veidojošo partiju pārstāvju iesniegto Civillikuma grozījumu projektu, kas paredz, ka līgumsodu par neizpildi īstā laikā jeb termiņā var noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10% no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.

Likumā norādīts, ka līgumsods par neizpildīšanu ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

Tāpat paredzēts, ka līgumsodu par neizpildīšanu termiņā varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildīšanu varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nebūs tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Šogad 1. janvārī Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā bija ziņas par 908.9 tūkstošiem personu, tostarp 119 tūkstošiem jeb 13.01 % bija vismaz viens maksājumu kavējums vai pārkāpums.

Par to liecina Latvijas Bankā publicētais jaunākais Kredītu reģistra datu apkopojums.

No 119 tūkstošiem personām, kam bija maksājumu kavējums vai pārkāpums 36.1 % ziņojumi iesniegti par citiem kredītiem mājokļa iegādei, rekonstrukcijai, remontam, kas nav hipotēku kredīti; 34.2 % - par norēķinu karšu kredītiem, 9.8 % - par kredītiem mājokļa iegādei, rekonstrukcijai, remontam pret hipotēku, 8.8 % - par finanšu līzinga darījumiem un 1.4 % - par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas regresa prasībām.

Kopumā Kredītu reģistrā ir ziņas par 845.4 tūkstošiem fizisko personu un 63.5 tūkstošiem juridisko personu (attiecīgi 93 % un 7 % no Kredītu reģistrā esošajām ziņām).

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

No Latvijas Bankas Kredītu reģistra izveides līdz 2014. gada 31. decembrim tajā iekļautas ziņas par 3,565 miljoniem saistību (kopā spēkā esošās un izbeigušās saistības), liecina centrālās bankas dati.

Kredītiestādes bija iekļāvušas ziņas par 2,211 miljoniem saistību (62%), saistītās komercsabiedrības – par 1,3 miljoniem saistību (36,5%), krājaizdevu sabiedrības – par 51 tūkstošiem saistību (1,5%), un apdrošinātāji – par 420 saistībām (0,01%).

Pērnā gada 31. decembrī reģistrā bija ziņas kopā par 1,064 miljoniem personu, tajā skaitā, par 982 tūkstošiem fizisko personu rezidentu (92.3% no visu personu skaita), 12 tūkstošiem fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57,8 tūkstošiem juridisko personu rezidentu (5.4%) un 11 tūkstošiem juridisko personu nerezidenu (1,1%).

Spēkā esošas saistības, kuras uzskaitītas dalībnieku bilancēs 31. decembrī bija 648 tūkstošiem personu.

Lai ierobežotu nesamērīgu līgumsodu prasījumus, Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, pieņēma grozījumus Civillikumā.

Ar Civillikuma grozījumiem tiek precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Noteikts, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.Civillikuma papildinājumi Saistību tiesību daļā nosaka, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat noteikts, ka tiesai būs pienākums samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tiesa to atzinusi par pārmērīgu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Augsta riska jeb augsta ienesīguma obligācijas (angliski high-yield bonds vai junk bonds) ir parāda vērtspapīri, kurus emitējuši uzņēmumi ar investīciju līmenim neatbilstošu, spekulatīvu kredītreitingu.

Aģentūras Standard & Poor’s (S&P) gadījumā tas nozīmētu kredītreitingus ne augstākus par BB+. Vārdi «augsta riska» nozīmē, ka obligācijām ir augsta varbūtība piedzīvot saistību neizpildi (default) un investoram ciest reālus ieguldījuma zaudējumus. Augsta riska obligācijas emitē ne tikai mazi un finansiāli nepietiekoši stipri uzņēmumi ar paaugstinātu kredītrisku, bet arī lielas un pazīstamas korporācijas, kuru kredītrisks ir pieaudzis biznesa problēmu vai vispārēju ekonomisko attīstības tendenču izmaiņu dēļ. Piemēram, ASV autobūves pārstāvju Ford un Crysler emitētās obligācijas šobrīd tiek ierindotas augsta riska kategorijā.

Pēdējo piecu gadu laikā visstraujāk Latvijas uzņēmējdarbības vidē saistību slogs samazinājās 2010. gadā. Savukārt šogad visās tautsaimniecības nozarēs vērojama saistību sloga palielināšanās, kas skaidrojama ar uzņēmumu nepieciešamību pēc papildu apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām biznesa attīstības un konkurētspējas nodrošināšanai, leicina SEB bankas paziņojums.

Vislielākais saistību pieaugums vērojams ražošanas un tirdzniecības nozarēs, kur saistību sloga koeficients ir aptuveni 1.35. Transporta nozarei saistību slogs tuvojas 1.0 un lauksaimniecībā tas ir 0.75. Savukārt vismazākais saistību slogs (0.1) ir būvniecībā, kas skaidrojams ar to, ka šajā biznesa jomā daudz tiek izmantotas avansa, darba izpildes un garantijas laika garantijas, kas ir ārpusbilances saistības.

Banka norāda, ka ekonomikā par komforta līmeni atzīst koeficientu līdz 3.5.

Saistību slogs jeb saistību īpatsvars pret pelnītspēju parāda, cik gados uzņēmums spētu nomaksāt saistības, neieguldot pamatlīdzekļos un apgrozāmajā kapitālā. Vislielākais saistību slogs uz uzņēmumu pelnītspēju pēdējos piecos gados bija tieši pirms krīzes - 2008. gadā. Savukārt, sākoties ekonomikas lejupslīdei, 2009. un 2010. gadā uzņēmumu saistības visās nozarēs samazinājās, taču 2011. gadā visās nozarēs tika novērota saistību sloga palielināšanās.

Šogad jūnija beigās dažādas kredītsaistības bija 824 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas veido 68.7 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Latvijas Bankas sniegtā informācija par tās uzturētā Kredītu reģistra datiem liecina, ka šogad 30. jūnijā reģistrā bija ziņas par 878 831 personu, t.sk. par 824 256 fiziskajām personām rezidentiem, 6615 fiziskajām personām nerezidentiem, 43036 juridiskajām personām rezidentiem un 4924 juridiskajām personām nerezidentiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad 2. ceturksnī Latvijā bija 1.199 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Visvairāk (74.5 %) datus bija ievadījušas bankas - 1.597 miljonus saistību, kuru kopējais atlikums bijis 15.46 miljardi latu. Saistītās komercsabiedrības paziņojušas par 529.9 tūkstošiem saistību, kuru kopējais atlikums jūnija beigās bija 1.63 miljardi latu.

Pirmā ceturkšņa beigās no 1,647 miljoniem spēkā esošajām saistībām maksājumu kavējumu nebija 1,243 miljoniem saistību jeb 75,45%.

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītreģistra dati, maksājumu kavējums līdz piecām dienām ir 45,98 tūkstošiem saistību (2.79%), no 6 līdz 30 dienām - 58 tūkstošiem saistību, no 31 dienas līdz 90 dienām – 44,32 tūkstošiem saistību, no 91 dienas līdz 180 dienām – 32,93 tūkstošiem saistību.

No latos izsniegtajām 1,238 tūkstošiem saistību 53,1% saistību bija citi kredīti patēriņa preču iegādei, 40,9% - norēķinu karšu kredīti, 1,5% - hipotēku kredīti mājokļa iegādei.

Savukārt no 389 tūkstošiem eiro izsniegtajiem aizdevumiem 33,3% bija hipotēku kredīti mājokļa iegādei, 25,2% - finanšu līzinga darījumi, 20,2% - citi kredīti patēriņa preču iegādei.

Grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņus, visticamāk, tiks pieņemti, pieļaujot nelielus trūkumus.

Lai arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti kvoruma trūkuma dēļ nespēja nobalsot par grozījumu nodošanu Saeimai trešajam lasījumam, ir skaidrs, ka opozīcijas priekšlikumi netiks ņemti vērā un norādes par nepilnībām Maksātnespējas likuma 155. pantā aprakstītajos noteikumos tiks atliktas debatēm uz vēlāku laiku.

Parādnieku paradokss

Priekšlikums izņemt no Maksātnespējas likuma 155. panta 3. daļas otro punktu, kas paredz segt tikai 20% no kopējām saistībām. Iesākumā liekas, kādēļ opozīcija iestājas pret zemāko saistību atmaksas summu, jo pārējās panta sadaļas paredz 50%, 35% un 33% atmaksu no saistībām.

Diskusijas, kā izrādās, par šo lietu jau notikušas 12. Saeimā. Likuma grozījumus uz pēdējo lasījumu Saeimā pieteica deputāts Igors Pimenovs, norādot, ka priekšlikums ir svarīgs, jo attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu.

Pēdējo gadu laikā komersanti aizvien biežāk ir spiesti saskarties ar objektīvām, ārpus viņu ietekmes sfēras pastāvošām grūtībām izpildīt no noslēgtajiem līgumiem izrietošās saistības. Šāda problēma, jo īpaši bija un ir vērojama būvniecības nozarē.

COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gadā bija novērojams “piegādes ķēdes pārtraukums”, kas izraisīja augstu pieprasījumu gan pēc ikdienišķām precēm, gan būvmateriāliem, tādējādi radot cenu kāpumu. Tas būvnieku starpā raisīja diskusijas par nepieciešamību jau noslēgtajos līgumos ietvert cenu indeksācijas risinājumus. Risinājumi tika meklēti neskatoties uz to, ka šie līgumi bija noslēgti vēl pirms straujā būvmateriālu cenu kāpuma un tajos nebija pielīgta iespēja mainīt līguma cenu.

Šobrīd nepieciešamība izdarīt izmaiņas jau noslēgtos līgumos kļūst vēl aktuālāka. Ukrainā notiekošās karadarbības rezultātā rietumu valstis ir ieviesušas dažādas sankcijas pret Krieviju, Baltkrieviju, kā arī pret virkni juridisku un fizisku personu. Šo izmaiņu rezultātā visā Eiropā un ne tikai atkal ir redzams būtisks cenu pieaugums un pat atsevišķu būvmateriālu iztrūkums.

Šā gada jūnija beigās Latvijā bija 230 672 tādu personu, kas bija kavējušas vismaz 100 latu parāda atmaksu vairāk nekā 60 dienas. Tas ir 22,75% no kopējā personu skaita (1,014 milj.).

Tajā skaitā 167,8 tūkstošiem saistību šā gada jūnija beigās bija kavējums vairāk nekā 180 dienas kredītu atmaksai par 1,87 miljardiem latu, liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra dati.

Saskaņā ar datiem, salīdzinot ar 2012.gada jūnija beigām kopējais personu ar kredītu maksājumu kavējumiem (tiesa, tiek uzskaitīti arī novērstie kredītu maksājumu pārkāpumi) skaits ir sarucis par 24 tūkstošiem jeb 9,45%. 2009.gada marta beigās kredītu maksājumu pārkāpēju skaits bija 128,4 tūkstoši personu. Tomēr personu ar vairāk nekā pusgada maksājumu kavējumiem skaits gada laikā - kopš 2012. gada jūnija beigām - pieaudzis par 22,5 tūkstošiem jeb 15%. Bet tik ilgi kavēto kredītu atlikums sarucis par 270 milj. Ls jeb 12,6%.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Civillikuma norma, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, attieksies arī uz līgumiem, kas slēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās. Līgumsoda griesti būs spēkā, ja par šo līgumu izpildi līdz 2014.gada beigām nebūs celta prasība tiesā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību.

Tiesiskais regulējums, ka līgumsods nevar pārsniegt 10 procentus, attiecas uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.janvāra. Taču Saeimas šodien pieņemtie likuma grozījumi paredz pārejas periodu un nosaka, ka līgumsoda ierobežojums attieksies arī uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada beigām un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra. Ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem netiks celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra uz tiem attieksies līgumsoda griesti un jaunā parāda atmaksas kārtība, tādējādi uz atlikušo līguma laiku pasargājot puses no pārmērīgu un netaisnīgu līgumsodu samaksas.

Lai veicinātu apsaimniekotāju aktīvāku komunikāciju ar dzīvokļu īpašniekiem un tādējādi novērstu parādu veidošanos, mazinātu nemaksātāju skaitu un sekmētu esošo parādu piedziņu, paredzēts paplašināt pārvaldnieka pienākumu loku un atbildību par apsaimniekošanu.

Dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem īpaši svarīgs ir parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt tā uzkrāšanos, norāda Ekonomikas ministrija (EM). Tāpēc EM rosinājusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas izstrādāti ar mērķi paplašināt pārvaldnieka pienākumu loku un līdz ar to arī atbildību par īpašuma efektīvu apsaimniekošanu. Grozījumi atbalstīti šodienas Ministru kabineta sēdē.

EM rosinātie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz precizēt līguma veidus, kurus, pildot uzdotās pārvaldīšanas darbības, pārvaldnieks kā pilnvarotā persona slēdz dzīvokļu īpašnieku vārdā, un līgumos, kurus pārvaldnieks slēdz savā vārdā, kā arī paredz nosacījumu par to, ka, saņemot pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus, pārvaldnieks vienlaikus uz likuma pamata iegūst tiesības veikt maksājumus un saņemt maksājumus, kā arī vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku, pat ja tas nav norādīts pārvaldīšanas līgumā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), balstoties uz SIA NCC Konstrukcija iesniegumu, izvērtēs iespējamos pārkāpumus sanatorijas Ķemeri privatizācijā, kā arī valsts amatpersonu bezdarbību, neveicot privatizācijas noteikumu izpildes kontroli, norādīts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

SIA NCC Konstrukcija šā gada aprīlī vērsās ar iesniegumu KNAB, norādot uz sanatorijas Ķemeru privatizācijas līguma noteikumu neizpildi.

«Jau vairākkārt ir paustas šaubas par Ominasis Latvia veikto ieguldījumu apjomiem un privatizācijas līguma neizpildi. Taču ne VAS Privatizācijas aģentūra, ne arī Ekonomikas ministrija nav veikuši atbilstošas darbības, lai veicinātu šī līguma nosacījumu izpildi un sanatorijas nodošanu ekspluatācijā. Tas norāda uz VAS Privatizācijas aģentūra, gan Ekonomikas ministrijas amatpersonu acīmredzamu bezdarbību. Uzskatu, ka Ekonomikas ministrija ir bijusi aizdomīgi pretimnākoša gan attiecībā uz privatizācijas līguma termiņu pagarināšanu, gan uz privatizācijas nosacījumu neizpildi,» norāda SIA NCC Konstrukcija valdes loceklis Mareks Kļaviņš.