Jaunākais izdevums

Grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņus, visticamāk, tiks pieņemti, pieļaujot nelielus trūkumus.

Lai arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti kvoruma trūkuma dēļ nespēja nobalsot par grozījumu nodošanu Saeimai trešajam lasījumam, ir skaidrs, ka opozīcijas priekšlikumi netiks ņemti vērā un norādes par nepilnībām Maksātnespējas likuma 155. pantā aprakstītajos noteikumos tiks atliktas debatēm uz vēlāku laiku.

Parādnieku paradokss

Priekšlikums izņemt no Maksātnespējas likuma 155. panta 3. daļas otro punktu, kas paredz segt tikai 20% no kopējām saistībām. Iesākumā liekas, kādēļ opozīcija iestājas pret zemāko saistību atmaksas summu, jo pārējās panta sadaļas paredz 50%, 35% un 33% atmaksu no saistībām.

Diskusijas, kā izrādās, par šo lietu jau notikušas 12. Saeimā. Likuma grozījumus uz pēdējo lasījumu Saeimā pieteica deputāts Igors Pimenovs, norādot, ka priekšlikums ir svarīgs, jo attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu.

Kā zināms, fiziskas personas maksātnespējas procesa galvenais mērķis pēc tā definīcijas ir panākt, lai cilvēks atgrieztos ekonomiskajā apritē pēc iespējas ātrāk. Sāktu maksāt valstij nodokļus, nemēģinātu rast darbu, kur maksā aploksnē, neaizbrauktu no valsts, kur viņu vajā par māju, kuru viņš it kā pircis, bet kuras sen vairs nav.

«Saistību dzēšanai likumā noteiktā saistību kvalificēšanas kārtība pieļauj, ka var izveidoties netaisnīga situācija. Tas būtībā ir paradokss, ka lielāku saistību dzēšanai rodas labvēlīgāki saistību dzēšanas nosacījumi nekā mazāko saistību dzēšanai. Proti, ar relatīvi mazāko samaksāto parādu daļu lielākas atlikušās saistības var dzēst īsākā laika periodā, bet ar relatīvi lielāko samaksāto saistību daļu mazāki parādi jādzēš ilgākā laika periodā. Tas nav nedz ekonomiski pamatoti, nedz taisnīgi,» sacīja I. Pimenovs, norādot uz konkrētām civillietām un piemēriem. Viņaprāt, izslēdzot punktu, kas paredz 20% atlikušo saistību atmaksu pusotra gada laikā, problēma būtu atrisināta. Izslēgšanas gadījumā paliktu norma par 33% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kas maksājami kreditoram. Saistību izpildes ilgums tiek definēts atkarībā no atlikušā parāda summas.

Daudz labāk problēmu izskaidro Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, tas pats, kurš 2015. gadā parakstīja 200 miljonu vērto vekseli Lielvārdes pašvaldības vārdā.

«Nerunāju par parādnieka pienākumiem. Likums ir netaisnīgs pret cilvēkiem, kuriem ienākumi ir vienādi, bet saistības ir dažādas. Piemēram, ar parādu 9000 eiro un minimālo algu cilvēks var segt 20% no summas pusotra gada laikā. Savukārt cilvēkam, kuram saistības ir 29 tūkstoši eiro un tā pati minimālā alga, procedūra ir viens gads. Tā ir netaisnība, un tādēļ ir priekšlikums šo netaisnību likvidēt,» teica J. Āboliņš.

Visu rakstu lasiet 30. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste,02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditori drīkst iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Db.lv,01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada 1.septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22.pants noteic, ka līdz 2021.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uļmans atcelts no Mono valdes priekšsēdētāja amata

LETA,06.07.2022

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apmierina Sprūda lietas prokuroram Cinkmanim pieteikto noraidījumu

LETA,24.09.2019

Advokāte Sandra Sleja un apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

LETA,26.05.2022

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais uzņēmējs Mihails Uļmans tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mono izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu

LETA,03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Parādniekus ar maksātnespēju nobiedēt nevar

Māris Ķirsons,14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja.

Foto: LETA

Līdz šā gada 1. septembrim uzņēmumu kreditoriem ir atņemtas tiesības pieteikt parādniekiem maksātnespēju, taču parādnieku valdes locekļiem nav atcelta atbildība par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.

Jaunāko laiku Latvijas vēsturē pirmo reizi ar likumu ir aizliegts kreditoriem pieteikt parādnieka - juridiskajās personas - maksātnespēju. Jāņem gan vērā, ka likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību neliedz parādniekam pieteikt maksātnespēju gadījumā, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības.

Visu rakstu lasiet 14. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, papildus jau ierastajiem biznesa attīstības šķēršļiem, uzņēmēju biznesa tvērienu pārbauda arī koronavīruss Covid-19, kas ieviesis ievērojamas izmaiņas ierastajā uzņēmējdarbības vidē.

Dažādi ierobežojumi, kas kavē biznesa attīstību vai pat apstādina to pilnībā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamikā gada pirmie divi mēneši nav būtiski atšķīrušies no 2019.gada attiecīgā laika perioda, taču jau martā novērots jaunu uzņēmumu kritums teju par 20%, tam vēl būtiskāk sarūkot aprīlī. Lursoft dati rāda, ka šī gada aprīlī reģistrēti vien 436 jauni uzņēmumi, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušā gada aprīlī. Arī turpmākajos mēnešos jauno uzņēmumu skaits bijis mazāks nekā 2019.gadā, taču tas piesardzīgi palielinājies. Jūlijā jau reģistrēts par 47 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, arī septembrī šis gads pārsniedzis iepriekšējā gada rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA,21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Īstais brīdis drosmīgiem finanšu problēmu risinājumiem

Mareks Diks Zvērināts advokāts/Maksātnespējas administrators, Ilmārs Svarinskis Zvērināta advokāta palīgs,08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko darīt uzņēmējam (uzņēmuma valdei), ja biznesa finanšu problēmas pirmajā brīdī šķiet nepārvaramas? Meklēt iespēju pieteikties valsts atbalsta pasākumiem vai sākt domāt par maksātnespēju?

Iespējams, labākais risinājums ir fundamentāli pārskatīt visu biznesu, bet parādu sloga līdzsvarošanai izmantot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Atcerēsimies, Maksātnespējas likums nosaka uzņēmuma valdei absolūtu pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja ir iestājusies kāda no likumā definētajām maksātnespējas pazīmēm. Vienīgais izņēmums - ja ir panākta vienošanās ar kreditoriem par TAP. Savukārt tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt jau tad, kad situācija vēl nav kļuvusi pavisam ļauna. Patlaban daudziem uzņēmumiem ir būtiski kritušies pasūtījumi, iespējams, sāk kavēties ienākošie maksājumi. Ja to vēl papildina pārbaudīta informācija par pamatīgām klientu vai piegādātāju problēmām, tad ir vērts padomāt par TAP ierosināšanu. Šāds lēmums ir ļoti svarīgs, ja uzņēmums vēlas turpināt darbu arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators Vigo Krastiņš plāno vērties Maksātnespējas kontroles dienestā, lai atbrīvotie darbinieki saņemtu viņiem pienākošos līdzekļus.

«PNB bankas» maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš norādīja, ka līdz šim no darba atbrīvoti aptuveni 200 bankas darbinieku, kuru pienākumi bija saistīti ar bankas produktu pārdošanas funkciju nodrošināšanu: klientu apkalpošanas speciālisti, mārketinga un pārdošanas speciālisti.

Taču šobrīd bankā turpina strādāt vēl nedaudz vairāk kā 200 darbinieku.

«Darbu turpina tie darbinieki, kuru pildītie pienākumi ir nepieciešami bankas aktīvu uzturēšanai un atgūšanai, tomēr arī esošo darbinieku nepieciešamība tiek regulāri izvērtēta un tuvākajos mēnešos ir plānotas jaunas darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar bankas esošajiem darbiniekiem,» pauda Krastiņš. Tāpat viņš atzina, ka, veikt galīgo norēķinu ar atbrīvotajiem darbiniekiem, ko paredz Darba likuma normas, neļauj Kredītiestāžu likums, kurā ir noteikts, ka atlaistie darbinieki iegūst kreditora statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešie maksājumi pasargās godprātīgos maksātājus?

Gatis Roze, Civinity Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs,31.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sākts Lietuvas maksājumu apstrādes jaunuzņēmuma Kevin EU bankrota process

LETA/ELTA,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas apgabaltiesa ceturtdien sāka finansiālās grūtībās nonākušā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Kevin EU", kas nodarbojas ar maksājumu apstrādi, bankrota procesu, vēsta ziņu portāls "15min.lt".

Juridisko personu maksātnespējas likums noteic, ka Lietuvā bankrota lietu sāk, ja kompānija ir maksātnespējīga un nav sākta restrukturizācijas lieta. Par maksājumu risinājumu sniedzēja "Kevin EU" maksātnespējas administratoru iecelts uzņēmums "IS Group".

Tiesa secināja, ka finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums ir maksātnespējīgs un nevar pienācīgi pildīt savas mantiskās saistības, un nolēma, ka ir sākams bankrota process.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas centrālā banka ierobežoja "Kevin EU" darbību.

Lietuvas banka paziņoja, ka "Kevin EU" vairāk nekā piecus mēnešus ir nokavējis gada finanšu pārskata iesniegšanu, nespēj izpildīt finansiālās saistības pret kreditoriem un nodrošināt darbības nepārtrauktību. Izvērtējot saņemto informāciju, Lietuvas Banka secināja, ka pastāv risks maksājumu apstrādes kompānijas "Kevin EU" stabilai un uzticamai darbībai un tā klientu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts auto tirgotāja SIA "Karlo Motors" tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Tas izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Maksātnespējas likums nosaka, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu; nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Likumam būtu jāļauj atkāpties no nesamērīgi apgrūtinoša līguma

Jānis Jurkāns, zvērinātu advokātu biroja “CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts; Kristaps Dortāns, zvērinātu advokātu biroja “CersJurkāns” jurists,30.03.2022

Jānis Jurkāns, Zvērinātu advokātu biroja “CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā komersanti aizvien biežāk ir spiesti saskarties ar objektīvām, ārpus viņu ietekmes sfēras pastāvošām grūtībām izpildīt no noslēgtajiem līgumiem izrietošās saistības. Šāda problēma, jo īpaši bija un ir vērojama būvniecības nozarē.

COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gadā bija novērojams “piegādes ķēdes pārtraukums”, kas izraisīja augstu pieprasījumu gan pēc ikdienišķām precēm, gan būvmateriāliem, tādējādi radot cenu kāpumu. Tas būvnieku starpā raisīja diskusijas par nepieciešamību jau noslēgtajos līgumos ietvert cenu indeksācijas risinājumus. Risinājumi tika meklēti neskatoties uz to, ka šie līgumi bija noslēgti vēl pirms straujā būvmateriālu cenu kāpuma un tajos nebija pielīgta iespēja mainīt līguma cenu.

Šobrīd nepieciešamība izdarīt izmaiņas jau noslēgtos līgumos kļūst vēl aktuālāka. Ukrainā notiekošās karadarbības rezultātā rietumu valstis ir ieviesušas dažādas sankcijas pret Krieviju, Baltkrieviju, kā arī pret virkni juridisku un fizisku personu. Šo izmaiņu rezultātā visā Eiropā un ne tikai atkal ir redzams būtisks cenu pieaugums un pat atsevišķu būvmateriālu iztrūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TM: Parādu atlaišana riska personām var būtiski mazināt "pelēko zonu"

LETA,21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumprojekts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir svarīgs, jo palīdzēs vairākiem cilvēkiem iziet no pelēkās zonas, šodienas Saeimas juridiskās komisijas sēdē, sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Šodien juridiskās komisija skatīja likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

TM uzsvēra, ka fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir tiesiska rakstura pasākums, ja cilvēkam zemo ienākumu dēļ nav iespēja nokārtot savas parādsaistības.

Likums attiecas uz fizisko personu, kurai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kurām iestājies izpildes pienākums, un kuras nesasniedz Maksātnespējas likumā noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmju slieksni.

Medina norādīja, ka uz šāda parāda atlaišanu varētu būt attiecināms arī uz kopējām saimniecībām, jo viņas dala sava budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AML procedūras ir vērts ieviest arī tiem, kam tas nav obligāti

Konstantīns Teļakovs, zvērināts advokāts, WALLESS,02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru