Grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņus, visticamāk, tiks pieņemti, pieļaujot nelielus trūkumus.
Lai arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti kvoruma trūkuma dēļ nespēja nobalsot par grozījumu nodošanu Saeimai trešajam lasījumam, ir skaidrs, ka opozīcijas priekšlikumi netiks ņemti vērā un norādes par nepilnībām Maksātnespējas likuma 155. pantā aprakstītajos noteikumos tiks atliktas debatēm uz vēlāku laiku.
Parādnieku paradokss
Priekšlikums izņemt no Maksātnespējas likuma 155. panta 3. daļas otro punktu, kas paredz segt tikai 20% no kopējām saistībām. Iesākumā liekas, kādēļ opozīcija iestājas pret zemāko saistību atmaksas summu, jo pārējās panta sadaļas paredz 50%, 35% un 33% atmaksu no saistībām.
Diskusijas, kā izrādās, par šo lietu jau notikušas 12. Saeimā. Likuma grozījumus uz pēdējo lasījumu Saeimā pieteica deputāts Igors Pimenovs, norādot, ka priekšlikums ir svarīgs, jo attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu.
Kā zināms, fiziskas personas maksātnespējas procesa galvenais mērķis pēc tā definīcijas ir panākt, lai cilvēks atgrieztos ekonomiskajā apritē pēc iespējas ātrāk. Sāktu maksāt valstij nodokļus, nemēģinātu rast darbu, kur maksā aploksnē, neaizbrauktu no valsts, kur viņu vajā par māju, kuru viņš it kā pircis, bet kuras sen vairs nav.
«Saistību dzēšanai likumā noteiktā saistību kvalificēšanas kārtība pieļauj, ka var izveidoties netaisnīga situācija. Tas būtībā ir paradokss, ka lielāku saistību dzēšanai rodas labvēlīgāki saistību dzēšanas nosacījumi nekā mazāko saistību dzēšanai. Proti, ar relatīvi mazāko samaksāto parādu daļu lielākas atlikušās saistības var dzēst īsākā laika periodā, bet ar relatīvi lielāko samaksāto saistību daļu mazāki parādi jādzēš ilgākā laika periodā. Tas nav nedz ekonomiski pamatoti, nedz taisnīgi,» sacīja I. Pimenovs, norādot uz konkrētām civillietām un piemēriem. Viņaprāt, izslēdzot punktu, kas paredz 20% atlikušo saistību atmaksu pusotra gada laikā, problēma būtu atrisināta. Izslēgšanas gadījumā paliktu norma par 33% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kas maksājami kreditoram. Saistību izpildes ilgums tiek definēts atkarībā no atlikušā parāda summas.
Daudz labāk problēmu izskaidro Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, tas pats, kurš 2015. gadā parakstīja 200 miljonu vērto vekseli Lielvārdes pašvaldības vārdā.
«Nerunāju par parādnieka pienākumiem. Likums ir netaisnīgs pret cilvēkiem, kuriem ienākumi ir vienādi, bet saistības ir dažādas. Piemēram, ar parādu 9000 eiro un minimālo algu cilvēks var segt 20% no summas pusotra gada laikā. Savukārt cilvēkam, kuram saistības ir 29 tūkstoši eiro un tā pati minimālā alga, procedūra ir viens gads. Tā ir netaisnība, un tādēļ ir priekšlikums šo netaisnību likvidēt,» teica J. Āboliņš.
Visu rakstu lasiet 30. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!