Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» no čehu uzņēmuma «Škoda» par savlaicīgi nepiegādātiem transportlīdzekļiem vēlas piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka uzņēmums kopā ar auditorkompāniju «Ernst & Young Baltic» patlaban aktīvi strādā pie korupcijas skandālā iesaistīto iepirkumu izvērtēšanas. Līdz šim esot konstatēts, ka soda naudās «Rīgas satiksme» varēs iekasēt vismaz piecus miljonus. No 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti esot tikai 54, bet no 20 tramvajiem - tikai septiņi.

«Abi šie iepirkumi ir noslēgušies, bet transportlīdzekļu nav un līgumos ir atrunāti līgumsodi par nosacījumu neizpildi. Šobrīd ir skaidrs, ka piegādātājiem varēsim prasīt vairāk nekā piecus miljonus eiro,» sacīja Matīss.

Tikmēr ipirkums, kas paredz no Polijas uzņēmuma «Solaris Urbino» saņemt 175 autobusus, vēl tiekot vērtēts, jo līdz šim Rīgai piegādāti jau 140 transportlīdzekļi. Šis iepirkums paredz, ka transportlīdzekļus skaitu var palielināt vēl par 30%, ko iepriekšējā uzņēmuma valde arī īstenoja, kā rezultātā sadarbība pagarināta līdz 2020.gadam. «Taču arī te vairāki termiņi nav ievēroti un līgumsodi būs,» pauda Matīss.

Saeima pieņēmusi grozījumus Civillikumā, ievērojami rūpīgāk nekā līdz šim precizējot jēdzienu «līgumsods». Proti, cita starpā ir noteikts, ka līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Šīs normas pretinieki var izvirzīt vismaz divus argumentus tam, kāpēc Saeimas pieņemtais lēmums nav pareizs, un abos gadījumos nevarēs nepiekrist.

Vispirms jau jāteic, ka nauda ir jāaizņemas nevis tik lielā apmērā, cik gribas, bet tik, cik var atdot. Frāze par apzinīgu aizņemšanos ir bieži skandēta un pamazām jau sāk balansēt uz banalitātes robežas, bet tā ir taisnība. Ne jau «ļaunās bankas» vai citi aizdevēji kādam spiež aizņemties. Jā, to tiek piedāvāts darīt, reizēm pārāk uzbāzīgi un pat derdzīgi, bet ne uzspiests. Tāpat jāteic, ka līgumsodi parasti ir atrunāti līgumā, ko persona paraksta, aizņemoties naudu, taču... Mēdz teikt, ka lielākie meli tiek pieļauti katru reizi, kad cilvēks kādā no interneta portāliem uzklikšķina uz sadaļas ar uzrakstu «iepazinos un piekrītu». Par līgumiem pārsvarā gadījumu var teikt tieši to pašu. Kredītņēmēji nav nekādas svētās govis, taču realitāte ir tāda, ka cilvēki bieži vien naudu aizņemas tāpēc, ka gribas vismaz tādu pašu auto kā kaimiņam, nevis tādēļ, ka aizņemties ļauj ģimenes budžets, un aizdevuma nosacījumus paraksta, tos neizlasot. Šeit arī rodas praktiskā nepieciešamība pēc Saeimas nupat pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā. Protams, var teikt, ka 10% līgumsoda griesti ierobežo uzņēmējdarbību, tomēr jāņem vērā, ka tādējādi vismaz tiek iegūta summa, ko prātam saprotamā periodā vismaz ir cerības atgūt. Respektīvi, var jau noteikt, ka līgumsods ir 50%, 70% vai pat 150% apmērā no pamatsummas, tomēr jautājums ir par to, cik reāli aizdevējam tādā gadījumā ir atgūt aizdoto naudu kopā ar visiem procentiem un līgumsodu?

Labi saprotot, ka būtu nepieciešams ierobežot iespēju nācijai nonakt vēl lielākā parādu jūgā, nekā tā jau ir, ņemot tā dēvētos ātros kredītus, likumdevējam ienāca prātā doma, ka jāierobežo maksimālā summa, kas kredītņēmējiem būtu jāmaksā līgumsoda veidā.

Tiktāl viss būtu pareizi – acīmredzot arī pieauguši cilvēki ne vienmēr ir nobrieduši un diez ko nespēj izvērtēt, cik bieži un cik lielas summas var atļauties aizņemties, un tādējādi pārāk bieži kļūst no kredītņēmējiem par kredītlūzeriem. Problēma sākās brīdī, kad likumdevējs Latvijā nolēma iet vēl tālāk, nosakot, ka līgumsodi, kavējuma naudas utt. jebkura darījuma gadījumā nedrīkstēs būt lielākas par 10% no tā summas. Un šī norma stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra, tēlaini sakot, izlejot no vannas ūdeni kopā ar visu bērnu.

Minētajā normā nevarētu saskatīt nekādas īpaši lielās problēmas, situācijās, kad runa ir par vienreizēju darījumu. Taču vēl ir arī ilgtermiņa sadarbības līgumi, piemēram, starp patērētāju un telekomunikāciju operatoru. Atbilstoši jaunajai normai, iznāk, ka ieguvējs jebkurā gadījumā ir pārādnieks, jo ir stipri vien minimāls slieksnis viņa sodīšanai par savlaicīgu saistību nekārtošanu. Īpaši būtiski tas ir, ņemot vērā apstākli, ka parasti līgumsodi tiek paredzēti nevis tāpēc, lai, piemēram, pakalpojumu sniedzējs gūtu iespējami lielākus ienākumus uz sava darbības partnera nelaimes rēķina, bet gan tādēļ, lai sadarbības partneri kārtīgi padomātu, pirms aizrautos ar ideju par saistību nepildīšanu. Tomēr arī tas vēl nebūt nav lielākais iespējamais paradokss saistībā ar līgumsodu ierobežošanas normu. Problamātiskākais jautājums šeit ir līgumsodu griestu uzlikšana vecajiem jeb iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem.

Aicinājumi paņemt ātro kredītu piesaista Latvijas iedzīvotāju uzmanību, gan palūkojoties uz reklāmas stendiem ielās, gan braucot sabiedriskajā transportā un gaidot tā pieturvietās, gan dažādos plašsaziņas līdzekļos un arī interneta portālos. Tādēļ laikraksts Diena pētījis, vai kritēriju izstrādāšana nebanku kredītdevēju reklāmām varētu mazināt iedzīvotāju vieglprātīgas aizņemšanās risku.

«Ātros kredītus ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājam pat 15 minūtēs, un ļoti īsā laikā tie kļuvuši ārkārtīgi populāri. Tirgus strauji attīstījies, taču tā regulējums un kontrole bijusi vāja,» norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un piebildis, ka iepriekš noteiktie regulējumi nav bijuši pietiekami, lai novērstu visus būtiskos riskus Latvijas iedzīvotājiem un valsts ekonomikai. Valdības iesaistīšanos prasot nozares reklāmas un mārketinga kampaņas, kas ministra skatījumā «nereti ir manipulatīvas un maldinošas», raksta Diena.

«Galvenā problēma šībrīža ātro kredītdevēju īstenotajā komercpraksē ir, ka tā var veicināt bezatbildīgu aizņemšanos,» teikusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde un skaidrojusi, ka nebanku kreditētāji reklāmās un mārketinga aktivitātēs norāda, ka pirmais kredīts ir bez maksas, tādā veidā mudinot patērētājus aizņemties, bet reizēm veidojot nepareizu priekšstatu par pakalpojuma būtību.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) biedri ir vienojušies ierobežot līgumsoda apmēru, paredzot, ka tas nepārsniegs 100% no izsniegtā parāda - kas ietver gan aizdevuma pamatsummu, gan komisijas maksu par tā izsniegšanu, liecina LNKA paziņojums. Šādu paziņojumu gan varētu vērtēt arī kā sabiedrisko attiecību gājienu, jo šādu praksi daudzi īstenojuši jau pirms tam.

^{(Ziņa papildināta ar PTAC viedokli.)}

Līgumsoda ierobežojumu asociācijas biedri piemēros tiem kredītiem, kas tiks izsniegti sākot ar 1. martu un turpmāk.

«Asociācijas biedri iestājas par samērīgu līgumsoda noteikšanu, jo tā mērķis ir panākt, lai pakalpojuma ņēmējs apzinīgi pildītu savas saistības, nevis peļņas gūšanai. Katrs izsniegtais kredīts, kas netiek atdots, rada uzņēmumiem zaudējumus,» norāda asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Tāpat asociācijas biedri lēma pilnveidot savus klientu līgumus, skaidri un saprotami iestrādājot informāciju par piemērotajiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem (nokavējuma procentiem vai līgumsodiem), kas tiek piemēroti gadījumos, ja klients neveic savlaicīgu aizdevuma atmaksu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija, informēja PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 28.novembrim saistībā ar SIA Cityparks Latvija rīcību, patērētājiem piemērojot līgumsodus par neatbilstošu autostāvvietas pakalpojumu izmantošanu, PTAC ir vērsušies 428 patērētāji. PTAC 2018.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atzina šādu SIA Cityparks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu.

PTAC norāda, ka patērētājiem tiek piedāvāti un piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi par nesamērīgu un netaisnīgu līgumsodu, proti, tādu līgumsodu, kura apmērs neatbilst likumā noteiktajiem ierobežojumiem; netiek nodrošināta patērētāju interesēm atbilstoša sūdzību izskatīšana pēc būtības; netiek nodrošināts pietiekošs laiks iepazīties ar līguma noteikumiem un izpildīt tajos paredzētās darbības.

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

Valsts galvenā autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) Ķekavas apvedceļa posma rekonstrukciju plānots īstenot kā publiskās – privātās partnerības (PPP) projektu, otrdien konceptuāli atbalstījusi valdība, vērtējot Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu, informē SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Projekta finansiālie aspekti tiks vērtēti jauno politikas iniciatīvu nākamajam gadam ietvaros.

Ministra norāda, ka projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 17 km garumā, padarot lielāko daļu šī ceļa posma par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Tādā veidā ievērojami tiks uzlabota satiksmes drošība un samazināts ceļu satiksmes negadījumu risks, kā arī, palielinot ceļa caurlaidi, tiks ietaupīts autovadītāju laiks

Pašlaik tiek prognozēts projekta ieviešanu uzsākt 2018.gadā.

SM skaidro, ka valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst Eiropas komunikāciju tīklā TEN-T un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.

Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām – 2000 līdz 5000 eiro

To paredz Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļautais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, kam tiek piedāvāts spēkā stāšanās laiks – 2020. gada 1. janvāris.

Par to, kāds būs parlamentāriešu vairākuma lēmums, pašlaik skaidrības nav, jo to ierosināja pašlaik opozīcijā esošās ZZS Saeimas deputāti.

Likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, norādīts, ka parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 000, no tiem aptuveni 40 000 fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 eiro, aptuveni 25 000 fizisko personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro. Pie zvērinātu tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 000 prasību pieteikumi pret fiziskām personām (līgumsodi, zaudējumi). Parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām 52% - parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, 35% – parādi citiem licencētiem kreditoriem un 13% – parādi kredītiestādēm. Šāds parādnieku skaits, kuriem ir grūtības izpildīt saistības, rada sistēmisku motivāciju minētajām personām meklēt iespēju saņemt darba samaksu veidā, kas veicina ēnu ekonomiku.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) visu četru elektrības tirgotāju līgumos konstatējis patērētājiem netaisnīgus līguma nosacījumus, informē PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

PTAC ir izvērtējis visu elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus un līgumu projektus, kuri piedāvā elektrību mājsaimniecībām - AS Latvenergo, SIA Baltcom TV, SIA 220 Enerģija un SIA Win Baltic, - visos līgumos konstatējot neatbilstības.

PTAC ir konstatējis dažādus netaisnīgus līguma noteikumus patērētājiem piedāvātajos līgumu projektos, piemēram, neatbilstoša maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, līguma automātiska pagarināšana, neatbilstoši līgumsodi, tirgotāja plašās iespējas vienpusēji pieņemt lēmumu par līguma izbeigšanu, kā arī ierobežotās patērētāju tiesības iesniegt tirgotājam pretenzijas par izrakstīto rēķinu. Tāpat daudzos līgumos ir ietverti neprecīzi un nesaprotami līguma noteikumi.

Secinot, ka stāvvietu apsaimniekotājs SIA CityParks Latvija nepilda uzlikto tiesisko pienākumu, radot būtisku aizskārumu patērētāju kolektīvajām ekonomiskajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzlicis uzņēmumam piespiedu naudu 10 000 eiro apmērā, informē PTAC.

PTAC jau pērn, 28. decembrī pieņēma lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru atzina SIA CityParks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu un piemēroja 50 000 eiro sodu.

Lēmums pieņemts, jo uzņēmums piemēroja netaisnīgus līguma noteikumus, t.sk., neproporcionāli lielu līgumsodu, nenodrošināja pietiekošu laiku, lai patērētāji varētu iepazīties ar līguma noteikumiem, un neizskatīja patērētāju sūdzības pēc būtības.

Cityparks Latvija nepiekrīt PTAC lēmumam ne par sākotnējo sodu, ne papildu sodu, tāpēc izmantos pieejamās, likumīgās iespējas iesniegt tiesā blakusprasību, kā arī gaidīs tiesas spriedumu šajā lietā, informē uzņēmuma valdes loceklis Māris Priednieks.

Konkurences padome (KP) ir pabeigusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu – iepirkumu grupu – tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām, informē KP.

Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas – SIA Baltstor ar veikaliem Mego un Vesko, SIA Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE, SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTs), SIA ELVI Latvija, SIA Iepirkumu grupa ar veikaliem top! un Labais un SIA Rust un SIA Savel ar veikaliem BETA.

Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Par to liecinot revīzijā RNP konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

RNP gan izplatījis paziņojumu, ka noraida Valsts kontroles izplatīto informāciju. VK revīzijas secinājumi esot veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi esot saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

Ko darīt uzņēmējam (uzņēmuma valdei), ja biznesa finanšu problēmas pirmajā brīdī šķiet nepārvaramas? Meklēt iespēju pieteikties valsts atbalsta pasākumiem vai sākt domāt par maksātnespēju?

Iespējams, labākais risinājums ir fundamentāli pārskatīt visu biznesu, bet parādu sloga līdzsvarošanai izmantot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Atcerēsimies, Maksātnespējas likums nosaka uzņēmuma valdei absolūtu pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja ir iestājusies kāda no likumā definētajām maksātnespējas pazīmēm. Vienīgais izņēmums - ja ir panākta vienošanās ar kreditoriem par TAP. Savukārt tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt jau tad, kad situācija vēl nav kļuvusi pavisam ļauna. Patlaban daudziem uzņēmumiem ir būtiski kritušies pasūtījumi, iespējams, sāk kavēties ienākošie maksājumi. Ja to vēl papildina pārbaudīta informācija par pamatīgām klientu vai piegādātāju problēmām, tad ir vērts padomāt par TAP ierosināšanu. Šāds lēmums ir ļoti svarīgs, ja uzņēmums vēlas turpināt darbu arī nākotnē.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Izbeigts AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kurzemes rajona tiesa trešdien, 10.februārī, izbeigusi uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

«Izvērtējot pirmo jaunās sistēmas darbības periodu, tika mainīta tirdzniecības centra Olimpia autostāvvietas lietošanas kārtība,» biznesa portālam db.lv stāstīja EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Jaunā autostāvvietas lietošanas kārtība paredz priekšrocības iepirkšanās centra lojālajiem klientiem, kuri tajā pavada ilgāku laiku un izmanto vairāk pakalpojumu. Izmaiņas veiktas, balstoties uz klientu atsauksmēm un sistēmas datiem, kas sniedz informāciju par auto plūsmas intensitāti stāvvietā, tajā pavadīto laiku, noslogotākajām stundām u.c. «Sistēmas dati liecina, ka vairums autobraucēju stāvvietā nepavada ilgāk par vienu stundu. Šai tendencei tika pielāgots arī bezmaksas laiks, lai nodrošinātu lielāku auto aprites iespējamību autostāvvietā un varētu pagarināt bezmaksas auto novietošanas iespēju tiem klientiem, kas apmeklē arī sporta klubu, izmanto skaistumkopšanas salona vai automazgātavas pakalpojumus,» skaidroja EuroPark Latvia pārstāvis.

Piektdien, 19.februārī, likvidēts maksātnespējīgais uzņēmums AS "Liepājas metalurgs", liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš Kurzemes rajona tiesa 10.februārī izbeidza uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

AS Pasažieru vilciens pieņēmis ekspluatācijā pēdējo no sešiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem, līdz ar to ir noslēdzies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas projekts.

Dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas Infrastruktūra un pakalpojumi, aktivitātes Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro valsts līdzfinansējums. AS Pasažieru vilciens ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedz 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS Pasažieru vilciens ieguldījumus.

No šodienas AS Pasažieru vilciens saviem pasažieriem varēs piedāvāt sešus ES vides aizsardzības prasībām atbilstošus dīzeļvilcienus. Tie ir aprīkoti ar klimata kontroles iekārtām, iekāpšanas sistēmām, kas nodrošina ērtu iekāpšanu cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Sanitārās telpas ir piemērotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un aprīkotas ar zīdaiņu pārtinamajiem galdiņiem. Tāpat vilcienos ir ērtākas un plašākas sēdvietas, paaugstināta komforta klases vagons ar papildu ērtībām, mūsdienīga informācijas sistēma, kā arī visos vagonos pieejams bezvadu internets.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu saistībā AS Pasažieru vilciens (PV) 22 miljonu eiro vērto sešu dīzeļvilcienu sastāvu modernizācijas projektu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde augustā sāka resorisko pārbaudi par PV projektu, taču oktobrī ierosināts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā un noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, raidījumam Panorāma apstiprināja Valsts policijas pārstāvji.

Šāds solis sperts, ņemot vērā, ka resoriskajā pārbaudē nav iespējas iegūt visu nepieciešamo informāciju, piemēram, bankas dokumentus.

PV gan vēl nebija informēts par sākto kriminālprocesu, norādot, ka sadarbība ar Valsts policijas pārstāvjiem notikusi, taču tas bijis resoriskās pārbaudes gaitā.

Kriminālprocesā aizdomās turēto neesot, taču, pēc Panorāmas vēstītā, noprotams, ka vērtēta tiks gan pašreizējās, gan iepriekšējās uzņēmuma valdes, kā arī Satiksmes ministrijas amatpersonu atbildība.

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Kosmētikas ražotājs Dzintars plāno izrāvienu ar jauniem premium produktiem un TAP plāna ietvaros būs spiests pārdot īpašumus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ klajā laisti a/s Dzintars jaunie produkti Future Formula, kuru izstrāde ilgusi divus gadus. Uzņēmuma vadība cer, ka jaunie produkti dos izrāvienu un ļaus Dzintaram iegūt otro elpu. Jāatgādina, ka pirms nedēļas tika apstiprināts uzņēmuma Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns un tiesa devusi divus gadus tā izpildei. Plāna ietvaros paredzēts pārdot vairākus īpašumus, lai varētu norēķināties ar kreditoriem. Dzintars parāds kreditoriem sasniedz 4,25 miljonus eiro.

Uzņēmuma administrators Mareks Diks informēja Dienas Biznesu, ka Dzintars tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns paredz 100% apmērā segt visu kreditoru - gan nodrošināto, gan nenodrošināto pamatparādus, bet tiks dzēsti pilnībā kreditoru aprēķinātie blakus prasījumu, t.i. līgumsodi un procenti. Lai dzēstu parādus, tiks pārdoti vairāki īpašumi, kas nav paredzēti uzņēmuma saimnieciskajai darbībai. Saskaņā ar TAP plānu, kura izpildes termiņš paredzēts uz diviem gadiem, tā otrajā gadā paredzēts pārdot 20 dzīvokļus daudzdzīvokļu ēkā, kas senāk tika būvēta Dzintars darbinieku vajadzībām.