Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām – 2000 līdz 5000 eiro
To paredz Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļautais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, kam tiek piedāvāts spēkā stāšanās laiks – 2020. gada 1. janvāris.
Par to, kāds būs parlamentāriešu vairākuma lēmums, pašlaik skaidrības nav, jo to ierosināja pašlaik opozīcijā esošās ZZS Saeimas deputāti.
Likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, norādīts, ka parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 000, no tiem aptuveni 40 000 fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 eiro, aptuveni 25 000 fizisko personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro. Pie zvērinātu tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 000 prasību pieteikumi pret fiziskām personām (līgumsodi, zaudējumi). Parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām 52% - parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, 35% – parādi citiem licencētiem kreditoriem un 13% – parādi kredītiestādēm. Šāds parādnieku skaits, kuriem ir grūtības izpildīt saistības, rada sistēmisku motivāciju minētajām personām meklēt iespēju saņemt darba samaksu veidā, kas veicina ēnu ekonomiku.
Likumprojekta autori no mazām parādsaistībām piedāvā iespēju atbrīvoties salīdzinoši šauram lokam, jo šiem cilvēkiem jābūt pēdējos sešus mēnešus bijušiem Latvijas nodokļu maksātājiem, viņu vidējā alga šajā laikā ir valstī noteiktās minimālās algas līmenī vai zemāka par to, parādsaistību apjoms, kurām iestājies izpildes termiņš, 2000 līdz 5000 eiro, nav kreditoru, kuriem būtu prasījuma tiesības, kas nodrošinātas ar komercķīlu. Fiziskās personas atbrīvošana no parādiem nebūtu piemērojama individuālajiem komersantiem. Tāpat nevarēs atbrīvoties no prasījumiem par uzturlīdzekļu samaksu, prasījumiem no neatļautas darbības, kā arī prasījumiem par administratīvajiem sodiem, kā arī krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācijas par radīto kaitējumu. Interesanti, ka šādā vīzē nevarētu atbrīvoties arī no tādām parādsaistībām, kas būtu radušās pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām iesniegšanas tiesā. Tāpat no parādsaistībām nevarētu tikt atbrīvoti tie cilvēki, uz kuriem attiektos Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi – pēdējo trīs gadu laikā snieguši apzināti nepatiesu informāciju kreditoriem, piešķirto kredītu izmantojuši līgumā neparedzētiem gadījumiem, ir notiesājošs spriedums par izvairīšanos no nodokļu samaksas un pēdējo 10 gadu laikā ir izbeigts maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības.
Visu rakstu lasiet 21. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!