Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.
Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.
Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departaments pavasarī sludināja konkursu. Par parka labiekārtošanas darbiem bija liela interese - pieteicās pieci pretendenti.
Ne visi izturēja dokumentu pārbaudi, kādam bija problēmas ar nodokļu nomaksu, kādam bija problēmas ar speciālistiem (nebija vajadzīgā kvalifikācija), vēl kādam bija problēmas ar iesniegtajām tāmēm, rezultātā nonāca pie tā, ka līgums tika slēgts ar pilnsabiedrību “BI ZENG”, skaidro Evija Meģe, RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja.
Pilnsabiedrību “BI Zeng” līguma slēgšanas laikā veidoja divas kompānijas: SIA “Zeng” un SIA “Buildimpeks”. Abas atrodas vienā juridiskajā adresē, abām uzrādīti tie paši patiesie labuma guvēji.
Firmām šobrīd uzrādās nodokļu parāds pret valsti (SIA “Zeng” -87 640 EUR un SIA “Buildimpeks” 54 955 EUR), un pašvaldības tenderī tās patlaban nekvalificētos.
Abiem būvniekiem pērn novembrī sākts tiesiskās aizsardzības process. Tā ir procedūra, kas ļauj parādniekam, kurš nonācis finansiālās grūtībās, atjaunot savu maksātspēju, un par šāda statusa piešķiršanu lemj tiesa. Tiek sastādīts plāns diviem gadiem, kā saistības nokārtot. Šajā laikā kreditori nedrīkst rosināt kompānijas maksātnespēju.
Pasūtītājs tenderī nedrīkst izvēlēties tādu uzņēmumu, kuram pasludināta maksātnespēja. Bet tiesiskās aizsardzības process nevar būt izslēgšanas iemesls, uzsver Rīgas Vides pārvaldē.
“To, ka maksātnespēja var šim vai citam uzņēmumam iestāties jau līgumdarbības laikā, no tā laikam nav pasargās neviens pasūtītājs,” Secina RD pārstāve Evija Meģe.
Viesturs Zeps (Latvijas Attīstībai), RD Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs raidījumam norādīja, ka RD uzdevums nav analizēt visu piegādātāju maksātspēju.
“Tas ir jāzina, lai saprastu, kā mums rīkoties un tolerēt savus riskus. Bet es nezinu, vai dēļ tā vajadzētu taisīt pārsteidzīgus secinājumus, ka projekts neizdosies,” pauda Zeps.
Pašvaldība ar būvnieku norēķinās tikai darbus pabeidzot. Līguma summa – 700 839 EUR. Darbus iepriekš bija iecerēts pabeigt oktobrī. Pasūtītājs cer, ka pilnsabiedrība tos pagūs.
TV3 raidījums “Nekā personīga” sazinājās ar būvnieku firmas pārstāvjiem un saņēma atbildi: “Norādām, ka tiesiskās aizsardzības procesa statusa esamība neietekmēs objekta realizāciju un neradīs risku, ka nodokļu maksātāju nauda varētu tikt izšķērdēta. Par līguma izpildi Pasūtītājam ir iesniegta līguma izpildes garantija un avanss līgumā nav paredzēts. Šobrīd darbi objektā rit pilnā sparā, pirmajā mēnesī tie ir izpildīti par 150 000 EUR.”
Taču Ēbelmuižas parks nav vienīgais šo būvnieku projekts publiskajā sektorā. Šā gada 15. maijā bija jābūt atklātiem pirmajiem astoņiem katastrofu pārvaldības centriem vairākās Latvijas pilsētās.
Tos būvē novecojušo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo vietā. Jaunas un modernas telpas nav tikai komforta un vizuāli pievilcīgas vides, bet arī operativitātes jautājums, uzsver ugunsdzēsēju dienesta vadība.
Par četru katastrofu pārvaldības centru būvniecību konkursā uzvarēja SIA “Zeng”. Līgumcena 5,12 miljoni.
Bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS) stāsta, ka katastrofu pārvaldības centru būvizmaksu sadārdzinājumu dēļ uzņēmumi šogad atkārtoti prasījuši papildu finansējumu. Taču ne SIA “Zeng”, ne otram centru būvniekam “ReRe būve” valsts šogad nav piekritusi sadārdzinājuma pamatojumam.
“Protams, ka par SIA “Zeng” ir Iekšlietu ministrijā bijušas milzīgas galvassāpes. Un ne reizi vien tika vērtēts, kas valstij sanāktu lētāk. Pārmaksāts viņiem nav, bet, laužot līgumu, process neizbēgami novestu pie jauna sadārdzinājuma, nerunājot par laiku,” atklāj Kučinskis.
SIA “Zeng” darbus Saulkrastos, Kandavā un Aizputē kavē, firmai jau divas reizes piemērots līgumsods. Vairāk nekā 100 tūkstoš eiro jau samaksāti (102 913 eiro), vēl piemēroti teju 143 tūkstoši.
Kučinskis raidījumam pastāstīja, ka projekts tika iesaldēts uz vairākiem mēnešiem, un katra darbam neizmantotā diena valstij nes zaudējumu. “Šobrīd celtniecībā ir zināma pat krīzes situācija. Ir ļoti maza konkurence, attiecīgi palielinās (būvnieku) prasība izcenojumos,” novērojis Kučinskis.
Šovasar ar pilnsabiedrību “BI Zeng” slēgti četri jauni līgumi par nākamo katastrofu pārvaldības centru izbūvi Viļānos, Alsungā, Salacgrīvā un Liepājā.
Valsts nodrošinājuma aģentūrā “Nekā personīga” uzzināja, ka konkursā finanšu prasības uzņēmums izturēja un nebija tiesiska pamata pretendentu izslēgt no dalības, piemēram, par sliktu līdzšinējo sadarbību vai sliktu reputāciju, jo šādus izslēgšanas nosacījumus likums neparedz.
Firmas “Buildimpeks” papildu finansējuma prasību dēļ šogad septembrī nevarēja sākt darboties Krimuldas vidusskolas stadions, lai gan būvdarbiem vajadzēja noslēgties jau pērn.
Arī Jūrmalas stadiona pārbūvē, kur konkursā pašvaldība izraudzījās pilnsabiedrību “ BI ZENG”, projekta izpildes termiņš – šā gada 1. decembris – visticamāk neizpildīsies.
Jūrmalas dome raidījumam apstiprināja, ka Būvdarbi stadionā vēl nav sākti, taču garantijas ir izsniegusi apdrošināšanas sabiedrība, tā ir apmaksāta un spēkā esoša. Ja projektu nevarēs realizēt noteiktajā termiņā, uzņēmējs zaudēs līguma nodrošinājumu.
Šajā nedēļā pilnsabiedrībā “Bi Zeng” iekļauts trešais dalībnieks. Firmai “Betonform” ir negatīvs pašu kapitāls un tā strādā ar zaudējumiem.
"Kā uzvarēt daudzos valsts un pašvaldību iepirkumos, kā nesamaksāt par būvmateriāliem un pakalpojumiem, kā ievest maksātnespējā uzņēmumus, kā naudu no Latvijas pārcelt uz Vidusjūras reģionu un mācīt vientiešus, kā celt pašapziņu, - to visu demonstrē uzņēmēja Gata Zonberga un viņa biznesa kompanjones, dzīvesbiedres un bērna mātes Ksenijas Mlikovas pieredze," raksta portāls pietiek.com.
K. Mlikovai Latvijā bija un faktiski joprojām ir kopīgs bizness ar G. Zonbergu. Viņiem piederēja un pieder vairāki būvniecības uzņēmumi, tādi kā SIA “Buildimpeks”, SIA “ZFF”, SIA “Zeng”. Pateicoties uzvarām valsts un pašvaldību iepirkumos, vēl pirms dažiem gadiem caur tiem apgrozījās apjomīgas naudas summas, raksta portāls.
