Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājam Pēteram Putniņam radušās aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību «ABLV Bank» likvidācijā, trešdien intervijā «Delfi TV ar Jāni Domburu» sacīja Putniņš.
«Es vienmēr sev esmu uzdevis jautājumu - vai mūsu stratēģisko partneru cīņu ar naudas atmazgāšanu nav »apseglojuši« kādi cilvēki, kas atsevišķās situācijās vēlas izmantot naudas atmazgāšanas apkarošanas karogu, lai panāktu kādus savus mērķus,» sacīja Purniņš.
FKTK vadītājs norādīja, ka dažreiz šādas aizdomas rodas. «Ja es nespēju izskaidrot kaut kādu oponentu loģiku, vai, ja es redzu, ka kavējas kādi procesi, man rodas jautājums - ko tad jūs gribat?,» teica Putniņš.
Sīkāk savas aizdomas Putniņš neatklāja, vien norādīja, ka tās radušās tad, kad atklātībā nākusi informācija par notikumiem 2018.gada pavasarī un vasarā, kad «maksātnespējas aprindās zināmi cilvēki mēģinājuši starptautiskās aprindās kaut ko lobēt un citu valstu vēstniecībās piespiest komisiju pieņemt lēmumus».
Putniņš apstiprināja, ka te ir runa par pērn noslepkavotā maksātnespēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV, par kuru iepriekš viņam nav bijusi informācija. «Pēc šīs informācijas uzzināšanas, par dažām lietām acis atvērās. Te būtu darbs tiesībsargājošām institūcijām, lai noskaidrotu, kas ir noticis, kas ko ir runājis un kas ar ko un kādās kafejnīcās ir ticies. Ja tā ir taisnība, tad tas ir vienkārši... jūs pats saprotiet, kas tas ir,» viņš teica.
Putniņš arī uzsvēra, ka pērn nav ticies ne ar vienu maksātnespējas administratoru pārstāvi. «Es speciāli centos izvairīties visiem spēkiem no kaut kādiem maksātnespējas scenārijiem,» uzsvēra Putniņš, piebilstot, ka Latvijā ir cilvēki, kas interesējas par dažādām maksātnespējas pozīcijām.
«Es negribētu tam ticēt, bet, ja tiešām kaut kas tāds ir bijis, ja ir mēģināts nogāzt to banku tādā virzienā, lai tajā varētu ielikt kaut kādus starptautiskos likvidētājus, kuri pēc tam nolīgtu vietējos maksātnespējas administratorus, vai arī pa tiešo bankai ķertos klāt vietējie administratori, tas būtu sliktākais, kas varēja notikt,» uzsvēra Putniņš.
Vienlaikus Putniņš norādīja, ka FKTK lēmumu par «ABLV Bank» pašlikvidāciju pieņēma nevis tāpēc, lai izvairītos no maksātnespējas administratoriem, bet tādēļ, ka šāds scenārijs ir paredzēts likumā un likuma diktētie priekšnoteikumi bija izpildīti, tāpēc bankai bija tiesības uz pašlikvidāciju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka no 12.jūlija ir anulējusi «ABLV Bank» izsniegto licenci.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
