Jaunākais izdevums

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lursoft izpētījis, ka teju desmitajai daļai no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja, uz procesa ierosināšanas brīdi bija reģistrēts nodokļu parāds, kas nozīmē, ka šim faktoram ir jāpievērš īpaša uzmanība un gadījumā, ja kādam no piegādātājiem vai klientiem tiek reģistrēts nodokļu parāds, ir jāizvērtē turpmākie sadarbības nosacījumi. Tāpat arī kā signāls kalpo gada pārskatu iesniegšanas disciplīna, jo, kā rāda dati, tikai 365 uzņēmumi no tiem, kuriem pērn ierosināta maksātnespēja, iesnieguši gada pārskatu par 2017.gadu.

Puse - bez sērgas

Pētījums rāda, ka maksātnespēja ierosināta uzņēmumiem 65 novados un pilsētās (55% no visām Latvijas pašvaldībām). Skaitliski visvairāk procesu reģistrēts Rīgā – 375, kas veido 0,39% no kopējā galvaspilsētā reģistrēto uzņēmumu skaita. Pērn Rīgā ierosināts par 19 procesiem vairāk nekā 2017.gadā. Par 12 procesiem vairāk reģistrēts Jūrmalā (2018.gadā maksātnespēja ierosināta 20 uzņēmumiem), savukārt Daugavpilī un Liepājā ierosināts par 5 procesiem mazāk nekā gadu iepriekš. Lursoft aprēķinājis, ka 2018.gadā maksātnespēja ierosināta 15 uzņēmumiem no Daugavpils un 14 no Liepājas. Aprēķini rāda, ka maksātnespējas procesu skaits gada laikā samazinājies 39 pašvaldībās, savukārt 47 vietvarās situācija saglabājusies nemainīga, tostarp 32 no šīm pašvaldībām arī pērn, gluži tāpat kā 2017.gadā, nav ierosināts neviens maksātnespējas process. Pagājušajā gadā turpinājis sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Lursoft apkopotā informācija par situāciju maksātnespējas jomā 2018.gadā.

Mainās nozares

Ja 2017.gadā maksātnespējīgo uzņēmumu pirmajās rindās visbiežāk bija sastopami tirdzniecības sektora uzņēmumi, tad aizvadītais gads sarakstā ieviesis izmaiņas. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka starp uzņēmumiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja, biežāk nekā citu nozaru uzņēmumi pārstāvēta būvniecība.

Visu rakstu Maksātnespējas sērga pierimusi lasiet otrdienas, 29.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonē (zvani 67063333) vai

lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz maksātnespējas sliekšņa pērn visbiežāk nonākuši būvnieki

Zane Atlāce - Bistere,14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pēc Lursoft aprēķiniem, šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja.

2017.gadā visbiežāk maksātnespēja tika reģistrēta tirdzniecības uzņēmumiem, taču aizvadītajā gadā šī nozare vairs nav TOP maksātnespējīgāko nozaru vidū.

Toties līdztekus būvniecības uzņēmumiem maksātnespēja pagājušajā gadā bieži ierosināta arī kravu pārvadājumu, kokapstrādes un nekustamo īpašumu nozaru uzņēmumiem.

Jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Parādniekus ar maksātnespēju nobiedēt nevar

Māris Ķirsons,14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja.

Foto: LETA

Līdz šā gada 1. septembrim uzņēmumu kreditoriem ir atņemtas tiesības pieteikt parādniekiem maksātnespēju, taču parādnieku valdes locekļiem nav atcelta atbildība par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.

Jaunāko laiku Latvijas vēsturē pirmo reizi ar likumu ir aizliegts kreditoriem pieteikt parādnieka - juridiskajās personas - maksātnespēju. Jāņem gan vērā, ka likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību neliedz parādniekam pieteikt maksātnespēju gadījumā, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības.

Visu rakstu lasiet 14. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas satiksmes situācija ir uzlabojama, atrisinot pārvaldības krīzi

Valdis Siksnis, Callidus Capital vadošais partneris,18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.

Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Silicon Valley Bank aizdevumi un noguldījumi pārdoti First Citizens Bank

LETA--AFP,27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV banka "First Citizens Bank" iegādāsies visus "Silicon Valley Bank" (SVB) noguldījumus un aizdevumus pēc bankas maksātnespējas marta sākumā, svētdien paziņoja ASV Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija (FDIC).

Šis darījums aptver 119 miljardus dolāru noguldījumos un 72 miljardus dolāru aktīvos, un SVB 17 filiāles pirmdien darbu sāks kā "First Citizens Bank" filiāles, norāda FDIC.

SVB noguldītāji automātiski kļūs par "First Citizens Bank" noguldītājiem.

Kā ziņots, ASV finanšu uzraudzības iestādes marta sākumā apturēja Savienoto Valstu 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus. Bankas nodaļas darbu atsākušas federālo iestāžu kontrolē.

Šis solis sperts, lai apturētu panikas izraisīto līdzekļu izņemšanu no SVB un aizsargātu noguldījumus, kas nepārsniedz 250 000 dolāru, un iegūtu laiku potenciālā bankas pircēja atrašanai.

SVB maksātnespēja ir vērienīgākais ASV bankas sabrukums kopš 2008.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesā iesniegts gaļas pārstrādes uzņēmuma Ardeks maksātnespējas procesa pieteikums

LETA,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Ardeks» maksātnespējas procesa pieteikums, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) mājaslapā publicētā informācijā.

Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā iesniegusi SIA «Latvijas tirgotāju asociācija».

Maksātnespējas procesa administratora amata pretendente ir Rita Jureviča.

Patlaban vēl nav nozīmēts lietas skatīšanas datums.

Veikalu ķēdes «LaTS» pārvaldītāja SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» līdzīpašnieks Raimonds Okmanis aģentūrai LETA sacīja, ka «Latvijas Tirgotāju savienība» tiesā prasa atzīt «Ardeks» par maksātnespējīgu, jo uzņēmums tai ir parādā par sniegtajiem pakalpojumiem. Precīzu parāda summu Okmanis gan neatklāja.

Viņš norādīja, ja līdz tiesas sēdei «Ardeks» segs savas parādsaistības, «Latvijas Tirgotāju savienība» maksātnespējas prasību atsauks. «Nav mūsu interesēs iedzīt uzņēmumu maksātnespējā. Taču, ja nevarējām vienoties pa labam - viņi uz zvaniem neatbild, izvairās no atbildes, citu iespēju atgūt parādu neredzam,» sacīja Okmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maksātnespēja – bankrots vai otra iespēja?

Olavs Cers - Zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs,25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs,05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Pašvaldībām kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās

LETA,15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa atzinusi gaļas pārstrādes uzņēmumu Ardeks par maksātnespējīgu

LETA,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ir atzinusi gaļas pārstrādes uzņēmumu SIA «Ardeks» par maksātnespējīgu un ir pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā iesniedza veikalu ķēdes «LaTS» pārvaldītāja SIA «Latvijas tirgotāju savienība».

«Latvijas Tirgotāju savienības» līdzīpašnieks Raimonds Okmanis aģentūrai LETA 12.oktobrī sacīja, ka viņa pārstāvētais uzņēmums tiesā prasa atzīt «Ardeks» par maksātnespējīgu, jo «Ardeks» tai esot parādā par sniegtajiem pakalpojumiem. Precīzu parāda summu Okmanis gan neatklāja.

Viņš norādīja, ja līdz tiesas sēdei «Ardeks» segs savas parādsaistības, «Latvijas Tirgotāju savienība» maksātnespējas prasību atsauks. «Nav mūsu interesēs iedzīt uzņēmumu maksātnespējā. Taču, ja nevarējām vienoties pa labam - viņi uz zvaniem neatbild, izvairās no atbildes, citu iespēju atgūt parādu neredzam,» sacīja Okmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns La Tour De Marie, kas atradās Jelgavas sirdī, Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu torņa telpās, šā gada februārī pārtraucis savu darbību un tiesa tam pasludinājusi maksātnespēju, noskaidroja Db.lv.

Jelgavas reģionālā tūrisma centra vadītāja Anda Iljina biznesa portālam Db.lv pastāstīja, ka restorāns La Tour De Marie darbību torņa telpās izbeidza pēc savas iniciatīvas, taču telpām izsoles ceļā atrasts jauns nomnieks.

Izsludinātajai Torņa restorāna telpu nomas tiesību izsolei pieteikušies trīs pretendenti. Galvenais atlases kritērijs saskaņā ar 20.02.2018. MK noteikumiem Nr.97 ir nosolītā augstākā cena. Prasības jaunajam telpu pretendentam tika vērtētas pēc tā vai ir pieredze ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā, nav nodokļu parādu, nav maksātnespējas process, kā arī bija jāiesniedz plānotās ēdienkartes varianti gan restorānam, gan kafijas pauzēm ar cenu diapazoniem, jāuzrāda pieredze valsts/pašvaldību oficiālo delegāciju apkalpošanā. Augstāko cenu - 7,78 eiro par kvadrātmetru - nosolīja SIA «Krūmaļi» un iesniegtie dokumenti atbilda nomas tiesību izsoles nolikumam, informēja A.Iljina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv,10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016.gada pastāvīgi samazinās jaunu fizisko personu maksātnespējas procesu skaits. Ja 2016.gadā tika pasludināts 2431 maksātnespējas process, tad 2022.gadā 1302, kas ir samazinājums par 46%, liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" reģistrā iekļautā informācija.

Šī gada pirmo divu ceturkšņu dati liecina, ka jaunu ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ir līdzvērtīgs pagājušā gada attiecīgam laika periodam.

Fizisko personu maksātnespēja Latvijā ir pieejama kopš 2010.gada, ar mērķi pēc iespējas pilnīgāk apmierināt aizdevēja intereses un vienlaikus dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām, atjaunojot maksātspēju.

"Pēc Maksātnespējas likuma pieņemšanas pirms 13 gadiem, to izmantojuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, lai atbrīvotos no savām saistībām, par kurām vairs nespēja norēķināties. Mūsu apkopotie dati liecina, ka jau kopš 2016.gada jaunu fizisko personu maksātnespējas lietu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Pērn bija vērojama neliela Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekme, kas veicināja strauju inflācijas kāpumu un Euribor likmju celšanos, kā rezultātā pasludināto maksātnespējas lietu skaits nedaudz pieauga, tomēr svārstības nav bijušas ļoti būtiskas," informē AS "Kredītinformācijas Birojs" izpilddirektors Intars Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

TOP 5 nozares, kurās ir lielākie nodokļu parādi

Māris Ķirsons,27.11.2018

5. Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana

Nodokļu parāds uz 07.11.2018 - 28.13 miljoni eiro

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram piektajam Latvijā reģistrētajam uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas ir vismaz 150 eiro apmērā, nodokļu parādnieku vidū ir arī kompānijas ar ārvalstu kapitālu.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par nodokļu parādniekiem, balstoties uz aktuālajiem parādiem, kādi tie bija šā gada 7. novembrī. Vairāki DB aptaujātie nodokļu eksperti un arī uzņēmēji norāda, ka pētījuma dati ir skaudra statistika, bet vienlaikus esot jāsaprot, kādi juridiski «tehniskie» sīkumi ietekmējot šo atrašanos nodokļu parādnieku rindās. Proti, viena situācija esot, ja uzņēmums apzināti nemaksā nodokļus, bet cita situācija, ka uzņēmumam – nodokļu maksātājam – savlaicīgi nesamaksā par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā kontā (kasē) vienkārši nav naudas, ar ko pilnībā segt visus pienākošos maksājums, ieskaitot nodokļu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs,05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Esmu jau saņēmis neoficiālu sveicienu no Rimšēviča

Olga Kņazeva,21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB,16.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Dienas Bizness intervijā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos - Olga Bogdanova.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā lasi:

Statistika

Finanšu situāciju kā nemainīgu atzīst aizvien mazāk

Tēma

Latvija - pasaules līderos rapša sēklu eksportā un rapša eļļas importā

Izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Aktuāli

Vai bērni mums rūp?

Maksātnespēja

Maksātnespējīgo subjektu kļuvis mazāk

Ilgtspēja

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Pārvadājumi

Dzīve bez kanāliem – tas sarežģīs tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ekonomika turpina stabili augt, un 2018.gads rāda, ka Liepāja ir veiksmīgi pārdzīvojusi krīzi, ko radīja pilsētas lielākā uzņēmuma «Liepājas metalurgs» darbības apturēšana, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).

Viņš skaidroja, ka par ekonomikas pieaugumu liecina šogad radītās vairāk nekā 800 jaunās darba vietas, piebilstot, ka arī sociālo pabalstu izmaksas apjoms samazinājies par teju 290 000 eiro.

«Tas gan nenozīmē, ka pilsēta nerūpējas par cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība,» sacīja Ansiņš, norādot, ka tā pati naudas summa tiek izlietota citādi, piemēram, palielinot piedzimšanas pabalstu, sniedzot papildu finansiālo atbalstu audžuģimenēm.

Liepājas vicemērs gan piebilda, ka turpmākajos gados tik straujas izaugsmes vairs nebūs un attīstības bremzēšanās nav saistāma ar ieilgušo valdības veidošanas procesu, bet gan globālajām tendencēm ekonomikā.

«Liepāja ir ļoti saaugusi ar Eiropu, un mēs redzam, ka gandrīz divas trešdaļas no saražotās produkcijas tiek eksportētas uz ārvalstīm,» sacīja Ansiņš. «Ja Liepāju skars kāda krīze, tā būs vairāk saistīta nevis ar Latvijas, bet gan pasaules ekonomiku.»

Komentāri

Pievienot komentāru