Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.
Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.
“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Bez valdību un centrālo banku atbalsta daudziem uzņēmumiem rastos ļoti nopietnas finansiālas grūtības un draudētu maksātnespēja. Tomēr pat ar šādu finansiālo atbalstu uzņēmumu finanšu rezultāti šogad esot būtiski pasliktinājušies.
Saskaņā ar „Refinitiv” datiem, 2020. gada otrajā ceturksnī Standard & Poor's 500 akciju indeksā iekļauto ASV uzņēmumu peļņa un ieņēmumi samazinājās attiecīgi par 31% un 9%, bet Eiropas Stoxx 600 indeksa uzņēmumu peļņa saruka par 51% un ieņēmumi kritās par 20%.
Esot sagaidāms, ka līdz gada beigām šie rādītāji mazliet uzlabosies, lai gan dinamika joprojām būs negatīva. Visticamāk, tikai nākamajā gadā uzņēmumi spēs atgūties un demonstrēt finanšu rezultātu izaugsmi, paredz eksperts. Neskatoties uz to, gan pastāvot nozīmīgs risks, ka šādas pozitīvas prognozes var nepiepildīties, ja uzņēmumi vairs nesaņems valsts atbalstu.
Kamēr valdības turpina balstīt...
“Iepriekšējos vēsturiskos gadījumos, iestājoties tādai ekonomiskai recesijai, kāda vērojama šogad, uzņēmumi ar vislielākajiem parādiem un nepietiekamu konkurētspēju parasti bankrotē un aiznes sev līdzi nebūtībā ekonomiskās pārmērības. Taču šoreiz šādi neefektīvi uzņēmumi vēl turas virs ūdens, pateicoties lētam un plaši pieejamam finansējumam, ko tie iegūst finanšu tirgos vai saņem tiešā veidā no valdības. Tāpēc preču un pakalpojumu piedāvājums pašlaik vēl nav būtiski sarucis, kā tas bieži ir noticis iepriekšējo recesiju laikā. Vienlaikus recesiju laikā parasti mazinās arī pieprasījums, jo pieaug bezdarbs un ekonomiskā situācija negatīvi ietekmē iedzīvotāju ienākumus un pirktspēju. Tik tiešām, šobrīd bezdarba līmenis visā pasaulē ir ārkārtīgi augsts, un, piemēram, ASV to iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši darbu pavisam, turpina augt tikpat strauji, kā tas notika 2008. gada recesijas laikā. Pateicoties lielākiem bezdarba pabalstiem un valdību piešķirtajam tiešajam atbalstam iedzīvotājiem, pagaidām vēl nav vērojama nozīmīga ienākumu un līdz ar to arī pieprasījuma samazināšanās,” skaidro A. Krūmiņš un norāda, ka tas ļaujot izdarīt interesantu novērojumu – kamēr valdības turpina atbalstīt ražotājus un patērētājus, pieprasījums un piedāvājums pagaidām saglabājas salīdzinoši augstā līmenī, radot iespaidu, ka ekonomika atgriežas normālās sliedēs.
Proti, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās pēc Covid-19 krīzes lielā mērā stimulē šādu noskaņojumu, tāpēc tirgus dalībnieki pārsvarā arī ir optimistiski par ekonomikas izaugsmi nākotnē. Tomēr neatbildēts paliekot pats galvenais jautājums – kas īsti notiks, kad finanšu palīdzība beidzot apsīks? Tādā gadījumā patēriņš, visticamāk, samazināsies, izraisot pieprasījuma kritumu, kam sekos pārmērīgs piedāvājums, uzņēmumu ieņēmumu un peļņas sarukums un, ja finanšu tirgu reakcija būs racionāla, arī aktīvu cenu lejupslīde. Tirgus kritums septembrī daļēji apstiprina šādu loģiku, jo jauni stimulēšanas pasākumi ASV nav izziņoti tās divu vadošo partiju nesaskaņu iespaidā, kur, jau piešķirtie līdzekļi savukārt ir gandrīz izlietoti. Līdz ar to dzinējam, kas virza augšup makroekonomiskos rādītājus un aktīvu cenas, sāk trūkt degvielas.
A. Krūmiņš stāsta, ka, apzinoties šos draudus, ASV demokrāti un republikāņi ir atsākuši sarunas par likumprojektu, kas paredz radīt jaunus stimulus. Abas partijas pagaidām gan vēl nevar vienoties par piešķiramo līdzekļu apmēru, taču, ja likumprojekts tiks pieņemts, stimulu kopsumma gandrīz pilnīgi noteikti pārsniegšot vienu triljonu ASV dolārus. Tā ir ārkārtīgi milzīga naudas summa, un šāda likumprojekta pieņemšanai, visticamāk, būs pozitīva ietekme uz tirgu un ekonomiku īstermiņā. Tāpēc pastāvot iespēja, ka riskanto aktīvu cenu kāpums atjaunosies (vismaz uz vēl tuvākajiem mēnešiem). Likumprojektā varot tikt paredzēta arī atkārtota čeku izsniegšana ASV iedzīvotājiem 1200 ASV dolāru vērtībā, un, ja notiks tāpat kā pavasarī un daļa šīs naudas tiks ieguldīta tirdzniecībā ar finanšu instrumentiem, pēdējā laikā novērotā spekulatīvā aizraušanās ar dažām akcijām, kuru cenas tāpēc sasniegusi rekordaugstu līmeni, var arī ieilgt, spriež Luminor eksperts.
Vēlēšanas un pandēmija
Protams, uzmanības centrā atkal izvirzās situācija ar koronavīrusa izplatību. “Jaunu saslimšanas gadījumu skaits stabili aug visā Eiropā, kas rada bažas, ka vēlreiz tiks ieviesti vērienīgi pārvietošanās ierobežojumi, kas līdzinātos tiem, kurus bija jāievēro pavasarī. Pilsētās, kur situācija ir īpaši satraucoša, piemēram, Madridē, jau ir atjaunoti pārvietošanās ierobežojumi, un šim piemēram var sekot citi Eiropas reģioni ar augstiem saslimstības rādītājiem. Arī ASV pēc pakāpeniskā krituma augustā jaunu Covid-19 gadījumu skaits septembra vidū sāka pamazām augt, un oktobra sākumā finanšu tirgu galvenās ziņas saistījās ar ASV prezidenta Donalda Trampa saslimšanu ar koronavīrusu,” stāsta A. Krūmiņš.
Jāņem vērā, ka līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlicis nepilns mēnesis. Tāpēc vēsts par to, ka Trampa Covid-19 tests izrādījās pozitīvs, vēl vairāk saasināja neskaidrību par tirgus situāciju līdz vēlēšanām un pēc tām.
“Sezonāli redzams, ka vislielāko kritumu vēlēšanu gadā akciju tirgus piedzīvo tieši vienu mēnesi pirms jaunā prezidenta ievēlēšanas, proti, oktobrī. Tas ir samērā loģiski, jo investori nevēlas riskēt ar savu peļņu un zaudēt to iespējamo tirgus svārstību dēļ, ja viņu favorīts netiks ievēlēts. Šoreiz patiešām ir grūti pateikt, kura prezidenta kandidāta uzvara visvairāk nāks par labu finanšu aktīviem un kāda varētu būt tirgus sākotnējā reakcija uz viena vai otra pretendenta ievēlēšanu. Iepriekšējā reizē daudzi uzskatīja, ka Donalda Trampa ievēlēšana smagi kaitēs akciju tirgum. ASV akciju cena gan sasniedza jaunu vēsturiski visaugstāko līmeni jau apmēram nedēļu pēc viņa uzvaras vēlēšanās. Šoreiz aptaujas liecina, ka Džo Baidenam ir labākas izredzes kļūt par ASV prezidentu, un, ņemot vērā viņa viedokli par nodokļu paaugstināšanu uzņēmumiem un īpaši turīgiem cilvēkiem, sākotnējā tirgus reakcija uz viņa iespējamo ievēlēšanu var nebūt pozitīva. Tomēr neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, turpmāko tirgus virzību vismaz šajā gadā, visticamāk, noteiks svarīgāki faktori – situācija ar Covid-19, makroekonomiskās tendences, centrālo bankas rīcība un jaunu, valdības piešķirtu stimulu pieejamība. Nevienam no abiem kandidātiem, visticamāk, nebūs tādas varas un ietekmes, lai kontrolētu šos faktorus, lai gan demokrātu nonākšanas pie varas Baltajā namā un ASV Kongresa Senātā var veicināt straujāku stimulu apstiprināšanu. Tā kā tirgus reakciju uz daudzajām neskaidrībām – fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanu vai noraidīšanu ASV, koronavīrusa izplatību, vēlēšanu rezultātiem un investoru attieksmi pret tiem – nevar paredzēt, mūsu skatījumā nevajadzētu steigties ar būtisku riska aktīvu īpatsvara palielināšanu portfeļos,” lēš A. Krūmiņš.
Viņš gan arī atklāj, ka ir zemā starta gatavībā veikt noteiktus darījumus, kas ļautu izmantot situāciju, kurā valdības un centrālās bankas turpina aizsargāt ekonomiku no tūlītējām negatīvām sekām. “Konkrēti apsveram iespēju no jauna ieguldīt zelta ieguves uzņēmumos, lai nodrošinātos pret iespējamu valūtas devalvāciju, un Ziemeļvalstu akcijās, kuru priekšrocība ir ne tik dzelžainas prasības uzņēmumu slēgšanai, ieviešot pārvietošanās ierobežojumus, un mazāks jaunu koronavīrusa gadījumu skaits salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Zviedrija ir labs piemērs pirmajam, bet Somija– otrajam,” teic Luminor analītiķis.