Mangaļsalā, dabas parka Piejūra teritorijā, labiekārtota pludmales zona, kā arī jaunas, labiekārtotas pastaigu takas un autostāvvietas, informē Rīgas domē.

Darbi veikti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projektu Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parkā Piejūra un LIFE CoHaBit gaitā, kuru mērķis ir mazināt antropogēno slodzi uz Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem.

Jaunais teritorijas labiekārtojums ir vērsts uz dabas vērtību saglabāšanu, papildus sniedzot dažādas atpūtas iespējas piekrastē – gan aktīvas, gan izzinošas.

Šogad dabas parkā Piejūra ir izbūvēta labiekārtota veselības taka Mangaļsalā, kura ir aprīkota ar vingrošanas elementiem.

Kopā izbūvētas piecas atpūtas takas un pagarinātas divas jau esošās takas, takās izvietoti soliņi, atkritumu urnas un velosipēdu novietnes. Kopējas labiekārtoto pastaigu taku garums Mangaļsalā un Vecāķos sasniedz gandrīz divus kilometrus. Mangaļsalas ielā 5a un Mangaļsalas ielā 2 ir izbūvētas labiekārtotas autostāvvietas.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Carnikavā decembra sākumā atklās Latvijā garāko promenādi uz jūru ar cieto segumu, kas veidota īpašos vides apstākļos. Tā 1800 m garumā stiepjas cauri Dabas parkam «Piejūra» līdz pašai jūrai, informēja Carnikavas novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Jaunā promenāde ir vienīgā Carnikavas novadā. Latvijas mērogā tā ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā.

Promenādes kopējās izbūves izmaksas ir nedaudz vairāk kā 525 tūkstoši eiro.

Carnikavas promenāde ved cauri Dabas parkam «Piejūra», kas atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc promenādes būvniecība noritēja īpašos apstākļos, ievērojot vides aizsardzības dienestu norādījumus.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss (iepriekš SIA Piejūra) ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina paziņojums Lursoft Maksātnespējas datu bāzē.

Tiesiskās aizsardzības procesu 25. aprīlī ierosinājusi Kurzemes rajona tiesa. Kompānijas finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami. 2016.gadā apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa – 282,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 153 darbinieki. VID Administrēto nodokļu parāds šā gada 26.aprīlī sasniedza 412 tūkstošus eiro.

Lursoft dati liecina, ka kompānijas valdes loceklis ir Aleksejs Karalkins. Viņam arī pieder 24% kompānijas daļu. 75% uzņēmuma daļu pieder AS Rising Hill.

Šā gada 1.martā uzņēmums mainīja nosaukumu.

Uzņēmums ar nosaukumu SIA Piejūra tika reģistrēts 1995.gadā. Tas ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā ar zīmolu «Amberfish».

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss» (iepriekš «Piejūra») likvidācijas process, liecina informācija «Firmas.lv».

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» likvidatora amatā iecelts Jurijs Sičevs.

Kompānijas likvidācijas process sākts trešdien, 20.novembrī.

Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 25.aprīlī ierosināja «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» tiesiskās aizsardzības procesu, taču šogad 2.jūlijā tiesa nolēma procesu izbeigt, jo kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis kreditoru vairākums.

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami, taču 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa - 282 206 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisam» šogad 7.novembrī veidoja 355 319 eiro.

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu, izmeklējot iespējamu krāpšanu saistībā ar trim Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotiem inovāciju projektiem, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

«Ir sākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu, saņemot atbalstu - Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumam vairākos projektos. Kriminālprocess pagaidām ir uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas: Noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu. Un ar kriminālprocesā noteiktām metodēm tiks vākti pierādījumi, pētīti materiāli,» saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

LLU 2017. un 2018.gadā ieguva Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu - kopumā pusotru miljonu eiro (1 475 829 eiro) trim inovāciju projektiem. Projektu vadītāja bija LLU rektore Irina Pilvere. Pērn rudenī jau tika pabeigts pētījums, kā no Baltijas jūras zivīm iegūt malto masu un to izmantot dažādos produktos. Bet šogad vēl turpinās divi pētījumi par ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu, kā arī par anšovu produkcijas analoga radīšanu no Baltijas brētliņām.

Sakarā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ierobežojumiem SIA Rīgas meži diemžēl slēdz apmeklētājiem vairākus populārus rekreācijas objektus.

Sākot ar 2020.gada 1.aprīli slēgti:

1) Cenu tīreļa purva laipu un skatu torņi;

2) Bumbukalniņa skatu tornis.

Tāpat Rīgas meži lūdz neizmantot Dabas parka Piejūra teritorijā izveidotos aktīvās atpūtas elementus, jo tie netiek dezinficēti.

Minētajos dabas un kultūrvēsturiskajos objektos ārkārtas stāvokļa laikā novērots būtisks apmeklētāju skaita pieaugums, kas, pirmkārt, rada apstākļus, kuros apmeklētājiem nav iespējams ievērot valstī noteiktos ierobežojumus COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, otrkārt, radījis vairākkārtēju slodzes pieaugumu dabas taku infrastruktūrai, kurai tagad nepieciešama atjaunošana.

Atpūtai dabā aicinām izmantot citas Rīgas mežu vai Latvijas valsts mežu atpūtas vietas, izvēloties pēc iespējas mazāk noslogotās. SIA Rīgas meži teritorijā esošo atpūtas vietu atrašanās vietas redzamas šajā kartē mdps.rigasmezi.lv.

“Garupe Beach Cottages” ir jauns, unikāls piejūras privātmāju ciemats tikai 30 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra, Carnikavas virzienā.

Projekta vīzija ir veidot skaistu un sakoptu jauno ciematu, kurā pulcēties līdzīgi domājošiem. Ciemata mājokļos apvienota estētika ar ekoloģiju un dinamisks dzīves ritms savijas kopā ar dabas mieru. Modernās guļbūves būvētas no Somijas priedes (“Honka”), kas nodrošina veselīgu un ekoloģisku dzīves telpu.

Projekta attīstītāji uzsvaru liek uz māju teicamo tehnisko aprīkojumu un augstām prasībām to iekārtojumā – tās aprīkotas ar vietējo galdnieku darinātām mēbelēm, kvalitatīvu sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotām virtuvēm. Visās mājās ir arī kamīns un sauna, atbilstoši Latvijas klimata apstākļiem un ikviena iedzīvotāja vēlmei pēc siltuma un gaismas gada tumšajos mēnešos. Māju plānojums ir pārdomāts un funkcionāls, kā arī liela uzmanība pievērsta izmantoto materiālu kvalitātei - koka mājas bez sintētiskiem, mākslīgiem materiāliem. Māju tehniskajā nodrošinājumā tiek izmantota augstākās klases tehnika, kā piemēram, apkures sistēmu nodrošina "Panasonic Aquarea" gaisa siltumsūknis, ventilāciju - "Komfovent domekt" rekuperācijas sistēma, bet ūdens spice - ūdens pumpis no "Grundfos”. Blakus esošais priežu mežs brīvdienās aicina nesteidzīgā pastaigā vai aktīvākā izbraucienā ar divriteni, klusā pludmale - baudīt skaistus saulrietus, un tajā pašā laikā darba dienās galvaspilsētu iespējams sasniegt vien 30 minūtēs. Projekta attīstītājs Sergejs Pališčuks (Sergei Palishchuk) norāda: “Esam apmierināti ar māju kvalitāti un estētiku. Mūsuprāt, šīs astoņas Honka mājas piešķir īpašu šarmu visam ciematam, kas sastāv no vairāk nekā simts mājām.”

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

2022. gadā Rīgas brīvostas pārvalde ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, tostarp digitālajos risinājumos ieguldījusi teju 5 miljonus eiro.

Investīcijas veiktas esošo objektu pārbūvē un modernizācijā, jaunu objektu realizācijā, kā arī dažādos viedrisinājumos.

“Neskatoties uz dažādiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nenoteiktību pasaules tirgos, šogad esam spējuši ne vien kāpināt kravu apgrozījumu Rīgas ostā, bet arī ieguldīt Rīgas ostas attīstībā. Investēts gan ostas dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā, kuģošanas kanāla padziļināšanā, gan hidrobūvju pārbūvē un jahtu infrastruktūras pilnveidošanā. Aizvien lielāku finansējumu gadu no gada ieguldām arī digitālo risinājumu testēšanai un ieviešanai, tā automatizējot ostas procesus un samazinot kravu apstrādei nepieciešamo laiku. Investīcijas ostas tehniskajā un digitālajā infrastruktūrā plānojam arī 2023. gadā,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Arhitektu biroja "MADE arhitekti" veidotā "Pitraga pietura" nominēta "Jaunā Eiropas Bauhaus" balvai starp 50 finālistiem, kas atlasīti no vairāk nekā 530 pieteikumiem no visas Eiropas, informē biroja pārstāvji.

Ziemeļkurzemes piejūrā atrodamā kafejnīca nominēta kategorijā "Atgūt piederības sajūtu" ("Regaining a sense of belonging").

"Pitraga pietura" ir kafejnīca, kas 2023.gadā izveidota Pitraga zivju kūpināšanas fabrikas caurlaides ēkā.

FOTO: Vieta pasaka priekšā 

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga...

Kopā konkursā tiks pasniegtas 20 balvas, divas no tām noteiks skatītāju balsojums.

Projekta autori ir "MADE arhitekti", kuri saņēmuši vairākas nacionālā līmeņa arhitektūras balvas tieši par sociāli iekļaujošu un ilgtspējīgu arhitektūru. Vairāki viņu darbi ir arī nominēti Eiropas Savienības balvai mūsdienu arhitektūrā "Mies van der Rohe Award".

"Jaunais Eiropas Bauhaus" ir vides, ekonomikas un kultūras stratēģiskā iniciatīva, kas savieno dizainu, ilgtspēju, pieejamību un investīcijas, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus.

Uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā, kas notiks "Jaunais Eiropas Bauhaus" otrā festivāla laikā no 2024.gada 9.aprīļa līdz 14.aprīlim Briselē.

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Līdz augusta vidum no Latvijas atkritumu apsaimniekošanas poligoniem izvestas 433,33 tonnas nolietoto riepu, liecina Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) biedru apkopotā informācija.

Šopavasar dibinātā LRAA kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīja vēsturiskā riepu uzkrājuma samazināšanu. Pirmais solis bija izvietot nolietoto riepu savākšanas konteinerus 10 atkritumu poligonos visā Latvijā, kuros iedzīvotāji var nodot riepas. Līdz šī gada beigām bija plānots izvest pārstrādei 1000 tonnas šīs vēsturiski uzkrātās riepas.

«Ar šīs iniciatīvas palīdzību mēs sniedzam savu ieguldījumu ilgtspējīgas riepu apsaimniekošanas veicināšanā, un tādējādi arī nozares sakārtošanā,» skaidro LRAA vadītāja Tīna Lūse.

Saskaņā ar LRAA informāciju, no atkritumu poligoniem izvests šāds daudzums nolietoto riepu: SIA «AADSO» izvestas 36,3 tonnas, SIA «ALAAS» - 34,46 tonnas, SIA «AP Kaudzītes» – 6,22 tonnas, SIA «Getliņi EKO» – 2,88, SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» – 38,94 tonnas, SIA «Piejūra» – 53,68 tonnas, SIA «Ventspils labiekārtošanas kombināts» – 60,71 tonnas, SIA «Vidusdaugavas SPAAO» – 100,08 tonnas, bet SIA «ZAAO» - 100,06 tonnas nolietoto riepu.