No nākamā gada spēkā stāsies grozījumi Latvijas Civillikumā, kas būtiski ietekmēs visus līgumus, kuros līguma dalībnieki ir vienojušies par līgumsodu. Lai arī jaunie Civillikuma grozījumi netiek viennozīmīgi pieņemti un uzņēmējdarbības vidē pat tiek aktīvi kritizēti, tomēr tikai to piemērošana praksē rādīs, vai jaunais regulējums nesīs cerētās pozitīvās pārmaiņas civiltiesisko darījumu saistību izpildē.

Vairākus gadus notika diskusijas par nepieciešamību ierobežot pārmērīgus līgumsodus. Atbilstoši līdzšinējiem Civillikuma noteikumiem, līgumsoda apmēru noteic līdzēji. Civillikumā noteiktu ierobežojumu neesamība bieži noveda pie nesamērīgi lieliem līgumsodiem.

Šādos gadījumos līgumsods bija kļuvis par iedzīvošanās avotu, norāda ZAB Sorainen. Šie grozījumi ir centieni precizēt līgumsoda jēdzienu, kā arī ierobežot tā apmēru, jo tiesu prakse pārmērīgu līgumsodu ierobežošanā veidojās pārāk lēni un tā nav bijusi konsekventa.

Advokāti vērš uzmanību uz to, ka Civillikums turpmāk noteiks atšķirīgus līgumsodus atkarībā no tā, vai līgumsods ir noteikts par saistību neizpildi vispār vai par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā. Ja līgumsods būs noteikts par saistību neizpildi vispār, tad to varēs noteikt kā konkrētu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kas nedrīkst būt izteikta vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija, informēja PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 28.novembrim saistībā ar SIA Cityparks Latvija rīcību, patērētājiem piemērojot līgumsodus par neatbilstošu autostāvvietas pakalpojumu izmantošanu, PTAC ir vērsušies 428 patērētāji. PTAC 2018.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atzina šādu SIA Cityparks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu.

PTAC norāda, ka patērētājiem tiek piedāvāti un piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi par nesamērīgu un netaisnīgu līgumsodu, proti, tādu līgumsodu, kura apmērs neatbilst likumā noteiktajiem ierobežojumiem; netiek nodrošināta patērētāju interesēm atbilstoša sūdzību izskatīšana pēc būtības; netiek nodrošināts pietiekošs laiks iepazīties ar līguma noteikumiem un izpildīt tajos paredzētās darbības.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja koalīciju veidojošo partiju pārstāvju iesniegto Civillikuma grozījumu projektu, kas paredz, ka līgumsodu par neizpildi īstā laikā jeb termiņā var noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10% no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.

Likumā norādīts, ka līgumsods par neizpildīšanu ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

Tāpat paredzēts, ka līgumsodu par neizpildīšanu termiņā varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildīšanu varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nebūs tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

AS "Pasažieru vilciens" veic aprēķinus līgumsodam par laikā nepiegādātiem jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pavēstīja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

Līgumā ir paredzēts līgumsods par nodošanas termiņa kavējumu, un līgums paredz līgumsodu 0,05% no vilciena cenas dienā par pirmajām 30 nokavētajām dienā. Ja kavējums ir ilgāks, tad līgumsods paredzēts 0,1% no vilciena cenas dienā. Līgumsods ir ierobežots apmērā - 10% no vilciena cenas jeb 737 800 eiro.

Gala aprēķini par līgumsodu tiks veikti brīdī, kad vilcieni tiks nodoti "Pasažieru vilciena" īpašumā un ņemot vērā nepārvaramās varas apstākļus.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši grafikam 23 no 32 jaunajiem elektrovilcieniem bija jau jābūt piegādātiem, proti, nodotiem ekspluatācijā, taču pagaidām neviens nav piegādāts, lai arī pirmie divi jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti jau pirms nedaudz vairāk kā gada - 2022.gada jūnijā.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) biedri ir vienojušies ierobežot līgumsoda apmēru, paredzot, ka tas nepārsniegs 100% no izsniegtā parāda - kas ietver gan aizdevuma pamatsummu, gan komisijas maksu par tā izsniegšanu, liecina LNKA paziņojums. Šādu paziņojumu gan varētu vērtēt arī kā sabiedrisko attiecību gājienu, jo šādu praksi daudzi īstenojuši jau pirms tam.

^{(Ziņa papildināta ar PTAC viedokli.)}

Līgumsoda ierobežojumu asociācijas biedri piemēros tiem kredītiem, kas tiks izsniegti sākot ar 1. martu un turpmāk.

«Asociācijas biedri iestājas par samērīgu līgumsoda noteikšanu, jo tā mērķis ir panākt, lai pakalpojuma ņēmējs apzinīgi pildītu savas saistības, nevis peļņas gūšanai. Katrs izsniegtais kredīts, kas netiek atdots, rada uzņēmumiem zaudējumus,» norāda asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Tāpat asociācijas biedri lēma pilnveidot savus klientu līgumus, skaidri un saprotami iestrādājot informāciju par piemērotajiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem (nokavējuma procentiem vai līgumsodiem), kas tiek piemēroti gadījumos, ja klients neveic savlaicīgu aizdevuma atmaksu.

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Civillikuma norma, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, attieksies arī uz līgumiem, kas slēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās. Līgumsoda griesti būs spēkā, ja par šo līgumu izpildi līdz 2014.gada beigām nebūs celta prasība tiesā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību.

Tiesiskais regulējums, ka līgumsods nevar pārsniegt 10 procentus, attiecas uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.janvāra. Taču Saeimas šodien pieņemtie likuma grozījumi paredz pārejas periodu un nosaka, ka līgumsoda ierobežojums attieksies arī uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada beigām un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra. Ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem netiks celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra uz tiem attieksies līgumsoda griesti un jaunā parāda atmaksas kārtība, tādējādi uz atlikušo līguma laiku pasargājot puses no pārmērīgu un netaisnīgu līgumsodu samaksas.

2015.gada 8.oktobrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumu, ar kuru SIA Europark Latvia noteikts tiesiskais pienākums pārtraukt patērētājiem piedāvāt tādus netaisnīgus autostāvvietas pakalpojuma līguma noteikumus, kuri paredz normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nesamērīgu līgumsodu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

PTAC šī gada 8 mēnešos sniedzis vairāk nekā 30 konsultācijas un saņēmis 27 patērētāju sūdzības, kurās patērētāji bija pauduši neapmierinātību ar SIA Europark Latvia piemērotajiem līgumsodiem.

PTAC, izvērtējot SIA Europark Latvia par autostāvvietas pakalpojuma noteikumu neievērošanu paredzētā līgumsoda noteikšanas un piemērošanas sistēmu, konstatēja, ka tā paredz piemērot nesamērīgu līgumsodu par noteikumu neievērošanu, kā arī tiesības aprēķināt līgumsodu atkārtoti ik pēc 24 stundām.

Saskaņā ar patērētāju sniegto informāciju par salīdzinoši neilgu neapmaksātu pakalpojuma izmantošanu, piemēram, sākot no dažām minūtēm līdz vienai stundai, SIA Europark Latvia pieprasa pilnu noteikumos paredzētā līgumsoda apmaksu (fiksētas summas veidā 11,00 EUR un 25,00 EUR), kura vairākkārtīgi pārsniedz neapmaksātā pakalpojuma cenu. Turklāt par vienu un to pašu līgumsaistību pārkāpumu var tikt piemērots līgumsods pilnā apmērā atkārtoti 24 stundu laikā no pārkāpuma konstatēšanas brīža, pakļaujot patērētājus pieaugošām un salīdzinājumā ar pakalpojuma maksu nesamērīgām sankcijām.

Lai ierobežotu nesamērīgu līgumsodu prasījumus, Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, pieņēma grozījumus Civillikumā.

Ar Civillikuma grozījumiem tiek precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Noteikts, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.Civillikuma papildinājumi Saistību tiesību daļā nosaka, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat noteikts, ka tiesai būs pienākums samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tiesa to atzinusi par pārmērīgu.

No maija pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārvaldījumā esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īrniekiem noteikts vienots līgumsods 0,1% apmērā par katru nokavēto maksājuma dienu no parāda kopsummas. Iepriekš līgumsods bija no 0,1% - 0,5%, jo pirms RNP izveidošanas katra namu pārvalde bija noteikusi savu līgumsoda apmēru.

RNP dzīvokļu īpašniekiem piedāvā slēgt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, paredzot līgumsodu 0,1 % apmērā par katru nokavēto dienu no kavētās maksājuma summas, tāpēc pieņemts lēmums arī dzīvojamo telpu īrniekiem noteikt tikpat lielu līgumsodu.

Rīgas dome 2009. gada vasaras beigās apstiprināja dzīvojamo telpu īres parauglīgumus, kur nav noteikts konkrēts līgumsoda apmērs. Līdz ar to dzīvojamo telpu īrniekiem, kuri noslēguši īres līgumu pēc 2009. gada 18.augusta, kurā noteiktais līgumsods ir lielāks par 0,1%, RNP piedāvā noslēgt vienošanos, nosakot pielīgtā līgumsoda apmēru 0,1% apmērā. Savukārt īrniekiem, kuri noslēguši īres līgumu līdz minētajām datumam, tiek piedāvāts pārslēgt līgumu.

Juridisko pakalpojumu birojs RemLegal secinājis, ka joprojām lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu neiedziļinās līguma tekstā vai mēģina ekonomēt uz jurista pakalpojumiem. Tā rezultātā nereti tiek noslēgti līgumi, kas kādai no līgumslēdzēju pusēm ir neizdevīgi. Nav būtiski, cik lielu uzņēmumu jūs pārstāviet, svarīgi ir apzināties, ka neprofesionāla vai pavirša attieksme slēdzot līgumu, var jebkuram uzņēmumam radīt nozīmīgus finansiālus zaudējumus. Neatkarīgi, kuru līguma slēdzēja pusi pārstāviet.

Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi

Samērā bieži viena no līguma slēdzēju pusēm saņem parakstīšanai līgumu ar tajā jau konkrēti nosauktu šķīrējtiesu, kurā tiks risināti strīdi, kas var rasties starp abām līguma slēdzēju pusēm. Kāpēc ir būtiski pievērst uzmanību šim līguma punktam? Ja līgumā ir ierakstīta konkrēta šķīrējtiesa un jūs šo līgumu esiet parakstījis, tad strīda gadījumā jums nebūs vairs iespēju vērsties citā tiesā. Arī, ja šķīrējtiesa būs pieņēmusi lēmumu par labu otrai līguma slēdzēja pusei, kas jūs neapmierinās, tad pārsūdzēt to vispārējās jurisdikcijas tiesā vairs iespēju nebūs. Šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams. Būtiska piebilde - abām pusēm ir tiesības noteikt, tieši kurā šķīrējtiesā vērsties!

No 2014.gada 1.janvāra, ka Latvijā norēķinos sāks izmanto eiro valūtu, līgumsods par braukšanu bez biļetes vilcienos būs no 10 līdz 15 eiro.

Līgumsods par braukšanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes elektrovilcienos būs 10 eiro, bet dīzeļvilcienos – 15 eiro. Savukārt līgumsods par virsnormas bagāžas un dzīvnieku neapmaksātu pārvadāšanu būs 5 eiro apmērā.

AS Pasažieru vilciens atgādina, ka, iekāpjot vilcienā, pasažierim ir jābūt braukšanai derīgai biļetei vai tā nekavējoties pēc iekāpšanas jāiegādājas pie konduktora. Ja pasažieris izmanto elektronisko biļeti, tad viņa pienākums ir nekavējoties pēc iekāpšanas vilcienā elektronisko biļeti reģistrēt (validēt) pie konduktora.

Saeima pieņēmusi grozījumus Civillikumā, ievērojami rūpīgāk nekā līdz šim precizējot jēdzienu «līgumsods». Proti, cita starpā ir noteikts, ka līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Šīs normas pretinieki var izvirzīt vismaz divus argumentus tam, kāpēc Saeimas pieņemtais lēmums nav pareizs, un abos gadījumos nevarēs nepiekrist.

Vispirms jau jāteic, ka nauda ir jāaizņemas nevis tik lielā apmērā, cik gribas, bet tik, cik var atdot. Frāze par apzinīgu aizņemšanos ir bieži skandēta un pamazām jau sāk balansēt uz banalitātes robežas, bet tā ir taisnība. Ne jau «ļaunās bankas» vai citi aizdevēji kādam spiež aizņemties. Jā, to tiek piedāvāts darīt, reizēm pārāk uzbāzīgi un pat derdzīgi, bet ne uzspiests. Tāpat jāteic, ka līgumsodi parasti ir atrunāti līgumā, ko persona paraksta, aizņemoties naudu, taču... Mēdz teikt, ka lielākie meli tiek pieļauti katru reizi, kad cilvēks kādā no interneta portāliem uzklikšķina uz sadaļas ar uzrakstu «iepazinos un piekrītu». Par līgumiem pārsvarā gadījumu var teikt tieši to pašu. Kredītņēmēji nav nekādas svētās govis, taču realitāte ir tāda, ka cilvēki bieži vien naudu aizņemas tāpēc, ka gribas vismaz tādu pašu auto kā kaimiņam, nevis tādēļ, ka aizņemties ļauj ģimenes budžets, un aizdevuma nosacījumus paraksta, tos neizlasot. Šeit arī rodas praktiskā nepieciešamība pēc Saeimas nupat pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā. Protams, var teikt, ka 10% līgumsoda griesti ierobežo uzņēmējdarbību, tomēr jāņem vērā, ka tādējādi vismaz tiek iegūta summa, ko prātam saprotamā periodā vismaz ir cerības atgūt. Respektīvi, var jau noteikt, ka līgumsods ir 50%, 70% vai pat 150% apmērā no pamatsummas, tomēr jautājums ir par to, cik reāli aizdevējam tādā gadījumā ir atgūt aizdoto naudu kopā ar visiem procentiem un līgumsodu?

Finanšu ministrija ceturtdien plāno iesniegt Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā priekšlikumus nebanku kreditēšanas ierobežošanai, kas paredzētu limitēt maksimālo izsniedzamo summu, likmju apmērus un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministrija piedāvās noteikt, ka kredīta summa nedrīkst būt lielāka kā puse no vidējās algas valstī. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums, ka kredīta atmaksu nedrīkst pagarināt vairāk nekā divas reizes. Ja arī pēc tam klients nespēs atmaksāt aizņēmumu, kredītdevējam būs jāpiedāvā saprātīgs maksājumu grafiks.

Attiecībā uz likmju samazināšanu finanšu ministre atzina, ka pagaidām ministrijai nav konkrēts piedāvājums, taču pašreizējās likmes - 0,2%-0,55% dienā - vajadzētu samazināt vismaz uz pusi. Par likmju apmēriem vēl esot nepieciešama papildu analīze, tostarp, iesaistot Latvijas Bankas speciālistus.

Ministrija arī piedāvās likumā noteikt, ka kredīta aizdevējam pēc būtības jāizvērtē iespējas atdot naudu.

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku kreditēšanas pielīdzināšana augļošanai, ir nekorekta un liecina par likumu virspusēju izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Atbilstoši Krimināllikumā noteiktajai klasifikācijai, augļošana ir tāds noziedzīgs nodarījums, kura konstatēšanā vienlaicīgi stājas spēkā četri apstākļi - tiek izsniegts aizdevums, aizdevuma ņēmējam ir smags materiālais stāvoklis, aizdevums tiek izsniegts, apzināti izmantojot smago materiālo stāvokli un aizdevuma nosacījumi ir pārmērīgi apgrūtinoši. Ja kāds no augstāk minētajiem apstākļiem netiek konstatēts, tad kriminālatbildība nav piemērojama nepietiekama noziedzīga nodarījuma sastāva dēļ.

AS «4finance» un citu Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedru gadījumā tiek veikta komercdarbība, kas ir licencēta un ir kontrolēta no valsts puses. Ņemot vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8. panta 2.3. daļā ir noteikts izmaksu ierobežojums, kā arī 8. panta 2.6. daļā ir noteikts nokavējumu procentu ierobežojums, aizdevuma nosacījumi atbilstoši PTAL pēc noklusējuma nevar būt pārmērīgi apgrūtinoši pret patērētājiem.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Par Valsts prezidentu Saeima šodien ievēlēja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Piektajā vēlēšanu kārtā viņu atbalstīja 55 deputāti.

Pret R.Vējoni nobalsoja 42 deputāti. Viens biļetens bija nederīgs, bet viens deputāts balsojumā nepiedalījās.

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidenta vēlēšanās ceturtajā kārtā par Egilu Levitu atdotas 26 balsis, bet par Raimondu Vējoni 46 balsis. Līdz ar to ceturtajā kārtā Valsts prezidents nav ievēlēts un tika rīkota vēlēšanu piektā kārta. Saeimas sēdē tika izsludināts 90 minūšu pārtraukums.

Valsts prezidenta vēlēšanu trešajā kārtā saņemot vismazāko balsu skaitu (23 balsis), no turpmākās cīņas izstājies Sergejs Dolgopolovs. Tādējādi vēlēšanu nākamajā kārtā cīņu turpināja Egils Levits un Raimonds Vējonis.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, finansējuma jautājumos galvenokārt pieturoties pie valdības lēmumiem.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet pret bija četri opozīcijas parlamentārieši. Neviens balsojumā nebija atturējies.

Deputāti atbalstīja vien dažus priekšlikumus, kuri iepriekš nebija guvuši valdības atbalstu. Papildu augstākās izglītībai nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā sociālo iemaksu likmju pieaugumu - šim mērķim nākamgad paredzēts kopumā ap 302 000 eiro.

Deputāti šodien izskatīja aptuveni 100 priekšlikumus budžetam un vidējā termiņa budžeta ietvaram. Kopumā deputāti pieturējās pie valdības iepriekš izteiktā viedokļa un galvenokārt noraidīja deputātu ierosinājumus par līdzekļu pārdali.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniekam - pilnsabiedrībai SBRE - varētu nākties par būvdarbu kavēšanos maksāt līgumsodu aptuveni 3000 eiro apmērā dienā, informē Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Viņa gan norādīja, ka precīzāki aprēķini varētu būt tuvākajā laikā, jo par šo jautājumu vēl notiek sarunas ar būvniekiem.

Kā aģentūrai LETA šovakar norādīja Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, līgumsods 0,1% apmērā katru dienu tiks aprēķināts no kavēto darbu apjoma, kas ir aptuveni trīs miljoni eiro. Līdz ar to dienā līgumsods ir aptuveni 3000 eiro.

Kā šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē stāstīja slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs, būvdarbi objektā tuvojas noslēgumam. Esot izbūvētas iekšējās un ārējās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, kā arī paveikti citi svarīgi darbi. Šobrīd noslēguma fāzē esot iekšējie apdares darbi.