XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un dejusvētku laikā Bastejkalnā atradīsies sadarbībā ar Latvenergo un elektroenerģijas tirdzniecības zīmolu Elektrum radītais mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais mākslas objekts, skaņu tilts Enerģijas stabules un īpašais svētku alfabēts, kurā iedzīvosies Svētku radošās koncepcijas pamats Burt(u)burvība, informē svētku rīkotāji.

Enerģijas stabules būs muzikāli interaktīvs objekts, kurš Bastejkalnā atradīsies dziesmu un deju svētku laikā. Ikviens interesents svētku laikā varēs radoši savienot skaņu un deju, iemēģinot lielo klaviatūru, ērģeļu stabules un zvanstabules. Enerģijas stabules ik dienu darbosies no plkst.10 līdz 21, padomus interaktīvā objekta apguvē sniegs Svētku brīvprātīgie.

Interaktīvā objekta ideja ir apvienot dziesmu un kustību, ļaujot radoši izpausties jebkuram. Te nav nepieciešama nošu pārzināšana vai kāda īpaša sagatavošanās. Aicinām visus iemēģināt, ar savām kustībām ievibrēt, iekustināt, ieskandināt Enerģijas stabules, tā, lai veidojas tilts starp kustību – palēcienu, uzsitienu un skaņu – notīm, kuras izvilināt arī nezinātājam palīdzēs īpašs objekta krāsojums un pamācības, stāsta objekta autors, svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis.

Ventspilī, koncertzālē «Latvija»jau kopš februāra notiek ērģeļu uzstādīšanas darbi - pirms nedēļas uzsākta stabuļu montāža , informē Ventspils pašvaldības P/i «Komunālā pārvalde».

Ērģeles no Vācijas pilsētā tika nogādātas ar trīs autofurgoniem, vienas kravas svars sasniedza vidēji 40 tonnas. Kopumā piegādātas 3060 ērģeļu stabules, no tām 253 ir koka stabules un 2807 ir metāla stabules. Lielākā no metāla stabulēm ir 5,5 metrus gara ar nosaukumu «Gambe 16'», savukārt mazākā metāla stabule ir lodīšu pildspalvas izmērā - 10 milimetru garumā un 4 milimetru diametrā. Bet lielākā taisnstūra formas koka stabule ir 5,5 metru garumā un tai piedēvēts nosaukums «Untergatz 32’ G». Viena no šīm stabulēm ir īpaša - tās nosaukums ir «Mežrags», un tās ideja ir aizgūta no Ventspils pilsētas ģerboņa. Tika prognozēts, ka koncertērģeļu uzstādīšanas process ilgs līdz jūnija beigām, tomēr šobrīd sastatnes plānots noņemt 30. aprīlī, lai uzsāktu ērģeļu skaņošanu.

Rīgas centrā, iepretim Ministru kabinetam atklāts XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais vides objekts Skaņu stabules Latvija skan, kurš ieskandina šīs vasaras trīs lielākos kultūras notikumus – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus un Starptautisko folkloras festivālu Baltica 2015.

Vides objekts Skaņu stabules Latvijas skan ir liela izmēra metāla stabuļu komplekss, kas veido Latvijas kontūru no dažādiem Elizabetes un Brīvības ielu krustojuma skatu punktiem. Skaņu stabules Rīgā priecēs no 15.junija līdz 20. jūlijam, bet pēc svētkiem tās tiks uzstādītas pirmās Bērnu dziesmu dienas norises vietā, Madonas novada Praulienā.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam, tajos piedalīsies ap 37 890 dalībnieku.

Spriedelēt par kara cēloņiem, šausmināties par notiekošo, vainot vienus un otrus, perināt sazvērestības teorijas un iespējamos nākamo pavērsienu scenārijus, protams, var, un to daudzi dara, taču lielā mērā tā ir lieka laika un spēka tērēšana situācijā, kad visā pasaulē tikai retais ir vispusīgi labi informēts par faktisko notikumu gaitu.

No biznesa viedokļa daudz saprātīgāk ir vadīties pēc ļoti racionālas pieejas: situācija ir tāda, kāda ir, vienas durvis aizvērušās, jāskatās, kuras atveras vai kuras drīzumā tiks atvērtas.

Pārfrāzējot teicienu par Angliju, nu var teikt, ka Krievija ir aizslēgta un atslēgas viena pēc otras tiek salauztas. Protams, ir kaut kādi logi, caur kuriem vēl manāma kustība, tiek izmantotas vēl kādas iespējas, pamatā, lai nodrošinātos ar resursiem, taču ļoti ar to rēķināties nevar. Tas nozīmē, ka biznesam steidzami jāpārorientējas uz citām piegādēm, citiem noieta tirgiem, varbūt arī citiem darbības virzieniem.

Jā, var teikt, ka visur priekšā konkurenti, taču labā ziņa ir tā, ka mēs esam daudz elastīgāki, pārmaiņām gatavāki, arī sīkstāki par Rietumu konkurentiem. Galvenais šajā brīdī ir neļauties vājumam, neļauties iet līdzi pesimistiskajiem “viss ir slikti” stabulēs pūtējiem.

Ražotājiem ir maz līdzekļu, kā tikt cauri mūrim, kas sakrauts no lielveikalu augstprātības diktētajiem nosacījumiem

Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja ieceri ierobežot mazumtirgotāju varu pret ražotājiem un piegādātājiem. Konceptuālām izmaiņām topošajā negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā vairs nevajadzētu parādīties. Apelējot pie deputātu saprāta, pārtikas industrijas nozīmīgākie spēlētāji – ražotāji – beidzot sagaida iespēju spert pa bumbu, kas līdz šim, veikalu tīklu vadīta, biežāk lidojusi tikai vienos vārtos. Likumprojekts mazumtirgotāju ķēdes kairina taukākajās vietās. Tādās, kuras ilgu laiku gozējušās saulītē, bet nu tās apžmiegs likumā paredzētie aizliegumi 12 darbībām pārtikas un piecām darbībām nepārtikas mazumtirdzniecībā. Esam noguruši no varas nespējas nonākt līdz rezultātam, par lēni topošo likumu saka DB aptaujātie ražotāji.

Ja gāzes tirgus liberalizācija padarīs gāzi lētāku, tad – abām rokām par. Ja patērētājam labvēlīga cena nav šī procesa mērķis, kādam būs par to jāsamaksā

Sagaidot gāzes tirgus atvēršanu aprīlī, kad visiem dabasgāzes lietotājiem tiek solītas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, paši patērētāji no šī teju teiksmainā procesa grib iegūt ļoti konkrētu, pat taustāmu (savos maciņos) rezultātu. Ne tikai gāzes tirgotāja izvēles iespējas, bet, galvenais, lētāku cenu.

Liberalizācijas termins liek domāt par indivīda jeb patērētāja tiesību aizstāvēšanu. Visām iespējamām liberalizācijām, tostarp gāzes tirgus, viennozīmīgi jādarbojas par labu patērētājiem indivīda līmenī, prasti izsakoties, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja līmenī. Gāzes sadārdzināšanās sistu pa pirkstiem ne jau tikai tiem, kas gāzi patērē burtiski, sildoties pie gāzes apkures katla vai cepot vēršacis uz gāzes plīts uzkarsētā pannā. Cietīs arī siltuma ražošanas izmaksas, tāpat arī elektroenerģijas, kura gan jau piedzīvojusi savu liberalizāciju, beigu galā liekot par spuldzītes iedegšanu, rēķini kā gribi, brīvajā tirgū beigu galā tomēr maksāt vairāk, ņemot vērā Latvijas īpatnības ar OIK izmaksām.

2018. gads jau ir pie durvīm, taču uz to, ko tas nesīs, uzņēmēji raugās ar bažām un neziņu. Pamats šādai piesardzībai ir gan ārējos tirgos, gan valsts iekšpolitikā. Ja ārējiem apstākļiem mēs varam tikai censties pēc iespējas labāk pielāgoties, tad iekšējie notikumi šobrīd iezīmē tādu pārmaiņu kvantumu un reformu murskuli, kāds Latvijā nav bijis kopš 90. gadu sākuma.

Viena no visaptverošākajām reformām, kas nākamgad skars Latvijas uzņēmējdarbības vidi, būs nodokļu reforma. Piedāvāto izmaiņu ir daudz, piemēram, ir būtiski izmainīts uzņēmuma ienākuma nodoklis un tā maksāšanas nosacījumi, kas noteikti mainīs gan investīciju vidi Latvijā, gan uzņēmēju skatu uz rītdienu, izvērtējot to, kurā valstī viņiem nodarboties ar biznesu. Fundamentāli ir reformēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ieviešot trīs likmes un faktiski to diferencējot. Neticami, bet pēc daudzu gadu «nevarēšanas» Latvijas augļiem un dārzeņiem no 1. janvāra tomēr būs samazināts PVN. Nodokļu izmaiņas iet komplektā ar veselības aprūpes nozares reformu, kuras ietvaros vēl daudzas lietas nav līdz galam skaidras, piemēram, e-veselības ieviešana un obligātā veselības apdrošināšana. Tas viss vēl papildinās ar izglītības jomas reformu, elektrības OIK reformu un kopumā ļauj secināt, ka Latvijas simtgades jubilejas gads garlaicīgs nebūs. Savu artavu tam noteikti pievienos arī 2018. gada Saeimas vēlēšanas - jau tagad uz Latvijas politiskās skatuves varam novērot dažādas enerģiskas kustības gan līdzšinējās līderpartijās, gan mazākajos jaunpienācējos.

Kamēr vieni kurn, ka grandiozās nodokļu izmaiņas Latviju iegāž (vācu investoru viedokļi 18.12. DB), citi apgalvo pretējo, proti, ka nodokļu sistēmas rekonstrukcija valsti burtiski izraus no bedres. Sausais pārmaiņu atlikums gan būs redzams nākamgad ap šo laiku, kad abas puses varēs izdarīt secinājumus par to, ko īsti nesusi valdības milzīgā vēlme nodokļu reformu ne tikai «uzrakstīt», bet arī steigšus ieviest. Kāds iekodīsies uzvarētāja tortē, cits apsūkās zaudējuma kauliņus.

Tas sasaucas ar šī paša datuma citu DB publikāciju, kurā Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Marta Jaksona izsaka savu vērtējumu par vecās nodokļu sistēmas gulšanos uz plastiskās ķirurģijas galda. Viņa intervijā būtībā pasaka atslēgas frāzi šīm «par» un «pret» krustugunīm. Neticami īsā laikā, tam veltot mazāk par 12 mēnešiem, izmaiņas tika akceptētas. It kā steigā, it kā baidoties nokavēt. Pēc M. Jaksonas domām, pie apsveicama darbības ātruma pasprūk jautājumi par kvalitāti. Izmaiņas ne tikai tapa ļoti straujā tempā (un šoreiz patiešām nevaram pārmest bieži pieredzēto politizētu lēmumu procesa īstenošanas smagnējību), bet arī tikpat strauji tika noteikts spēkā stāšanās laiks no 2018. gada janvāra – kā ar mietu pa pieri tiem, kam uz karstām pēdām jāspēj, nesametoties kājām, dancot pēc jaunās nodokļu reformas stabules. Tādēļ Ārvalstu investoru padome Latvijā iepriekš aicināja valdību reformu ieviest tikai no 2019. gada, dodot laiku sagatavoties un atvieglojot jaunās kārtības akceptēšanu ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Latvija ir daļa no globālajiem procesiem, tāpēc jaunas nodokļu politikas ieviešana Latvijā faktiski nozīmē – jauna nodokļu politika, kas no pirmās dienas konkurēs plašākā reģionā un pirmkārt Baltijā. Pieaugot nodokļu likmēm vai sarežģījot to aprēķināšanu, kas iet rokrokā ar birokrātisko darbību nastu, investoru skatieni var novērsties uz kādu no kaimiņvalstīm. Skaidrs, ka jauna nodokļu politika prasīs lielāku grāmatvežu «upurēšanos», tomēr jācer, ka tā neprasīs arī valsts pārvaldes aparāta «uzpumpēšanu», lai tiktu ar to visu galā.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Par tiem, kas reāli vada valsti. Sākam jaunu rakstu sēriju, ko marķēsim ar īpašu zīmogu – “Otro personu TOP 5”.

Proti, par ilgstoši kādu valsts institūciju priekšnieku vietnieku u.tml. amatos esošajiem, kuri plašākai sabiedrībai nav zināmi, bet realitātē ir tieši tie, kas ir reālie vadītāji, oficiālajai pirmajai personai atstājot bieži vien tikai reprezentācijas funkciju.

Protams, ir pamats jautāt, kāpēc mēs tā darām, kādam var rasties arī bažas, vai nepūšam “viss ir slikti” stabulēs. Nē! Lai cik tas patētiski un diemžēl arī politiski nolietoti neizklausītos, mēs tiešām mīlam savu valsti Latviju, mēs gribam, lai tā tiktu pārvaldīta arvien labāk un labāk. Un tāpēc, ja redzam kādas nepilnības vai nejēdzības, par tām neklusējam. Un neklusēsim.

Vēl 5.oktobra žurnālā Dienas Bizness: