Eksperti

Īstais brīdis drosmīgiem finanšu problēmu risinājumiem

Mareks Diks Zvērināts advokāts/Maksātnespējas administrators, Ilmārs Svarinskis Zvērināta advokāta palīgs,08.04.2020

Jaunākais izdevums

Ko darīt uzņēmējam (uzņēmuma valdei), ja biznesa finanšu problēmas pirmajā brīdī šķiet nepārvaramas? Meklēt iespēju pieteikties valsts atbalsta pasākumiem vai sākt domāt par maksātnespēju?

Iespējams, labākais risinājums ir fundamentāli pārskatīt visu biznesu, bet parādu sloga līdzsvarošanai izmantot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Atcerēsimies, Maksātnespējas likums nosaka uzņēmuma valdei absolūtu pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja ir iestājusies kāda no likumā definētajām maksātnespējas pazīmēm. Vienīgais izņēmums - ja ir panākta vienošanās ar kreditoriem par TAP. Savukārt tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt jau tad, kad situācija vēl nav kļuvusi pavisam ļauna. Patlaban daudziem uzņēmumiem ir būtiski kritušies pasūtījumi, iespējams, sāk kavēties ienākošie maksājumi. Ja to vēl papildina pārbaudīta informācija par pamatīgām klientu vai piegādātāju problēmām, tad ir vērts padomāt par TAP ierosināšanu. Šāds lēmums ir ļoti svarīgs, ja uzņēmums vēlas turpināt darbu arī nākotnē.

Manuprāt, tāda risinājuma kā TAP izmantošana apliecina uzņēmēju spēju drosmīgi risināt problēmas, neļaujot tām "apēst" visu biznesu. Piemēri nav tālu jāmeklē. Patlaban TAP, turklāt vienlaicīgi divās valstīs - Latvijā un ASV, izmanto viens no ķīmiskās rūpniecības flagmaņiem "Valmieras stikla šķiedra". Koncernam finanšu grūtības sagādāja neveiksmīgas investīcijas jaunas ražotnes izveidē ASV. Tieši TAP un plaša restrukturizācija bija tās metodes, kas pēc 2008.gada krīzes savu biznesu ļāva saglabāt "Lido" īpašniekam Gunāram Ķirsonam.

TAP būtība ir vienkārša - tas ir tiesisku paņēmienu kopums, kas ļauj atjaunot spēju nokārtot saistības, ja uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās vai arī uzskata, ka var tādās nonākt. Tas nozīmē, ka pēc TAP pieteikuma iesniegšanas tiesā tiek apturētas parādu piedziņas lietas, nepieaug līgumsodi, nokavējuma naudas, kreditori nevar pieprasīt ieķīlātās mantas pārdošanu. Faktiski tas ir tiesas un kreditoru piešķirts atelpas brīdis, kura laikā nepieaug parādi un ir jāizveido jauns biznesa plāns restrukturizācijai ar mērķi atjaunot pelnītspēju.

Patlaban visaktuālākā TAP metode varētu būt vienkārša maksājumu atlikšana, bieži vien ir iespējama arī pamatparāda, līgumsodu, procentu maksājumu, soda naudas daļēja vai pilnīga dzēšana. To prasmīgi papildinot ar īpašumu pārdošanu vai apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, pamatkapitāla palielināšanu, kā arī uzņēmuma reorganizāciju var pilnībā izvairīties no maksātnespējas. Kapitālsabiedrības pamatkapitālā var iekļaut, piemēram, arī kreditoru prasījumu tiesības. Biznesa pārstrukturēšanā ir iespējami pat ļoti drosmīgi risinājumi, ja vien tiem ir skaidrs mērķis un tiem piekrīt arī kreditoru vairākums.

Tāda plāna izveidošana, kuru akceptētu lielākā daļa kreditoru, faktiski ir pirmais svarīgākais darbs TAP ietvaros. Par plānu ir jānobalso divām trešdaļām no kopējās nodrošināto kreditoru un vairāk nekā pusei no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas. Plāna izstrādāšanai likumā atvēlēti divi līdz četri mēneši. Pēc plāna apstiprināšanas tiesā tas ir obligāts visiem kreditoriem. Papildus TAP plānā ir iekļaujami arī Covid-19 atvieglošanas pasākumi.

Tiesiskās aizsardzības procesa nozīmi Covid-19 izraisītās ekonomiskās nenoteiktības laikā novērtē arī Saeima, kas ir pieņēmusi Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Grozījumi paredz, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un vēl sešus mēnešus pēc tās ļaut apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu uz četriem gadiem šobrīd noteikto divu gadu vietā.

Īpaši par sava biznesa restrukturizāciju un aizsardzību aicinātu padomāt uzņēmējus, kuriem problēmas bija manāmas jau pirms kāda laika un korona vīrusa pandēmijas izraisītā krīze tās ir tikai pastiprinājusi. Krīze ir ļoti pateicīgs brīdis, lai reorganizētu biznesu, savukārt TAP ļaus atvilkt elpu un nesagumt zem kreditoru prasījumu sloga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedra noslēdz tiesiskās aizsardzības procesu

Db.lv,14.07.2021

Akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Valmieras stikla šķiedra” informē, ka 2021. gada 21. jūnijā ir veikusi pilnā apmērā visus tiesiskā aizsardzības procesa plāna (TAP) termiņā paredzētos maksājumus TAP kreditoriem.

2021. gada 25. jūlijā TAP plāna Uzraugs sniedza savu atzinumu par TAP plāna izpildi pirms termiņa.

28. jūnijā AS Valmieras stikla šķiedra iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu par akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. 13. jūlijā Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesisko aizsardzības procesu.

Duke īpašumā ir 84,07% Valmieras stikla šķiedras akciju 

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās Luksemburgas fonda "Duke" īpašumā...

2018. gadā ierosinot TAP, mērķis bija izstrādāt atbilstošu rīcības plānu, kas nodrošinās iespēju uzņēmumam turpināt ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Tā kā visi TAP noteikumi tika izpildīti, uzņēmums ir noslēdzis šo posmu ātrāk kā paredzēts. Sākotnēji TAP tika noslēgts uz diviem gadiem un bija plānots, ka šis process noslēgsies 2021. gada oktobrī.

Luksemburgas fonds Duke iegādājies VSŠ akciju kontrolpaketi 

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14%...

"Gandrīz divus gadus pēc tam, kad mēs nolēmām veikt sarežģīto TAP soli, tagad varam paziņot par tā izbeigšanu. Ar mūsu jauno akcionāru, mūsu finansēšanas partneru palīdzību un, galvenokārt, ar mūsu darbinieku lielisko darbu, mums izdevās izbeigt TAP divus mēnešus pirms noteiktās procedūras beigām un parādīt, ka esam spēcīgā tirgus pozīcijā. Mēs sagaidām, ka šis priecīgais notikums pozitīvi ietekmēs arī attiecības ar mūsu biznesa partneriem un ka mēs atkal varēsim izbaudīt liela un ilgstoša klienta priekšrocības. Tajā pašā laikā vajadzētu uzlaboties mūsu darbinieku finansēšanas iespējām ar vietējām bankām," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Valmieras stikla šķiedras" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 28,445 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, un guva peļņu 3,236 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

2020.gadā "Valmieras stikla šķiedras" koncerna apgrozījums bija 95,84 miljoni eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2019.gadā, bet grupas zaudējumi no turpinātajām darbībām veidoja 2,26 miljonus eiro. Vienlaikus pašas "Valmieras stikla šķiedras" apgrozījums pērn bija 83,206 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 3,475 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa apstiprinājusi Valmieras stikla šķiedras TAP plāna grozījumus

Žanete Hāka,20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa nolēmusi ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt AS "Valmieras stikla šķiedra" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Grozījumi plānā veikti ar mērķi nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu saimniecisko darbību, kā arī veicināt stabilu naudas plūsmu, kas ir priekšnosacījums tam, lai Sabiedrība varētu pilnībā norēķināties ar visiem kreditoriem.

2019. gada 18. oktobrī Vidzemes rajona tiesa apstiprināja TAP pasākumu plānu, kā arī nolēma īstenot sabiedrības TAP, termiņu nosakot divus gadus no 2019. gada 18. oktobra.

Patlaban sabiedrībai ir radušās īslaicīgas finansiālās grūtības ar apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, kā rezultātā uzņēmums nav spējīgs izpildīt apstiprināto plānu pilnā apmērā. Prognozējamo sabiedrības produkcijas ražošanu pilnā apjomā, uz ko bija balstīta saimnieciskās darbības prognoze, ietekmēja stikla kausēšanas krāsns rekonstrukcija. Sabiedrība veica plānā paredzētos maksājumus visiem nenodrošinātajiem kreditoriem un panāca vienošanos ar nodrošinātājiem kreditoriem par plānā 4. un 5. mēnesī paredzēto pamatsummas maksājumu atlikšanu uz 2021. gada 31. oktobri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas kuģu būvētava" nomainījusi valdi, kā arī iecēlusi padomi jaunā sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē iecelti valdes locekļi Maksimiliāns Meļņiks un Jekaterina Meļņika. Darbu valdē neturpina līdzšinējie valdes locekļi Einārs Buks un Deniss Parfens.

Savukārt uzņēmuma padomē iecelti Ainārs Tropiņš un Irina Meļņika, bet darbu padomē neturpina Sandis Strods un Larisa Artemenko.

Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, viņa vietnieks Aleksandrs Čerņavskis un Gahramans Guseinovs.

Kuģu būves un remonta uzņēmums "Rīgas kuģu būvētava" 2022.gadā strādāja ar 1,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,1% mazāks nekā 2021.gadā, kā arī guva 1,007 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Dairy Board plāno atkārtoti iesniegt tiesā TAP ierosināšanas pieteikumu

Žanete Hāka,16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Baltic Dairy Board" plāno atkārtoti iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanas pieteikumu, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

12.decembrī Zemgales rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt SIA "Baltic Dairy Board" lietu.

TAP plānu atbalstīja un saskaņoja vairāk nekā 60% nenodrošināto kreditoru, tajā skaitā, Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet nodrošinātajam kreditoram (bankai) nebija iespējas apstiprināt "Baltic Dairy Board" TAP plānu līdz 2019. gada 7. novembrim, jo notiek parāda restrukturizācijai nepieciešamo formalitāšu veikšana, skaidro uzņēmums.

Uzņēmums ir noslēdzis ilgtermiņa līgumus par produktu piegādēm un ar šī gada maiju ir uzsācis regulāru ražošanu un produktu piegādes bioloģiskās un bērnu pārtikas ražošanas sektoram, teikts kompānijas paziņojumā. Uzņēmuma EBITDA rezultāti pēdējos mēnešos ir pozitīvi, ar augošu apgrozījuma un ienākumu tendenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne,14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas "Altum" eksporta kredītu garantijas.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, informē: "Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību veido vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošināt iespēju turpināt ražot un eksportēt. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem."

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

"Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem," skaidro ekonomikas ministrs.

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, informē: "Uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāksim pieņemt nekavējoties, jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar "Altum" garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. "Altum" eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports."

Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.

Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 EUR.

Paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks 

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks –...

Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.

Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šā gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem.

Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību.

Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē apstiprinājis grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos.

Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

"Šodien valdībā apstiprināti grozījumi, kas ļaus darba devējam saglabāt esošās darba vietas un noturēt darbiniekus. Valstij ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības preču tirgotājam SIA "Hortes" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Rīgas rajona tiesā TAP lieta ierosināta 25.jūlijā.

Slēgs dārzkopības preču veikalu Hortes Latvijā 

Šā gada jūlijā durvis slēgs vienīgais Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības...

Uzņēmumam līdz 2022.gada 23.septembrim tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa plāns, vēsta LETA, atsaucoties uz Rīgas rajona tiesas sniegto informāciju.

Jau vēstīts, ka Igaunijas mazumtirdzniecības zīmola "Hortes" dārzkopības centrs Rīgā tika atvērts 2021.gada martā, taču šogad jūlijā veikals tika slēgts. "Hortes" veikala izveidē Rīgā tika investēti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro.

"Hortes" pieder privātā kapitāla ieguldījumu fondam "Livonia Partners". Pirmais zīmola veikals tika atvērts 2006.gadā Tallinā.

Pirmajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 28.oktobra līdz 2021.gada 30.jūnijam, "Hortes" strādāja ar 997 437 eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 284 021 eiro apmērā.

Uzņēmums reģistrēts 2020.gada oktobrī, un tā pamatkapitāls ir 22 800 eiro. Patiesie labuma guvēji uzņēmumā ir Igaunijas iedzīvotājs Kaido Veske, Lietuvas iedzīvotājs Mindaugs Utkēvičs un Kristīna Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne,27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projektēšanas darbus kavē Spānijas uzņēmums Idom

LETA,28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 29. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Grāmatvedības likumprojekts, kas aizvietos deviņdesmito gadu sākumā pieņemto likumu "Par grāmatvedību", nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un tautsaimniecības digitalizācijai.

Likumprojektā pilnveidots un paplašināts pastāvošais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, lai to noteiktu kā prioritāru salīdzinājumā ar minēto dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Savienības Regulā par satvaru nepersonu datu brīvai apritei noteiktās prasības, paredzētas atšķirīgas glabāšanas vietas prasības elektroniskas formas un papīra formas grāmatvedības dokumentiem.

Ar jauno likumprojektu precizēts likuma subjektu loks, inventarizācijas veikšanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prasības, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības. Ir noteikta Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā, kā arī pilnvarojumi Ministru kabinetam izdot noteikumus. Likumprojektā iekļauti arī pašlaik virzītie grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas ietver regulējumu par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas ieviešanu, vienlaikus izveidojot ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības pamatnostādnēs līdz 2027. gadam ir izplānots, aprēķināts un apkopots, kā Latvijas infrastruktūras dalībnieki pārvietosies un cik tas viss izmaksās. Plāns ir uz sliedēm un zaļš, tikai naudas ir divreiz mazāk, nekā nozarei vajag.

Lielā transporta plāna nagla ir tās prezentētājas – Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieces Ligitas Austrupes nosauktās summas. Pirmkārt jau pērn ministrijā aprēķināts, ka transporta un loģistikas nozarei vajag deviņus miljardus eiro, bet turpmākajos septiņos gados, iesaistot valsts, privātos un visus iespējamos Eiropas fondus, plānots sadabūt 4,4 miljardus eiro.

Vilcienus nepiemin

Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP) prezentāciju pagājušajā nedēļā ievadīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka transports ir stratēģiski nozīmīga tautsaimniecības nozare. “Mums ir pietiekami skaidrs, ko vēlamies sasniegt. Proti, tā ir uzlabota mobilitāte, tās ir samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides kvalitāte, nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra, kā arī drošums un augsti kvalificēti speciālisti transporta nozarē. Manuprāt, notikumi attīstās dinamiski, un daudzi dokumenti ir modificēti, tādēļ ir lūgums vēlreiz pārskatīt katram savu nozari. Arī pamatnostādnēs ir atspoguļoti katras nozares galvenie mērķi, uzdevumi un vajadzības, lai periodā līdz 2027. gadam šīm vajadzībām var piemeklēt atbilstošu finansējumu. Līdz 6. novembrim ikkatram ir iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, un es aicinu šo iespēju izmantot,” prezentācijas ievadā sacīja T. Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv,11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedra saistības sasniedz 118,3 miljonus eiro

Žanete Hāka,24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra kopējās maksājumu saistības saskaņā ar grāmatvedības datiem patlaban sasniedz kopā 118,333 miljonus eiro, liecina kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

2013. gadā uzņēmums nolēma paplašināt savu darbību, iegādājoties stikla šķiedras ražotni Lielbritānijā. Sabiedrības meitas uzņēmumā VALMIERA GLASS UK Ltd. Lielbritānijā tiek ražoti stikla šķiedras audumi aviācijas rūpniecībai, siltumizolācijai un arhitektūrai. Rezultātā VALMIERA GLASS GRUPA spēja pozicionēt sevi starptautiskajā tirgū kā spējīgu vertikāli integrētu dažādu kompozītmateriālu piegādātāju gan aviācijas nozarei, gan arī arhitektūras un citām nozarēm.

Lai nostiprinātu pozīcijas pasaules tirgū, uzņēmums izveidoja jaunu ASV ražotni. Jaunā uzņēmuma ražošanas infrastruktūras izveidei bija nepieciešamas būtiskas VALMIERA GLASS GRUPA investīcijas, it īpaši Otrās fāzes projekta īstenošanai. Uz šo brīdi Otrās fāzes ražotnē investēti vairāk nekā 80 000 000 eiro, teikts plānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons,09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 18. martam jaunuzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi var pieteikties "EIC Accelerator" finansējumam.

Eiropas Komisija aicina jaunuzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus ar tehnoloģijām un inovācijām, kas varētu palīdzēt koronvīrusa uzliesmojuma ārstēšanā, testēšanā, uzraudzībā vai citos aspektos, pieteikties Eiropas Inovāciju padomes finansējumam.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš "EIC Accelerator" ir trešdiena, 18. marts, 17:00 pēc Briseles vietējā laika. Šai aktivitātei paredzēti 164 miljoni eiro.

"EIC Accelerator" jau atbalsta vairākus jaunuzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus, kas strādā ar inovācijām, kas saistītas ar koronvīrusu nozīmīgiem jauninājumiem, piemēram, "EpiShuttle", "m-TAP" un "MBENT".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdības sēdē lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu

LETA,06.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdības ārkārtas sēdē plkst.11 lems par ārkārtējās pagarināšanu, liecina informācija Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā.

Kā otrdien, 4.janvārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valstī izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt līdz 28.februārim. Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Kariņš solīja, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA "Tokyo city" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesa pasludinājusi "Tokyo city" par maksātnespēju ceturtdien, 24.februārī.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Kristīne Mergina.

Vienlaikus kreditoru pieteikšanās termiņš noteikts līdz 2022.gada 25.martam.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (VID), 2022.gada 23.februārī "Tokyo city" bija nodokļu parāds 11,579 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka 2021.gada 6.septembrī darbu apturēja visi "Tokyo city" restorāni un piegādes dienests saistībā ar VID īstenotajām darbībām.

"Tokyo city" izpilddirektore Gaļina Gaile iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trim uzņēmumiem - SIA "Resto Court", SIA "Stollons" un SIA "Restograd", kas tika likvidēti 2019.gadā un kuri Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo kompāniju parādu 10,5 miljonu eiro apmērā piedzīt no "Tokyo city". Uzņēmuma ieskatā tas darīts nepamatoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu varētu saņemt 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi

LETA,17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu pieaugušo energoresursu cenu dēļ varētu saņemt apmēram 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, lēš Ekonomikas ministrija (EM).

Iecerēts, ka atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji, kuru energoizmaksas jeb dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu ļaujot tiem turpināt attīstību un saglabāt konkurētspēju arī starptautiskā tirgū.

Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ministrija ievietojusi izstrādātos grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, un tie paredz aptuveni 250 uzņēmumiem vidējo atbalstu 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalsts energoietilpīgajiem uzņēmumiem neatsvērs pieaugušās izmaksas

LETA,19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā konceptuāli apstiprinātais atbalsts energoietilpīgajiem uzņēmumiem neatsvērs pieaugušās izmaksas, norādīja stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Valmieras stikla šķiedra" kā energoietilpīgs uzņēmums pieteiksies valsts atbalsta programmai. Lai gan provizoriski absolūtā atbalsta summa varētu būt būtiska, tā tomēr neatsvēršot pat 10% no pieaugošajām enerģijas izmaksām.

Jugels atzīmēja, ka atzinīgi vērtē, ka tiek samazinātas papildu izmaksas par elektroenerģijas iegādi, vienlaikus pašreizējos apstākļos enerģijas tirgus un cenas ir jāregulē.

"Gāzes un elektroenerģijas jomā mēs saskaramies ar oligopola situāciju, izmantojot tā sauktās "enerģijas tirdzniecības biržas" "Nord Pool" un "TTF" kā instrumentu, lai manipulētu ar cenām un izmantotu negodīgas peļņas gūšanai," pauda "Valmieras stikla šķiedras" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste,02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja ir sagatavojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus. Tie piedāvā precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu.

Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Tādēļ Valsts kanceleja īsteno būtiskus konceptuālus pārvaldības risinājumus, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām.

Risinājumu starpā nozīmīgs akcents likts uz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz gan regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī, gan lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un izvērtēšanu. Savukārt, lai stiprinātu aktīva akcionāra lomu likumā, piedāvāts nostiprināt valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem. Lai kaskadētu un precizētu valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus, grozījumos plānots nostiprināt arī pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem izstrādāt kapitālsabiedrībām gaidu vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru