Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigantam "Evergrande" trešdien otro reizi divās dienās samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Liela daļa analītiķu brīdina, ka bankrots radītu nopietnas sekas pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai, jo uzņēmums Ķīnā nodarbina 200 000 cilvēku, kā arī netieši rada 3,8 miljonus darbavietu.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien brīdināja, ka Eiropas dzīvības apdrošināšanas uzņēmumus apdraud aizvien lielāki riski to maksātspējai, ko rada ilgstošs zemu procentu likmju periods.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) veicinot procentu likmju kritumu ar tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu īstenošanu, jo sevišķi vidēja izmēra dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem samazinās ienākumi savu saistību finansēšanai, un šī situācija varētu novest pie atsevišķu kompāniju bankrota, norāda SVF.

SVF savā jaunākajā pusgada novērtējumā attiecībā uz globālajiem finanšu riskiem vēsta, ka tā dēvētie stresa testi liecina, ka gandrīz viena ceturtdaļa no uzņēmumiem Eiropas Savienībā (ES) nespētu ievērot maksātspējas standartus, ja procentu likmes zemas saglabātos ilgu laika periodu.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Maksātnespējā nonākušo uzņēmumu sanācija – restrukturizācija – faktiski nenotiek, valsts zaudē darbavietas un nodokļu maksājumus; lai situāciju mainītu, būs vajadzīgas reformas

Tā liecina laikraksta Dienas Bizness rīkotā apaļā galda diskusija par maksātnespējas problēmām. Par veiksmīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu restrukturizācijas (tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsar- dzības procesā (ĀTAP)) gadījumiem var runāt kā par izņēmumu, nevis loģisku šo procesu iznākumu. DB jau rakstīja par Valsts kontroles revīzijā secināto, ka nozares sakārtošana jāsāk ar pamatdokumenta – nozares politikas – izstrādi, kurā jāatbild uz jautājumu, kāds ir maksātnespējas procesa mērķis – kreditoru interešu aizsardzība, naudas līdzekļu atgūšana –, izpārdodot parādnieka mantu, vai uzņēmuma atgriešana tautsaimniecībā.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Gandrīz 200 Eiropas lidostām tuvākajos mēnešos draud maksātnespēja, ja neatjaunosies pasažieru plūsma, brīdina Starptautiskā lidostu padome Eiropā ("ACI Europe").

"ACI Europe" norāda, ka 193 lidostas, kurām draud bankrots, galvenokārt ir reģionālās lidostas, kas sniedz pakalpojumus vietējām kopienām.

Taču kopā tās atbalsta vairāk nekā ceturtdaļmiljonu darbavietu un sniedz 12 miljardu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā.

"Draudi par lidostu slēgšanu nozīmē, ka Eiropa varētu zaudēt ievērojamu tās gaisa transporta sistēmas daļu, ja vien valdības nerīkosies nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai," skaidro "ACI Europe".

Padomes dati liecina, ka koronavīrusa pandēmijas krīzes dēļ pasažieru plūsma lidostās oktobra vidū bija nokritusies par 75%, kas nozīmē, ka lidostām, tāpat kā aviokompānijām, ir grūtības nosegt savas operacionālās izmaksas.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Valdniekam jārīkojas kā bitei, kas savāc medu, nenodarot sāpes augam. /Mahābhārata/

Ko Latvija varētu darīt ar EUR 1 miljardu gadā? Varbūt pajautāsim skolotājiem, policistiem, ierēdņiem? Man pašam kā prioritāte šķiet, ka varētu reformēt VID, lai tur strādātu perspektīvākie jaunieši un spējīgākie nodokļu speciālisti un saņemtu konkurētspējīgākas algas un bonusus, ja ir izpildīti gada sākumā ieplānotie mērķi un ja VID klienti – nodokļu maksātāji – sniegtu atsauksmes, ka saņēmuši labāko servisu, kāds vien iespējams. Tad VID auditā skaidrotu, kur uzņēmums kļūdījies, kā pareizi samaksāt un sodītu tikai, ja VID konstatē ļaunprātību, piemēram, ja uzņēmums atkārtoti ignorē VID norādes par nekorektu rīcību.

Kopumā banku attieksme pret saviem klientiem, kas ir saņēmuši aizdevumus un kuru uzņēmējdarbību varētu ietekmēt Krievijas pretsankcijas, būs pietiekami elastīga, norāda Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Tādēļ šobrīd nav pamata atsevišķu sabiedrisko organizāciju publiski paustajām bažām, ka sankciju dēļ tiek nekavējoties atsavināts nodrošinājums, norāda banku pārstāvji.

Balstoties uz vēsturisko pieredzi un sadarbību, bankas ir gatavas meklēt individuālus risinājumus – pārskatīt termiņus, atmaksas nosacījumus, meklēt citas savstarpēji izdevīgas sadarbības turpināšanas iespējas. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai uzņēmums laicīgi vēršas pie bankas un kopīgi meklē risinājumu iespējamām problēmām.

LKA uzsver, ka ne bankas, ne līzinga kompānijas saviem klientiem neatņem kustamos un nekustamos īpašumus, kuri ir aizņēmuma nodrošinājums, balstoties tikai uz informāciju par sankcijām vai sagaidāmu ienākumu samazinājumu nākotnē. Katrā gadījumā, kad nodrošinājums tiek atsavināts, ir ilglaicīgas pamatotas parādnieka problēmas, piemēram, pasludināta maksātnespēja vai bankrots, ilgstoša saistību nepildīšana utml. Arī tagad iespējami atsevišķi gadījumi, kad uzņēmumi ar bankām risina ilgstošas problemātiskas attiecības, taču tās nebūtu korekti saukt par Krievijas sankciju sekām.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7434 nodrošinājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 16,76% vairāk, savukārt, attiecinot pret 2011.gadu, kāpums veido 29,02%, liecina Lursoft dati.

Pastāv vairāki gadījumi, kad pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludināta tā maksātnespēja. Lursoft dati rāda, ka 2013.gadā 546 uzņēmumiem pēc tam, kad ticis reģistrēts nodrošinājums, apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 72 pēc nodrošinājuma piemērošanas ierosināta maksātnespēja. 243 uzņēmumiem maksātnespēja bijusi pasludināta vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas.

Analizējot vidējo vecumu uzņēmumiem, kuriem pēdējo gadu laikā ir reģistrēts nodrošinājums, Lursoft dati parāda, ka pastāv tendence uzņēmumu vidējam vecumam pieaugt. Ja vēl 2011.gadā uzņēmums, kuram piemērots nodrošinājums, bijis sasniedzis vidēji 6,9 gadus, tad pērn to vidējais vecums pieaudzis jau līdz 7,7 gadiem, kas ir gandrīz par gadu.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Pērn juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pēc Lursoft aprēķiniem, šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja.

2017.gadā visbiežāk maksātnespēja tika reģistrēta tirdzniecības uzņēmumiem, taču aizvadītajā gadā šī nozare vairs nav TOP maksātnespējīgāko nozaru vidū.

Toties līdztekus būvniecības uzņēmumiem maksātnespēja pagājušajā gadā bieži ierosināta arī kravu pārvadājumu, kokapstrādes un nekustamo īpašumu nozaru uzņēmumiem.

Jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.