http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(313).jpg
Laikā, kad noskaidrojas, ka ne visi, kas savulaik ir bijuši braši gājēji uz kredītiestādēm, ir spējīgi aizlienēto naudu arī atmaksāt, tika nolemts, ka jāizstrādā jauns Parādu piedziņas likums.
Redzot un dzirdot, ko tikai visu ministrijas tajā vēlas iekļaut, neviļus gribas teikt aptuveni tā - parādnieku sišana, protams, nav atzīstama metode, bet uzskatīt viņus par kaut ko līdzīgu svētajām govīm arī ir pārspīlēti.
Gaidāmais likums nosaka, ka parādu piedzinējiem aizliegts agresīvi komunicēt ar parādniekiem, traucēt viņus vēlās vakara stundās un brīvdienās, kā arī «uzskrūvēt» nesamērīgas soda naudas par kavētiem parādiem un citas tamlīdzīgas lietas, kas nenoliedzami nāktu par labu parādu ņēmējiem. Šā likuma autori ieplānojuši noteikt, ka jāizveido arī parādnieku reģistrs, kas būtu tikai loģisks solis, lai vismaz nākotnē nepieļautu situāciju, ka personai, kas jau ir parādos līdz ausīm un tā īsti nav spējīga tos maksāt, tiek izsniegti jauni kredīti. Šeit nav runa par to, ka katram Latvijas iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai atvērt kādu interneta mājaslapu un apskatīties, vai viņa kaimiņš gadījumā kādam nav parādā, un galvenais - vai viņš savus parādus kārtīgi maksā. Tomēr ir jābūt sarakstam, kur, piemēram, banka, uz kuru cilvēks ir atnācis, lūdzot kredītu, varētu paskatīties, vai tiešām nav tā, ka aizdevums tiek prasīts tāpēc, lai segtu parādus pāris citās kredītiestādēs, vai arī aizņēmējs jau pāris gadus nespēj vai negrib segt komunālos maksājumus.