Kad pulkstens rāda 2.15 naktī, sākas darba diena konditorejā AMSA Irlavā. Pirmā uz cehu dodas saimniece Sanita Austruma, lai iemīcītu mīklu. Mazliet vēlāk uz cepšanu ierodas darbinieki un saimnieks Māris, kura uzdevums gatavo produkciju nogādāt tirdzniecības vietās.
«Piparkūkas un piparkūku mīkla patlaban ir pieprasītākā prece,» teic Sanita. Katru gadu tiek pārdots ap tonnu brūno, saldo mīklas ķieģelīšu. Saimniece joko - ja safasēto krautu kaudzē, iznāktu kā prāva malkas grēda. Šogad piparkūku pirkšanas laiks sniega un noskaņas trūkuma dēļ mazliet aizkavējies un saimnieki jau sākuši mazliet bažīties, taču tagad visi steidz nokavēto atgūt. Divās pēdējās nedēļās pārdots vairāk piparkūku izstrādājumu, nekā citugad mēneša laikā.
Sanita gan atzīstas noslēpumā, ka gada nogales svētki viņai nepatīk. Kad citiem prieki un mielošanās, uzņēmumā visi darbinieki pārguruši, neizgulējušies. Vairāk jūtoties kā Grinči, ne līksmi svētku rūķīši. Produkcijā tas gan neatspoguļojas - prāvie piparkūku Kraukšķīši rindojas cits pie cita, koši rotāti un smaidīgi. Arī lielās sirdis ar mīļajiem novēlējumiem ir pārbaudīta vērtība. Piparkūku pūķu gan nebūšot - tas ir pārāk sarežģīts zvērs, ar to lai katrs pats mājās galā tiekot.
#1/7
Konditorejas ceha Irlavā saimniece Sanita Austruma lēš, ka, Ziemassvētkus gaidot, tiek pārdota ap tonnu piparkūku mīklas - ja brūnos ķieģelīšus krautu kaudzē, iznāktu prāva malkas grēda.