Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.
Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.
Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs
Ziemassvētki mūsu ģimenē vienmēr bijuši īpaši svētki. Man tie saistās ar pikošanos, sniegavīru velšanu pagalmā, prieku par saņemtajām dāvanām, jo īpaši par konstruktoriem, piparkūku cepšanu, mandarīniem, kas tajos laikos bija retums, valriekstiem un dzejoļu skaitīšanu. Bērnībā kopā ar abiem brāļiem gaidījām Salatēvu un ticējām, ka par labajiem darbiem pienākas dāvanas, savukārt par blēņām – pēriens. Kaut gan žagaru saišķis vienmēr Salatēvam bija pa rokai, tolaik viņš mūs saudzēja un nesa tikai labumus. Neatceros, kurā mirklī pārstājām ticēt Ziemassvētku vecītim, toties atminos, ka brīnījos, kā gadu no gada mainās viņa bārda, ietērps, turklāt dažkārt pie mums nāca pat vairāki Ziemassvētku vecīši, kas šķita savādi. Lai vai kāds vecītis nāktu, izturējāmies pret viņu ar bijību – mūsu acīs viņš bija liels, varens un labs.
Skatoties bērnības bildes, spilgti atceros eglītes, kurās ar brāļiem tikām pārģērbti par zaķiem, lāčiem vai citiem meža dzīvniekiem. Kurpju kastēs glabājās plīstošās eglīšu mantiņas un sudraba lietus – rotājumi, kas mūsu bērnībā greznoja teju katru māju. Novērtējām un priecājāmies par visu, ko sagādājuši radi un, protams, Ziemassvētku vecītis. Atceros gadus, kad plaši bija izplatīta filmēšana – mājās vēl saglabājušās videolentes ar safilmētiem Ziemassvētkiem.
Tagad kopā ar sievu mēģinām radīt īstu Ziemassvētku izjūtu dēlam. Kopā rakstām vēstules Ziemassvētku vecītim un lūkojam īsto un labāko eglīti. Sieva ar dēlu meistaro kūkas, klāj svētku galdu. Tāpat kā bērnībā, kopā ar ģimeni dodos uz mana dzimtā ciema baznīcu Engurē.
Ja tagad būtu iespēja atgriezties bērnībā, tad Ziemassvētku vecītim vēstulē lūgtu salu un sniegu, lai svētku brīvdienās varam doties uz kalnu slēpot un baudīt citus ziemas priekus.