Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.
Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.
Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.
Grib vairāk
Šogad tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkursā atbalstīti projekti vairāk nekā 607 tūkst. eiro vērtībā, izriet no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta mājaslapā pieejamās informācijas. Papildu tam finansējums tiks piešķirts arī Rīgas svētku un mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts pasākumu organizēšanai. Tam piešķirtais finansējums gan vēl nav zināms.
Jāpiebilst, ka departaments šā gada pilsētas budžeta grozījumos lūdz piešķirt papildu vairāk nekā 852 tūkst. eiro programmai, no kuras tiek finansēti tradicionālās kultūras pasākumu konkursa projekti. No papildu pieprasītās summas 291,6 tūkst. eiro nepieciešami tieši Rīgas svētku pasākumiem. «Papildfinansējums ir nepieciešams Rīgas svētku pasākumu nodrošināšanai 2013. gada finansējuma apjomā, kā arī palielinājums 35 tūkst. eiro svētku pasākumu projektu norisei apkaimēs, īpaši pasākumu programmām ģimenēm ar bērniem. No budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta svētku pamatprogrammas pasākumu norise, galvenokārt pilsētvidē, lai veicinātu pasākumu pieejamību lielam apmeklētāju skaitam (trijās dienās ap 300 tūkst. apmeklētāju). Pilsētvides pasākumi plānoti 11. novembra krastmalā, Vērmanes dārzā, Doma laukumā, laukumā pie Pēterbaznīcas un citur pilsētas centrālajā daļā, kā arī atsevišķu projektu īstenošanai radošajos kvartālos (Spīķeros un Kalnciema kvartālā) un apkaimēs. Projekti tiks izvēlēti saskaņā ar Tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkursa rezultātiem. Atsevišķu svētku pasākumu organizēšana ir deleģēta pašvaldības kultūras iestāžu apvienībai – tie ir 11. novembra krastmalas pasākumi 16. un 17. augustā, 2014. gada Rīgas Zelta kāzu pāru godināšanas pasākums,» norāda departamenta speciālisti.
Apstiprinātajā pilsētas šā gada budžetā Rīgas svētkiem paredzēti 270,3 tūkst. eiro, bet pērn kopumā tika atvēlēti vairāk nekā 530 tūkst. eiro. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja departamenta iesniegtos budžeta grozījumus ir akceptējusi, tomēr kopējie budžeta grozījumi domnieku vērtēšanai vēl nav nodoti. Iecerēts, ka Rīgas dome par budžeta grozījumiem lems 27. maijā.
Teju puse – vienam
Teju puse no šogad jau atbalstīto projektu kopsummas paredzēta SIA Ideju institūts par tikko notikušajām Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svinībām 11. novembra krastmalā 24 Latvijai un vērienīgo pasākumu Līgosim krastmalā!
Ideju institūts jau gadiem iegūst tiesības organizēt Līgo pasākumu krastmalā, saņemot par to ap 140 tūkst. eiro, liecina finansēšanas konkursu rezultāti kopš 2011. gada. Ik gadu atbalstīts arī vēl kāds nelielāks uzņēmuma projekts citu svētku organizēšanā.
SIA Strato Consulting (pieder Albertam Juhņevičam, vienīgā amatpersona – Guntis Ērglis), Regnāram Vaivaram un Guntim Ērglim piederošais Ideju institūts 2012. gadā strādājis ar teju 1,7 milj. eiro lielu apgrozījumu. Pērnā gada finanšu dati vēl nav pieejami. Uzņēmuma valdes loceklis G. Ērglis neatsaucās uz DB mēģinājumiem sazināties, taču no informācijas uzņēmuma mājaslapā izriet, ka uzņēmuma klientu lokā ir gan valsts un pašvaldības iestādes, gan vietējie un ārvalstu uzņēmumi. 2002. gadā dibinātais uzņēmums gadu laikā noorganizējis vairāk nekā 1000 pasākumu un uzskatāms par vienu no lielākajām un nozīmīgākajām pasākumu rīkošanas aģentūrām Latvijā un Baltijā. Arī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka kompāniju iecienījusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) – kopš 2008. gada tā uzvarējusi desmit LIAA iepirkumos.
Vieni un tie paši
Arī virkne citu tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkursu uzvarētāju gadu no gada atkārtojas – uzņēmumi, biedrības, pašvaldības struktūras. Piemēram, Austras biedrība rīko tradicionālos Jāņus Dzegužkalnā (šogad projektam piešķirti 35 tūkst. eiro), Adventa mūzikas svētkus Rīgā (vairāk nekā 6 tūkst. eiro) utt. Austras biedrība īsteno gan Austras Pumpures un Austrasbērnu koncertus, gan dažādu latviešu dziesminieku koncertus Rīgā, Liepājā un citviet Latvijā, kā arī nodarbojas ar grāmatu, CD, DVD, video izdošanu.
Pašvaldības finansējums ir ļoti svarīgs, bez tā biedrībai nebūtu iespēja organizēt lielus pasākumus, sasniegt tās mērķus, DB atzīst Austras biedrības pārstāve Signe Sniedze. Viņa gan vēlētos, lai katru gadu nebūtu no jauna jāstartē konkursos, cīnoties par iespēju organizēt pasākumus, aktivitātes būtu vieglāk plānot, ja šādas tiesības varētu iegūt uzreiz uz vairākiem gadiem. No otras puses, kā viņa atzīst, atkārtoti piedāvājot savus pakalpojumus kādu svētku vai pasākumu rīkošanai, arvien jāmeklē jauni risinājumi un piedāvājumi programmai.
Biedrība veiksmīgi startējusi arī Liepājas, Ventspils, Jēkabpils konkursos, lielākoties piedāvājot organizēt tradicionālos pasākumus.
Arī biedrība I Did It aktīvi piedalās konkursos, piemēram, šogad atbalstīti divi mūsdienu kultūras foruma Baltās naktis ietvaros paredzēti projekti 22 tūkst. eiro apmērā. Biedrība līdzdarbojas arī 4. maija, novembra svētku, Rīgas svētku rīkošanā, piemēram, pērn tika atbalstīta Rīgas svētku pasākuma programma Vērmanes dārzā vairāk nekā 51 tūkst. eiro vērtībā, 2012. gadā – vairāki projekti līdzīgā vērtībā. «Mēs piedāvājam savu pakalpojumu Rīgas kultūras dzīvei pilsētas noteiktā gada plānā,» skaidro biedrības vadītāja Madara Gruntmane. Viņa arī uzsver, ka atšķirībā no daudzām citām Eiropas pilsētām Rīgas kultūras karte ir ļoti bagāta ar notikumiem, kas turklāt notiek cauru gadu – Lieldienas, 4. maija svinības, Līgo svētki, Rīgas svētki, mūsdienu kultūras forums Baltā nakts, Staro Rīga, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumi.
Neliela daļa
Jānošķir pašvaldības finansējums konkursā izvēlētajiem tradicionālās kultūras pasākumu organizētājiem no atbalsta neatkarīgi no pašvaldības rīkotām aktivitātēm. Reizi gadā notiek projektu konkurss, kur tiek atbalstītas privātas iniciatīvas dažādās kultūras nozarēs. M. Gruntmane norāda – organizējot savu pasākumu, nevar plānot, ka pašvaldības finansējums veidos budžeta galveno daļu, projekta izdošanās atkarīga no organizatora aktivitātes. To apliecina arī dati. Šogad Kultūras projektu finansēšanas konkursā tika izskatīti 266 projektu pieteikumi ar kopējo pieprasīto finansējumu 1,47 milj. eiro. Atbalstīti 127 projekti, piešķirot tiem 213 tūkst. eiro. Līdzīga aina bija arī pērn – pieteikumos tika prasīti 1,25 milj. eiro, bet piešķirti tika ap 170 tūkst. eiro 98 projektiem.
Katra atsevišķa atbalstītā projekta summa ir samērā neliela – no vairākiem simtiem līdz vidēji diviem tūkstošiem eiro. To, ka šis atbalsts ir vien daļa no projekta kopējām izmaksām, skaidri parāda piemērs ar pērn atbalstīto Jura Podnieka studijas filmu vija.celmins par izcilo latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieci Viju Celmiņu, kuras izstāde šobrīd skatāma Rīgā. Pērn Rīgas domes konkursā filmas atbalstam piešķirti nepilni 4,3 tūkst. eiro. Finansējums meklēts arī citur, piemēram, Latviešu fondā, kur norādīts, ka projekta budžets ir teju 57 tūkst. eiro. Tomēr nepilni 4,3 tūkst. eiro bija lielākā summa, kas pērn piešķirta vienam projektam. Pie tāda atbalsta tika arī, piemēram, biedrība KIM?, kam šī nauda bija nepieciešama Laikmetīgās mākslas centra darbībai, un Latvijas Universitāte starptautiskas zinātniskas konferences rīkošanai par Imantu Ziedoni.
No šogad atbalstītajiem projektiem vislielāko finansējumu saņem SIA Berga Bergs par 18 brīvdabas koncertu ciklu Kalnciema kvartālā – deviņus tūkst. eiro. Šim uzņēmumam tiks arī otrs lielākais atbalsts piecu tūkst. eiro apmērā Papīra objektu festivālam. Tikpat saņem arī biedrība Laikmetīgās mākslas centrs izstāžu rīkošanai. Savukārt četri tūkst. eiro tiek Latvijas Teātra darbinieku savienībai Spēlmaņu nakts organizēšanai, KIM? Laikmetīgās mākslas centra darbībai šogad, kā arī biedrībai Kultūras un mākslas projekts Noass.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde skaidro, ka nepieciešamo atbalsta summu nosaka projekta iesniedzējs, bet žūrija izvērtē projekta atbilstību nolikumam, tāmes utt.