Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties
Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.
Dažādās egles
Šogad vides objektu festivālam Ziemassvētku egļu ceļš ir piecu gadu jubileja, Rīgā ir iespēja aplūkot 74 profesionālu mākslinieku, radošo industriju pārstāvju un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotas egles. «Egļu ceļš apliecina mūsu cilvēku radošo garu un potenciālu. Lieliska ideja un īstenojums! Un to, kas ir vērtīgs, pamanām gan mēs paši, gan mūsu viesi,» teic Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.
Vietējiem iedzīvotājiem tā ir viena no daudzajām skaistajām Ziemassvētku pilsētas rotām, bet pilsētas viesiem, pēc izveidotās festivāla kartes ir iespēja apskatīt pilsētu un dažreiz ne tikai pašu tās centru. «Viesiem tas ik gadu raisa interesi un sajūsmu. Ik gadu saņemam arī ārvalstu žurnālistu jautājumus par šo projektu. Tam ir potenciāls. Tas ļauj dzīvot arī senajai leģendai par Rīgu kā pirmās izrotātās Ziemassvētku egles galvaspilsētu. Īpašu atmosfēru rada arī tirdziņi,» uzskata Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča. Svētku rotājumu teritorija paplašinoties, virzoties uz apkaimēm. Piemēram, šogad objekti ir izvietoti Ķengaragā Daugavas promenādē, Pļavniekos, Kalnciema ielā. «Diemžēl no centra attālākos rajonos ir grūtāk nodrošināt vides objektu un noformējuma drošību,» atzīst G. Kambars.
Pašu iniciatīva
Ik gadu pašvaldība sludina skatlogu, ēku fasāžu un priekšlaukumu noformējuma konkursu. Pēdējos trīs gados tam naskāk piesakoties arī privātmāju īpašnieki. Svētku rotājumi skatlogos pilsētas būvvaldē neesot jāsaskaņo, īpašnieki paši lemj, kāds būs svētku noformējums. Pēc DB novērojumiem, pārsvarā ir izrotāti veikali un tirdzniecības centri, savukārt organizācijas un biroji, iespējams, joprojām taupa līdzekļus, kādu rotājumu izveidojot varbūt telpu iekšpusē.
Dome piesauc piemērus, kā uzņēmēji iesaistās svētku noskaņas radīšanā pilsētā. Tādi ir projekti Ieej svētkos! un Sveču istabas Mīlestības egle. Šogad Līvu laukumu rotā dizainera Kaspara Riekstiņa vides mākslas objekts Mīlestības egle, kas ir 13 m augsta un stilizēti no ēvelētiem egles dēļiem darināta egle, kuru rotā 60 kalēja Aivara Oleksāna darinātie metāla lukturi ar īpašām svecēm. Tās idejas īstenotājs ir uzņēmējs Raimonds Ungurs. Savukārt Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā skatāms LNK Industries iedzīvotājiem dāvinātais objekts Ieej svētkos! (māk- slinieks Visvaldis Asaris). Egle skatītājam dod iespēju ne tikai apskatīt to no malas, bet arī ieiet tajā. Objekts visā krāšņumā iemirdzas vakarā, priecēdams ikvienu arī ar dinamisku gaismas joslu, kas noteiktā laika periodā maina alejas krāsu gammu. «Radošo iniciatīvu varētu uzteikt salonam Tīnes, veikalam Upe, kafejnīcai Kanēļa konditoreja, Galerijai Centrs, kas sadarbojas ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Swedbank centrālās ēkas fasādi diennakts tumšajā laikā rotā Ziemassvētku eņģeļa gaismas figūra. Aktīvi darbojas arī Bolderājas Mūzikas un mākslas skola,» uzskaita G. Kambars. Universālveikalam Stockmann mārketinga vadītājs Juris Prančs atklāj, ka tā galvenais skatlogs ir veltīts bērniem.
Ne tikai pašiem prieks
«Rotājumi ir būtiski ikvienā pilsētā – vai tā ir Rīga, Parīze, Londona vai Ņujorka. Taču tūristi neatkarīgi no dekorācijām galamērķi izvēlas, balstoties uz pieejamajiem finansiālajiem līdzekļiem vai arī vēlmi apmeklēt kādu konkrētu pilsētu vai valsti,» skaidro V. Jermoloviča.
Arī mūsu tirdziņi kļūstot jaukāki. «Varētu tikai vēlēties, lai mūsu pašu cilvēkiem būtu pietiekami daudz līdzekļu un viņi varētu decembra vakaros tur atļauties kādu karstvīna glāzi vai mandeļu kārumus. Tūristiem patīk, ka šādās vietās (tāpat kā restorānos, kafejnīcās) uzturas arī vietējie. Viņiem tas ir interesanti, un viņi notic, ka tas ir kas patiešām labs, ja jau to atzinīgi novērtē pašmāju cilvēki,» norāda I. Briede. Iedarbīgākā reklāma esot tā, ko cilvēki pozitīvas pieredzes veidā nododot viens otram. «Ja šogad atbraukušie tūristi ieraudzīs, cik skaista ir mūsu galvaspilsēta, viņiem tas paliks atmiņās un fotogrāfijās. Daloties ar iespaidiem, par pilsētu uzzinās arī viņu radi, draugi un kolēģi. Varbūt citu gadu starp daudziem tūrisma galamērķiem viņi tad izvēlēsies Latviju,» izsaka cerību I.Briede. 2012.gadā Rīgas Tūrisma informācijas centrus kopumā bija apmeklējuši vairāk nekā 225 tūkstoši tūristu, bet 2013. gadā to skaits bijis vairāk nekā 243 tūkstoši. Pēdējos gados novērojama lielāka Rietumeiropas tūristu interese. «Kas attiecas uz Krievijas tūristiem – lai arī to skaits jau šobrīd ir samazinājies un paredzams, ka tā tas būs arī Ziemassvētkos, domāju, kopējos aprēķinos Krievijas tūristi tāpat Rīgu apmeklēs viskuplākajā skaitā,» prognozē V. Jermoloviča.