Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.
Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.
Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks
Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.
Savukārt, atgriežoties Latvijā, dzīvojām Cēsīs. Mani vecāki bija kristieši, un mēs Ziemassvētku vakarā mērojām ceļu uz Cēsu luterāņu baznīcu, kur varējām nebaidoties izteikt lūgšanas. Šie svētku vakari man palikuši siltā atmiņā, kad, iznākot no baznīcas, visapkārt bija gaišs un no debesīm lēni, lēni krita lielas sniegpārslas, kas nosēdās uz balti sasnigušās zemes. Mana dvēsele jūsmoja, un es jutu Ziemassvētku prieku kopā ar māti un tēvu. Pa ceļam uz mājām bija pamanāma arī kāda eglīte, kurā iekārtas lampiņas. Neko tādu Sibīrijā nebiju neredzējis. Atnākot mājās, māte vienmēr pagatavoja svētku vakariņas un cēla galdā to, ko nu varējām tolaik atļauties. Manā bērnībā nerakstījām vēstules Ziemassvētku vecītim un arī dāvanas zem eglītes negaidījām. Mums pat nebija domas, ka Ziemassvētkos jāgaida dāvanas un jāskaita dzejolīši, lai tās saņemtu. Bija labi, ja varējām kaut ko paēst. Man prieks, ka dāvanu saņemšanas sajūsmu un greznos eglīšu noformējumus Ziemassvētkos var baudīt mūsdienu bērni. Mums tas diemžēl tolaik tika liegts. Lai gan šajā laikā netrūkst komercijas, es vēlētos, lai cilvēki ietu citā virzienā: kļūtu iecietīgāki cits pret citu un radītu citiem iespēju kļūt laimīgiem, vairotu prieku. Tad mēs domās un darbos kļūtu tīrāki un Ziemassvētkos nepazaudētu šo sajūtu – darīt labu līdzcilvēkiem.