Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.
Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.
Liene Apine, t/p Alfa vadītāja:
Ziemassvētki man nemainīgi ir bijuši mīļākie gada svētki. Bērnībā par Salaveci pārģērbās manas mammas krusttēvs, kas vienmēr gādāja par to, lai izskatītos pēc mums visiem zināmā omulīgā, sarkanā puskažociņā ietērptā vīra ar kuplo, balto bārdu.
Salavecim es ticēju ļoti ilgi un ticētu vēl dažus gadus, ja vien vienā no Ziemassvētku vakariem mūsu Salavecim nenokristu pieliktais deguns. Šo dienu atcerēšos visu mūžu! Tagad mani iepriecina mana desmitgadīgā meita un viņas ticība Ziemassvētku vecītim. Dažreiz es ļaujos viņas rosībai un gandrīz noticu, ka tas viss ir īsti. Viņa katru gadu cītīgi raksta vēstules un sūta tās uz Lapzemi. Reizēm iegribas ir lielas, un jāsāk lauzīt galva par to, kā šo visu viens Ziemassvētku vecītis varētu atļauties. Strādājot tirdzniecības parkā Alfa, esmu novērojusi, ka šie nav tikai un vienīgi komerciāli svētki, Alfā cenšamies uzburt īstu svētku noskaņu – nodrošinām mūziku, noformējumu, dāvanu saiņošanu, foto ar Ziemassvētku vecīti, Piparkūku vīriņu, dāvanu gidu u.c. It kā nelielas lietas, bet katra no tām sniedz savu artavu svētku sajūtu radīšanā, ja tām ļaujas.
