2018. gadā audzis apgrozījums lielākajā daļā «LIDO» restorānu, un mātes uzņēmums AS «LIDO» bijis lielākais Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksātājs ēdināšanas sektorā Rīgā, kopumā valsts budžetā iemaksājot teju 11 miljonus eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā iepriekš, informēja «LIDO» pārstāve Inese Blaune.

Kopumā pērn «LIDO» grupa strādājusi ar 54 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2017. gadā, un ar 1,9 miljonu eiro peļņu, par 77% uzlabojot iepriekšējā gada rezultātus.

«LIDO» grupas mātes uzņēmums ir AS «LIDO», kam ir vairāki meitas uzņēmumi (SIA «LIDO DOMINA», SIA «LIDO nekustamie īpašumi», OU «LIDO Eesti», OU «LIDO Mustamae», OU «ODIL Eesti» un GmbH «Kirsons»).

AS «LIDO» pērn strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro, liecina Firmas.lv informācija, ziņo aģentūra LETA. Vadības ziņojumā AS «LIDO» kraso peļņas samazinājumu skaidro ar apjomīgu uzkrājumu izveidošanu nedrošajiem aizdevumiem un šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem par kopējo summu 2,9 miljoni eiro. AS «LIDO» 2017.gadā strādāja ar 38,584 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 1,767 miljoni eiro.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" ir dārgakmens Latvijas ēdināšanas industrijā, pauda Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Jau ziņots, ka "Apollo Group" šovasar paziņoja par 51% "Lido" akciju iegādi.

Vendelins skaidroja, ka "Apollo Group" joprojām gaida apstiprinājumu no atbildīgajām iestādēm par "Lido" vairākuma akciju iegādes atļaušanu.

"Kad "Apollo" kļūs par "Lido" līdzīpašnieku, mēs skatīsim "Lido" nākotnes attīstības stratēģiju. Bet vēlreiz - mēs gribam augt, un domāju, ka arī mūsu nākotnes līdzīpašniekam - [Gunāra] Ķirsona kungam - ir tās pašas ambīcijas," sacīja Vendelins.

Viņš atzina, ka nevar komentēt, kā "Lido" veicies šajā gadā, bet Covid-19 nenoliedzami esot atstājis negatīvu iespaidu arī uz "Lido", gluži tāpat, kā uz ēdināšanas biznesu valstī kopumā.

"Tas ir mūsu darbs kopā ar Ķirsona kungu pārliecināties, lai "Lido" vārds spīdētu Latvijā vēl arī nākamos 20 gadus, un esmu ļoti lepns, ka varu būt daļa no "Lido" kompānijas nākotnē," sacīja Vendelins.

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves restorānu tīkls "LIDO" no 12. maija atkal ver durvis apmeklētājiem.

Šonedēļ darbu atsāks "LIDO Vērmanītis", bet nākamnedēļ – vairāki "LIDO" restorāni lielākajos tirdzniecības centros. Līdz maija beigām uzņēmums plāno atsākt darbu visos restorānos.

Pievienojoties aprīlī Ādažos jau atvērtajam restorānam "LIDO Apelsīns", pašlaik apmeklētājiem atvērti arī trīs "LIDO" veikali un "LIDO Spices" kafetērija. 12. maijā durvis klientiem vērs "LIDO Ķirsons Māja" bistro un "LIDO Damme", bet 14. maijā darbu atsāks "LIDO Vērmanītis". Savukārt nākamnedēļ plānots atvērt "LIDO" restorānus tirdzniecības centros "Domina", "Spice" un "Alfa".

Jau 11. maijā atvērti arī "LIDO" restorāni Igaunijā, tostarp tieši pirms ārkārtas stāvokļa rekonstruētais "LIDO Solaris".

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

AS Lido aizvadītais pārskata gads ir bijis veiksmīgākais uzņēmuma 37 gadu vēsturē. Uzņēmums ir sasniedzis jaunu apgrozījuma un peļņas rekordu.

Pārskata gads noslēgts ar 68,6 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 10,1 miljonu eiro jeb 17% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Šis pieaugums novērojams gan ēdināšanas pakalpojumu segmentā, kur apgrozījums pieaudzis par 18%, gan pārtikas produktu vairumtirdzniecībā, kas piedzīvojusi 13% izaugsmi. Gads noslēgts ar 4,1 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma pastāvēšanas laikā. No 2023.gada janvāra līdz decembrim uzņēmums nodokļos samaksājis 16,2 miljonus eiro.

Uzņēmuma finanšu rādītājus ir ietekmējuši vairāki stratēģiski soļi paplašinot un vienlaikus optimizējot uzņēmuma darbību. Pamats izaugsmei tika ielikts iepriekšējā pārskata periodā, kad uzņēmums paplašināja savu darbību Igaunijā, atverot jaunu restorānu tirdzniecības centrā "Kristiine". Savukārt nostiprinot savas pozīcijas Latvijas tirgū, pēc rekonstrukcijas tika atvērts Lido restorāns modes un dzīvesstila tirdzniecības centrā "Spice".

Attīstot mājas ēdiena konceptu, Lido izveidojis pirmo latviešu virtuvi līdzņemšanai - veikalu-kafejnīcu Ķirsons, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Ikdienas steigā cilvēkiem paliek arvien mazāk laika apsēsties pie pusdienu vai vakariņu galda un ieturēt pārdomātu maltīti. Līdz ar jaunā koncepta izveidi mūsu mērķis ir mainīt priekšstatu par tā saukto take-away kultūru, piedāvājot klientiem iespēju paēst ātri, bet vienlaikus arī kvalitatīvi un veselīgi,» stāsta Gunārs Ķirsons, AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs.

Jaunā veikala-kafejnīcas sortimentā iekļauti klientu iepazīti ēdieni, bet Lido piedāvāšot arī jaunus produktus, kas radīti sadarbībā ar uzņēmuma uztura speciālisti Alisi Kindzuli. Tos izstrādājot, domāts, lai ēdieni būtu ērti līdzņemšanai.

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

Ēdināšanas kompānijas AS Lido vasaras terases jeb pop-up bistro virtuves un bistro zonas paplašināšanā un terases seguma uzlabošanā Jūrmalā šogad investēti vairāk nekā 10 000 eiro, stāsta Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norāda, ka šogad uzlabots terases dizains, papildināta ēdienkarte, pārdomāts izkārtojums un apkalpošana, ieviestas jaunas atrakcijas bērniem, dzīvā mūzika ik sestdienu un sporta pārraižu translācijas.

Auziņa atzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Lido vasaras terasē ir paplašināta bistro zona un izveidota īpaša skatuve sestdienu dzīvās mūzikas vakariem. Lido Jūrmalas vasaras terases kopējā platība ir 800 kvadrātmetri, vienlaicīgi tajā var apkalpot 400 klientus.

Līdz ar šogad paplašināto piedāvājumu Lido vadība plāno, ka apgrozījums pret iepriekšējā gada rezultātiem Jūrmalā varētu pieaugt par 30%.

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupai "Apollo Group" iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Par plāniem iegādāties "Lido" akcijas "Apollo Group" paziņoja 12.jūlijā.

Akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas Konkurences padomes atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

AS Lido pirmās latviešu virtuves līdzņemšanai veikala-kafejnīcas Ķirsons koncepta izveidē, kas ietver jaunu zīmolu, dizainu un sortimentu, ieguldījusi ap 200 000 eiro.

Veikala-kafejnīcas dizaina autore ir māksliniece Evija Ķirsone, ar kuru kopā izveidots koncepts, kurā var gan ērti iegādāties produktus līdzņemšanai, gan baudīt garšīgu maltīti uz vietas kafejnīcā. Papildus tradicionālajam Lido ēdienam Ķirsons piedāvā būtiskus jaunievedumus, kas radīti sadarbībā ar Lido uztura speciālisti Alisi Kindzuli - veselīgas pilngraudu sviestmaizes līdzņemšanai, ar vitamīniem bagātus kokteiļus no jogurta, augļiem un ogām, kā arī īpašus uzkodu komplektus ar pārdomātu uzturvērtību.

«Pirmie darbības rezultāti priecē ar pozitīvām atsauksmēm un liecina, ka klienti ir gatavi izmēģināt jaunumus - pirmajās Ķirsona darbības nedēļās visvairāk pieprasīti bijuši tieši veselīgie komplekti - sviestmaizes un kokteiļi,» skaidroja AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Attiecīgās akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Šogad LIDO Alus darītavā ieguldīti 35 000 eiro. Investīcijas palīdzējušas palielināt ražošanas jaudu no 1000 litriem (l) uz 1200 l alus dienā, informē AS LIDO komunikācijas konsultants Justs Dimants.

Ražošanas jaudas palielināšana bijusi nepieciešama, lai apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu visos LIDO bistro.

Kompānija informē, ka LIDO alus darītava šogad palielinājusi ražošanas jaudu par 20% un kopš atklāšanas 1999. gadā saražojusi gandrīz 4 miljonus litru alus.

AS LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa norāda, ka LIDO alus darītavas pastāvēšanas laikā vidējā ražošanas noslodze gada griezumā pārsniegusi 70%, aktīvajā sezonā sasniedzot 100% noslodzi. Lai arī sezonāli rudens periodā alus patēriņš samazinās, šogad kompānija prognozē patēriņa pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada rezultātiem, jo oktobra beigās par godu LIDO alus darītavas 15 gadu dzimšanas dienai tiek gatavoti 1600 l īpašais Svētku alus.

Apdrošinātājs "Compensa" uzņēmumam "Lido" pēc ugunsgrēka izmaksājis 1,2 miljonus eiro lielu atlīdzību.

11. jūnija vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks uzņēmuma "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā, kas atrodas Rīgā, Ķengaraga ielā 3C. Liesmas bija skārušas divstāvu ražošanas ēku – angāra tipa noliktavu, administratīvās telpas un kūpināšanas cehu. Ugunsgrēka laikā kopumā tika bojātas telpas 600 kvadrātmetru platībā.

Degšana sākās elektrības īssavienojuma dēļ. Tiklīdz ieslēdzās cehā izvietotie dūmu detektori, uzņēmuma apsardze, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, izsauca ugunsdzēsējus, kuri objektā ieradās plkst. 21.27. Divi "Lido" darbinieki, kas aizdegšanās brīdī atradās cehā, paguva pamest telpas pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Ēdināšanas uzņēmums «Lido» plāno vienkāršot administratīvos procesus un uzlabot darbības efektivitāti, līdz šim divos atsevišķos uzņēmumos iekļautos «Lido» restorānus Latvijā reorganizācijas ceļā apvienojot vienā uzņēmumā - «Lido», pastāstīja kompānijas valdes loceklis Ramuss Pētersons.

«Lai vienkāršotu uzņēmuma administratīvos procesus un uzlabotu darbības efektivitāti, pašlaik notiek «Lido» grupas uzņēmumu struktūras vienkāršošana. Līdz šim «Lido» restorāni Latvijā bija iekļauti divos atsevišķos uzņēmumos, kas pēc reorganizācijas tiks apvienoti vienā uzņēmumā - AS «Lido»,» sacīja Pētersons.

«Izmaiņas skars tikai dažādus juridiskos un finanšu uzskaites procesus, un «Lido» darbības būtība - piedāvāt klientiem svaigu, dabīgu un pilnvērtīgu ēdienu - paliks nemainīga,» skaidroja Pētersons.

Oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publiskotie paziņojumi liecina, ka «Lido» ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju, iegūstošajai sabiedrībai «Lido» pievienojot «Lido Domina».

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

LIDO atklās jauno restorānu Imantas tirdzniecības centrā Damme, liecina tā paziņojums.

Sagaidot uzņēmuma 30. dzimšanas dienu, sabiedriskās ēdināšanas restorānu tīkls LIDO turpina attīstību, atverot kopskaitā trīspadsmito uzņēmuma restorānu Rīgā un tās apkaimē.

Restorāns Imantas tirdzniecības centrā Damme tiks atklāts ceturtdien, 19. oktobrī.

Jaunā LIDO interjeru veidojusi māksliniece Evija Ķirsone, ieturot uzņēmuma Berlīnes restorānos pirmoreiz prezentēto konceptu. Tostarp jaunais restorāns būs īpašs ar darbinieku formastērpiem, kurus darinājusi viena no Latvijā pazīstamākajām modes māksliniecēm.

Uzņēmums LIDO dibināts 1987. gadā un specializējas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma tīkla izveidē un apkalpošanā.

Ēdināšanas kompānija AS Lido tuvāko piecu gadu laikā iecerējusi atvērt līdz 100 restorāniem, informēja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viņš skaidroja, ka to būtu iespējams panākt, piesaistot investoru uzmanību Vācijā. «Piemēram, pēdējo objektu Tallinā atvērām, paši neko neieguldot. Šī objekta izveidē investēja investori no Norvēģijas.»

Jautāts, vai paplašināt restorānu tīklu nebūtu vieglāk, izmantojot franšīzes modeli, Ķirsons atzina, ka tas, iespējams, būtu vieglāk, taču viņam nav pārliecības par to, vai ar franšīzes modeli būs iespējams nodrošināt to kvalitāti, ko paredz Lido.

«Investīcijas saplānotas vēl uz vismaz trīs gadiem. Nākamgad ceram paplašināties Vācijā. Sagaidām, ka Vācijā mūs iepazīs un aicinās atvērties arī citās pilsētās,» norādīja Ķirsons.

Latvijā ēdināšanas nozari nākamajā gadā būtiski ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja un pieaugošās izmaksas, pauda AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka pārtikas ražošanu ietekmēs globāli faktori, piemēram, klimata pārmaiņas, kas prasīs elastību un inovācijas nozarē. Līdztekus izaicinājumus uzņēmumam un nozarei sagādās spriedze darba tirgū, kā arī, pēc Auziņas ieskata, nākamajā gadā neuzlabosies tūrisma plūsma.

Ēdināšanas nozarei nākamajā gadā joprojām svarīgs jautājums būs arī nozares kopējā ilgtspēja un konkurētspēja, norādīja Auziņa, papildinot, ka viena no iespējām, kas varētu atvieglot situāciju un veicināt ēdināšanas nozares attīstību, ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātas likmes noteikšana.

"Tas būtiski mazinātu uzņēmumu izmaksu slogu, ļaujot ieguldīt kvalitātes uzlabošanā, inovācijās un darbinieku labbūtībā. Šāds solis dotu nozarei finansiālu stabilitāti un veicinātu Latvijas kā pievilcīga tūrisma un ēdināšanas galamērķa tēlu Baltijas un starptautiskā mērogā," viņa uzsvēra.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Nākamā gada pavasarī ēdināšanas kompānija AS Lido plāno sākt darbību Vācijas tirgū, atverot restorānus Berlīnē, aģentūru LETA informē Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Precīzu investīciju apjomu viņa nenorāda, taču piebilst, ka Vācijas tirgū plānots īstenot investīciju projektus vairāku miljonu eiro apmērā.

Taču par šiem attīstības plāniem plašāku informāciju Lido sniegs brīdī, kad būs noslēgti līgumi un zināmi precīzi restorānu atvēršanas datumi, atzīmē Auziņa.

Jau vēstīts, ka kompānija Lido sadarbībā ar nekustamā īpašuma konsultācijas kompāniju Colliers International (Colliers) centās sameklēt piemērotu tirdzniecības vietu Berlīnē, Vācijā, aģentūrai LETA stāstīja Auziņa.

Iepriekš jau vēstīts, ka Lido tuvāko piecu gadu laikā plāno atvērt vairākus ēdināšanas uzņēmumus ārpus Latvijas. Auziņa teica, ka Lido pēta un analizē uzņēmuma attīstības potenciālu vairākās Eiropas valstīs.

Šī gada pirmajā pusē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno atvērt pirmos restorānus Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kā arī domā paplašināties Igaunijā un Latvijā, apliecināja Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Kā liecina Lido paziņojums sociālajā tīklā Facebook, uzņēmums, izvietojot sludinājumu, jau ir sācis darbinieku piesaistīšanu Berlīnē.

Februāra sākumā tiks atklāts trešais objekts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, par kuru plašāka informācija sekos drīzumā. Tāpat šogad arī Latvijā plānots atvērt vismaz vienu jaunu objektu.

«Sagaidām, ka līdz ar paplašināšanos Latvijas un ārzemju tirgos šogad būtiski pieaugs Lido grupas apgrozījums. Pašreizējos restorānos mūsu mērķis ir noturēt apgrozījumu līdzšinējā līmenī,» atzīmē Auziņa.

Viņa arī stāsta, ka Lido mērķis pagājušajā gadā bija saglabāt apgrozījumu iepriekšējā gada līmenī. Lai gan patlaban vēl nav pieejami auditētie finanšu rezultāti, Auziņa atzīmē, ka pērn apgrozījuma ziņā plānoto ir izdevies sasniegt.