2018. gadā audzis apgrozījums lielākajā daļā «LIDO» restorānu, un mātes uzņēmums AS «LIDO» bijis lielākais Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksātājs ēdināšanas sektorā Rīgā, kopumā valsts budžetā iemaksājot teju 11 miljonus eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā iepriekš, informēja «LIDO» pārstāve Inese Blaune.

Kopumā pērn «LIDO» grupa strādājusi ar 54 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2017. gadā, un ar 1,9 miljonu eiro peļņu, par 77% uzlabojot iepriekšējā gada rezultātus.

«LIDO» grupas mātes uzņēmums ir AS «LIDO», kam ir vairāki meitas uzņēmumi (SIA «LIDO DOMINA», SIA «LIDO nekustamie īpašumi», OU «LIDO Eesti», OU «LIDO Mustamae», OU «ODIL Eesti» un GmbH «Kirsons»).

AS «LIDO» pērn strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro, liecina Firmas.lv informācija, ziņo aģentūra LETA. Vadības ziņojumā AS «LIDO» kraso peļņas samazinājumu skaidro ar apjomīgu uzkrājumu izveidošanu nedrošajiem aizdevumiem un šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem par kopējo summu 2,9 miljoni eiro. AS «LIDO» 2017.gadā strādāja ar 38,584 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 1,767 miljoni eiro.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" ir dārgakmens Latvijas ēdināšanas industrijā, pauda Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Jau ziņots, ka "Apollo Group" šovasar paziņoja par 51% "Lido" akciju iegādi.

Vendelins skaidroja, ka "Apollo Group" joprojām gaida apstiprinājumu no atbildīgajām iestādēm par "Lido" vairākuma akciju iegādes atļaušanu.

"Kad "Apollo" kļūs par "Lido" līdzīpašnieku, mēs skatīsim "Lido" nākotnes attīstības stratēģiju. Bet vēlreiz - mēs gribam augt, un domāju, ka arī mūsu nākotnes līdzīpašniekam - [Gunāra] Ķirsona kungam - ir tās pašas ambīcijas," sacīja Vendelins.

Viņš atzina, ka nevar komentēt, kā "Lido" veicies šajā gadā, bet Covid-19 nenoliedzami esot atstājis negatīvu iespaidu arī uz "Lido", gluži tāpat, kā uz ēdināšanas biznesu valstī kopumā.

"Tas ir mūsu darbs kopā ar Ķirsona kungu pārliecināties, lai "Lido" vārds spīdētu Latvijā vēl arī nākamos 20 gadus, un esmu ļoti lepns, ka varu būt daļa no "Lido" kompānijas nākotnē," sacīja Vendelins.

Pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves restorānu tīkls "LIDO" no 12. maija atkal ver durvis apmeklētājiem.

Šonedēļ darbu atsāks "LIDO Vērmanītis", bet nākamnedēļ – vairāki "LIDO" restorāni lielākajos tirdzniecības centros. Līdz maija beigām uzņēmums plāno atsākt darbu visos restorānos.

Pievienojoties aprīlī Ādažos jau atvērtajam restorānam "LIDO Apelsīns", pašlaik apmeklētājiem atvērti arī trīs "LIDO" veikali un "LIDO Spices" kafetērija. 12. maijā durvis klientiem vērs "LIDO Ķirsons Māja" bistro un "LIDO Damme", bet 14. maijā darbu atsāks "LIDO Vērmanītis". Savukārt nākamnedēļ plānots atvērt "LIDO" restorānus tirdzniecības centros "Domina", "Spice" un "Alfa".

Jau 11. maijā atvērti arī "LIDO" restorāni Igaunijā, tostarp tieši pirms ārkārtas stāvokļa rekonstruētais "LIDO Solaris".

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupai "Apollo Group" iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Par plāniem iegādāties "Lido" akcijas "Apollo Group" paziņoja 12.jūlijā.

Akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas Konkurences padomes atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Attiecīgās akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Ēdināšanas uzņēmums «Lido» plāno vienkāršot administratīvos procesus un uzlabot darbības efektivitāti, līdz šim divos atsevišķos uzņēmumos iekļautos «Lido» restorānus Latvijā reorganizācijas ceļā apvienojot vienā uzņēmumā - «Lido», pastāstīja kompānijas valdes loceklis Ramuss Pētersons.

«Lai vienkāršotu uzņēmuma administratīvos procesus un uzlabotu darbības efektivitāti, pašlaik notiek «Lido» grupas uzņēmumu struktūras vienkāršošana. Līdz šim «Lido» restorāni Latvijā bija iekļauti divos atsevišķos uzņēmumos, kas pēc reorganizācijas tiks apvienoti vienā uzņēmumā - AS «Lido»,» sacīja Pētersons.

«Izmaiņas skars tikai dažādus juridiskos un finanšu uzskaites procesus, un «Lido» darbības būtība - piedāvāt klientiem svaigu, dabīgu un pilnvērtīgu ēdienu - paliks nemainīga,» skaidroja Pētersons.

Oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publiskotie paziņojumi liecina, ka «Lido» ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju, iegūstošajai sabiedrībai «Lido» pievienojot «Lido Domina».

Apdrošinātājs "Compensa" uzņēmumam "Lido" pēc ugunsgrēka izmaksājis 1,2 miljonus eiro lielu atlīdzību.

11. jūnija vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks uzņēmuma "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā, kas atrodas Rīgā, Ķengaraga ielā 3C. Liesmas bija skārušas divstāvu ražošanas ēku – angāra tipa noliktavu, administratīvās telpas un kūpināšanas cehu. Ugunsgrēka laikā kopumā tika bojātas telpas 600 kvadrātmetru platībā.

Degšana sākās elektrības īssavienojuma dēļ. Tiklīdz ieslēdzās cehā izvietotie dūmu detektori, uzņēmuma apsardze, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, izsauca ugunsdzēsējus, kuri objektā ieradās plkst. 21.27. Divi "Lido" darbinieki, kas aizdegšanās brīdī atradās cehā, paguva pamest telpas pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons izveidojis jaunu kompāniju SIA "KM Properties", lai palīdzētu ēdinātājam pārvarēt Covid-19 krīzi, apliecināja Ķirsons.

Viņš uzsvēra, ka viņš joprojām ir saistīts arī ar "Lido", bet ar jaunā uzņēmuma piedāvāto risinājumu palīdzību uzņēmējs cer pārvarēt Covid-19 krīzi.

Pēc Ķirsona teiktā, jaunizveidotais uzņēmums septembra beigās varētu atvērt ēdināšanas iestādi, kurā apmeklētāji varēs saņemt bezkontakta apkalpošanu. Plašāku informāciju par jaunās kompānijas darbību un tās plāniem Ķirsons neatklāja, solot informēt medijus septembra beigās, kad tā sāks darbību.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KM Properties" reģistrēts 7.septembrī, un tā pamatkapitāls ir 30 000 eiro. Ķirsons ir vienīgais kompānijas īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis. Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Ķengaraga ielā 6A, kas ir arī "Lido" juridiskā adrese.

Ēdināšanas uzņēmuma LIDO konsolidētais apgrozījums 2017. gadā bijis 51 miljons eiro, kas ir par 12,7% vairāk nekā 2016. gadā. Gads noslēdzies ar 1,1 miljona eiro neto peļņu, ko plānots novirzīt turpmākai izaugsmei.

2017. gadā uzņēmums nodarbināja nedaudz vairāk par 1300 darbiniekiem, gada laikā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā iemaksājot gandrīz 4 miljonus eiro.

AS LIDO valdes priekšsēdētājs Māris Blumbergs norāda, ka 2018. gada prioritāte būs tirgus daļas paplašināšana: «Lai paplašinātu tirgus daļu, lielu uzmanību pievērsīsim jaunu ēdināšanas konceptu izstrādei. Piemēram, LIDO Vērmanītī jau tagad darbojas Grilētava jeb iespēja ikvienam pašam grilēt savu maltīti un Vrapotava jeb vrapu zona, kur klienti paši var izveidot savu vrapu. Tiek plānota darbības paplašināšana gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, daudz strādāsim pie inovāciju ieviešanas, piemēram, robotizētas apkalpošanas kādā no LIDO restorāniem.»

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" apsver iespēju iegādāties 49% Latvijas restorānu tīkla "Lido" akciju, aģentūrai BNS paziņojuši konkurences uzraugi.

Lai arī pēc darījuma īstenošanas "Amber Beverage Group Holding" neiegūtu akciju kontrolpaketi, darījuma puses apsver iespēju vienoties, ka "Lido" statūti tiks mainīti, "Amber Beverage Group Holding" iegūstot tiesības padomē iecelt divus pārstāvjus.

Turklāt "Amber Beverage Group Holding" iegūtu tiesības uzlikt veto stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa pauda, ka "Lido" akcionārs Gunārs Ķirsons neplāno pārdot uzņēmumu kontrolējošo akciju daļu. Vienlaikus viņa norādīja, ka "Lido" ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā un ik pa laikam parādās investoru interese par ieguldīšanu uzņēmuma akcijās. Arī patlaban vairāki investori ir izteikuši interesi kļūt par "Lido" akcionāriem, nomainot līdzšinējos mazākuma akcionārus.

Ēdināšanas uzņēmums AS "Lido" nākamā gada pirmajā pusē plāno atvērt jaunu ēdināšanas vietu Igaunijā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Investīcijas jaunās ēdināšanas vietas izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj, norādot, ka investīciju apjoms vēl tiek aprēķināts.

Auziņa atzīmēja, ka uzņēmums patlaban strādā pie Baltijas un Skandināvijas tirgus izpētes, kas saistīta ar uzņēmuma nākamo piecu gadu stratēģijas plānu.

"Ir nepieciešama pastiprināta un detalizēta izpēte gan par tirgus pieprasījumu, gan par ēdināšanas kultūru, gan dažādiem citiem jautājumiem," teica Auziņa, piebilstot, ka tuvākajā laikā pētījums tiks noslēgts un tiks veikta detalizēta rezultātu analīze, lai turpinātu uzņēmuma attīstību ārpus Latvijas un Igaunijas.

Finanšu gads, kas uzņēmumam ir no 2023.gada 1.maija līdz 2024.gada 30.aprīlim, bijis veiksmīgākais tā pastāvēšanas vēsturē gan apgrozījumā, gan peļņā, apgalvoja Auziņa, taču auditētie finanšu dati vēl nav publiskoti.

Februārī plašu skandālu izraisījusī slimo liellopu gaļa no Polijas uz AS Lido nonāca caur Igaunijas piegādātāju, taču, pateicoties PVD un sistēmai, kas izveidota kompānijā, tika laicīgi atklāta, intervijā stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Nesen sabiedrībai tika atklāti skati no kautuves, kur tika dzītas slimas govis, un pēc tam PVD informēja, ka šī gaļa nonākusi arī Latvijā, konkrēti Lido. Kādēļ uzņēmums iegādājās liellopu gaļu no Polijas?

Priekšroku vienmēr dodam vietējiem piegādātājiem, ja tie atbilst mūsu kvalitātes standartiem un ir spējīgi izpildīt piegādes prasības un piedāvāt konkurētspējīgu cenu. Mēs katru dienu ēdinām 30 tūkstošus cilvēku un Latvijas tirgum tas ir liels apjoms, ko ir grūti nodrošināt. Jāpiebilst, ka mēs nevaram iepirkt gaļu pa tiešo no zemnieka, jo ko tad mēs darīsim ar veselu gotiņu? Tas ir vesels process, kamēr gaļa nonāk līdz mums. Lai cik augsti būtu kvalitātes standarti un drošības sistēma, neviens nav pasargāts no krāpniecības. Konkrētā gaļa pie mums nonāca caur Igaunijas piegādātāju, taču pateicoties PVD un sistēmai, kas izveidota kompānijā, tā tika laicīgi atklāta. Šajā gadījumā sadarbībā ar PVD visu atklājām laicīgi, tādēļ neviens kilograms nenonāca pie patērētājiem, viss tika utilizēts.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

"Lido" restorānā "Vērmanītis" kravas liftā 16.decembrī gājusi bojā trauku mazgātāja, apstiprināja AS "Lido" padomes priekšsēdētāja vietnieks un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.'

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plkst.8.45 saņēmis izsaukumu uz Elizabetes ielu 65, Rīgā, kur mediķi konstatēja viena cilvēka nāvi.

Valsts policijas pārstāve Krista Andersone informē, ka policija izsaukumu uz Elizabetes ielu 65 saņēmusi plkst.9, kur konstatēta sievietes nāve. Policija izmeklēs nelaimes gadījumu.

Runājot par uzņēmumā šodien notikušo nelaimes gadījumu, Ķirsons atzina, ka tas uzņēmumam ir "Dieva dots pārbaudījums" vēl detalizētāk pārliecināties par visiem darba drošības aspektiem uzņēmumā.

"Trauku mazgātājai šī bija otrā darba diena. Iepriekšējā dienā viņa iepazinās ar darba drošības noteikumiem, kas ir redzams uzņēmuma videoierakstā, taču viņa nebija parakstījusies par darba drošības instruktāžu. Tas ir pilnīgi neiedomājami un neizskaidrojami, kādēļ cilvēks nolēma ielīst kravas liftā un tika saspiests līdz nāvei," sacīja Ķirsons.

Restorāns Lido Alus sēta durvis vēris jaunās telpās Vecrīgā, no Tirgoņu ielas pārceļoties uz plašākām telpām Krāmu ielā, kur iepriekš atradās restorāns Tokyo City.

Jauno telpu iekārtošanā ieguldīti 200 000 eiro, izmantojot ilgtspējīgus un dabai draudzīgus risinājumus un maksimāli saglabājot autentiskās Alus sētas interjera elementus.

Jaunās telpas iekārtotas divstāvu ēkā ar terasi un vienlaikus var uzņemt ap 170 viesu. Jaunajās telpās strādā 20 darbinieku – gan līdzšinējie darbinieki, gan papildu personāls, kas nepieciešams, lai apkalpotu lielāku klientu skaitu.

“Līdz ar pārcelšanos piedāvāsim gan klasisko sortimentu, gan dažādus jaunumus. Kā īpašu pārsteigumu saviem klientiem piedāvāsim arī izlejamos vīnus,” stāsta AS “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Uzņēmums “Lido” dibināts 1987. gadā un specializējas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla izveidē un apkalpošanā. AS “Lido” ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā, kas aptaujā “TOP darba devējs 2021” atzīts par labāko darba devēju sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu un rūpējoties par savu darbinieku un valsts iedzīvotāju veselību, ēdināšanas uzņēmuma "Lido" valde pieņēmusi lēmumu uz laiku apturēt visu restorānu un veikalu darbību.

"Mēs ik dienas apkalpojam vidēji 20-30 tūkstošus klientu. Diemžēl esošajā situācijā, arī ievērojot visus drošības pasākumus un stingras higiēnas normas, nevaram būt 100% droši, ka mūsu darbinieki ir pasargāti no saslimšanas. Tāpēc esam pieņēmuši smagu, bet ļoti atbildīgu lēmumu uz laiku slēgt visus "Lido" restorānus, nedomājot par finansiālajām sekām, bet gan par atbildību pret valsti," skaidro Gunārs Ķirsons "Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma darbiniekiem tiks bez maksas izdalīta visa "Lido" restorānos un veikalos saražotā pārtika, lai būtu nepieciešams pēc iespējas mazāks kontakts ar apkārtējiem un viņi varētu uzturēties mājās saskaņā ar valdības lēmumu.

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.