AS Lido aizvadītais pārskata gads ir bijis veiksmīgākais uzņēmuma 37 gadu vēsturē. Uzņēmums ir sasniedzis jaunu apgrozījuma un peļņas rekordu.

Pārskata gads noslēgts ar 68,6 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 10,1 miljonu eiro jeb 17% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Šis pieaugums novērojams gan ēdināšanas pakalpojumu segmentā, kur apgrozījums pieaudzis par 18%, gan pārtikas produktu vairumtirdzniecībā, kas piedzīvojusi 13% izaugsmi. Gads noslēgts ar 4,1 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma pastāvēšanas laikā. No 2023.gada janvāra līdz decembrim uzņēmums nodokļos samaksājis 16,2 miljonus eiro.

Uzņēmuma finanšu rādītājus ir ietekmējuši vairāki stratēģiski soļi paplašinot un vienlaikus optimizējot uzņēmuma darbību. Pamats izaugsmei tika ielikts iepriekšējā pārskata periodā, kad uzņēmums paplašināja savu darbību Igaunijā, atverot jaunu restorānu tirdzniecības centrā "Kristiine". Savukārt nostiprinot savas pozīcijas Latvijas tirgū, pēc rekonstrukcijas tika atvērts Lido restorāns modes un dzīvesstila tirdzniecības centrā "Spice".

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Sekojot globālajām tendencēm un atbildot Latvijas iedzīvotāju pieprasījumam, Lido ir radījis street food ēdienkarti AS[H]ais.

Jaunā ēdienkarte izstrādāta pakāpeniski divu gadu laikā, ievērojot uzņēmuma kvalitātes standartus, un tajā ieguldīti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro.

“Street food ēdienkarte AS[H]ais ir radīta, sekojot mūsdienu dinamiskajam dzīvesveidam, un, vienlaikus saglabājot Lido raksturīgo kvalitāti,” saka Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. “Domājot par ilgtspējību, šis sortiments ir izstrādāts no kvalitatīvām izejvielām, kā mūsu sauklis to sola – īsts ēdiens no īstiem produktiem, radīts savējiem.”

Uzņēmums norāda, ka Lido street food ēdienkarte AS[H]ais simbolizē mūsdienīgu un ērti pieejamu maltīti arī līdzņemšanai, kas radīta iedvesmojoties no street food kultūras. AS[H]ais ēdienkartē ietilpst gan klasiski burgeri, piemēram, liellopa un vistas gaļas, gan iespēja izmēģināt kaut ko atšķirīgu, tostarp veģetāro un plucinātas gaļas burgeru. Papildu burgeriem pieejamas arī uzkodas, piemēram, kebabi un frī kartupeļi, sīpolu gredzeni un churros (spāņu virtuves saldā uzkoda).

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīze galā, recesija nav sākusies – kas tas ir?

Tēma

Zemāka PVN likme sabiedriskajai ēdināšanai Eiropā ir norma

Enerģētika

Patēriņš nosaka dabasgāzes tirgu!

Aktuāli

Uz Zviedriju pēc ... benzīna

Kuram tas rūp?

Kur pazaudējam 2,5 miljardus nodokļu ieņēmumu?

Tehnoloģijas

Tech Mahindra izvēlējās Rīgu! Kāpēc?

Pakalpojumi

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Latvijā bāzētā aviokompānija SIA "SmartLynx Airlines" no šā gada 1.maija vairs nepiedāvās čarterlidojumus no Baltijas valstīm, intervijā sacīja "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš skaidroja, ka drīzumā aviokompānijai beigsies ilgtermiņa līgums ar tūroperatoru "Novators", tādēļ no maija vairs nebūs aktīvu līgumu par čarterlidojumiem Baltijas valstīs.

Demeņus piebilda, ka tūrisma operatoru bizness ir mazliet atšķirīgs, un, lai "SmartLynx" varētu turpināt attīstīties šajā virzienā, tas prasa papildu investīcijas.

"Konkurence ir diezgan liela, un šeit ir daudz tūrisma operatoru, bet visus mēs iegūt nevaram. Ja mums ir tikai daļa no operatoriem, tad izmantošanas jauda nav liela. Mēs pārdodam stundas, kurās lidmašīna lido. Šajā gadījumā mēs redzam, ka mūsu pakalpojuma izmantošana citviet Eiropā vai pat citā kontinentā var būt divas reizes ienesīgāka," sacīja Demeņus.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

SIA “Tirdzniecības centrs Pleskodāle” 2023. gadā sasniedzis 13 652 938 eiro neto apgrozījumu, kas ir par 0,65% vairāk, nekā iepriekšējā gadā.

Pārskata gads ir noslēgts ar peļņu EUR 2 312 apmērā (salīdzinājumam – 2022. gada peļņa – 1 541 736 eiro). Finanšu rādītājus, tostarp peļņu, ietekmējuši ieguldījumi modes un dzīvesstila tirdzniecības centra “Spice” modernizācijā.

Modes un dzīvesstila tirdzniecības centrā “Spice” ir pilnībā atjaunots interjers koplietošanas telpās, nomainot visu apgaismojumu uz LED tehnoloģijām, un, ierīkojot efektīvākas iekārtas gaisa dzesēšanai un ventilācijai. Rekonstrukcija veikta arī 14 “Spices” nomnieku telpās ar kopējo platību 9027m2 – ir atjaunots interjers un veikta pakalpojumu modernizācija. Līdz ar tirdzniecības centra rekonstrukciju vairāki enkurnomnieki ne tikai atjaunojuši interjeru, bet arī modernizējuši pakalpojumus. Piemēram, veikalā “Zara” ir pieejama bezkontakta “Pick& Collect” stacija 350 sūtījumiem, savukārt restorānā “Lido” roboti palīdz savākt netīros traukus. Nomnieku klāstu papildina 11 jaunas tirdzniecības vietas.

Igaunija pastiprina centienus atklāt un cīnīties pret bezpilota lidaparātiem gar valsts austrumu robežu, ap lielākajām pilsētām un kritiskās vai jutīgās infrastruktūras zonās, trešdien vēstīja sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tā kā naidīgais austrumu kaimiņš arvien vairāk izmanto dronu tehniku ne tikai hibrīddarbībām, bet arī tādām noziedzīgām darbībām kā kontrabanda, Igaunija sākusi īstenot valdības atbalstītu "dronu mūra" projektu, kuram nākamajos trīs gados paredzēti nepilni 12 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka Igaunijai ir frontes līnijas spējas, lai atklātu un nepieciešamības gadījumā notriektu dronus.

Tomēr Policijas un robežsardzes departamenta Robežu pārvaldības biroja vadītāja Eve Kalmusa pauda pārliecību, ka šīs spējas vēl nebūt nav pietiekamas šim uzdevumam.

"Austrumu pierobežā lido kontrabandas droni, un plašsaziņas līdzekļos esam dzirdējuši par dronu konstatēšanu virs mūsu kritiskās infrastruktūras," viņa teica, uzsverot, ka tas liecina par nepieciešamību uzlabot pretdronu spējas.

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Nākotnē ir plānots masveidā mācīt valsts aizsardzības dienesta karavīriem lietot dronus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku mācību centra komandieris, majors Modris Kairišs.

Patlaban ir eksperimentālais kurss, kurā valsts aizsardzības dienesta karavīri tiem apmācīti dronu lietošanā. Šogad tas darīts pirmo reizi un eksperiments bijis veiksmīgs, secināja Kairišs.

Dronu nozīmē kaujas laukā palielinās ar katru dienu, viņš sacīja, norādot, ka patlaban 90% izlūkinformācijas par notiekošo kaujas laukā tiek iegūta tieši no droniem.

Tāpat droni pārņēmuši "letālo sadaļu", proti, pretinieka iznīcināšanu. Aptuveni 70% zaudējumus pretiniekiem nodara tieši droni, viņš skaidroja.

"Ja kaujas laukā satiktos divas armijas - viena ar droniem, otra bez - tad viena armija principā būtu akla," pauda Kairišs.

Ļoti nozīmīgu lomu spēlē arī komerciālie droni, kas skaitliski daudz pārstāvēti tieši priekšējās līnijās, skaidroja majors. Tie ir dažādu pazīstamu zīmolu droni, kurus bieži vien izmanto, piemēram, pasākumu iemūžināšanā, viņš stāstīja, vēlreiz uzsverot, ka tie arī spēlē nozīmīgu lomu, ne vien militāras nozīmes droni.

Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē no sava biznesa partnera Ivara Vendelina iegādāsies visas viņam piederošās izklaides un ēdināšanas uzņēmumu pārvaldītāja "Apollo Group" un tā mātesuzņēmuma "MM Grupp" mazākuma akcijas, piektdien paziņoja "Apollo Group" un "MM Grupp".

Kad būs pabeigts darījums, "Apollo Group" pilnībā piederēs holdingam "MM Grupp", savukārt "MM Grupp" īpašnieki būs Linnamē ar 98% akciju un Āre Kurists ar 2% akciju.

Līdz šim Linnamē piederēja 78% "MM Grupp" akciju, bet Vendelinam - 20% akciju.

Darījuma summa netiek atklāta.

"Apollo Group" un MM Grupp" paziņojumā teikts, ka Vendelins arī turpmāk piedalīsies "Apollo Grupp" darbībā, taču nolēmis pārdot akcijas, jo vēlas paplašināt savas uzņēmējdarbības intereses nekustamā īpašuma jomā.

"Apollo Group" pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe", restorāni "O'Learys", "Vapiano", "MySushi" un ātrās ēdināšanas tīkls "KFC", kā arī 75% daļa uzņēmumā "Lido".

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sola turpināt paplašināšanos Viļņā un palielināt gan tur bāzēto lidmašīnu skaitu, gan piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, paziņoja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Mēs paplašināmies Viļņā. Katru gadu mēs palielinām galamērķu no Viļņas skaitu. Tāpēc mēs turpinām paplašināt savu klātbūtni šeit, un mums ir skaidrs plāns, kā virzīties uz priekšu un turpināt paplašināties Viļņā," Gauss sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja, ka "airBaltic" ir tirgus līderis Rīgā, Igaunijā, Somijas Tamperes lidostā, taču Viļņas lidostā Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir trešā lielākā tirgus daļa. Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" mērķis ir paplašināties Viļņā un ieņemt arvien lielāku tirgus daļu.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums plāno līdz 2030.gadam dubultot lidmašīnu floti, tādēļ "airBaltic" var arī vairāk nekā dubultot floti Viļņā. Pašlaik "airBaltic" Lietuvas galvaspilsētā pastāvīgi uztur divas lidmašīnas, lai gan Tallinā, kas ir mazāka nekā Viļņa, tai ir četras.

Irāna iepriekšējās dienas vakarā izšāvusi uz Izraēlu 200 raķetes, trešdien pavēstījusi teokrātiskā režīma kontrolētā valsts televīzija.

Tikmēr Izraēla iepriekš ziņoja, ka Irāna izšāvusi aptuveni 180 raķetes, no kurām lielākā daļa tikusi pārtverta.

Izraēlas mediķi ziņo, ka apšaudē divi cilvēki guvuši vieglus šķembu ievainojumus.

Irāna apgalvo, ka vakar pirmo reizi izšāvusi uz Izraēlu arī hiperskaņas raķetes. Irānas Revolucionārā gvarde ziņoja, ka raķešu trieciens bija vērsts pret trim militārajām bāzēm Telavivas apkaimē un citām bāzēm. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% raķešu trāpījuši mērķiem.

2023.gada jūnijā Irāna paziņoja, ka tās arsenālā ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā hiperskaņas raķete, kas skaņas ātrumu pārsniedz līdz 15 reizēm.

Atšķirībā no parastajām ballistiskajām raķetēm hiperskaņas raķetes lido pa trajektoriju zemu atmosfērā, kas ļauj tām sasniegt mērķi ātrāk un ar mazāku iespējamību, ka tās pārtvers modernā pretgaisa aizsardzība.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviosabiedrība "Emirates" ir aizliegusi pārvadāt savās lidmašīnās peidžerus un rācijas.

"Visiem pasažieriem, kas lido uz, no vai caur Dubaiju, ir aizliegts pārvadāt peidžerus vai rācijas reģistrētajā vai rokas bagāžā," teikts paziņojumā aviokompānijas vietnē.

Ja šādi priekšmeti tiks atrasti, tos konfiscēs Dubaijas policija.

Jau ziņots, ka septembrī Libānā eksplodēja daudzi peidžeri un rācijas, kas piederēja šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" locekļiem. Šajos sprādzienos vismaz 39 cilvēki gāja bojā un apmēram 3000 tika ievainoti, tostarp daži guva smagus ievainojumus. Vairums upuru bija "Hizbollah" locekļi, tomēr bija daži upuri arī starp civiliedzīvotājiem.

Kaujinieki izmantoja peidžerus un rācijas, izvairoties izmantot iekšējā saziņā mobilos tālruņus, kuru sakaros varētu iejaukties Izraēla.

Modes un izklaides centrs “Riga Plaza” saņēmis starptautisku apbalvojumu ”Best Buy Award” par augsto pakalpojumu sniegšanas kvalitāti par pieņemamu cenu. Balstoties uz iedzīvotāju balsojumu, to piešķīrusi Šveicē bāzētā Starptautiskās sertifikācijas asociācija ICERTIAS (International Certification Association).

Šīs kategorijas apbalvojumu asociācija piešķir uzņēmumam, kas saņēmis visvairāk atzinīgu vērtējumu no aptaujas dalībniekiem par kvalitātes un cenas atbilstību.

“Esam gandarīti, ka mērķtiecīgās investīcijas jaunu sadarbības partneru piesaistē ir sniegušas rezultātus. Šogad esam atvēruši jaudīgāko auto elektrouzlādes staciju “Ignitis ON”, ieviesuši ģimenes autostāvvietas, paplašinājuši ēdināšanas un iepirkšanās iespējas ar pirmo pašapkalpošanās “Lido” restorānu, picēriju “Le Tresor Pizza”, restorānu “Tasty Tails”, burbuļtēju stendu “Formosa”, kā arī lielākajiem "New Yorker" un "HalfPrice" veikaliem Latvijā. Savukārt jau tuvākā mēneša laikā durvis vērs pilnībā atjaunots “H&M” un paplašināts “NordBaby” veikals. Saņemtā atzinība ir stimuls turpināt attīstīt un uzlabot mūsu piedāvājumu, ieviešot arvien jaunas inovācijas un pielāgojot risinājumus mainīgajām tirgus prasībām, lai pastāvīgi nodrošinātu augstākās kvalitātes pakalpojumus,” stāsta "Summus Capital" valdes loceklis Hannes Pihls.