Vairākus gadus 24balance.com nodrošināja tiešsaistes grāmatvedības un finanšu uzskaiti, taču klienti vedināja uz domām, ka ar to vien nepietiek, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Laika gaitā mūsu sistēmas lietotājiem radās dažādas vēlmes, piemēram, savienot to ar internetveikalu. Tehnoloģijas mainās un, apspriežoties ar kolēģiem, sapratām, ka 24balance nevaram to piedāvāt,» saka Mārīte Kurpniece, uzņēmumu vadības mākoņrisinājuma nodrošinātāja SIA PayTraq valdes locekle. Tā kā vecā sistēma netika galā ar to, ko cilvēki vēlējušies, tās īpašnieki izlēma, ka jāveido jauns produkts. «Sapratām, ka jāsāk kaut kas jauns, jo labot veco negribējām. Tāpēc tapa jauna sistēma – PayTraq. Atšķirībā no 24balance PayTraq ir uzņēmumu vadības, nevis tikai grāmatvedības sistēma. «Papildu grāmatvedībai, vēl ir uzņēmuma vadība, vienkāršota klientu vadība un citi bloki, kas nepieciešami tieši Latvijas mēroga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,» saka Mārīte.

Jo sabiedrība attīstītāka, jo kritiskāk tā izturas pret izglītības kvalitāti

Tā intervijā DB saka Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Informētību, kritisko domāšanu VISC direktors atzīst par vēlamām sabiedrības iezīmēm. Diemžēl medaļai ir otra puse – spiediens no sabiedrības rada nepieciešamību izglītības sistēmai demonstrēt ātrus rezultātus, piemēram, atzīmes, un samazina radošumu.

VISC vadītāja amatā G. Catlaks ir kopš šīs vasaras sākuma. Iepriekš viņa pieredzē ir darbs Sorosa fondā Latvija, vadot programmu Pārmaiņas izglītībā, un pasaules izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību konfederācijā Education International, vadot pētījumu nodaļu.

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Pirmdien, 31. augustā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdes laikā valdība kopā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem centās vienoties par atsevišķiem 2016.gada budžeta jautājumiem. Vienošanās tika panākta attiecībā uz minimālās algas apmēru, nosakot, ka tā būs amplitūdā no 360-370 eiro, par konkrētu algas apjomu šodien vēl jāvienojas Ministru kabinetam.

NTSP sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par aktuālo situāciju un priekšlikumiem, kas izriet no iepriekšējās nedēļas MK sēdēm un diskusijām NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē. Šodien, NTSP sēdes laikā valdībai un sociālajiem partneriem neizdevās vienoties par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada, solidaritātes nodokļa un neapliekamā minimuma celšanu, ko atbalsta LBAS, savukārt tam nepiekrīt LDDK. Kā norādīja Ministru prezidente L.Straujuma, valdība šodien centīsies darīt visu iespējamo, lai 2016.gada valsts budžets tuvākajā laikā tiktu atbalstīts.

Jauno zinātnieku pētniecības darbā un karjeras izaugsmē turpmāko astoņu gadu laikā plānots ieguldīt 64 miljonus eiro ES fondu finansējuma. Šādu lēmumu, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, 19.janvārī pieņēma valdība. IZMplāno, ka jau šogad varētu tikt noslēgti jauno zinātnieku pētniecības projektu finansēšanas līgumi par kopējo summu 20 miljonu eiro apmērā, informē ministrijā.

54 miljoni eiro no piešķirtās summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 6,4 miljoni eiro valsts budžeta finansējums, bet 3,2 miljoni eiro - privātais līdzfinansējums. Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

«Lai arī pēdējos gados ar ES fondu atbalstu ir izveidojusies jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr paaudžu pēctecība zinātnes nozarē vēl joprojām ir izteikta problēma. Apzinoties, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts viņu individuālās karjeras attīstībai pēc doktora grāda iegūšanas, ministrija, piesaistot ES fondu finansējumu, ir izstrādājusi atbalsta instrumentu, kāds Latvijā līdz šim nav bijis. Latvijas zinātnei ir svarīgi arī jaunie zinātnieki, kuri doktora grādu ir ieguvuši ārvalstīs. Tā mēs veicināsim gan reemigrācijas procesus, gan sasaistīsim Latvijas zinātni ar pasaules zinātnes telpu,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Mēs pierādījām, ka Latvijā ir tādi jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par pārmaiņu virzītājiem skolās, tādi, kuriem ir nepieciešamie talanti, zināšanas un līdera spējas. Tā intervijā DB saka Iespējamās misijas vadītāja Ingrīda Blūma

Ar bijušo Hansabankas prezidenti tiekamies Swedbankas centrālajā birojā Saules akmenī, kur notiek kārtējais Latvijas skolu Direktoru kluba pasākums. Pēc direktoriem veltītās svinīgās uzrunas viņa ir gatava plašākai sarunai par situāciju izglītības sistēmā un organizācijas paveikto astoņos gados.

Vai, atrodoties Swedbankā, jūs nepārņem tāda kā deja vu sajūta? Kā nekā banku vadījāt teju vai desmit gadus...

Tā īsti ne, jo šurp šad un tad nāku kā bankas kliente. Tad, kad mēs – tāds neliels domu biedru pulciņš – veidojām Iespējamo misiju, bija skaidrs, ka nepieciešams meklēt atbalstu pie lieliem spēlētājiem, kuri domā līdzīgi un būtu gatavi palīdzēt ne tikai ar naudu, bet arī visādi citādi, piemēram, ar telpām vai ar saviem lektoriem, kā to dara Swedbank. Banka mūs atbalsta gan ar idejām, gan ar padomiem, gan ar darbiem, gan, protams, arī finansiāli.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Mežaparka Lielās estrādes infrastruktūra nespēj nodrošināt dalībnieku veselībai drošu un organisma fizioloģiskās uzbūves normālai funkcionēšanai atbilstošu vairāk kā 10 000 dalībnieku vienlaicīgu atrašanos tajā, secinājusi XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisija.

Komisija gala ziņojumā norāda, ka estrāde nevar nodrošināt drošu ļoti masveidīga kolektīva atrašanos tajā, neskatoties uz to, ka koru un deju kolektīvu dalībnieku vēlme piedalīties svētkos ir ļoti liela, kā arī tas ir stimuls iesaistīt skolēnus tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Šis secinājums saskan ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), kā arī tiesībsarga paustajām bažām par to, ka bērni jutušies slikti pārspīlētās programmas un pārmēru lielā dalībnieku skaita dēļ, kas radīja pārlieku nogurumu.

LĀB vasarā norādīja, ka nepietiekama vieta uz skatuves bērniem var rezultēties stresā. Komisija secināja, ka pārsniegtais pieļaujamo dalībnieku skaits var būt cēlonis ortostatiskajam stresam, izraisot ģībšanu un, iespējams, provocējot apkārtējiem panikas reakciju.

Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji un pazīstami akadēmiķi ir vienojušies kopīgā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim ar aicinājumu saglabāt SSE Rīga augstskolas ilgtspēju un konkurētspēju, nodrošinot iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no ārzemēm arī augstskolas rektora amatam.

Vēstules parakstītāju skaitā ir Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, Baiba Rubesa, Latvijas Universitātes profesors un bijušais rektors Mārcis Auziņš, CERTUS valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, Nordea Latvija vadītājs Jānis Buks, advokātu biroja COBALT partneris Lauris Liepa, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, ELKO Grupa valdes priekšsēdētājs Svens Dinsdorfs, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, izglītības projektu konsultante Mārīte Seile, TechHub Riga līdzdibinātājs Andris Bērziņš, Prudentia līdzdibinātājs un partneris Ģirts Rungainis, Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis, Imprimatur Capital Fund vadošais partneris Toby Moore, SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un Twino vadītājs Armands Broks.

Mūsu nākotne ir tikpat dramatiska kā šis gads, to Zemnieku Saeimas rīkotajā seminārā Dārzeņu audzēšana Latvijā – vai ir pamats ilgtspējīgam biznesam? pauda biedrības Latvijas dārznieks eksperte Mārīte Gailīte.

Šogad sliktie laikapstākļi nodarījuši postu ne tikai Latvijā, bet vētrā cietušas arī siltumnīcas Holandē, kur nodarīti 10 miljonu eiro zaudējumi, bet Spānijā sausuma dēļ samazinātas salātu platības, sala dēļ šogad cietuši arī dārzi Vācijā. «Diemžēl tas, kas pašlaik tirgū notiek ar cenām, neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies. Cenas kāpj, bet ļoti nedaudz. Taču slikto laikapstākļu dēļ dārzeņiem ir ļoti slikta kvalitāte,» situāciju raksturo Mārīte Gailīte. Viņa uzsvēra, ka nākotnē dārzkopjus sagaida vairāki izaicinājumi. Viens no tiem – sinoptiķi vairs nespēj prognozēt laiku ilgtermiņā, tāpēc dārzniekiem jābūt gataviem dažādiem scenārijiem un jāspēj pielāgoties, lai ilgtermiņā spētu konkurēt. Lielās siltumnīcas aug un attīstās, tirgus ir rūkošs, bet mazajiem ražotājiem jādomā, kā atrast savu nišu. Ogas un vīnogas iespējams ražot siltumnīcās un tā ir viena no nišām, kurp iet mazajiem ražotājiem, taču pašai ražošanai jābūt modernai, uzskata M. Gailīte. Ražotājiem jādomā arī par to, lai netiktu bojāta augsnes struktūra, kā tas notiek īpaši šogad, kad ražas novākšana notiek dramatiskos apstākļos.

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Darbu būvniecības koncerna mātes uzņēmuma AS "Rere Grupa" valdē atstājusi tās līdzšinējā priekšsēdētāja Mārīte Straume, liecina "Firmas.lv" informācija.

M.Straume valdē strādāja no 2022.gada maija līdz šī gada 9.martam. Pirms tam viņa strādāja par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju.

"Rere Grupa" informē, ka stiprinot uzņēmuma spēju pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, koncernā tiek īstenota pārvaldes reorganizācija.

Turpinot pārvaldes reorganizāciju, šobrīd koncerna "Rere Grupas" valde darbu turpina trīs valdes locekļu sastāvā, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Kā liecina "Firmas.lv" darbu valdē turpina Edgars Vēveris, Ervīns Koncevičs un Vjačeslavs Voropajevs.

"Rere grupa" pamatdarbība ir administratīvo pakalpojumu sniegšana meitasuzņēmumiem, kas darbojas būvniecības projektos Latvijā.

"Rere grupa" koncerns 2021.gadā strādāja ar 40,21 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 249 816 eiro zaudējumus. Mātes uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 2,723 miljoni eiro, bet peļņa - 229 eiro.

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Brīvības piemineklim šogad jubileja - aprit 80 gadu kopš tā atklāšanas. Smagās durvis Brīvības pieminekļa aizmugurē ikdienā ver vienīgi monumenta uzraugi, kas rūpējas par telpām pieminekļa iekšienē. Taču īpašās reizēs šāda iespēja ir arī citiem, otrdien raksta laikraksts Diena.

Telpa ir vēsa, bet skaista. Tās vidū uz paaugstinājuma novietota Goda grāmata. Pirmais ieraksts veikts pirms četriem gadiem, parakstoties Rīgas pilsētas vadībai.

Grūti iedomāties, ka vēl pirms četriem gadiem te bijusi slotu glabātava, taču radusies ideja svinīgās ziedu nolikšanas padarīt īpašākas. Tagad viesi var ienākt un atstāt savu vēlējumu. Uz trepju margām sakārtas vainagu lentes. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis skaidro – bijis žēl tās mest ārā un kopš 2006. gada sakrāta ievērojama kolekcija. Tās atstājuši pat karaļi un imperatori.

Kamēr aplūkojam pieminekļa iekštelpu, apkārt rosās Regīnas kundze – viņa ir viena no tiem, kas ikdienā rūpējas par pieminekli. Klāt ir gandrīz katru dienu un, kā slavē G. Gailītis, laukumā dzenās pat pāris koku lapu. Sieviete ir kautrīga un labāk strādā nekā runā, bet par savu darbu viņa saka: «Man tā ir goda lieta.» Arī no malas jūtams, ka viņai piemineklis ir dārgs un savu darbu vēlas izdarīt pēc iespējas labāk. Viņa pieminekli un tā apkārtni kopj kopš 2008. gada. Toreiz, kad uz šejieni nosūtīta no Brāļu kapiem, sieviete bijusi pārsteigta, bet pateicīga par uzticību. Viņa uzskata, ka piemineklis ir jāsargā. Vairākkārt lūdz mums, lai pasakām, ka sveces plastmasas trauciņos likt nevajag, jo tās bojā pieminekļa pamatni, un, kādā brīdī pat nepabeidzot iesākto teikumu, steidz aizrādīt jauniešiem, kuri apsēdušies uz trepēm.

Liepājā, Jūrmalas parkā darbu sākusi jauna vasaras kafejnīca Mulberry, kas parka un arī pludmales apmeklētājiem piedāvās atspirdzinājumus un uzkodas, un būs piemērota arī vegānu un svaigēdāju īpašajām vēlmēm.

«Visā Latvijā arvien populārāks kļūst veselīgs dzīvesveids, un pludmalē visa gada garumā varam redzēt skrējējus, nūjotājus un arī cilvēkus, kuri izgājuši pastaigāties un baudīt Liepājas vēju. Arvien vairāk kļūst velobraucēju un skrituļotāju. Arī mēs esam par veselīgu dzīvesveidu, tādēļ, sākoties vasaras sezonai, piedāvāsim arī veselīgus kokteiļus, svaigās sulas un citas gardas lietas, kas tapušas no dabīgām izejvielām un ir draudzīgas arī vegāniem un svaigēdājiem,» stāsta Mulberry vadītāja Mārīte Šulce.

Vasaras kafejnīca Mulberry saviem klientiem piedāvās dabīgus augļu un dārzeņu kokteiļus bez sīrupiem vai citām piedevām, smūtijus, svaigās sulas, kā arī saldējuma kokteiļus un kafiju.

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) noslēgusies izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”, kas sniedza iespēju skatīt latviešu modes zīmola "MAREUNROL’S" tērpu kolekciju izlasi. Nepilnos divos mēnešos – no 10. oktobra līdz 8. decembrim – ekspozīcija piesaistījusi 10134 interesentu uzmanību, kļūstot par DMDM apmeklētāko izstādi 2019. gadā.

Modes dizaineru dueta "MAREUNROL’S" (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) labāko kolekciju retrospekcija muzejā papildināta ar video materiāliem, fotogrāfijām, Gintera Krumholca veidotajiem tēlnieciskiem elementiem un "Tīrkultūras" audio instalāciju.

Projekta izglītības pasākumi – "Sarunas muzejā", Ģimenes diena, meistarklases, darbnīcas un ekskursijas – pulcējuši dažādas vecuma grupas, kas liecina, ka Latvijas auditorijai ir liela interese par dizainā notiekošo, norāda organizatori.

Modes dizaineri M. Mastiņa-Pēterkopa un R. Pēterkops par savu darbu saka: "Mēs iedvesmojamies no pārpratumiem un nejaušībām, ko sastopam kustībā. Visradošāk domājam, tieši esot aktīvā kustībā, mirkļos, kad atrast papīra lapu, bloknotu un zīmuli ir gandrīz neiespējami."