Mēs pierādījām, ka Latvijā ir tādi jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par pārmaiņu virzītājiem skolās, tādi, kuriem ir nepieciešamie talanti, zināšanas un līdera spējas. Tā intervijā DB saka Iespējamās misijas vadītāja Ingrīda Blūma
Ar bijušo Hansabankas prezidenti tiekamies Swedbankas centrālajā birojā Saules akmenī, kur notiek kārtējais Latvijas skolu Direktoru kluba pasākums. Pēc direktoriem veltītās svinīgās uzrunas viņa ir gatava plašākai sarunai par situāciju izglītības sistēmā un organizācijas paveikto astoņos gados.
Vai, atrodoties Swedbankā, jūs nepārņem tāda kā deja vu sajūta? Kā nekā banku vadījāt teju vai desmit gadus...
Tā īsti ne, jo šurp šad un tad nāku kā bankas kliente. Tad, kad mēs – tāds neliels domu biedru pulciņš – veidojām Iespējamo misiju, bija skaidrs, ka nepieciešams meklēt atbalstu pie lieliem spēlētājiem, kuri domā līdzīgi un būtu gatavi palīdzēt ne tikai ar naudu, bet arī visādi citādi, piemēram, ar telpām vai ar saviem lektoriem, kā to dara Swedbank. Banka mūs atbalsta gan ar idejām, gan ar padomiem, gan ar darbiem, gan, protams, arī finansiāli.
Kā radās Iespējamā misija?
Lai kaut kas varētu rasties – vai tā būtu labdarības organizācija, vai biznesa struktūra –, ļoti svarīgi, lai ideja projekta veidotājiem būtu ļoti tuvu pie sirds. Kad aizgāju no Hansabankas, daudzi mani uzrunāja, piedāvājot iesaistīties dažādās aktivitātēs, bet es nejutu tādu īpašu vilkmi, lai varētu tā – no visas sirds – ieguldīties. Kad viena no bijušām Igaunijas kolēģēm man izstāstīja, ka viņa piedalās interesantā projektā, kas noskatīts ASV un Lielbritānijā, kurā tika meklēta un veidota jauna līderu paaudze skolām un vidējai izglītībai, tas mani uzrunāja pašā pirmajā brīdī, jo šķita ļoti svarīgi. Iespējams, tāpēc, ka manā dzīvē visas lielās, profesionālās pārmaiņas ir notikušas, jo man ir bijusi laba izglītība. Jebkurā attīstītā valstī izglītība ir pamatu pamats, kas palīdz veidot bagātu dzīvi, ar bagātību nedomājot tikai un vienīgi materiālo labklājību. Lai mēs būtu gudri, varoši, turīgi, mums gluži vienkārši ir nepieciešama laba izglītība. Tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek pasaulē galvenokārt jau tehnoloģiju attīstības dēļ, vienkārši kliedz pēc tām arī izglītības sistēmā. Igaunija bija trešā valsts pasaulē, kas sāka līdzīgu programmu. Pirmā bija ASV, otrā Lielbritānija, tad igauņi un tad mēs. Šobrīd līdzīgi projekti tiek īstenoti vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Latvijā skolotāju profesija pašlaik netiek novērtēta. To ļoti spilgti raksturoja Iespējamās misijas viens no pirmajiem valdes locekļiem Toms Siliņš, kurš bija aizbraucis uz Vecpiebalgu un, pastaigājot pa kapiem, konstatējis, ka vislielākie pieminekļi pagājušajā gadsimtā ir celti tieši skolotājiem, kuri savulaik ir bijuši vieni no nozīmīgākajiem cilvēkiem valstī. Mārīte Seile, kura pirms kāda laika bija Iespējamās misijas direktore, stāstīja, ka reiz, uzrunājot biznesa auditoriju, vaicājusi, kurš vēlas, lai viņa bērniem būtu labi skolotāji, – visi ir pacēluši rokas, taču uz jautājumu, – kurš vēlas, lai viņa bērni paši kļūtu par skolotājiem, rokas pacēluši vien četri no aptuveni simts klātesošajiem. Un tā diemžēl nav tikai Latvijas problēma, tā ir vērojama arī citās pasaules valstīs. Mani satrauc, ka skolotāja profesija arvien retāk tiek celta godā. Par skolotājiem vajadzētu strādāt tiem pašiem labākajiem, bet tā nenotiek vai notiek salīdzinoši reti. Kad Swedbankas kolēģi Zviedrijā uzzināja par Iespējamo misiju, viņi ne tikai mūs finansiāli atbalstīja, bet arī izveidoja šādu pašu programmu Zviedrijā. Diemžēl jauniešiem nedz Latvijā, nedz arī Zviedrijā skolotāja profesija nav prioritāšu sarakstā. Savukārt Somijā, kas tiek slavēta par savu vidējo izglītību, lai kļūtu par skolotāju, ir jāiztur milzīgs konkurss un atlase.
Kad sākām veidot programmu, izmantojām McKinsey pētījumu par to, kāpēc attīstītās valstīs, kur ir laba materiālā bāze, tomēr ir ļoti dažādi rezultāti vidējā izglītībā.
Skaidrs, ka atslēgas persona ir skolotājs – ja par skolotājiem nekļūst īstie cilvēki vai arī tie netiek pietiekoši kvalitatīvi sagatavoti, rezultāts nebūs izcils. Var maksāt 1000 eiro vai 2000 eiro, taču algas pielikums pats par sevi neuzlabos izglītības kvalitāti. Skaidrs, ka skolotājam ir jāmaksā cilvēka cienīga alga, taču tas nav vienīgais profesijas reputāciju noteicošais faktors.
Kāds ir Iespējamās misijas gada budžets? Cik daudz ieguldāt jaunajos talantos?
Mūsu gada budžets ir aptuveni 360 tūkstoši eiro. Tie ir ap 30 tūkstošiem eiro mēnesī. Katru gadu savākt 360 tūkstošus eiro no privātiem atbalstītājiem nebūt nav viegls uzdevums.
Kad gājāt projām no Hansabankas, teicāt, ka mācīsieties franču valodu un ceļosiet. Vai jums izdevās šīs ieceres īstenot?
Jā, man izdevās. Diezgan daudz esmu ceļojusi savā dzīvē. Indoķīna, Laosa, Kambodža, Taizeme, Brazīlija...
Vai reizēm jūs nepārņem vēlēšanās atgriezties Swedbankā, strādāt finanšu sektorā?
Nē, nepavisam nē. Turklāt tas ir pavisam cits projekts – tā vairs nav Hansabanka, tā ir Swedbanka. Ja tās degsmes nav un ir kaut kāds pagurums, ja nav sajūtas, ka tas ir mans projekts, tad darbu nav iespējams veikt ar pilnu jaudu un sanāk darīt pāri gan sev, gan organizācijai.
Visu interviju Lielākie pieminekļi skolotājiem lasiet 27. novembra laikrakstā Dienas Bizness.