Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu reklāmās attēlot jebkādas personas, visticamāk, nesasniegtu iecerēto rezultātu. Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka alkohola reklāmas ir iespējams padarīt pievilcīgas arī bez cilvēku parādīšanās tajās, turklāt mūsu sabiedrībai aizliegumi var radīt tieši pretēju efektu.
Asākās diskusijas publiskajā telpā bijušas par cilvēku parādīšanos alkohola reklāmās. Sākotnēji VM bija iecerējusi, ka tajās nedrīkstēs parādīties mūziķi, dziedātāji, aktieri un sportisti, taču kultūras darbinieki pret to iebilda, norādot, ka tas ir diskriminējoši. Vēlāk nolemts šo prasību attiecināt uz visiem.
Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers Dienai atzīst, ka cilvēka iesaistīšana reklāmas rullītī ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā radīt iedarbīgu vēstījumu. «Ja cilvēkam ir vajadzīgs noteikta veida pakalpojums vai prece, viņš bieži skatās uz sev līdzīgiem, kas var pateikt priekšā. Ja tu nezini, ko šodien darīt, un tev kāds priekšā pasaka, ka būtu labi iedzert, tu, iespējams, padomāsi - kāpēc ne,» norāda I. Austers un piebilst, ka reklāma kopumā bieži atrisina cilvēka nenoteiktību kādā situācijā. Cilvēka seja reklāmā ir spēcīgs ierocis, jo patērētājs uzticas tam, kas viņam ir līdzīgs. Tai pašā laikā profesors norāda, ka reklāmas industrijas speciālisti ir pietiekami spēcīgi, lai varētu izdomāt alternatīvu uzrunāšanas veidu, kas nemazinātu efektu: «Piemēram, dialogs reklāmā jau pats par sevi dod daudz ko, pat ja tu cilvēkus neredzi.»
Reklāmas aģentūras Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks ir līdzīgās domās, uzsverot, ka ir ļoti daudz citu veidu, kā produktu padarīt iekārojamu. «Ja cilvēks iet uz veikalu, viņš, visticamāk, vēlas pirkt pudeli, nevis cilvēku,» viņš saka un norāda, ka pieprasījumu pēc konkrēta produkta vairāk nosaka cits kritērijs - patīk vai nepatīk. «Produktu padarīt gribamu var tikai ar vārdiem - kaut vai ar vienu labu dzejoļa rindiņu, ar vienu labu pudeles fotogrāfiju. Ir miljoniem veidu, kā cilvēkos radīt emocijas,» saka Ē. Stendzenieks. Viņaprāt, ar aizliegumiem ministrija nespēs panākt alkohola patēriņa mazināšanos. «Aizliegumi īpaši nedarbojas posttotalitārajās valstīs, kur ikviens ir uzaudzis ar iedzimtu pretreakciju pret jebkāda veida aizliegumiem,» viņš saka un aicina padomāt, vai jau esošie daudzie ierobežojumi, kas pieņemti kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir mazinājuši alkohola patēriņu.
Visu rakstu Patērētājs pērk pudeli, nevis cilvēku lasiet otrdienas, 24. novembra, laikrakstā Diena (5. lpp.)!