Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».
Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.
Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.
«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.
Sociālo kontu turētājus, kuriem ir vairāki desmiti tūkstošu un pat virs simts tūkstošiem sekotāju, sauc par digitālajiem «influenceriem» jeb sociālo mediju ietekmes līderiem. Pat ar vienu video, foto vai ierakstu viņi ir spējīgi savus daudzos sekotājus motivēt pirkt noteiktus produktus vai pakalpojumu. Uzņēmumi Latvijā arvien vairāk slēdz līgumus vai mutiski vienojas ar privātpersonām par samaksu izmantot viņu sociālo mediju kontus kā reklamēšanās kanālu, zinot, ka tiks sasniegta liela auditorija. Viss, kas šīm interneta zvaigznēm ir jādara, piemēram, «Instagram» jāieliek foto vai video un jāstāsta saviem sekotājiem, cik konkrētais produkts vai pakalpojums ir lielisks.
Artūrs Mednis, digitālā mārketinga eksperts, aģentūras «New Black» vadītājs, norādīja uz summām, ko «Instagram» «influenceri» Latvijā saņem: «Tie var būt no 50 līdz 1500 eiro un pat vairāk par vienu sadarbības kampaņu. Mums ir bijuši gadījumi, ka slēdzam līgumu par 5000 eiro.»
Arī mārketinga aģentūras «Golin Riga» «influenceru» projektu vadītājs Deniss Ševeļovs sacīja «LNT TOP10», ka par iesaisti plašākā kampaņā «Instagram» «influenceri» mēdz saņemt 5 tūkstošus eiro, bet summas par vienu ierakstu svārstās «no 30 eiro līdz 600 vai 700 eiro».
Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa uzskata, ka liela daļa «Instagram» un «Yotube» «influenceru» pārkāpj likumu par reklāmu. Proti, pie sponsorētajiem foto, video vai ierakstiem tikai retais norāda, ka konkrētais saturs ir apmaksāts.
«Jebkāda šāda veida aktivitāte, kas ir influenceru mārketings, pēc Latvijas Reklāmas likuma ir reklāma. Līdz ar to būtu tikai normāli, ka šie cilvēki norāda, ka tas ir apmaksāts pasākums. Pēc likuma viņi sanāk kā reklāmas tirgus dalībnieki. Tā kā viņi izplata reklāmu, viņiem ir jāpakļaujas esošajam regulējumam. Tas, ka šobrīd influenceri to nedara, viņi būtībā pārkāpj likumu. Šobrīd kontrolējošās iestādes nespēj to pārbaudīt,» saka B.Liepiņa.
Reklāmas likuma izpildi uzraugošajā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā raidījumam «LNT TOP10» gan atzīst – «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter» «influenceri» ir tik jauns sociālekonomisks fenomens, ka vēl neesot iespējams veikt sistēmisku kontroli.
PTAC pārstāve Santa Zarāne skaidro, ka līdz šim nav saņemtas iedzīvotāju sūdzības par «influenceriem», tāpēc centrs nav pievērsies šī konkrētā tirgus uzraudzībai. «Tas būtu ļoti liels darbs katru dienu izsekot katram viņu postam, »Instagram« vai »Facebook« storijam, lai saprastu, kas no tā ir vai nav reklāma. Ir skaidrs, ja reklamē kādas lietas un viņiem par to maksā, cilvēkiem ir jāzina, ka tā ir reklāma,» stāstīja S.Zarāne.
Uz LNT Top10 jautājumu, vai būtu nepieciešams veikt Reklāmas likuma izmaiņas ar speciālām atsaucēm uz «influenceriem», PTAC pārstāve atzina, ka tik tiešām šobrīd nekur nav teikts, ka «influenceru» pienākums būtu zem sponsorētā satura rakstīt speciālās mirkļbirkas, piemēram,#reklāma, #sadarbība. «To neviens nepasaka! Jā šī ir tā lieta, kas mums tomēr būtu viņiem jāpastāsta, kā to darīt,» sacīja S.Zarāne, pieļaujot iespēju, ka PTAC varētu pievērsties digitālo «influenceru» nozares sakārtošanai.
Digitālā mārketinga eksperti prognozē, ka privātpersonu veidotie konti sociālajos medijos ar lielu sekotāju skaitu ieņems Latvijā arvien nozīmīgāku lomu reklāmas tirgū. Turklāt jau šobrīd naudu pelna pat vairāki skolas vecuma bērni.
Iemesls, kāpēc «influenceri» aicina jūs «laikot», «šērot» un komentēt saturu, ir saistīts ar viņu reitingu. Jo lielāka sekotāju iesaiste, jo vērtīgāks ir šis konts reklāmdevēju acīs. Savukārt, vai cilvēki ietekmējušies no sponsorētā satura un produktu nopirkuši, bieži mēra, cik sekotāju izmantojuši «influencera» izziņotos atlaižu kodus.
Digitālā mārketinga eksperts, aģentūras «New Black» vadītājs Artūrs Mednis: «Cits variants ir dot »affiliate« linkus jeb linkus, kuros ir iestrādāti kodi, kas spēj izsekot, saprast, vai šī auditorija, kas atnāca no influencera uz mūsu mājas lapu, cik daudz viņu bija un vai izdarīja reālus pirkumus, atstāja kontaktus vai izdarīja to, ko mēs gribējām.»
Taču kļūt par «Instagram» vai «Youtube» «influenceru» nav ātrs un viegls process, jo sekotāju lielo skaitu godīgā veidā var uzaudzēt tikai tad, ja ilgstoši ir publicēts interesants, aizraujošs saturs, kam cilvēki redz vērtību. Tā norāda aģnetūras «Golin Riga» «influenceru» projektu vadītājs Deniss Ševeļovs: «Veidot iesaistošu saturu, dalīties ar netriviālām domām vajag katru dienu, un varbūt jums parādīsies sekotāju pulciņš. Tikai pēc tam, kad viņi jums uzticas, varēsiet izvietot reklāmu.»
Tiesa gan, «influencera» statusu var arī nopirkt, tāpat arī «šērus», «laikus» un komentārus var nopirkt. No šāda «influencera» gan nav jēgas, jo aiz viņa stāv viltus profili. Turklāt šobrīd ir speciāli rīki, ar ko var pārbaudīt «influencera» sekotāju īstumu, un ja aiz tiem atklājas tukša čaula, mārketinga kompānijas neslēdz līgumus.
