Autentiski būvētas, senatnīgas kuršu laivas jau pirmajā sezonā Pāvilostā iemantojušas tūristu atzinību.

Ideja pieder biedrībai Pāvilostas laivas, kas izpētījusi vēsturiskās koka laivu būves tradīcijas un turpina pētīt jau gatavo laivu «uzvedību» ūdenī, lai pilnveidotu būvniecības tehnoloģiju. Laivu būvi, saņemot ES LAD fondu atbalstu, finansējusi SIA Vēju paradīze, kas organizē arī laivošanu tūristiem. Vēl sadarbības partneru kopā ietilpst SIA Steķis, kas apsaimnieko jahtu piestātni. «Mūsu mērķis ir dalīties zināšanās un pieredzē ar ikvienu, kurš vēlas paša priekam vai komercnolūkos būvēt vēsturiskas laivas,» apgalvo biedrības Pāvilostas laivas valdes loceklis Ģirts Vagotiņš-Vagulis.

Šajā vasarā Ērgļu pusē atpūtniekiem būs iespēja izmantot laivas, kas izgatavotas no caurspīdīga materiāla, informē šī pakalpojuma sniedzējs Māris Olte.

LEADER projekta ietvaros pērnā gada jūlijā tika iegādātas 6 divvietīgas laivas, kas veidotas no caurspīdīga materiāla ar LED gaismas aprīkojumu, kas paredz iespēju tās lietot ne tikai dienā, bet arī nakts izbraucienos. Laivu materiāls ļaus vērot Latvijas ezeru zemūdens pasauli, izvērst tūres ar gidu par dabas norisēm zem ūdens un citām saistītām tematikām.

Pēc pieprasījuma tiks nodrošināta inventāra piegāde un izmantošana ne tikai pie bijušās Ērgļu dzelzceļa stacijas kompleksa esošajā Vecmuižas ezerā, bet arī citos Madonas novada fonda partnerības ezeros.

FOTO: Auklē piekto bērnu - Ērgļu dzelzceļa staciju  

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Laivas uz Ērgļiem atceļojušas no ASV. Tās iegādātas, lai tūrisma piedāvājums būtu īpašs un atšķirīgs. "Ideja radās tāpēc, ka no Ērgļu stacijas netālu esošajam Vecmuižas ezeram "Latvijas Valsts meži" bija ierīkojuši atpūtas vietu un laipu, turklāt ezerā ir sekls, bet dzidrs ūdens. Labs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību eitrofam - aizaugošam ezeram. Izglītošana kā pievienotā vērtība," stāsta M.Olte.

Viņš norāda, ka laivas oriģināli varētu būt paredzētas seklajām sālsūdens lagūnām. Par to liecina arī laivu LED apgaismojuma zilganais spektrs. Saldūdenim parasti ir siltākas krāsas gaismas.

Pakalpojuma galvenā mērķauditorija būs visi Latvijas iedzīvotāji, kas divatā nepārsniedz 200 kilogramus kopsvarā.

M.Olte norāda, ka šo laivu lielākie plusi ir iespēja pazaudēt robežsienu starp ūdeni un laivotāju. Ja izmanto papildgaismas - var labi vērot zivis un zemūdens pasauli. Iespēja izbaudīt Vecpiebalgas puses ūdensrozes ziedēšanas laikā sev burtiski apakšā.

Mīnuss - jālaivo bez apaviem, jo laivas unikālā pieredze slēpjas tās nesaskrāpēšanā, jābūt uzmanīgiem ekspluatācijā.

Pēc M.Oltes domām, laivas ir īpašas ar to, ka tās ļauj vizuāli saprast katru aira kustību, to, kā tā ietekmē pārvietošanos, kā arī Latvijā citur tādu nav.

Laivas būs pieejamas gan bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā, gan lielāka mēroga pasākumos, kad īsākā laika posmā ar tām var izbraukt vairākas reizes, kā arī mazākām cilvēku grupām, kad mierīgi var vakarēt laivās nakts vai dienas laikā. Šādām grupām Ērgļu dzelzceļa stacijas saimnieki piedāvā izbraucienus ar gidu, stāstījumu par to, ko var redzēt un, iespējams, varēs ieraudzīt.

"Domājam veidot piedāvājumu arī romantiskajiem pārīšiem, kāziniekiem. Šāds izbrauciens vienlīdz noderīgs būtu, īstenojot mičošanu vai kādu citu kāzu tradīciju. Varam jau arī "ieslēgt mūziku" pēc "Ezera skaņu" principa. Šādus unikālus notikumus gan plānojam savlaicīgi un pilnībā pielāgojot konkrētajam klientam," komentē M.Olte.

DB jau rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi.

Ar mērķi Rīgas brīvostu attīstīt par "gudrās" loģistikas centru ar augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un ražotnēm, tajā tiek pulcēti uzņēmumi, kas pasūtītājus visā pasaulē nodrošina ar augstas pievienotās vērības un augsto tehnoloģiju produktiem.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA “Anytec Productions”, kas ostas teritorijā, Bolderājā, ražo pasaulē pieprasītas, premium klases alumīnija laivas. Uzņēmuma cehos katru gadu tiek saražots ap 250 laivu vienību. Lielākais noieta tirgus - Zviedrija un Skandināvijas valstis, bet Rīgā ražotās laivas var sastapt arī Panamā, Taizemē un citās valstīs. Pēdējos gados aizvien vairāk laivu tiek eksportēts uz Krieviju.

SIA “Anytec Productions” ražotnē top vairāku zīmolu laivas, taču galvenais uzsvars ir likts uz “Anytec” zīmola kuteriem. Lielākie un ekskluzīvākie modeļi ir 12 metrus gari un aprīkoti ar četriem 400 z/s motoriem. “Kvalitātes un veiktspējas ziņā šīs laivas var salīdzināt ar ekskluzīviem auto. Uzņēmuma “Anytec” mērķis ir tiekties uz pasaulē labāko alumīnija laivu ražošanu, ” saka SIA “Anytec Productions” ražošanas vadītājs Edmunds Krastiņš.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Jūras laivas izpilddirektore Luīze Šulca. Jūras laivas ir ģimenes uzņēmums, kas radies no vaļasprieka. «Tas nav vienkārši bizness, tas ir mūsu dzīvesveids. Mēs paši vienlaicīgi esam gan tūrisma produkta piedāvātāji, gan patērētāji, jo laivošana un «jūrā iešana» ir visas mūsu darbošanās pamatā. Mēs zinām, ko šajā vaļaspriekā mēs gribētu kā laivotāji saņemt, tādēļ arī zinām, ko citi gaida no mums,» stāsta L. Šulca.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Gluži loģiski, kurš gan vēl pārzinās uzņēmuma un mūsu laivotāju vajadzības, ja ne mēs paši. Nevar būt vēl interesantāka un aizraujošāka darba par to, kuru dari ar prieku.

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Valsts vides dienests (VVD) konstatējis nelikumību Talsu novada Kolkas pagasta pludmalē, kur izvietotas divas laivas, kas pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām viesu izmitināšanai pielāgotas konstrukcijas.

VVD aicina iedzīvotājus neizmantot nelikumīgās tūrisma mītnes “laivas-mājas”, kas starptautiskajās naktsmītņu rezervēšanas platformās Booking.com, Airbnb.com. tiek izīrētas ar nosaukumu “Baltic Maldives”.

VVD devis pārkāpējam, kurš šajā pludmalē nodarbojas ar tūristu izmitināšanu zvejai paredzētās, bet patvaļīgi tūrisma pakalpojumu sniegšanai pielāgotās laivās, termiņu līdz 17.augustam pārvietot tās normatīvajos aktos atļautā vietā, vienlaikus brīdinot, ja norādījumi netiks pildīti, VVD kā izpildiestāde uzsāks izpildi piespiedu kārtā un izņems prettiesiski novietotās konstrukcijas. Visi ar izņemšanu saistītie izdevumi būs jāsedz pārkāpējam.

16.augustā no Rīgas līča pludmales Kolkā aizvestas nelikumīgi izvietotās tūrisma mītnes "laivas-mājas", novēroja aģentūra LETA.

Vadoties pēc seno laivu Coracle (ang.val.) piemēra, mazo upju entuziasts Jānis Briška no stikla šķiedras radījis pats savas laivas - «Rupučus», tādējādi aizpildot tukšumu tirgū starp gumijas zābakiem un kanoe laivām.

J. Briška no bērnības ir mīlējis atrasties uz ūdens un sevišķi mīļa viņam kļuvusi Vitrupe, kur pats kopā ar ģimeni pavada vasaras. Lai gan aizraujoša, upe ir arī šaura un vasarās aizaug, kļūstot grūti izbraucama laivām. Nevēlēdamies atteikties no komforta, ko sniedz atrašanās laivā, J. Briška raudzījās pēc risinājuma. Pirms četriem gadiem nejauši uzzinājis par vēsturiskajām Coracle laivām, kuras reiz izgatavotas no ādām un darvotiem audekliem un šodien to modernā versija arī ieraugāma dažviet pasaulē, meistaram radās doma pašam tādu izveidot.

J.Briška jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar stiklaplasta izstrādājumu izgatavošanu, ir arī strādājis laivu izgatavošanas uzņēmumā. Saņēmis atbalstu ieceres īstenošanai no esošās darba vietas komandas, J.Briška «Rupučus» sāka izgatavot uzņēmuma darbnīcā, arī iespēja iegādāties materiālus uzreiz bija ērti pieejama.

Meistars Jānis Briška ar stikla šķiedru strādā vairāk nekā piecpadsmit gadus un, meklējot labāko risinājumu mazo upju iepazīšanai, radījis laivas pēc sava dizaina. Kopš tā laika «Rupucis» atzīts gan par Gada Rūpnieciskā dizaina balvas laureātu, gan iekarojis mazāku un lielāku laivotāju sirdis.

Pirmais laivas prototips tapa uz no kartona un līmlentes radītas formas. Pēc testēšanas ūdenī meistars secināja, ka joka rezultātā radītais prototips ir gan stabils, gan izturīgs un ķērās pie stiklaplasta formas izveides, kas ļāva uzsākt «Rupuču» ražošanu.

Rīgā ražotās laivas ir paredzētas vienam braucējam, un to autors tās iesaka bērniem vecumā no 10 gadiem un pieaugušajiem svarā līdz 110 kg. Tās tiek vadītas ar viena aira palīdzību.

Nelielās laivas svars ir apmēram 11 kg, padarot tās piemērotas gan pārvadāšanai - ar tām ir iespējams piekļūt ūdens tilpnēm, kur ar lielākām laivām tas nebūtu iespējams, gan uzglabāšanai - izņemot sēdeklīšus tās ietilpst viena iekš otras. Pirmā pirms četriem gadiem izgatavotā laiva ir pierādījusi savu izturību ne reizi vien, jo nereti «Rupučiem» nākas saskarties ar Latvijas upju akmeņiem un krācēm.

Uzņēmuma A. A. Mežmalas vikingu laivai Lāčplēsis Klintaines pagasta Liepsalās tagad ir jaunākais «brālis» — Namejs. Neilgi pirms valsts svētkiem tas devies pirmajā braucienā pa Daugavu, lai vēlāk turpinātu ceļu citos ūdeņos, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pirmā laiva izgatavota Lietuvā, taču Namejs jau tapis pašu spēkiem. Uzņēmuma A. A. Mežmalas pārstāvis Arvīds Apfelbaums stāstījis, ka bija pieredze, konstrukcijas paraugs un arī speciālas sagataves, tāpēc šovasar ķērušies pie darba. Atbalsts ieceres īstenošanai gūts, arī piedaloties Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā Eiropas Savienības fondu finansētajā projektu konkursā. Novembra sākumā Namejs bija gatavs.

Laivas būvei pamatā izmantots ozols un lapegle, kā arī citi materiāli un modernākas tehnoloģijas. Jaunā laiva ir metru šaurāka par Lāčplēsi, bet arī tajā ir vieta ap 20 pasažieriem.

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Teju katrā pilsētā, kas būvēta pie kādas upes krastiem, uzmanību parasti piesaista dažādas laivas, kuteri un kuģīši, kā arī ostas, kur tas viss bāzējas. Rīgā šādas vietas ir pat vairākas. Viena no tām – Daugavas līcis pie Balasta dambja jeb Āgenskalna līcis.

Laivas un kuģi Āgenskalna līcī nav nekāds pēdējā laika jaunums – tas viss šeit ir bijis jau daudzus gadus, un jautājums ir par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi šī vieta ir tikusi izmantota, piesaistot gan vietējos iedzīvotājus, gan arī tūristus. Šobrīd līcī saimnieko vairāki uzņēmumi, kuru vadītāji atzīst – pēc vairākiem ne īpaši veiksmīgiem gadiem beidzot atkal ir vērojama aktivitāte, cilvēku interese par šeit notiekošo jeb, vienkārši sakot, ir atgriezusies dzīvība.

Centrālais līča objekts nenoliedzami ir Aagenosta – vieta, kur ir piestātnes, laivas un arī kafejnīca Piķis un zēģele. «Pagaidām to vēl nevar nosaukt par biznesu – tas viss vairāk līdzinās hobijam. Dažādi uzņēmumi šeit jau bāzējas, bet gribas, lai būtu vairāk dažādu aktivitāšu,» saka Aagenostas vadītājs uzņēmējs Jurijs Petuhovs. Nav jau tā, ka ostā nenotiktu nekas. Šogad te ir pilns ar laivām – ostā ir aptuveni 30 dažādu braucamrīku. J. Petuhovs saka – skandināvi apgalvo, ka bizness sākas no 150 laivām ostā, un tas skan ticami. Tāpat nāk cilvēki, kas brauc ar savām laivām, iedzer alu, atpūšas.

"Riga Kayaking" komanda cer, ka ar laiku šī platforma atpūtas ūdens transporta cienītājiem būs tikpat zināma kā "Bolt" un "Uber", lai pārvietotos pilsētā.

"Riga Kayaking" piedāvā platformu "rigakayaking.com", kas apvieno laivu īpašniekus un piedāvā maršrutus, pa kuriem bez gida rīdzinieki un tūristi var iepazīt Rīgu, izmantojot laivas. "Esam radījuši platformu, kur katrs, kurš vien vēlas, Rīgā var ātri tikt pie laivas, izvēlēties maršrutu, kas sakārtoti pēc grūtības pakāpes un garuma, un uzreiz doties izbraucienā. Mūsu misija ir noņemt visus ierobežojumus, lai nokļūtu līdz laivai - neziņu par cenu, maršrutu, drošības jautājumiem, lai kļūtu par ūdens atpūtas transporta "Bolt" vai "Uber"," stāsta "Riga Kayaking" līdzdibinātājs Matijs Babris, kurš šo ideju attīsta kopā ar Andru Martu Babri un Emīlu Krauci.

Jūrmalā, Lielupes krastā blakus Līvu Akvaparkam atklāts mūsdienu Latvijas virtuves restorāns Laivas, kas, kā apgalvo īpašnieki, piedāvā «vietējos produktus un Baltijas reģiona tradicionālās receptes modernā izpildījumā».

Restorāna īpašnieks ir SIA Lielupes laivas, kas restorāna izveidē ieguldīto investīciju apmēru biznesa portālam db.lv atteicās atklāt. «Par investīciju apjomu biznesa konfidencialitātes apsvērumu dēļ neesam gatavi runāt, ieguldītās, piesaistītās investīcijas plānots atpelnīt gada laikā,» informēja uzņēmumā.

Telpas, kurās izvietots restorāns, tiek nomātas.

Restorāna ēdienkartē īpaši tikšot izcelti kūpinājumi, kurus gatavos šefpavārs Jānis Eislers. Restorāna Laivas saknes esot meklējamas pirms vairākiem gadu desmitiem, kad cilvēkus Lielupes krastos pie dzelzceļa stacijas priecējušas svaigi kūpinātas delikateses. Radusies ideja atjaunot restorānu Laivas mūsdienu versijā.

Nedēļas nogalē - svētdienā - biznesa portāls DB.lv turpināja iepazīt tūrisma iespējas Kurzemē, koncentrējoties uz ūdenstūrismu.

Rītu sākām ar bukstiņputru Rojā, pēc tam devāmies uz Kolkas apkārtni, lai piedzīvotu braucienu ar Francijā ražotajām SitOnTop laivām. To nodrošināja laivu operators Jūras laivas, kas līdz ar tradicionālajiem laivu braucieniem piedāvā arī pagaidām ne tik iecienīto jūras laivošanu. Vēlāk devāmies uz Slīteres bāku un turpat esošo dabas taku, kā arī pa ceļam uz mājām apmeklējām Dundagas pili. Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Jūras laivošanā galvenais ir risku apzināšanās. Jūra mainās ļoti strauji. To jāņem vērā, arī plānojot braucienu, jo ne vienmēr iecerētais maršruts ir īstenojams. Mums svētdien bija plānota laivošana uz Kolkas bāku, taču vējainā laika dēļ Jūras laivas maršrutu mainīja un gar jūras krastu devāmies uz Kolkasragu, apbraucām tam apkārt, aizlaivojām līdz molam un pēc tam nedaudz atpakaļ uz viesu māju Ūši.

Laurita 4 ir priekšpiedziņas sacīkšu laiva. Tās konstruktors Uldis Atmats grib paturēt noslēpumā, kāpēc savam lolojumam devis tieši šādu vārdu. No viņa tik vien uzzinu, ka tam ir saistība ar sievu un mīļoto sievieti, raksta laikraksta Diena žurnāliste Inga Patmalniece.

«Redzot izbrīnu manā sejā, Uldis mierina: «Abas ir vienā personā jau 30 gadu, lai gan manas sievas vārds ir Inese.» Vairāk kungu netincinu, ja reiz noslēpums, tad noslēpums. Četri tāpēc, ka laivai ir četri atbalsta punkti. Pilnā gaitā - lidojuma fāzē - laiva balstās tikai uz viena,» skaidro raksta autore.

Ideja par priekšpiedziņas sacīkšu laivu auklēta 20 gadu. «Štukoju, vai nav iespējams radīt tādu sacīkšu laivu, kas, braucot lielā ātrumā, neuzlidotu gaisā. Savu ideju uzzīmēju un, kad bija jāķeras pie modeļa gatavošanas, sapratu, ka nav jāpārtaisa esošā, bet jārada jauna. Man ir garāža, ir metālapstrādes bizness, saprašana, tāpēc jādarbojas,» stāstījis U. Atmats.

Saistošo noteikumu trūkums turpina kuģīšu operatoru karus, iesaistot dažādas institūcijas.

Kaut arī tūristu skaits, kas vēlas izmantot SIA Kanāla motorlaivu kompānija (KMK) un SIA Riga Tourism Agency (RTA) kanāla kuģīšus, abām kompānijām ir pietiekams, normatīvo aktu trūkums novedis pie asas savstarpējas retorikas un dažādu institūciju iesaistes konkurentu apkarošanā. To, ka klientu netrūkst un tūristu pārvadāšana pa Rīgas pilsētas kanālu ir pelnošs pasākums, apstiprina gan KMK īpašnieks Ainis Čaunāns, gan RTA īpašnieks Kaspars Laurovs. Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamentam maija beigās uzdots sadarbībā ar Mājokļu un vides departamentu izstrādāt saistošos noteikumus par pasažieru pārvadāšanu iekšējos ūdeņos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top Prestol Boats sup dēļi.

Uzņēmums izveidots 2010.gadā, ar mērķi ražot sporta smailītes un kanoe laivas. «Tā kā pats esmu izbijis kanoe airētajs, tā bija un ir sirdslieta. Šo gadu laikā apgūstot kompozītmateriālu tehnoloģijas un gūstot pieredzi ražojot smailītes un kanoe laivas, esam ieguvuši daudz klientu, kas novērtē mūsu zināšanas un uztic mums savus projektus,» komentē uzņēmuma īpašnieks Oto Dzenis.

Uzņēmumam ir vairāki darbības virzieni: sporta inventāru ražošana - smailītes, kanoe laivas, bobsleju, kamanu un skeletonu aptecētāji un sup dēļi. Speciālu pasūtījumu kompozītu detaļu izgatavošana mazās tirāžās - sporta auto, lidmašīnu un jahtu detaļas, dizaina priekšmeti un citi. CAD failu projektēšana, tehnoloģiju izstrādāšana un realizēšana, formu un modeļu izgatavošana, konsultēšana un darbinieku apmācības, kā arī koka laivu restaurācija.

Liepājnieka Ulda Atmata konstruētā priekšpiedziņas ūdens motosporta laiva Laurita starptautiskajā izstādē EXPOPRIORITY - 2011 guvusi plašu izstādes organizatoru un apmeklētāju uzmanību un atzinību.

Izstādes organizatori bijuši ļoti gandarīti par liepājnieka izgudrojumu un atzinuši laivu Laurita 4 par lielāko izstādes notikumu. Uldis Atmats saņēmis visu trīs pasākuma galveno organizatoru atzinības rakstus, medaļas un kausu, tos piešķīra Krievijas Straptautiskās zinātniski tehniskās sadarbības nams, Krievijas Izgudrotāju asociācija un Ukrainas delegācija, kura pārstāv Zinātniskā pamatojuma skolu. izstāde notika no 7. līdz 9. decembrim Maskavā.

Taču par savu vislielāko sasniegumu U. Atmats uzskata uzaicinājumu uz pasaules lielāko laivu ražotāju izstādi Diseldorfā no 21. līdz 29. janvārim. Izstādes organizatori sola segt arī stenda izmaksas šajā izstādē. Arī laivu konstruktori izrādījuši lielu interesi, bijuši arī vairāki nopietni interesenti, kuri turpmāk sekos līdzi laivas aktivitātēm pavasarī ūdeņos.

No 23. līdz 25. martam Ķīpsalā norisināsies aktīvās atpūtas izstādes. Klātienē būs iespējams redzēt motociklus, jahtas un laivas, iegādāties velosipēdus, preces sportam, tūrismam, makšķerēšanai un medībām.

Ķīpsalā notiks izstādes «Atpūta un sports», «Medības un makšķerēšana», «Motocikls» un «Baltic Boat Show».

Tā, piemēram, būs apskatāms Latvijas simtgadei veltīts tricikls, kas tikko izripojis no motodarbnīcas «Tanders». Spēkrats veidots uz 1987. gada «Harley-Davidson» motocikla bāzes, pilnībā atjaunots un pārveidots par triciklu. Dzelzs rumakam ir veikta pārbūves reģistrācija, un tas ir pilnībā gatavs braukšanai.

Tāpat izstādē būs apskatāma pašdarināta koka kanoe laiva. Tā ir izgatavota no 6 mm bieziem, 2 cm platiem un 6 m gariem dēļiem. Kanoe garums ir 5,3 m, platums – 1 m, svars – 28 kg, bet kravnesība – 320 kg. Laivu savam priekam ir izgatavojis jūrnieks Jurijs Ņečiporenko, kurš strādā par glābēju uz kuģa Ziemeļu jūrā.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.