Jaunākais izdevums

Laurita 4 ir priekšpiedziņas sacīkšu laiva. Tās konstruktors Uldis Atmats grib paturēt noslēpumā, kāpēc savam lolojumam devis tieši šādu vārdu. No viņa tik vien uzzinu, ka tam ir saistība ar sievu un mīļoto sievieti, raksta laikraksta Diena žurnāliste Inga Patmalniece.

«Redzot izbrīnu manā sejā, Uldis mierina: «Abas ir vienā personā jau 30 gadu, lai gan manas sievas vārds ir Inese.» Vairāk kungu netincinu, ja reiz noslēpums, tad noslēpums. Četri tāpēc, ka laivai ir četri atbalsta punkti. Pilnā gaitā - lidojuma fāzē - laiva balstās tikai uz viena,» skaidro raksta autore.

Ideja par priekšpiedziņas sacīkšu laivu auklēta 20 gadu. «Štukoju, vai nav iespējams radīt tādu sacīkšu laivu, kas, braucot lielā ātrumā, neuzlidotu gaisā. Savu ideju uzzīmēju un, kad bija jāķeras pie modeļa gatavošanas, sapratu, ka nav jāpārtaisa esošā, bet jārada jauna. Man ir garāža, ir metālapstrādes bizness, saprašana, tāpēc jādarbojas,» stāstījis U. Atmats.

Laurita ir projektēta, lai sasniegtu ātrumu 160-180 kilometru stundā. Pie pilnas jaudas, kas ir ap 160 zirgspēku, aizmugurējā daļa 40 mm lido virs ūdens. Tomēr ātrums nav vienīgā šīs laivas priekšrocība. «Pat, ja tā nebūs ātrāka par pašreizējām laivām, daudz svarīgāka par to ir drošība. Šajā laivā pilots ir pasargātākajā vietā - aizmugurē. Ja notiek sadursme, cilvēks neapdraud savu dzīvību. Arī laivas karkass veidots tā, lai sargātu no deformācijām,» viņš teicis.

Pats meistars ar laivu vēl nav izbraucis - paredzēts bijis šoruden, bet tehnisku iemeslu dēļ tas neizdevās. Nokusīs ledus, tad Lauritai pavasarī ļaušot «murrāt kā kaķītim».

«Laiva ir vairāk sirdspriekam. Apliecinājums mūsu varēšanai,» konstruktors bijis rūgtuma pilns un skeptisks. «Ja mums būtu nauda, ietu tālāk, līdzekļus tā prasa milzīgus. Saskaitīju līdz četriem ar pusi tūkstošiem, tad sapratu, ka tikai sevi skumdināšu, un pārstāju skaitīt naudu, kuru tur grūdu iekšā. Mēs diezgan mērķtiecīgi meklējām sponsorus, kas gribētu logo uz pirmās priekšpiedziņas sacīkšu laivas, neatradām ne Latvijā, ne pasaulē.» Viens izņēmums gan bija - cilvēks, kurš nevēlas sevi afišēt, iedeva 500 latu. Par viņa naudu veikts krāsojums. «Mēs uzrunājām spēcīgus uzņēmumus, bet saskārāmies tikai ar neticību... Sajūta, ka neviens tā īsti netic, ka var kaut kas tāds tapt Latvijā. Vien neticība un nevēlēšanās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hyundai i30 N ir kā zibens no skaidrām debesīm, drosmīgi ielaužoties karsto priekšpiedziņas hečbeku klubiņā

Savulaik slavenais sacīkšu braucējs Valters Rērls viedi izteicās, ka īstam ielas sacīkšu auto ir jāprot vienlīdz labi braukt gan pa sacīkšu trasi, gan pēc tam komfortabli aizvest pilotu uz veikalu pēc piena. Abus šos nosacījumus jaunais Hyundai i30 N izpilda teicami. Negaidīti sabalansēts auto, kas spēs būt paklausīgs un rātns kompaktklases hečbeks, bet, kad tiks nospiesta «ļaunuma poga N», tad i30 N «rokas un kājas» ies pa gaisu un pilotam atliks nesapīties meistarībā, lai novaldītu koplietošanas ceļiem domāto trakuli. Ir acīmredzama Hyundai Motorsport divīzijas klātbūtne šī modeļa tapšanā, kas kārtējo reizi apliecina Hyundai rallija komandas nozīmi, piedaloties pasaules rallija čempionāta (WRC) seriālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes Toyota RAV 4 ir kardināli mainījis savu imidžu. Tas ir kļuvis acīmredzami robustāks un utilitārāks, saturiski gan ir palicis uzticīgs tālākai modeļa hibridizācijas stratēģijai

Kompānija Toyota šobrīd ir t.s. pašuzlādes hibrīdu modes noteicējs autoindustrijā. Arī RAV 4 hibrīdu popularitāte turpina augt. Latvijā no visiem pārdotajiem RAV 4 vairāk nekā 50% bija ar hibrīdsistēmām aprīkotie modeļi. Eiropā šis rādītājs ir vēl iespaidīgāks, proti, 85%. Visticamāk, ar jauno modeli šī tendence nemazināsies, jo videi draudzīgas tehnoloģijas vairs nav tikai modes lieta, bet jau tirgus nepieciešamība.

Toyota RAV 4 mūsu reģionā ir izteikts veiksminieks. To mīl un augsti godā. Modelim ir augsts lojalitātes koeficients, kas atspoguļojas faktā, ka daudzi klienti no paaudzes uz paaudzi izvēlas turpināt draudzību ar Toyota RAV 4 modeli. Nav brīnums, ka Toyota RAV 4 ir viens no populārākajiem modeļiem Baltijā un neapstrīdams līderis savā klasē. Neapšaubāmi, arī jaunākais modelis sekos savu priekšteču piemēram un būs populārs. Kā zināms, iepriekš klasiskais Toyota RAV 4 benzīnmodelis draudzējās tikai ar pilnpiedziņu, bet ar jauno modeli būs pieejams arī priekšpiedziņas izpildījumā, kas būtiski paplašinās RAV 4 pircēju rindas, jo priekšpiedziņa kopā ar 129 ZS jaudīgo benzīnmotoru būs lētāks pirkums. Reģionālais Toyota importētājs neizslēdz iespēju, ka, ņemot vērā priekšpiedziņas modifikāciju popularitāti Baltijā, jaunā RAV 4 sadalījums starp pilnpiedziņas un priekšpiedziņas modeļiem var sasniegt pat attiecību 50:50! Jāpiebilst, ka RAV 4 hibrīdmodeļu flangā būs gan pilnpiedziņas, gan priekšpiedziņas hibrīds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv,11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Rīgas Motormuzejā apskatāms pasaulē ātrākais elektromobilis

Laura Mazbērziņa,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Motormuzejā iespējams aplūkot starptautisko Pikes Peak kalnā braukšanas sacensību čempionu elektroauto klasē – Andra Dambja un viņa komandas konstruēto «eO PP100».

Elektromobilim «eO PP100» ir tērauda cauruļu rāmis un oglekļa šķiedras virsbūve, tā svars - 1200 kg. Spēkrats aprīkots ar septiņiem elektromotoriem, kuru griezes moments ir 2520 Nm, jauda - 1600 ZS un maksimālais ātrums 260 km/h.

2016.gada sacensībās latviešu konstruēto 1600ZS elektromobili pilotēja pieredzējušais jaunzēlandiešu braucējs Rīss Millens (Rhys Millen), kas 20 kilometru garo trasi ar 156 pagriezieniem pievarēja 8 minūtēs un 57 sekundēs. Elektromobiļu klasē šis rekords vēl nav pārspēts. Savukārt Pikes Peak trases rekords kopējā ieskaitē pieder franču autorallija pilotam Sebastjēnam Lēbam (Sébastien Loeb), kurš to uzstādīja 2013. gadā ar «Peugeot», finišu sasniedzot pēc 8 minūtēm un 13 sekundēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Norvēģijas ciemā divus gadus neviens nav pieskāries aizmirstai, 100 tūkstošus vērtai laivai

Lelde Petrāne,02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir grūti nepalielīties, ja tavā īpašumā ir 100 tūkstošus ASV dolāru vērta jahta. Taču kāds bagātnieks piemirsis, ka viņam tāda pat pieder, vēsta CNN.

Divus gadus 10 metrus garā Rinker 342 Fiesta Vee atradusies Zviedrijas ūdeņos, bet tās īpašnieks nebija atrodams.

Atslēgas bija piesietas pie klāja margām visiem redzamā vietā, laivas mistēriju Norvēģijas Stromstad ciemā padarot vēl dziļāku.

«Jūs varētu vienkārši tajā iekāpt un aizbraukt. Bet nē, neviens to nedarīja,» stāstījis apgabala policijas inspektors Kristers Fuksborgs. Līdz ar to šī varētu būt viena no pasaulē godīgākajām vietām.

Tā kā nesamaksātās pietauvošanās izmaksas auga, parādījās arī bažas, ka ar laivas īpašnieku varētu būt noticis kaut kas slikts. Neviens viņu nekad nebija redzējis.

Viena no nedaudzajām policijas rīcībā esošajām liecībām par īpašnieku bijuši Norvēģijas dokumenti ar 2008. gada datumu, kas atradās laivā. Policija izlēmusi izmantot sociālo mediju sniegtās iespējas un ievietojusi informāciju par laivu vietnē Facebook. Par to, savukārt, ieinteresējusies Norvēģijas prese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājnieka konstruētā laiva kļūst par izstādes «naglu» Maskavā

Vēsma Lēvalde,13.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājnieka Ulda Atmata konstruētā priekšpiedziņas ūdens motosporta laiva Laurita starptautiskajā izstādē EXPOPRIORITY - 2011 guvusi plašu izstādes organizatoru un apmeklētāju uzmanību un atzinību.

Izstādes organizatori bijuši ļoti gandarīti par liepājnieka izgudrojumu un atzinuši laivu Laurita 4 par lielāko izstādes notikumu. Uldis Atmats saņēmis visu trīs pasākuma galveno organizatoru atzinības rakstus, medaļas un kausu, tos piešķīra Krievijas Straptautiskās zinātniski tehniskās sadarbības nams, Krievijas Izgudrotāju asociācija un Ukrainas delegācija, kura pārstāv Zinātniskā pamatojuma skolu. izstāde notika no 7. līdz 9. decembrim Maskavā.

Taču par savu vislielāko sasniegumu U. Atmats uzskata uzaicinājumu uz pasaules lielāko laivu ražotāju izstādi Diseldorfā no 21. līdz 29. janvārim. Izstādes organizatori sola segt arī stenda izmaksas šajā izstādē. Arī laivu konstruktori izrādījuši lielu interesi, bijuši arī vairāki nopietni interesenti, kuri turpmāk sekos līdzi laivas aktivitātēm pavasarī ūdeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere,28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā «uz bremzēm»

Vēsma Lēvalde,07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas autosporta vidē aizsākts netradicionāls, taču mūsdienīgs projekts, kas ir jauns autošosejas attīstības virziens - "Latvijas Automobiļu Federācijas" autošosejas komisijas paspārnē izveidots pirmais digitālais autošosejas čempionāts ar nosaukumu "e-motorsport.lv".

Linda Medne, Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretāre, stāsta: "Pēc Starptautiskās Automobiļu federācijas lēmuma uzsākt digitālo autosporta sacensību rīkošanu, ir likumsakarīgi arī nacionālajām federācijām spert šādu soli. Latvija šajā jomā nebūs pionieris, bet mēs iesaistāmies pietiekami laicīgi, lai nostiprinātu savas pozīcijas un mūsu sportisti spētu nonākt līdz pasaules līmeņa sacensībām. Šāda veida projekti nozīmē sekot mūsdienu tendencēm un attīstīties."

Projekta iniciatori ir vietējais autošosejas sacensību seriāls "ABC RACE" un autosporta simulatoru klubs "SRC Riga". Šādu sacensību priekšrocības salīdzinājumā ar īsto autošoseju ir ne vien ievērojami zemākas izmaksas, bet arī iespēja biežāk aizvadīt treniņus un gūt sacīkšu pieredzi ar visdažādāko sacīkšu tehniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane,19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijas kompānijas zīmols vīd starptautiskās autosacīkstēs

Didzis Meļķis,02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas holdinga Amber Beverage Group (ABG) jaunais tekilas zīmols grezno prestižu autosacīkšu spēkratus, kamēr pats produkts vēl ir ceļā pie patērētājiem.

Holdinga vadītājs Sīmurs Pols Fereira (Seymour Paul Ferreira) laikrakstam Dienas Bizness komentē, ka biznesa pārvaldības konsolidācija, modernizācija, liels uzsvars uz kvalitatīvu pasaules līmeņa darbavietu radīšanu un galu galā jaunie produkti, kas devuši uzrāvienu apgrozījumam, ir holdinga stratēģija, lai savā industrijā izsistos respektējamas globālas kompānijas statusā, reizē paliekot Latvijas un Baltijas kompānijai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jūs ar savu jauno tekilas zīmolu Rooster Rojo esat pamanījušies nokļūt uz sacīkšu auto motoru pārsegiem vēl pirms dzēriens pats parādījās plauktos. Kā jums tas izdevās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Vieta, kur naftas un gāzes nozares darbiniekus trenē ārkārtas situācijām

Žanete Hāka,03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdenī iegāzies helikopters, apgāzusies laiva, naftas platformā noticis sprādziens - kā rīkoties šādās situācijās? Šos un vēl vairāk nekā 30 apmācību veidus piedāvā Polijas ārkārtas situāciju apmācību centrs "Vulcan Training Center", kuru apmeklēja portāls Db.lv

Naftas un gāzes rūpniecības uzņēmumu darbiniekiem, kas strādā uz platformām jūrās un okeānos, nepieciešamas specifiskas zināšanas, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Šādas apmācības piedāvā īpaši apmācību centri, taču, ņemot vērā specifisko jomu, tādu Eiropā nav daudz. "Vulcan Training Center" atrodas Polijā, Šcecinā, un tas ir vienīgais šāda tipa centrs valstī, kas atbilst OPITO standartiem.

Centru sākotnēji dibinājuši entuziasti, kuri iepriekš strādājuši gan uz starptautiskajiem kuģiem, gan ugunsdzēsības sektorā visā pasaulē, un tas piedāvā vairāk nekā 34 veidu nodarbības speciālistu apmācībās.

Katram darbiniekam, kurš uzsāk darbu šajā nozarē, lai iegūtu sertifikātu par drošības un glābšanas prasmēm, jāapmeklē sākotnējās - pamata līmeņa - apmācības, kas ietver pārvietošanos ar helikopteru, pirmo palīdzību, ārkārtas situācijas laivā un rīcību ugunsgrēka gadījumos, stāsta kompānijas pārstāvis Lukašs Fajts. Pēc tam - atkarībā no darbības jomas - zināšanas regulāri jāatjauno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes iecere palielināt galvaspilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu ar lētākiem tarifiem sabiedriskajā transportā raisa bažas par mēģinājumiem deklarēties fiktīvi, tādējādi kropļojot dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, norāda laikraksts Diena.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva teikusi, ka ir saprotama pašvaldības vēlme, lai tajā de facto dzīvojoši cilvēki tur arī deklarētos. «Taču nebūtu vēlams, lai Pierīgā dzīvojoši un Rīgā strādājoši cilvēki kādu piesolītu labumu dēļ sāktu meklēt fiktīvas iespējas piedeklarēties galvaspilsētā, fiziski paliekot dzīvot Pierīgā. Tas kropļotu dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu,» viņa sacījusi.

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vēlmei, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju deklarētu savu dzīvesvietu galvaspilsētā, ir risks nonākt pretrunā ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķi, uzsvērusi L. Laiva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 20.jūnijā, notika Ikšķiles pilsētas 830 gadu jubilejai veltītā vikingu ozolkoka laivas Üxküll nolaišana Daugavā - turpmāk ķerot Daugavas vēju interesenti varēs nokļūt Nāves un Meinarda salās, raksta reģionālais portāls daugavasbalss.lv.

Laiva Üxküll ir precīza 10.-12. gadsimta vikingu kuģa kopija. 1880.gadā Gokstādē tika atrats vikingu kuģis, kuru pēc arheoloģiskajiem izrakumiem nogādāja uz muzeju Oslo. Kuģis tika rekonstruēts un 1892.gadā tika izgatavota tā kopija - Viking. Üxküll ir Gokstādes vikingu kuģa samazināta kopija. Tā ir 2,20 metrus plata un 9 metrus gara kā arī rotāta ar kokgriezumiem. Üxküll karkass veidots no ozolkoka, kas apšūts ar priedes koka dēļiem, kas pārklāti ar lineļļu, savukārt iegrimes daļa ar darvu. Laiva aprīkota ar vienu taisnu mastu un četriem airu pāriem, stūre - atbilstoši sendienu laivu būvēšanas standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autentiski būvētas, senatnīgas kuršu laivas jau pirmajā sezonā Pāvilostā iemantojušas tūristu atzinību.

Ideja pieder biedrībai Pāvilostas laivas, kas izpētījusi vēsturiskās koka laivu būves tradīcijas un turpina pētīt jau gatavo laivu «uzvedību» ūdenī, lai pilnveidotu būvniecības tehnoloģiju. Laivu būvi, saņemot ES LAD fondu atbalstu, finansējusi SIA Vēju paradīze, kas organizē arī laivošanu tūristiem. Vēl sadarbības partneru kopā ietilpst SIA Steķis, kas apsaimnieko jahtu piestātni. «Mūsu mērķis ir dalīties zināšanās un pieredzē ar ikvienu, kurš vēlas paša priekam vai komercnolūkos būvēt vēsturiskas laivas,» apgalvo biedrības Pāvilostas laivas valdes loceklis Ģirts Vagotiņš-Vagulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas bijušo sporta manēžu Daugava nosola higiēnas preču ražotājs Cotton Club Liepāja

LETA,02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs,11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru