Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.
Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.
Fragments no intervijas
Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?
Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.
Kā izdevās mainīt situāciju?
Tas, ka Metalurgs savu darbību izbeidza, atstāja būtisku iespaidu ne tikai uz ostu, bet arī uz pilsētu un visu Latvijas tautsaimniecību kopumā. Simtiem cilvēku bija zaudējuši darbu, strauji pieauga sociālā spriedze. Vajadzēja rast atbildes uz virkni jautājumu, lai šo situāciju labotu. Savā ziņā atbildes uz šiem jautājumiem tika atrastas 1997. gadā, kad tika izveidota Liepājas SEZ, jo arī tajā laikā Liepājā bija izveidojusies visai dramatiska situācija.
Liepāja vienmēr varējusi lepoties ar daudziem ražošanas uzņēmumiem, tas tad arī bija virziens, kurā kopā ar pašvaldību strādājām – attīstījām uzņēmējdarbības teritorijas. Tas prasīja laiku un ieguldījumus. 2018. gadā tika uzbūvētas divas jaunas rūpnīcas, septiņas atrodas dažādās būvniecības stadijās, un vēl vismaz septiņas tiek projektētas. Jā, tie varbūt nav uzņēmumi ar 1000 un vairāk darba vietām, taču katrs jauns uzņēmums rada vairākus desmitus jaunu darba vietu un rezultātā pēc pāris gadiem arī būs tās tūkstoš vai divi tūkstoši jaunās darba vietas.
Liepājas ostas atrašanās tiešas ražošanas tuvumā veido loģisku sadarbības modeli. Lai ražošana būtu veiksmīga, ir vajadzīga gan osta ar kuģiem, gan dzelzceļš, lidosta, pievedceļi un galvenais – kvalificēti darbinieki. Veidojot ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2035. gadam, kopā ar uzņēmējiem un pilsētas pašvaldību par pamatu tika izvēlēta vietējās loģistikas un ražošanas sadarbība, pievienojot tranzīta kravu pienesumu. Tā ir ne tikai Liepājas un Kurzemes rūpnieciskā produkcija, bet arī apkaimē izaudzētie graudi un citi lauksaimniecības produkti. Puse uz pusi – vietējās un tranzīta kravas –, mūsu skatījumā, ir ideāls Liepājas ostas darbības modelis! Tas dod ilgtermiņa stabilitāti. To arī izdodas realizēt. 2018. gadā kravu apjoms ir pieaudzis, taču vienlaicīgi ir saglabājusies vietējo un tranzīta kravu proporcionalitāte.
Kā skaidrojat lidostas nozīmi? Vai ir plāns šeit pārvadāt ne tikai pasažierus, bet arī kravas?
Liepājā ir sava lidosta, un mēs to nesaredzam tikai kā klasisku pasažieru pārvadāšanas punktu. Arī lidosta atrodas Liepājas SEZ teritorijā. Nākotnē tā var attīstīties kā industriāls parks, turpat var būt noliktavu kompleksi. Uzņēmums UPB ir izstrādājis lidostas tālākas attīstības koncepciju, ar kuru ikviens var iepazīties. Jāatzīst, ka avio kravu pārvadājumu apkalpošana lidostā ir saistīta ar specifiskas infrastruktūras izveidi un sertifikāciju. Liepājas gadījumā mēs laika gaitā daļu no šīs infrastruktūras izveidosim un sertificēsim, lai nākotnē, kad radīsies interese, Liepājas lidosta būtu gatava apkalpot arī avio kravas. Šobrīd lidostas plānos ir virzīties gaisa kuģu apkopes un servisa centru virzienā, jo pēc šādiem centriem reģionā ir liels pieprasījums. Liepājas lidosta piedāvā uzņēmējiem un investoriem izdevīgus nosacījumus šādu centru veidošanā.
Ir arī airBaltic Pilotu akadēmijas veiksmes stāsts Liepājā, kas strādā un attīstās. Tā var būt vēl viena papildu attīstības zona. Visi industriālie parki Liepājā ir kalpojuši par pamatu kravu apjoma pieaugumam ostā, arī lidosta to var veicināt.
Cik industriālo parku Liepājā līdz šim ir tapuši?
Vienmēr ar lepnumu esam runājuši par Liepājas Biznesa centru, kas 2004. gadā tika izveidots vecā gaļas kombināta teritorijā. Šobrīd tajā darbojas 17 uzņēmumi. Nozīmīgākais, ko šobrīd gribam izcelt, ir Karostas industriālais parks, kam ir teju 20 gadu ilga vēsture. Pirms 20 gadiem Kanādas kompānija Dillon Consulting Ltd un Kanādas Starptautiskā attīstības aģentūra mūsu uzdevumā veica pētījumu par to, kā Karosta varētu attīstīties nākotnē. Jau tolaik pētījums apliecināja, ka Karostas industriālā parka attīstība, vadoties no Kanādas pieredzes, varētu īstenoties ne ātrāk kā pēc 20 gadiem, un kā primārais jautājums ir jārisina elektroapgādes, ūdensapgādes un citu resursu pieejamība.
Visu rakstu lasiet 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.
