Teju katrā pilsētā, kas būvēta pie kādas upes krastiem, uzmanību parasti piesaista dažādas laivas, kuteri un kuģīši, kā arī ostas, kur tas viss bāzējas. Rīgā šādas vietas ir pat vairākas. Viena no tām – Daugavas līcis pie Balasta dambja jeb Āgenskalna līcis.
Laivas un kuģi Āgenskalna līcī nav nekāds pēdējā laika jaunums – tas viss šeit ir bijis jau daudzus gadus, un jautājums ir par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi šī vieta ir tikusi izmantota, piesaistot gan vietējos iedzīvotājus, gan arī tūristus. Šobrīd līcī saimnieko vairāki uzņēmumi, kuru vadītāji atzīst – pēc vairākiem ne īpaši veiksmīgiem gadiem beidzot atkal ir vērojama aktivitāte, cilvēku interese par šeit notiekošo jeb, vienkārši sakot, ir atgriezusies dzīvība.
Centrālais līča objekts nenoliedzami ir Aagenosta – vieta, kur ir piestātnes, laivas un arī kafejnīca Piķis un zēģele. «Pagaidām to vēl nevar nosaukt par biznesu – tas viss vairāk līdzinās hobijam. Dažādi uzņēmumi šeit jau bāzējas, bet gribas, lai būtu vairāk dažādu aktivitāšu,» saka Aagenostas vadītājs uzņēmējs Jurijs Petuhovs. Nav jau tā, ka ostā nenotiktu nekas. Šogad te ir pilns ar laivām – ostā ir aptuveni 30 dažādu braucamrīku. J. Petuhovs saka – skandināvi apgalvo, ka bizness sākas no 150 laivām ostā, un tas skan ticami. Tāpat nāk cilvēki, kas brauc ar savām laivām, iedzer alu, atpūšas.
Ostā satiktais uzņēmējs SIA Liena vadītājs Vilārs Gulbis apgalvo, ka šo vietu fiziski nav pametis jau nedēļu – kafejnīcā var nopirkt ēdamo un alu, izgulēties paša laivā, kas nenoliedzami ir viens no krāšņākajiem braucamrīkiem ostā, jo ir izdaiļots ar ūdens un delfīnu attēliem, savukārt bizness tiekot vadīts, sēžot pie galdiņa un izmantojot mobilo tālruni. «Pirms pāris dienām gan notika ķibele – noslīka telefons. Bet tas nekas – aizgāju uz veikalu, nopirku jaunu un tagad var mierīgi dzīvot tālāk,» saka V. Gulbis.
Kā redzams, publika šeit ir raiba. «Raugoties no sociālā aspekta, ir gan turīgi ļaudis, gan arī vienkārši cilvēki. Jāteic gan, ka jēdziens «vienkārši cilvēki», manuprāt, ir tāds kā diskriminējošs. Šeit ir dažādus darbus strādājoši cilvēki. Piemēram, viens no ūdens braucamrīkiem, turklāt nebūt ne tas mazākais, pieder kādam šoferim. Man nav skaidrs, cik daudz viņam ir naudas un kā viņš to var atļauties, bet to es arī nekad nevienam neprasu. Galvenais, ka cilvēkiem ir vēlme būt uz ūdens un pie tā,» tā J. Petuhovs. Nākot arī cilvēki, kuriem nekādas laivas nemaz nav, bet kuri vienkārši vēlas paskatīties un pasapņot. Sētas un rejoši apsargi te nav – tā vietā ir tikai melns kaķis, bet viņš nevienam netraucējot. Ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka galvenais ir nevis regulāri braukāt ar laivu, bet gan pēc trīs gadu ilgas ķimerēšanās ap savu braucamrīku to beidzot ielaist ūdenī. Protams, ir arī tādi, kuri ir ļoti aktīvi uz ūdens un šeit pavada daudz sava laika. Piemēram, īsi pirms Jāņiem savu laivu Vejle ūdenī ielaidis kādreizējais Dienas Biznesa valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis, kurš tagad teju katru vakaru kopā ar savu ģimeni ierodas, lai pavizinātos.
#2/41
Uzņēmējs Vilārs Gulbis stāsta, ka Āgenskalna līcī izgulēties var laivā, paēst - kafejnīcā, bet biznesu vadīt pa telefonu tā var vismaz nedēļu no vietas.
#6/41
Jahtas.lv - vieta, kur tiek piedāvāts ūdenstransporta inventārs