Saceļot jezgu par Latvijas privātmāju radīto piesārņojumu, lietuviešu kompānija UAB August ir Ko cenšas panākt mūsu valsts normatīvajos aktos izmaiņas, kas tās meitasfirmai August Latvia ļautu pārņemt visu attīrīšanas iekārtu tirgu Latvijā. Maksāt par to nāktos vienkāršajiem iedzīvotājiem – vai nu atsakoties no sapņa par savu māju, vai arī maksājot pat desmitkārt par leišu patentētām iekārtām, vēsta laikraksts Neatkarīgā.
August Latvia piesaistījusi Latvijas vides organizācijas un lietuviešu ekspertu Aļģirdu Radzeviču. Viņu uzdevums esot skaidrot, cik briesmīgi netīrs ūdens tek no jau uzbūvētām attīrīšanas iekārtām Latvijā, kas, protams, nav ražotas Lietuvā. Lielāka efekta radīšanai uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī masu mediju redakcijām tika nogādātas burkas ar Dobeles novada Aizstrautnieku ciema attīrīšanas iekārtās ņemtiem ūdens paraugiem. Uz burkas uzlīmēta miroņgalva un rakstīts, ka šis ūdens ir bīstams dzīvībai un kaitīgs apkārtējai videi, informē laikraksts.
Neatkarīgā burku nogādājusi Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedrā, lai pārliecinātos par tās satura nāvējošajām īpašībām. Liels bijis pārsteigums, kad šajā šķidrumā atrastas septiņas dažādas dzīvības formas. To vidū pat viendienītes kāpurs, kas, pēc doktoranta un Hidrobioloģijas institūta zinātniskā asistenta Dāvja Ozoliņa teiktā, ir tīra ūdens indikators. Spriežot pēc visas ūdens paraugā pārstāvētās floras un faunas, eksperts to novērtējis kā vidēji vai vāji piesārņotu: «Normāla stāvoša vai lēni tekoša ūdens fauna.»
August Latvia plāns esot diezgan atjautīgs. Vispirms sabiedrībā tiek radīts satraukums par it kā jaunu un briesmīgu vides problēmu. Tad tiek panākta kontrolējošo valsts institūciju iesaistīšanās – jau uzstādīto iekārtu izbrāķēšana un CE sertifikācijas pieprasīšana pie jaunu iekārtu uzstādīšanas. Trešais plāna posms ir grūtākais, taču arī sola grandiozu finansiālu atdevi – firma vēlas panākt, lai Eiropas Savienības fondu līdzekļi tiek atvēlēti arī mazo attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai. Respektīvi, daļēji maksātu valsts un ES, daļēji mājas īpašnieks, bet August Latvia vāktu ražu, jo vismaz sākotnēji tirgū būtu teju vienīgie, kam ir attiecīgs sertifikāts, skaidro laikraksts.
Lietuviešu ražojuma iekārta vienas ģimenes mājai maksā 1340 latus.
Vakar presei sarīkotajā pasākumā piedalījies arī Pasaules dabas fonda pārstāvis Ingus Purgailis. Viņš Neatkarīgajai atzinis, ka lietuvieši nodarbojas ar visklasiskāko lobēšanu – tikai šoreiz biznesa intereses sakritušas ar vides aizstāvju interesēm: «Labi, ka kāds iekustina šo jautājumu, kaut arī savtīgu iemeslu dēļ.»
Pats uzņēmums laikraksta Neatkarīgā apgalvojumus noliedz. «Šī problēma patiesībā ir daudz dziļāka, ko vēlamies aktualizēt. Ja EK brauktu un pārbaudītu šīs iekārtas, kas uzstādītas par ERAF līdzekļiem, bet nepilda savas funkcijas, tad, visticamāk, Latviju sagaidītu soda sankcijas un naudas iesaldēšana (naudu Eiropa piešķir, lai uzlabotu ūdens saimniecības un tās iepludinātu dabā pēc iepsējas nekaitīgākus ūdeņus). Mēs būtībā vēlamies novērst šīs nepatikšanas Latvijai, pievēršot institūciju uzmanību, aicinot tās rīkoties. Mums nevar pārmest savu interešu lobēšanu, jo tas būtu tāpat kā pārmest uzņēmumiem, kuri maksā visu godīgi, ka viņi runā par algām aploksnēs un nodokļu apiešanu. Mēs būtu tikpat lieli ieguvēji, ja sakārtotu šo sistēmu, kā citi uzņēmumi, kuri uzstāda iekārtas, kas atbilst likumdošanas prasībām. Protams, mums ir izvēle - būt godīgiem un runāt vai arī iet to pašu ceļu, ko negodprātīgie uzņēmēji mūsu nozarē,» stāstīja August Latvia pārstāvis Mārtiņš Pozņaks.
Savukārt Neatkarīgā vēsta, ka arī VARAM radušās aizdomas, ka šīs brēkas mērķis ir tikt pie ES fondu naudas, kas atrodas zem Notekūdeņu direktīvas. Ūdens resursu nodaļas vadītāja Tatjana Jansone skaidrojusi, ka ES direktīva nosaka prasības lielās apdzīvotās vietās lietojamām attīrīšanas iekārtām. Mazās apdzīvotās vietās (50 līdz 2000 cilvēku ekvivalents) darbojas Latvijas regulējums. Viensētām prasības nosaka vietējās būvvaldes. «Jebkurā gadījumā – neattīrītu notekūdeņu izlaide dabā nav atļauta.» Ministrijai neesot pamata uzskatīt, ka par ES fondu naudu būvētās attīrīšanas iekārtas darbotos slikti, kā to apgalvo August Latvia. Tās tiekot pieskatītas, pretējā gadījumā saņemtā nauda būtu jāatmaksā. Attiecībā uz viensētu īpašniekiem izmaiņas normatīvos gan esot plānotas, taču ne tik skarbas un finansiāli ietilpīgas, kā iecerējuši lietuvieši. Jaunajā Ūdenssaimniecības likumā iecerēts noteikt, ka pašvaldībām obligāti jāslēdz līgumi ar māju īpašniekiem par attīrīšanas iekārtu uzkrātā satura regulāru izvešanu. Vairākums namīpašnieku līdz šim to darījuši arī bez birokrātiska pamudinājuma.