Lietuvā, Jonavas rajonā, Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles izbūve virzās uz priekšu. Tikko noslēgušies darbi posmā Žeimiai‒Šėta, pabeidzot vietējo pievedceļu un drenāžas sistēmu izbūvi. Darbus īstenojis viens no Latvijas ceļu būves uzņēmumiem AS A.C.B., kura piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko publiskā iepirkuma procedūrā.

Būvdarbi objektā tika uzsākti 2023. gada aprīlī un to līgumcena, projektam noslēdzoties, sasniedza 7,7 miljonus eiro (bez PVN).

Līguma ietvaros AS A.C.B. Jonavas rajonā īstenojis 13 vietējo pievedceļu izbūvi 13,7 km garumā un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, tostarp, drenāžas tīklu un caurteku izbūvi. Savukārt vietās, kur nav bijis iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izveidotas pievedceļu nobrauktuves.

“Lepojamies, ka esam pirmais Latvijas uzņēmums, kas sekmīgi pabeidzis vienu no Rail Baltica būvniecības projekta posmiem Baltijas valstīs. Aktīvākajos periodos būvniecībā vienlaikus iesaistījām vairāk nekā 100 strādnieku un 60 tehnikas vienību. Darbu laikā pārvietojām aptuveni 100 000 m³ grunts un 85 000 m³ apjomā izbūvējām uzbērumus. Savukārt, veicot apjomīgos teritoriju meliorācijas darbus teju 5 miljonu m² platībā, iebūvējām drenāžas caurules 27 km garumā. Esam gandarīti par paveikto un lepni, ka mums ir bijusi iespēja izmantot savas specifiskās zināšanas sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvē, sniedzot ieguldījumu šī Baltijai pēdējo gadu vērienīgākā un nozīmīgākā projekta realizācijā,” skaidro AS A.C.B. valdes locekle Anna Priščepa.

Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

Ikviens dārznieks sapņo par košu un ziedošu dārzu, kas katru dienu priecē acis. Tomēr dārza iekārtošanai ir nepieciešamas prasmes: dobju plānošana, piemērotu augu izvēle un dārza laistīšana. Bieži vien dobju plānošanu un augu izvēli saimnieki uztic dārzniekam, jo darbs prasa lielu pieredzi. Savukārt laistīšana vienmēr gulstas uz paša dārzkopja pleciem. Lai svarīgo dārza darbu daļu padarītu maksimāli efektīvu, arvien vairāk tiek izvēlas laistīšanas sistēmas. Un ne velti – tās ļauj ietaupīt gan ūdeni, gan dārzkopja laiku.

Laistīšanas sistēmu iespējas

Kā vēsta ekonomikas likumi – kur pieprasījums, tur piedāvājums. Pēdējo gadu laikā laistīšanas sistēmu piedāvājums ir trīskāršojies, jo dārzkopji ir saredzējuši to priekšrocības un ir audzis pieprasījums.

Pirmkārt, laistīšanas sistēma ļauj uzstādīt laiku, kad nepieciešama laistīšana. Vairums sistēmu piedāvā izvēlēties līdz pat 4 laistīšanas laikiem. Tāpat laistīšanas sistēmas ļauj noteikt, kuras dārza zonas jālaista (parasti sistēmām ir 4-6 zonas). Piemēram, gurķu dobe siltumnīcā jāaplaista katru dienu, bet tomāti – tikai katru trešo dienu. Protams, atkarībā no laikapstākļiem. Tādējādi dārzkopis ietaupa laiku un izvairās no muguras sāpēm, kuras bieži piemeklē, ja dobes laista ar lejkannu.

Rīgā 5.tramvaja maršruta infrastruktūras pielāgošanu zemās grīdas tramvajiem par 8,9 miljoniem eiro veiks AS "A.C.B.", informēja SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.

"Rīgas satiksme" parakstījusi līgumu ar "A.C.B" par būvdarbu veikšanu 5. tramvaja maršruta posmam - Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojums līdz galapunktam "Iļģuciems".

Būvdarbus plānots sākt martā un noslēgt šī gada decembrī. Darbu gaitā paredzētas satiksmes organizācijas izmaiņas un būvdarbu posmā pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti ar autobusu, aizvietojot tramvaju.

5.tramvaja līnija atklāta piecdesmito gadu sākumā, un šo gadu laikā ievērojami infrastruktūras atjaunošanas darbi nav veikti.

Būvdarbus plānots sākt, tiklīdz laikapstākļi to atļaus, un darbu laikā paredzēta esošās tramvaja infrastruktūras un ar to saistīto objektu pārbūve, tostarp sliežu konstrukcijas atjaunošana un jaunu sliežu izbūve.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Krēsls ir viena no vissvarīgākajām mēbelēm ikvienam darbiniekam, jo tieši krēsls nosaka to, cik ērti darbā cilvēks jūtas un cik efektīvi var strādāt. Ja nepieciešami biroja krēsli, svarīgi ņemt vērā ne tikai ergonomikas pamatprincipus, bet arī katra konkrētā darbinieka ķermeņa īpatnības. Uzņēmums AJ Produkti ir apkopojis ieteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties biroja krēslu.

Darba laiks un specifika

Pirmkārt, jāizvērtē, cik ilgu laiku katru dienu darbinieks pavada, sēžot krēslā. Jo vairāk laika tiek pavadīts sēžot, jo svarīgāk ir izvēlēties ergonomisku krēslu ar pēc iespējas plašākām pielāgošanas iespējām.

Ja šis laiks ir līdz četrām stundām, bet pārējā laikā darbinieks atrodas kustībā, ja krēsls tiek izmantots vien īsiem brīžiem, droši var izvēlēties kādu no ekonomiskākajiem krēslu modeļiem, ergonomikai un papildfunkcijām būtisku nozīmi nepievēršot.

Izplatītākie ir biroja krēsli astoņu stundu darba dienai. Šādi krēsli ir pieejami vidējā cenu kategorijā, tiem ir pietiekami plašas pielāgošanas iespējas un mehānismi paredzēti intensīvai ikdienas lietošanai. Šis krēslu segmants ir plaši pārstāvēts arī AJ Produkti sortimentā un lielākā daļa šo krēslu ir aprīkoti ar sinhrono mehānismu, kas nodrošina augstu pielāgojamību un nepieciešamo atbalstu mugurai, rokām, pleciem un kaklam.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Pensiju pārvaldes uzņēmums IPAS Indexo (Indexo), kas kopš pagājušā gada vidus strādā pie jaunas bankas projekta, ir gandrīz noslēdzis bankas izveides sagatavošanas darbu.

Pirms licences saņemšanas un bankas darbības uzsākšanas, Indexo plāno jaunā akciju emisijā piesaistīt 12,5 miljonus eiro kapitāla, lai nodrošinātu kreditēšanai, rezervēm un darbības izaugsmei nepieciešamos ieguldījumus. Paredzams, ka jaunā akciju emisija tiks īstenota šī gada decembrī un noslēgta nākamā gada sākumā, akcijas cena tiks noteikta diapazonā no 11 līdz 15 eiro.

Indexo šobrīd ir iesniedzis pilnu bankas licencēšanas pieteikuma dokumentu paketi Latvijas Bankā, kas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku to šobrīd izskata. Pēc licences saņemšanas Indexo sāks piedāvāt pakalpojumus privātpersonām, un tas varētu notikt pavisam īsi pēc licences saņemšanas – provizoriski nākamā gada pirmajā ceturksnī. Pakalpojumi uzņēmumiem sekos no 2025. gada.

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Brīvprātīgais oglekļa tirgus joprojām ir agrīnā stadijā, taču tas strauji aug un mainās. Projektu izstrādātāji, kuru uzdevums ir orientēties izmaiņās un nodrošināt īstenoto projektu atbilstību augstiem standartiem, aktīvi piesaista sadarbībai zemes īpašniekus, t.sk. piedāvājot savu algoto ekspertu pieredzi.

Zemes īpašnieki var saņemt noderīgu informāciju un ziņas projektu izstrādātāju kanālos, iepazīties ar ekspertiem šajā jomā vai veidot sadarbību ar citiem zemes īpašniekiem programmas ietvaros. Pirms dalības oglekļu kredītu projektā, noteikti vērts izpētīt, kādu atbalstu konkrētais projekta attīstītājs var sniegt visa procesa laikā. Noteikumi un standarti joprojām mainās, parādās aizvien jauni tirgus spēlētāji, tāpēc mežu īpašniekiem ir jābūt informētiem par to, kādu atbalstu viņiem var sniegt oglekļa kredītu projektu attīstītāji, kādas ir izmaksas un citi aspekti.

Nozares straujā izaugsme nozīmē, ka parādīsies arvien vairāk partneru, no kuriem izvēlēties sev piemērotāko. Uzņēmumi, kas zemes īpašniekiem piedāvā iegūt papildus ienākumus no sava īpašuma, jeb oglekļa projektu attīstītāji apvieno ieinteresētos zemes īpašniekus un rūpējas par izmaksu efektivitāti, taču vienlaikus tieši projektu attīstītāji ir tie, kas nosaka noteikumus savām oglekļa programmām. Tas var nozīmēt ļoti atšķirīgas prasības, ienākumu līmeni un atbalstu zemes īpašniekiem, ar ko noteikti ir jāiepazīstas pirms sadarbības uzsākšanas.

AS "Nordeka" līdz šim autobusu parka atjaunošanā ieguldījusi 12,5 miljonus eiro un tuvākajos mēnešos ieguldīs vēl 10 miljonus eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Jauni autobusi ir paredzēti, lai apkalpotu pasažieru pārvadājumus maršruta tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda", kur "Nordeka" no 1.jūlijā gatavojās pilnā apjomā izpildīt uzņemtās saistības.

Par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus šajās divās maršruta tīkla daļās "Nordeka" gatava iestāties arī tiesā, un šobrīd gatavo kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, lai pārsūdzētu Valmieras administratīvās tiesas lēmumu atcelt vienošanās par līgumu izpildes pagarināšanu reģionālo maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda".

Peršteins norāda, ka martā un aprīlī kopā "Nordeka" saņem 17 ar dīzeļdegvielu darbināmus mikroautobusus "Mercedes Benz Sprinter", 10 bezizmešu autobusus "Universals OPP 907", kā arī 37 "Iveco Crossway Line", kas ir lielas ietilpības autobusi, 70% no uzskaitītajiem autobusiem ir īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem, kas ir būtisks papildinājums, jau reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem sagatavotajam autobusu parkam.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Būvfirmas "Citrus Solutions" līdzšinējā izpilddirektore Jūlija Zandersone paziņojusi par lēmumu aiziet no amata, kas saistīts ar interesi attīstīt savu karjeru citā jomā, informē kompānijā.

Zandersone savus amata pienākumus pildīs līdz augusta beigām. Uz jaunā "Citrus Solutions" izpilddirektora amatu izsludināts konkurss. Līdz jauna izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja iecelšanai no 1.septembra tā funkcijas pildīs uzņēmuma projektēšanas dienesta direktors Kārlis Kostjukovs.

Patlaban notiek konkurss uz izpilddirektora amatu. Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski līdz 15.augustam. Jaunajam "Citrus Solutions" vadītājam būs jāīsteno uzņēmuma ambiciozā stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt gan ievērojamu izaugsmi, gan vadīt būvniecības nozari efektivitātes, digitalizācijas un ilgtspējas virzienā.

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma SIA "Citrus Solutions" apgrozījums pagājušajā gadā bija 57,923 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 8,318 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

Pabeigta Rail Baltica Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada dienvidu daļas nesošo konstrukciju izbūve. Sākot ar 4.septembri, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai zem jaunā pārvada, plānots uzsākt ielas asfaltēšanas darbus.

Savukārt no pirmdienas, 11.septembra, Dzirnavu ielā šajā posmā tiek plānots atjaunot visa veida transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību.

Kopš būvniecības darbu uzsākšanas jūlija beigās, sešu nedēļu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX ir izbūvējis jaunā dzelzceļa pārvada nesošās konstrukcijas, tai skaitā nepieciešamajā apjomā pabeigta veco pārvada pamatu un palīgkonstrukciju (rievsienu u.c.) demontāža, dzelzceļa pārvada 39 siju montāža, inženierkomunikāciju rekonstrukcija un ierīkošana abās ielas pusēs, paliekošo veidņu montāža, veikta daļēja ceļa seguma konstrukcijas izbūve un citi darbi.

Sākotnēji bija plānots Dzirnavu ielu atvērt satiksmei 31.augustā. Tomēr sakarā ar palielināto nokrišņu daudzumu augustā ceļas segas konstrukcijas ar saistvielām nesaistītais konstruktīvās kārtas materiāls tika pārmitrināts, kā rezultātā nebija iespējams sasniegt tehnoloģiski nepieciešamos kvalitātes rādītājus. Stabilizējoties laikapstākļiem, būvnieks BERERIX mobilizēs darba brigādes, lai iespējas gadījumā Dzirnavu iela tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk, par ko būvnieks informēs sabiedrību atsevišķi.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” aicina atbildīgo Finanšu ministriju pārskatīt nosacījumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu atbalsta saņemšanai pašvaldībām.

Ņemot vērā aktuālo situāciju valstī un nepieciešamību nodrošināt stabilu pašvaldību finanšu plūsmu, būtu jāparedz pašvaldībām tiesības saņemt aizņēmumu Valsts kasē projekta sadārdzinājuma izdevumu segšanai, kā arī palielināt avansa un starpposma maksājuma slieksni līdz 90% no pašvaldību īstenoto projektu izmaksām.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ieviešanas specifiku, tas nodrošinātu ne tikai projektu sekmīgu un savlaicīgu ieviešanu, bet arī veicinātu ANM investīciju rādītāju savlaicīgu sasniegšanu un mazinātu risku Latvijai nesaņemt pilnā apmērā kārtējo EK maksājumu.

“Mūsu priekšlikums ir paredzēt pašvaldībām tiesības aizņemties līdzekļus Valsts kasē tām ES fondu un ANM projektu izmaksām, kas pārsniedz apstiprināto projektu finansējumu, , PVN izmaksām un citām izmaksām, kuras ir nepieciešamas konkrētā sasniedzamā rezultāta nodrošināšanai. Tāpat līdzšinējā pieredze rāda, ka nozaru ministrijas ne visos pasākumos paredz avansa un starpposma maksājumus 90% apmērā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmeklē papildus līdzekļi projektu īstenošanai, kas radīs finanšu slogu pašvaldību budžetiem augsto aizdevumu procentu likmju dēļ, kā arī ietekmēs aizņemšanās iespējas citiem projektiem, ņemot vērā kopējo ierobežoto aizņēmumu limitu pašvaldībām,” norāda Karīna Miķelsone, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeopolimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga starp grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība, un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus,» stāsta Dainis Dronka, URETEK Baltic projektu un pārdošanas vadītājs.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Ikkatrs cilvēks, kuram darba specifika paredz ilgstošu atrašanos pie datora sēdus pozīcijā, zina, cik liela loma ir datorkrēslam. Lai savus darba pienākumus varētu veikt pēc iespējas pilnvērtīgāk un produktīvāk, nepieciešams atbilstošs datorkrēsls, taču starp tūkstošiem atrast vispiemērotāko ne vienmēr ir viegli. Raksta turpinājumā lasi, kāpēc datorkrēsli ir tik nozīmīgi un nepieciešami.

Datorkrēsli – kāpēc tik svarīgi veselībai un darba produktivitātei

Sēdošs darbs var patiesi nogurdināt un kaitēt veselībai. Ja netiek ievērotas atpūtas pauzes, kuru laikā veic vingrojumus ķermeņa izkustināšanai, kā arī, ja darba vieta neatbilst ergonomiskas vides nosacījumiem, var iedzīvoties patiesi nopietnās veselības problēmās, kas atstāj paliekošas sekas uz visu turpmāko dzīvi.

Ierīkojot, piemēram, mājas ofisu, ir jādomā par ergonomiskas darba vietas iekārtošanu un pareizā datorkrēsla izvēli. Tam jābūt pielāgojamam individuālajām vajadzībām un vēlmēm – ar regulējamu augstumu, sēdekli, roku balstiem un atzveltni. Ergonomisks datorkrēsls pielāgojas visam ķermenim – augumam, garumam, svaram, kā arī ķermeņa formai. Tāpat ir svarīgi, lai datokrēsla atzveltne un sēdeklis pielāgotos un sekotu līdzi Tavām ierastajām kustībām.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.