Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Liepājas muzejā skatāmo ekspozīciju Salvadors Dalī. Sirreālā materializācija apmeklējuši jau aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.

Līdz 22.jūlijam apmeklētāju skaits bija 2951 cilvēks, taču jau no rīta, tiklīdz atver muzeju, sākas apmeklētāju plūsma, db.lv uzzināja Liepājas muzejā. Vislielākais apmeklētāju pieplūdums bijis festivāla Summer Sound laikā, kad pirmajās trīs izstādes dienās to apmeklēja gandrīz 2000 cilvēku un muzejam nācās pagarināt darbalaiku līdz astoņiem vakarā. Savukārt pēdējās dienās vērojamas apmeklētāju grupas, kuras uz Liepāju devušās ar konkrētu mērķi - apskatīt Dalī darbus.

Savukārt 2.augustā muzejā notiks Eiropa City Amrita Hotel restorāna Oskars rīkotās vakariņas, kas iecerēts kā izstādi papildinošs pasākums. Restorāna pavāri sagatavojuši īpašu piedāvājumu, kurā iekļautas gan franču, gan Dalī dzimtenes Spānijas gastronomiskās tradīcijas, ēdieni un vīni. Vakara gaitā muzeja viesi varēs iepazīt spāņu mākslinieka daiļradi Liepājas muzeja gida pavadībā.

Nesen ekspremjers Aigars Kalvītis publiski izteica šādu novērojumu – latviešiem esot trīs mentālas problēmas. Savā ziņā tā ir laimīga sakritība, ka tieši trīs, nevis divas vai, piemēram, septiņas. Jo uz katru no mentālajām problēmām mums kā reiz pa vienai lietai zāļu skapītī stāv, ar ko problēmu dzesināt. Un latviešiem taču vispār visas lietas nāk pa trijām – trīs jaunas māsas rožu dārzā, trīs sidraba upītes, trīs ministru maiņas trīs mēnešu laikā. Vienvārdsakot, trīs lietas labas lietas, pat ja tās ir problēmas.

Iespējams, Kalvītis savos aprēķinos mazdrusciņ kļūdījies, jo pilnīgi noteikti ikviens no mums sev tuvākajā latvietī – kaimiņā, kolēģī, priekšniekā vai trolejbusa kontrolierī – spēs sameklēt nevis trīs, bet trīs reiz trīs mentālas problēmas (un vēl pārīti fizisku bonusā). Tomēr iesākumam, kā māca tautas gudrība, jāsamierinās ar mazumiņu. Šajā gadījumā – trīs problēmām, kuras izlauzušās no mūsu kolektīvās zemapziņas pēdējo dienu laikā.

Cīņa par vienlīdzību... tramvajos un trolejbusos

Atrisinājusi visas problēmas valstī, Vienotība beidzot var veltīties galvenajai no tām – regulēt, kurš drīkst un kurš nedrīkst saņemt atlaides Rīgas transportā. Izrādās, atlaižu piešķiršana rīdziniekiem ir dalīšana kastās, faktiski – tāda segregācija, ko pat Nelsons Mandela nav pieredzējis. Sirds žņaudzas, cik Vienotības politiķi patiesi savā vēlmē izskaust jebkādu diskrimināciju un klīdināt mazāko nevienlīdzības ēnu. Bet apaujiet kājas un sieniet ādas priekšautus, Vienotības dāmas un pārītis tur vēl atlikušo kungu, jo rīdzinieku privilēģijas ir tikai sīka spiriņa tajā diskriminācijas kaudzē, ko sauc par Rīgas sabiedrisko transportu. Tajā valda vēl vismaz 17 kastas un priviliģēties slāņi. Piemēram, dženderisms – dalīšana kastās pēc vecuma. Gados jaunākie un pavisam vecie brauc par velti, jaunekļi un jaunietes studiju gados – par smieklīgiem santīmiem, bet tiem, kas pa vidu, jāmaksā pilna cena. Kādēļ? Tad vēl dalīšana izredzēto profesijās – skolotāji kā tādi aristokrāti var braukāt no rīta līdz vakaram. Un ar ko labāki ir tie, kas piedalījušies Černobiļas seku likvidēšanā? Visi taču maksājam vienādus nodokļus, visi vienādi Dieva bērni – tad visiem arī vienādas biļetes!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zīmola Nordic Club House dibinātājs Rinalds Trukšs. Nordic Club House ir uz noteiktām vērtībām balstīts koprades un sharing economy (dalīšanās ekonomikas) zīmols. «Es ticu tam, ka darbu, ko darām, var paveikt labāk, ja apkārt ir cilvēki, kas varbūt nav tiešie kolēģi, bet pārstāv tās pašas vērtības. Koprades vietas visā pasaulē sniedz iespēju bagātināties tādos unikālos veidos, kādos to nevar izdarīt tradicionālās darba vietās vai mājas biroji,» stāsta R. Trukšs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Droši vien tāpēc, ka vienmēr esmu meklējis perfektu darba vidi, kas ietver sevī gan telpu, gan noformējumu, gan to īpašo auru. Ja nevari atrast to, ko meklē, tas nozīmē, ka jārada pašam. Vieta tev apkārt kaut kādā mērā ir spogulis tavai iekšējai kārtībai, tas ir sava veida palielināmais stikls tam, kas notiek galvā. Man nav īsti skaidrs, kāpēc 90% ofisu ēkās ir iekārtie griesti, sarunām neatbilstošas pārrunu telpas vai bezgaismas un bezgaisa kabineti. Es neticu ofisu kastēm. Un Nordic Club House iespējams ir sava veida protests šādai kārtībai.

Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas Startin.LV rīkotajā Startup Slalom + Garage48 hakatonā uzvarējusi komanda BeerBnB, kas radījusi savstarpējas dalīšanās platformu.

Hakatonā (dalībniekiem bija atvēlētas 48 stundas, lai izveidotu produkta prototipu) platforma tika prezentēta kā palīgs situācijās pēc plkst. 22.00, kad tirdzniecībā vairs nav pieejami alkoholiskie dzērieni - izmantojot platformu, ir iespēja atrast draugus, kas vēlamos dzērienus būs gatavi aizdot. Taču Arnis Štolde, idejas līdzautors, biznesa portālam db.lv stāsta, ka tā bijusi vien ironizēšana par tēmu:

Kā radās ideja par šādu platformu?

Ideja par platformu, kurā būtu iespējams nosūtīt pieprasījumu visiem tās lietotājiem un saņemt atbildi visīsākajā laikā ar mērķi aizņemties kādu lietu (sadzīves piederumus, grāmatas, instrumentus u.c.), kā arī lūgt palīdzību (mājas uzkopšanas darbos, sīku remontu veikšanai, braucienu kopīgošanai un citu darbu izpildei), radās, gatavojoties tehnoloģiju maratonam kopā ar komandas biedru Ronaldu Sovas.

Lai varētu turpināt sarunas par kopbraukšanas uzņēmumu Uber un Taxify iekļaušanu Latvijas transporta pakalpojumu tirgus piedāvājumā un to darbības tiesisko regulējumu parakstīts sapratnes memorands starp ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un uzņēmuma Uber Baltijas valstu vadītāju Ennu Metsaru un Taxify reģionālo vadītāju Latvijā Juri Krūmiņu.

«Jāsaprot, ka dalīšanās ekonomika ir augoša ekonomiskās aktivitātes tendence visā pasaulē un arī Latvija nav izņēmums. Veidojas globāls pieprasījums pēc kopbraukšanas pakalpojumiem. Latvijā šobrīd veidojas jauna kopbraukšanas pakalpojuma nozare, kas pēc būtības ir inovatīvs uzņēmējdarbības veids. Lai tā legāli iekļautos Latvijas ekonomikā, jāaktualizē tās integrācija esošajā tautsaimniecības modelī,» norāda A. Ašeradens.

Savukārt E. Metsars atzīmē, ka uzņēmums vienmēr meklējam iespējas uzsākt partnerību ar politikas veidotājiem visā Eiropā. Dalīšanās platformām, tādām kā Uber, piemīt potenciāls jaunu ekonomikas iespēju veidošanā. Arī J. Krūmiņš uzsver, ka pasažieru pārvadājumu nozarē modernās tehnoloģijas sniedz daudz iespēju, kādas līdz šim nebija pieejamas. Tās ļaujot uzlabot pakalpojuma kvalitāti un izvairīties no krāpšanas gadījumiem.

Ģeobloķēšana – prakse, kad patērētāja IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ viņam liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem, ir nepamatota, un tā ir jāpārtrauc, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

Eiropas Komisijai nekavējoties jāiesniedz solītie sešpadsmit tiesību aktu ierosinājumi vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, saka deputāti.

«Šajā ziņojumā par ES ekonomikas, sabiedrības un sabiedrības pārvaldes digitalizāciju mēs ierosinām gan likumdošanas, gan nelikumdošanas pasākumus, kas sniegtu ieguvumus patērētājiem un nosargātu Eiropas Savienības sociālā tirgus ekonomiku konkurētspēju,» teica Iekšējā tirgus komitejas ziņotāja Evelīne Gebharda (S&D, Vācija).

«Eiropa ir jau palaidusi garām divus inovācijas viļņus. Vispirms - sociālos tīklus, pēc tam - dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu. Ja mēs nevēlamies nokavēt arī nākamo, mums ir jāraugās tādos virzienos kā lietiskais internets, lielo datu tehnoloģijas un saziņas sistēmas iekārta pret iekārtu. Tās var radikāli mainīt mūsu ekonomiku, un mūsu tiesību aktiem tas ir jāatspoguļo,» norādīja otra ziņotāja Kaja Kallas (ALDE, Igaunija).

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūgusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu iesaistīties sarunās ar valdību par budžeta naudas dalīšanu, LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Veidojot valsts budžetu 2013. gadam, LPS un valdība nonāca konfliktā. Pašlaik LPS vēlas iesaistīties budžeta naudas dalīšanas jautājumu risināšanā, taču valdībai šādām sarunām nav laika un pamatojuma. Valdība šobrīd nav apkopojusi pirmā un otrā ceturkšņa finanšu rādītājus, tādēļ LPS sarunas tika atteiktas. A. Jaunsleinis gan uzskata, ka galvenais iemesls ir politisks – vēlēšanu rezultāti valdības koalīcijai nav iepriecinoši, turklāt «viss šajā valstī pašlaik tiek likts uz vienu kārti – pievienošanos eiro».

A. Jaunsleinis otrdien tiksies ar A. Bērziņu, lai lūgtu organizēt sarunu ar valdību par budžeta naudas dalīšanu.

Nepatīkamus mirkļus Liepājas muzejā piedzīvot nācies Zviedrijas latvietim Albertam Mārim Baham, kad sirmais kungs ratiņkrēslā vēlējies apmeklēt Salvadora Dalī izstādi, vēsta Kursas Laiks.

«Liels bija mans pārsteigums, ka jau pirms durvīm ir pakāpiens un pēcāk vēl vairāki pakāpieni, ko ne cilvēks ratiņkrēslā, ne māmiņas ar ratiņiem nevar šķērsot,» neizpratni nav slēpusi kunga tuva draudzene, ziemupniece Liene Glezere. Sieviete gājusi pie muzeja darbiniecēm jautāt, vai ir kāda cita ieeja, un saņēmusi noraidošu atbildi – visi nākot tikai pa galvenajām durvīm. Viņa vaicājusi, lai paskatās, kā kungs var tikt iekšā. Uzmetusi ašu skatienu, darbiniece paziņojusi, ka viņai jāstāv iekšā un nevarot palīdzēt, un piebildusi, ka ēka ir vēstures piemineklis un nekādas pārbūves nevar tikt veiktas.

Rīgas mērs Nils Ušakovs otrdien tikās ar taksometru izsaukšanas aplikācijas Taxify dibinātāju Martinu Villigu, lai pārrunātu situāciju taksometru nozarē, kā arī ridesharing jeb dalīšanos brauciena izmaksās, ko Taxify ir ieviesis arī Latvijā. Rīgas mērs pauda viennozīmīgu atbalstu ridesharing modeļa ieviešanai Rīgā, uzsverot, ka ir jāveicina nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, kas skaidri regulētu jauna un efektīva pasažieru pārvadāšanas modeļa darbību un uzlabotu pakalpojumu gan pasažieriem, gan vadītājiem, teikts paziņojumā medijiem.

Ridesharing jeb dalīšanās brauciena izmaksās ir modelis, kā ietvaros privātie auto vadītāji izmanto savu personīgo auto, lai pārvadātu pasažierus. Šis pakalpojums tiek koordinēts, tikai izmantojot digitālās platformas. Tām vēlams piedāvāt pakalpojuma apmaksu gan skaidrā naudā, gan ar elektroniskiem norēķiniem, kā arī tiek nodrošināta visu braucienu norises izsekošana reālajā laikā. Kvalitāti nodrošina divvirzienu novērtējuma sistēma starp vadītājiem un pasažieriem.

Rīgas mērs atzina, ka aktīvi sekojot līdzi ridesharing pakalpojuma attīstībai Eiropā un Baltijas valstīs: «Noteikti atbalstu ridesharing modeļa ieviešanu Rīgā, un aicinu pēc iespējas ātrāk ieviest atbilstošu likumdošanu, kas skaidri definētu un regulētu šī koncepta darbību.»

Valsts un pašvaldības struktūrām neizrādot ieinteresētību ar normatīviem regulēt transporta izmaksu dalīšanas jeb ridesharing pakalpojumu, jau tā nesakārtotajā taksometru nozarē varētu rasties vēl lielākas nekārtības, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunija kļūs par pirmo valsti Eiropā, kur tā saucamais ridesharing jeb transporta izmaksu dalīšanas pakalpojums tiks noregulēts ar likuma palīdzību. «Igaunijā ridesharing kļūs par likumīgu regulētu pakalpojumu, ko privātās personas varēs sniegt citām privātām personām. Grozījumi likumā šobrīd ir iesniegti Igaunijas parlamentā, un tos atbalsta gan Igaunijas Ministru prezidents, gan Igaunijas prezidents,» DB informēja taksometru izsaukšanas aplikācijas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

«Latvijai vajadzētu sekot Igaunijas paraugam un radīt vidi, kas atbalstītu jaunus uzņēmējus, kuri ar informāciju tehnoloģijām var radīt biznesa modeļus, kas rada pievienoto vērtību gan valstij, gan tās iedzīvotājiem,» uzskata J. Krūmiņš.

Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.

Dažas no mūsu izmaksām bieži vien ir sezonālas, piemēram, maksa par apkuri. Tiem, kuriem ir bērni, izdevumi mācību gada laikā arī parasti ir krietni lielāki: ēdināšana skolā, pulciņi un treniņi, kancelejas preces u.c.

Sākoties vasarai, šķiet, varam atpūsties un elpot vieglāk, jo naudas paliek vairāk, taču, ja nepievērsīsim uzmanību tam, kā prātīgi rīkoties ar “lieku” naudu, pastāv risk to iztērēt impulsīviem pirkumiem, kas sagādā vien īslaicīgu prieku, bet nerada pievienoto vērtību. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi regulāri pārskatīt savu budžetu un ieplānot, kā brīvo naudu tērēt mērķtiecīgāk vai iekrāt laikam, kad izdevumi atkal pieaugs.

Īpašais plāns atvaļinājumam – dienas limits un speciālais uzkrājums

2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.

«Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām,» stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Turpmāk arī Latvijā, izmantojot savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) platformu mintos.lv, iedzīvotāji savus brīvos līdzekļus varēs ieguldīt, investējot naudu privātpersonu aizdevumos, informē platformas pārstāvji.

Šādas platformas jau patlaban veiksmīgi strādā citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Skandināvijā un citur.

Savstarpējo aizdevumu platformā pret nekustamā īpašuma ķīlu var saņemt aizdevumu, sākot no 8% likmes gadā ar atmaksas termiņu līdz 10 gadiem, savukārt investoriem ir iespēja ieguldīt daļu savu brīvo līdzekļu ar atdevi līdz 15% gadā. Minimālā summa, ko investors var ieguldīt, ir 10 eiro. Nekustamā īpašuma vērtēšanu veic Latio, bet visi līgumi tiek slēgti pie notāra.

Savstarpējo aizdevumu platformas mintos.lv izveidei ir piesaistīts viens miljons eiro. Lai pārraudzītu uzņēmuma darbu, ir izveidota profesionāla padome, kur darbojas advokātu, apdrošinātāju, investīciju kompāniju pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka viņa nav vainojama par eirozonas dalīšanos bagātajās ziemeļu valstīs un parādu māktajās dienvidu valstīs. Savukārt, lai atjaunotu Eiropas globālo konkurētspēju, kontinentā jāveic nopietnas reformas.

Mazāk nekā divas nedēļas līdz Vācijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām A. Merkele, uzstājoties televīzijā ARD TV, pauda uzskatu, ka nav pietiekami ar to, ka Eiropa guļ uz tādu pagātnes sasniegumu kā, piemēram, renesanse lauriem. Eiropas valstis var kļūt stipras tikai tad, ja modernizējas un paliek inovatīvas, nevis nodarbojas ar parādu kalnu dalīšanu.

«Ir labāk, ja mēs esam stingri viens pret otru, un man šķiet, ka šajā jomā esam sasnieguši progresu. Šāda ir mana pieeja, un jūs varat teikt, ka es ar to nodarbojos tāpēc, ka sirdī esmu eiropiete,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere gan bažījoties par to, ka Eiropas valstis ir pieradušas būt par līderēm starp citām pasaules valstīm un nepamana, kas notiek ārpus kontinenta robežām. «Es nevēlos, lai mēs rezultātā kļūstam par tādu kontinentu, kur cilvēks ceļo un saka - «apskatīsimies kā izskatās renesanses celtnes, apskatīsimies vietu, kur tika saražota pirmā automašīna», bet viss, kas ir moderns un inovatīvs, notiek citās pasaules vietās,» sacīja A. Merkele.

Saeima ceturtdien, 6.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojumu regulējumu, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekta autori norāda, ka Latvijā patlaban nav regulējuma tādiem pakalpojumiem, kas atbilst dalīšanās ekonomikas principiem, taču plašās tehnoloģiju iespējas ļāvušas attīstīties virknei platformu, savedot kopā iespējamos pārvadātājus ar potenciālajiem pasažieriem un nodrošinot transporta tīklu.

Līdz ar likuma grozījumiem cita starpā ir nepieciešams veicināt bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi nodrošinot caurskatāmu finanšu plūsmu starp pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju, atvieglojot nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, kā arī palīdzot mazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē, norādīts likuma grozījumu anotācijā.

Šobrīd aktuālākās jomas jaunuzņēmumu vidū ir finanšu tehnoloģijas, drošība, virtuālā un papildinātā realitāte, mākslīgais intelekts – arī vietējie uzņēmumi strādā šajā virzienā

«Šobrīd aktuāls virziens ir finanšu tehnoloģijas, tajā ieplūst liels investīciju apjoms un pieejamas plašas finansēšanas iespējas. Tāpat aktuāli virtuālās un papildinātās realitātes, 3D drukas un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi. Joprojām aktuāli ir arī lielie dati, nēsājamās ierīces un bezpilotu lidaparāti,» uzskata Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore. Viņa arī novērojusi, ka pasaulē un arī pie mums attīstās viss, kas saistīts ar dalīšanās ekonomiku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ drošība un krāpšanas novēršana būs aktuāla – mēs nupat esam atvērušies un sākuši visā dalīties, tāpēc loģisks nākamais solis ir ieviest mehānismus, lai šī atvērtība ir droša visiem iesaistītajiem. «Šobrīd lielus panākumus gūst platformas, kas ļauj pūlim izdarīt to, ko tajā esošie indivīdi vieni paši paveikt nespētu. Bez klasiskiem piemēriem kā Airbnb un Uber šādas iespējas ir arī daudzās citās nozarēs. Kā piemērus varu minēt pūļa aizdevumu platformas kā Twino, pūļa finansēšanas platformas kā Kickstarter vai Crowdestate, kā arī tādas aplikācijas kā Waze, kas piedāvā datus, kuru avots ir paši lietotāji,» saka Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs.

Policija saistībā ar tā dēvētajiem taksometru kariem Rīgā aizvien veic pārbaudes, lai konstatētu taksometru vadītājus, kuri piekopj negodīgu praksi un teritorijas dalīšanu. Aizturēts taksometra vadītājs, kurš sabojājis citu taksometru, liecina medijiem sniegtā informācija.

23. maija naktī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes policisti Vecrīgā aizturējuši 1963. gadā dzimušu taksometra vadītāju, kurš pārdūris citas firmas taksometra riepu, jo tas novietojis transportlīdzekli «svešā» teritorijā.

Par mantas tīšu bojāšanu ir sākts kriminālprocess. Šādam pārkāpumam likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

Apkopojot informāciju par negodīgu taksometru praksi un ar to saistītajiem konfliktiem, kuros iesaistīti taksometru vadītāji, policisti ir noskaidrojuši, ka tā dēvētajos taksometru karos iesaistās gan taksisti no lieliem uzņēmumiem, gan individuālie komersanti. Galvenais konflikta iemesls taksometru starpā ir saistīts ar teritorijas dalīšanu, kas izpaužas kā stāvvietu aizņemšana, nelaižot tajā citus taksometrus. Savstarpējās cīņās par tiesībām uz konkrētu stāvvietu tiek izmantoti gan likumīgi, gan nelikumīgi paņēmieni. Tostarp arī uzbrukumi, pārdurot transportlīdzekļa riepas.

Rīgā kādam privātam auto vadītājam, pēc kompānijas Taxify teiktā, policija atņēmusi transportlīdzekli, mutiski informējot, ka auto konfiskācijas iemesls ir neatļauta dalīšanās brauciena izmaksās ar citiem pasažieriem, izmantojot aplikāciju Taxify, informē Taxify.

Šis ir pirmais šāds gadījums, un transportlīdzekļa arests ir augstākais iespējamais sods, kas, pēc Taxify domām, ir pilnībā neadekvāts iespējamam nodarījumam. «Uzņēmums Taxify dara visu iespējamo, lai atbalstītu vadītāju, sedzot radušās izmaksas un nodrošinātu automašīnas atgriešanos likumīgā īpašnieka rokās,» uzsver Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs.

27. janvāra naktī vadītājs atbildējis uz izsaukumu aplikācijā. Galamērķī vadītāju jau gaidījuši vairāki policijas auto, un pasažieri sevi identificējuši kā Finanšu policijas darbiniekus, informējot, ka par dalīšanos brauciena izmaksās (ridesharing) vadītāja auto tiek arestēts. Uzņēmums Taxify šobrīd strādā pie tā, lai noskaidrotu visus notikušā apstākļus.

Ekonomiskās krīzes laikā Lietuvas darba tirgus sašķēlies trīs daļās - valsts sektorā, kas iesūc Eiropas Savienības naudu un nepavisam nedzīvo slikti, mazā grupiņā ļoti bagātu oligarhu un privātajā sektorā strādājošajos, kuru dzīve diemžēl nepavisam nav rožaina. Šādu vērtējumu izteicis zviedru sociologs Čārlzs Vulfsons, kas pats vairāk nekā desmit gadus dzīvojis Lietuvā.

Algu samazinājums, darbinieku atlaišanas apmēri un centieni pielāgoties ekonomiskajām grūtībām krīzes laikā Lietuvas valsts un privātajā sektorā norisinājušies atšķirīgi. Vienlaikus būtiski pieaudzis ēnu ekonomikas īpatsvars, un faktiski krīze Baltijas valstīs vēl nav beigusies, jo šī darba tirgus sašķeltība vēl aizvien nemazinās, norādījis Linšēpingas universitātes profesors, piedaloties Lietuvas Seimā rīkotajā seminārā Darbaspēka migrācija Baltijas jūras valstīs: Tendences un perspektīvas.

Pēc Vulfsona teiktā, tajā līmenī, kur nepieciešama augsta kvalifikācija un par to tiek labi maksāts, Lietuvā valsts sektors salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm ir diezgan liels. Toties tajā līmenī, kur intensīvs fiziskais darbs ir svarīgāks par izglītību, visur dominē privātais sektors. Lietuvas un lielā mērā arī citu jauno dalībvalstu īpatnība ir tāda, ka šai jomā visai plaši izplatīts nelegālais, oficiāli neapmaksātais darbs.

Igaunijas drošības tehnoloģiju jaunuzņēmums Veriff cīnās ar krāpniekiem un nodrošina identitātes pārbaudes risinājumu, kas palīdz attālināti pārbaudīt cilvēka personību

Par to, ka ir svarīgi spēt pārbaudīt personas identitāti, Veriff vadītājs Kārels Kotkass (Kaarel Kotkas) sāka domāt, strādājot TransferWise. Intervijā laikrakstam Dienas Bizness viņš atklāj, ka norisinās darbs, lai tuvākajā laikā būtu arī Latvijā un Lietuvā.

Fragments no intervijas:

Vai ideja par Veriff radās, strādājot TransferWise?

Es mācījos 12. klasē un saņēmu zvanu no TransferWise, un viņi piedāvāja satikties un atrast veidu, kā sadarboties. Tad es pamanīju, ka šeit ir biznesa iespēja, bet ir ļoti dārgi izveidot tādu sistēmu, kas cīnās ar krāpniekiem vienas kompānijas iekšienē. Tāpēc es meklēju investorus, lai izveidotu specializētu kompāniju, kas var piedāvāt šo pakalpojumu dažādiem uzņēmumiem.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.