Jaunākais izdevums

Nesen ekspremjers Aigars Kalvītis publiski izteica šādu novērojumu – latviešiem esot trīs mentālas problēmas. Savā ziņā tā ir laimīga sakritība, ka tieši trīs, nevis divas vai, piemēram, septiņas. Jo uz katru no mentālajām problēmām mums kā reiz pa vienai lietai zāļu skapītī stāv, ar ko problēmu dzesināt. Un latviešiem taču vispār visas lietas nāk pa trijām – trīs jaunas māsas rožu dārzā, trīs sidraba upītes, trīs ministru maiņas trīs mēnešu laikā. Vienvārdsakot, trīs lietas labas lietas, pat ja tās ir problēmas.

Iespējams, Kalvītis savos aprēķinos mazdrusciņ kļūdījies, jo pilnīgi noteikti ikviens no mums sev tuvākajā latvietī – kaimiņā, kolēģī, priekšniekā vai trolejbusa kontrolierī – spēs sameklēt nevis trīs, bet trīs reiz trīs mentālas problēmas (un vēl pārīti fizisku bonusā). Tomēr iesākumam, kā māca tautas gudrība, jāsamierinās ar mazumiņu. Šajā gadījumā – trīs problēmām, kuras izlauzušās no mūsu kolektīvās zemapziņas pēdējo dienu laikā.

Cīņa par vienlīdzību... tramvajos un trolejbusos

Atrisinājusi visas problēmas valstī, Vienotība beidzot var veltīties galvenajai no tām – regulēt, kurš drīkst un kurš nedrīkst saņemt atlaides Rīgas transportā. Izrādās, atlaižu piešķiršana rīdziniekiem ir dalīšana kastās, faktiski – tāda segregācija, ko pat Nelsons Mandela nav pieredzējis. Sirds žņaudzas, cik Vienotības politiķi patiesi savā vēlmē izskaust jebkādu diskrimināciju un klīdināt mazāko nevienlīdzības ēnu. Bet apaujiet kājas un sieniet ādas priekšautus, Vienotības dāmas un pārītis tur vēl atlikušo kungu, jo rīdzinieku privilēģijas ir tikai sīka spiriņa tajā diskriminācijas kaudzē, ko sauc par Rīgas sabiedrisko transportu. Tajā valda vēl vismaz 17 kastas un priviliģēties slāņi. Piemēram, dženderisms – dalīšana kastās pēc vecuma. Gados jaunākie un pavisam vecie brauc par velti, jaunekļi un jaunietes studiju gados – par smieklīgiem santīmiem, bet tiem, kas pa vidu, jāmaksā pilna cena. Kādēļ? Tad vēl dalīšana izredzēto profesijās – skolotāji kā tādi aristokrāti var braukāt no rīta līdz vakaram. Un ar ko labāki ir tie, kas piedalījušies Černobiļas seku likvidēšanā? Visi taču maksājam vienādus nodokļus, visi vienādi Dieva bērni – tad visiem arī vienādas biļetes!

Protams, Vienotības rūpes par atlaižu politiku Rīgas satiksmē ir tikpat nesavtīgas kā Kirovam Lipmanam par Liepājas metalurgu. Uz patosa fona pret Rīgas domi pat aizmirsies, ka nupat vēl Sarmīte Ēlerte ar visu Vienotību acināja katru, kam nav slinkums, ātri piedeklarēties Rīgā. Un vēl pa visiem kanāliem atgādināja dedlainu, ka tikai nenokavē. Tad reģionu labklājība un neveselīga “cīņa par iedzīvotājiem” galīgi nebija problēma. Tomēr, kā rāda pašas Sarmītes Ēlertes biedējošais piemērs, sabiedrība diez vai novērtēs šādas pūles. Vēl ne tik sen viņa, būdama kultūras ministre, uzturējās augsti inteliģentu ļaužu kompānijā. Tagad ar kartupeli kaklā slāj zem rokas Olafam Pulkam. Diez kas nav. Un viņas kritumam drīz var sekot visa Vienotība. Vēlēšanas tomēr diezgan tuvu.

Kas iznīcināja Latvijas rūpniecību?

Starp sarunām, kuras latvieši risina pie virtuves galdiem, “cukurfabriku slēgšana” un “rūpniecības iznīcināšana” pastāvīgi bijuši iemīļoti temati. Parasti tas sākas ar kādu nevainīgu piezīmi par ekonomikas aktualitātēm, demogrāfijas kritumiem vai Latvijas valsts pastāvēšanas drūmajām izredzēm pasaules plašajā telpā. Tādās reizēs vienmēr atrodas kāds, kurš iespraudīs: «Bet ko tad var gribēt – cukurfabrikas aizslēdza. Visu rūpniecību iznīcināja. Valsti izzaga. Kas tad mums cits atliek?» Atkarībā no runātāja tā brīža noskaņojuma, tālāk var sekot aicinājums braukt strādāt uz Angliju, prasīt priekšniekam algu aploksnē vai aiziet tepat līdz veikalam pēc vēl viena.

Katrs, kurš pamatskolas laikā veicis mobingu pret klasesbiedriem, zinās teikt – šie apgalvojumi nebūs īsti patiesi. Vienalga, cik liels klases oligarhs arī nebūtu, vienatnē uz savu roku nekrietnības veikt nav iespējams. Pat lai atņemtu pusdienu naudu pašam vājākajam puišelim, ir vajadzīgs viens liels ņēmējs un tad vesels bars ar sīkiem apkārtstāvētājiem, kas visādīgi uzmundrinās, atbalstīs un klusējot piekritīs. Un vienalga, vai viņi to dara cerībā, ka tiem arī kaut kas atleks, tīri ļaunā prieka labad vai vienkārši tāpat – jo nekā labāka nezin. Ņemot vērā dabas likumu, ka politiskajā un biznesa pasaulē darbojas tās pašas pamatskolas shēmas, vien mainītā mērogā, droši var teikt – ja kādam būtu bijusi uzņēmība un spēja to cukuru ražot vai rūpniecību attīstīt, tad neviens te neko ciet tā vienkārši aiztaisījis nebūtu.

Atšķirībā no cukurfabrikām, kas bija sen un visādos ļaunajos laikos, tagad mums priekšā svaigs gadījums – Liepājas metalurgs. Brīdī, kad it kā esam kļuvuši par veiksmes piemēru visai pasaulei un premjers ekonomisko sitāciju dēvē ne vairāk, ne mazāk kā “laimi”, Latvija pazaudē savu lielāko rūpnīcu. Saskaņā ar tautas apziņā sakņoto mitoloģiju, kaut kur jābūt vienam ļaunam spēkam, kas visu šo nekrietnību dara. Ar vienu rokas vēzienu iznīcina pēdējo no latviešu rūpniecisko spēju liecībām. Iegrūž tautu dziļāk postā, lai nodrošinātu sev treknās dienas – tādas kā šobrīd Stokmanī, tikai cauru gadu. Vai, pareizāk, septiņus no vietas.

Bet nav jau viena sliktā. Tā vietā ir vesels bars mēreno. Īpašnieki, kas neko īsti tur vairs negrib. Rūpnīca, kas neko īsti vairs neražo (un atklāts paliek jautājums, vai vispār pēdējos gados ir ko pa īstam ražojusi). Valdība, kas grib pēc iespējas ātrāk atkratīties. Konsultanti, kas grib pēc iespējas ilgāk visu novilcināt, jo saņem par to naudu. Citi konsultanti, kas grib pēc iespējas ātrāk uzsākt bankrota procedūru, jo tad naudu saņems viņi. Tad vēl atbildīgās ministrijas, kas atmet ar roku. Bijušie ministri, kas parakstījuši miljonu garantijas, arī atmet ar roku. Strādnieki, kas jau sen atmetuši visam ar roku. Visam pa virsu premjers, kurš kā mazs bērns aizžmiedz acis un cer, ka ātrāk pienāks Vēlēšanu diena, jo tad arī viņš beidzot varēs atmest ar roku. Nevienam nekādas atbildības. Un, ja kādam kaut ko gribas, tad tikai paņemt, kas vēl ņemams. Ar to arī viss beidzas.

Domāju, piekritīsiet, visticamāk, tieši šādā veidā arī beidzās visas cukufabrikas un rūpniecības. Nevis ar skaļu sprādzienu, bet visiem klusu noskatoties.

Pavļuta nolīdzināšanas programma

Vismaz valdības darbā ir vērojama arī kāda koherence. Ekonomikas ministrija nodrošinājusi, lai valsts lielo uzņēmumu virzienam sekotu arī mazie. Gandrīz kā nezāle mūsu kalpības gadu nomāktajā tautā nesen sāka dīgt uzņēmēja gēns – tradicionālajā dzīvesziņā kaut kas galīgi neiederīgs. Ekonomiks ministrs Daniels Pavļuts precīzi detektēja, ka pie vainas šādai perversijai ir mikrouzņēmuma nodokļu atlaides, kas dažiem izlecējiem ļāva iedomāties sevi par nez kādiem kundziņiem. Tagad kļūda labota, un nodokļi būs atpakaļ. Pavļuts nodrošinājis, ka tie, kam lemts rāpot, bet kas bija aizsapņojušies par lidošanu, jau nākamajā gadā atgriezīsies pie zemes. Kartupeli kaklā, maizes donu tarbā, tajā pat rindā, kur visi Liepājas metalurga strādnieki. Nekādas dalīšanas kastās, visiem šajā valstī tiks vienādās devās nodrošinātas trīs lietas – asaras, dziesmas un alus (no kuriem pēdējo saistībā ar ražotnes pārcelšanos gan diemžēl nāksies importēt).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ražotājs: Nepastāv ilgtspējīgs produkts neilgtspējīgā iepakojumā

Lelde Petrāne,13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Mars" (tostarp "Mars Latvia"), kas ražo produkciju ar tādiem zīmoliem kā "Snickers", "Twix", "Dove", "Royal Canin", "Whiskas", "Skittles" un citiem, sekojot tendencēm pasaulē, pārorientē savu darbību, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.

"Mars" ražo un pārdod dažādus produktus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu, ka produkti ir atbilstoši tirgus standartiem, iepakojumam ir liela nozīme. Tas aizsargā izejvielas, kuras tiek pārvietotas no saimniecībām uz rūpnīcām, kā arī gatavos produktus, kad tie tiek aizvesti uz veikalu plauktiem un visbeidzot nonāk pie patērētājiem, skaidro Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Iepakojums palīdz produktiem saglabāt svaigumu un sniedz noderīgu informāciju patērētājiem, piemēram, par uzturvērtību un norādījumus par porcijām. Tāpat tas nodrošina ērtības un palīdz izcelt zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzņēmumi var palīdzēt lauzt stereotipus, izmantojot reklāmas?

Olga Ekšteine, “Mars” produktu sortimenta vadītāja Baltijas valstīs,14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzīvnieku pārtikas ražotājs "Mars Lietuva", kuru netieši kontrolē starptautiskā pārtikas grupa "Mars", sācis apmēram 11 miljonus eiro vērtu primārā iepakojuma ceha izbūvi līdzās galvenajai ražotnei Gargždos Lietuvas rietumos.

Kompānija nesniedz informāciju, cik jaunu darbavietu tiks radīts.

"Mars Pet Nutrition Europe" korporatīvo lietu vadītājs Mindaugs Rupšis sacīja, ka būvdarbi sākti jūlija beigās pēc būvatļaujas saņemšanas.

Jaunajā cehā saražotais iepakojums tiks piegādāts citām "Mars" ražotnēm, viņš sacīja, paskaidrojot, ka "Mars Lietuva" ir nozīmīgs primārā iepakojuma ražotājs "Mars Corporation" ražotnēm, tādēļ ir jābūvē atsevišķa iepakojuma ražošanas ēka.

Projektā plānots investēt vairāk nekā 11 miljonus eiro. Būvdarbus pabeigt plānots nākamā gada otrajā ceturksnī. Būvniecībai tuvojoties noslēgumam, būs skaidrs, cik jaunu darbavietu tiks radīts.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka "Mars Lietuva" pašlaik strādā vairāk nekā 800 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2022. gada maiju par globālā mājdzīvnieku barības, saldumu un citu pārtikas produktu ražotāja “Mars” vadītāju Baltijas valstīs ir kļuvis Mindaugs Gutauskas.

Ješima Ozēra, kura līdz šim bija “Mars” vadītāja Baltijas valstīs, ir kļuvusi par uzņēmuma tirgus vadītāju Dienvideiropā. Sākot ar maiju, par jauno “Mars” vadītāju Baltijā ir kļuvis Mindaugs Gutauskas, kurš iepriekš ieņēma galvenā klientu pārdošanas vadītāja Baltijā amatu. Pēc 12 aizvadītiem gadiem dažādās pārdošanas lomās uzņēmumā “Coca Cola HBC”, Mindaugs Gutauskas “Mars” komandā darbojas jau 5 gadus.

Kopš pievienošanās “Mars” viņš ir izmantojis savas plašās zināšanas par Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, plašo biznesa kontaktu tīklu, kā arī spēcīgo ikdienas procesu un cilvēku vadības pieredzi.

Pēc pievienošanās “Mars” viņam ir bijusi nozīmīga loma Baltijas biznesa izaugsmē, kā arī uzņēmuma partnerībā ar galvenajiem Baltijas mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kompānijas Mars Inc. produkcijas atsaukums attiecas tikai uz vienu produktu - Snickers četrpakas iepakojumu, informēja kompānijas Mars Latvia pārstāvis Mindaugs Rupšis.

Šī produkta partijas numurs ir 550, bet derīguma termiņš - no 2016.gada 3.jūlija līdz 2016.gada 21.augustam. Patērētāji, kuru rīcībā ir šāds produkts, tiek lūgti to neēst.

«Latvijā neviens cits šokolādes veids, iepakojuma formāts vai batoniņa izmērs nav ietekmēts un neviens cits partijas numurs vai derīguma termiņš, vai produkti, kuri ražoti citā fabrikā, nav skarti. Šis ir atsevišķs incidents, un tajā ir iesaistīti tikai iepriekš norādītie Nīderlandē ražotie produkti,» norādīja uzņēmuma pārstāvis.

Rupšis sacīja, ka līdz šim Mars ir saņēmis vienu patērētāja sūdzību Vācijā par šokolādes batoniņā atrastu plastmasas gabaliņu, tikmēr Latvijā Mars Latvia nav saņēmis nevienu patērētāja sūdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pārtikas kompānija Mars Inc. otrdien paziņoja, ka Vācijā īstenos vērienīgu Mars, Snickers un Milky Way Mini šokolādes batoniņu atsaukšanu, jo šajos produktos konstatēta plastmasas klātbūtne.

«Mars īsteno brīvprātīgu Mars, Snickers, Milky Way Mini un Celebrations produktu atsaukšanu pēc tam, kad tajos konstatēta plastmasa,» norāda kompānija.

Uzņēmums vēsta, ka ietekmēti produkti ar derīguma termiņu no 2016.gada 19.jūnija līdz 2017.gada 8.janvārim, bet pilns produktu saraksts pieejams vietnē www.mars.de.

Mars preses pārstāve nevarēja norādīt, vai šis atsaukums ir visu laiku lielākais, kāds īstenots uzņēmuma vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pārtikas bizness: Kartupeļu audzētāju biznesam iegriež mitrums un tupeņu cenas

Inita Šteinberga, speciāli DB,04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pirmo pakāpienu ceļā uz lielražotāja statusu Mars Lietuva kļuva jaunievedums – vienreizlietojamie porciju iepakojumi kaķu barībai.

Atšķirībā no savām «māsām» – Mars Latvia un Mars Eesti – lietuviešu uzņēmums nodarbojas ne tikai ar mātesuzņēmumā ražoto produktu izplatīšanu, bet apsaimnieko arī vērienīgu ražošanas kompleksu aptuveni 15 km no Lietuvas ostas pilsētas Klaipēdas. No mātes tiek importēti saldummīļu iecienīti produkti ar populāriem nosaukumiem – Mars, Twix, M&M, Snickers, Bounty un citi, bet rūpnīcā top tikpat pazīstamu nosaukumu produkti mājas mīluļiem – kaķiem.

Mars Lietuva ir lielākais dzīvnieku barības ražotājs Baltijas valstīs un viens no nopietnākajiem spēlētājiem Eiropā. Uzņēmums nodarbina 800 cilvēku, kurus principiāli dēvē par līdzstrādniekiem, nevis darbiniekiem. Gargždu rūpnīcas saimnieciskā darbība šobrīd veido lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma, ražots tiek četrās maiņās un 24 stundas diennaktī. Ik dienas, ieskaitot nedēļas nogales, tiek saražotas 250 tonnas dzīvnieku barības. Kopējais konveijera lenšu garums sasniedz divus kilometrus. Šogad uzņēmums plāno sagatavot 80 tūkstošus tonnu produkcijas. Kopš rūpnīcas pirmsākumiem saražots jau vairāk nekā miljons tonnu dzīvnieku pārtikas, ieguldot ap 360 miljoniem litu (104,5 milj. eiro). Gatavo produkciju lietuvieši eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa iespēja? Pēta, kā jaunos kartupeļus baudīt jau februārī

Dienas Bizness,21.05.2015

Īpaši agro kartupeļu izmēģinājuma stādījums Māra Narvila dārzā novākts un nogaršots februāra beigās.

Foto: no LLKC albuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ASV notiek uzņēmuma Amazon rīkotā tehnoloģiju konference re:MARS.

Re:MARS ir kā publiskā versija Amazon ikgadējai konferencei MARS, kas paredzēta tikai ierobežotam apmeklētāju lokam ar ielūgumiem. Re:MARS apmeklē dalībnieki no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, par ieeju maksājot 1999 dolārus. Konference paredzēta biznesa līderiem un tehnoloģiju ekspertiem (tostarp, izstrādātājiem, inženieriem, robotikas ekspertiem un citiem).

Pasākuma laikā savus izgudrojumus prezentēja tādi uzņēmumi kā Boston Dynamics, Atlas, Handle, Spot un citi.

Galerijā augstāk - ieskats konferencē!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju centrs Place Eleven noslēdzis nomas līgumu ar uzņēmumu Mars par biroja telpu iznomāšanu 660 m2 platībā Rīgā, Skanstes biznesa centra rajonā, Sporta ielā 11. Place Eleven būvniecību plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Saistībā ar darbības paplašināšanu Latvijā uzņēmumam radusies nepieciešamība pēc plašākām biroja telpām. Būtiska Mars uzņēmuma kultūras sastāvdaļa ir open space jeb tā dēvētie atvērtā tipa biroji.

SIA Mars Latvia ir viena no vienpadsmit Mars Europe vienībām.

Place Eleven ēku veidos 14 stāvi biroju telpu, apzaļumota jumta terase, kā arī apakšzemes stāvvieta vairākos stāvos 400 automašīnām un 80 velosipēdiem. Kopējā biroju centra platība būs 24 000 m2, bet kopējā biroju platība būs 15 000 m2. Place Eleven biroju centra attīstītājs ir Hanner Group, ģenerāluzņēmējs ir SIA Alfa Construction, kas ir Hanner Group meitasuzņēmums Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas saldumu un mājdzīvnieku barības ražotājs «Mars Lietuva», kas ietilpst ASV pārtikas koncernā «Mars Inc.», investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro darbības paplašināšanā, cerot palielināt ražošanas jaudu par gandrīz trešdaļu.

Uzņēmums šogad jau investējis vairāk nekā 15 miljonus eiro jaunā ražotnē un ražošanas iekārtu modernizēšanā, un tiek plānots investēt vēl 15 miljonus eiro ražošanas attīstībā un galvenās ražošanas ēkas rekonstrukcijā.

«Investīcijas ļaus palielināt ražošanas apjomu un sniegs iespēju tirgū laist jaunus produktus,» norāda «Mars Lietuva» vadītāja Austra Žemaitiene.

«Mars Lietuva» pērn strādāja ar 9,5 miljonu eiro tīro peļņu, kas bija par 20,3% vairāk nekā 2015.gadā, bet tirdzniecības apjoms pieauga par 10,8% - līdz 150,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma ražošanas apjoms pagājušajā gadā palielinājās par 15% un sasniedza gandrīz 75 000 tonnu produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Vai, tavuprāt, Latvijā ir augsta tolerance pret nodokļu nemaksāšanu?

Ilze Zeltkalne, rokasgrāmatu redaktore,13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijā radīta galda spēle par Marsa kolonizāciju piesaistījusi nozīmīgas investīcijas

Lelde Petrāne,15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radīta galda spēle Mission to Mars 2049 sākusi kampaņu pūļa finansēšanas vietnē Indiegogo, lai atrastu līdzekļus tās izdošanai. Kampaņas pirmajās 10 dienās spēlei ir izdevies savākt 88% no sākotnēji iecerētā kampaņas mērķa.

Mission to Mars 2049 tiek raksturota kā radoši stratēģiska galda spēle, kurā katra spēlētāja uzdevums ir pēc iespējas īsākā laikā kolonizēt Marsu. To var paveikt, vācot resursus, būvējot lielāku koloniju līdz brīdim, kad spēletājam pietiek resursu, lai uzbūvētu ūdens ieguves staciju uz Polārās ledus segas ap Marsa Ziemeļpolu.

«Nospraustais kampaņas mērķis 3900 eiro apmērā ir tikai zemākais punkts, no kura kampaņu būs iespējams īstenot, papildu piesaistot savus līdzekļus,» stāsta kampaņas autors Dagnis Skurbe. «Kampaņa sevi pilnībā atmaksātu no apmēram 6000 eiro finansējuma, savukārt ilgāka termiņa dzīvotspēja spēlei būtu nodrošināta, sasniedzot 10-12 tūkstošu eiro finansējumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

ASV pretrasisma kustības ietekmē Uncle Ben's tiks pārdēvēts par Ben's Original

LETA--CNN,23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrasisma kustības ietekmē ASV pārtikas kompānija "Mars Inc." mainīs produktu "Uncle Ben's" ("Tēvocis Bens") nosaukumu pret "Ben's Original" ("Bena oriģinālais") un atteiksies no logo, kurā redzama melnādaina personāža seja.

Ātrvārāmie rīsi, mērces un citi produkti ar jauno nosaukumu "Ben's Original" veikalu plauktos nonāks nākamgad.

"Dažiem tas [līdzšinējais zīmols] nepārprotami norāda uz verdzību, un tādu zīmolu mēs nevēlamies pārstāvēt," uzsver "Mars".

Uzņēmums piebilst, ka lēmis par šādām izmaiņām pēc patērētāju un darbinieku izteiktām vēlmēm.

Zīmols "Uncle Ben's" tika radīts pagājušā gada četrdesmitajos gados. Atbilstoši "Mars" popularizētajam stāstam tēvocis Bens bijis Teksasas fermeris, kas bijis slavens ar to, ka audzējis ļoti kvalitatīvus rīsus. Tomēr kompānija atzinusi, ka nav zināms, vai šāds cilvēks patiešām eksistējis. Savukārt prototips uz iepakojuma redzamajai melnādainā vīrieša sejai bijis kāda Čikāgas restorāna viesmīlis Frenks Brauns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB,14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Uldis Pīlēns: ir sajūta, ka visiem pieņemtajiem lēmumiem pietrūkst analītiskās sadaļas

Līva Melbārzde,04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo esam izolētāki, jo vairāk pazaudējam no savas konkurētspējas un no savu cilvēku mentālās piemērošanās spējām apkārtējās pasaules ritmam un tempam

To intervijā DB saka UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, iezīmējot vizionāru skatījumu uz šī brīža pasaules un Latvijas aktualitātēm. Šoruden viņš saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas piešķirto Gada tautsaimnieka balvu kā vēl vienu apliecinājumu tam, ka viņa veikums Latvijas ekonomikā vērtējams ar visaugstāko kvalitātes zīmi.

Vērtējot pēdējā laika pārmaiņas gan Eiropā, gan pasaulē, gan Latvijā, uz ko tās, jūsuprāt, pašlaik ir vērstas un kāda varētu būt Latvijas vieta, cenšoties pielāgoties situācijai?

Pirms dažiem gadiem iepazinos ar līdzsvara teoriju. Tā nav jauna – jau XIX gadsimtā tika matemātiski izskaitļots, ka sabiedrība nevar būt taisnīga, bet tā var būt līdzsvarā. Tas, ko mēs šobrīd redzam, – šis ārkārtīgi smalkais balanss starp sociālo, kulturālo, dažādām cilvēku iespējām un izglītību sāk noārdīties. Noārdoties tas rada kustības un pārbīdes, iespējams, pat ļoti dramatiskas. Šī līdzsvara rašana sabiedrībā prasa lielas prāta spējas, apdomību un plašu nākotnes redzējumu. No šī viedokļa labāks pārdomu materiāls vai ceļazīme kā Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga šī gada 18. novembra runa ekumēniskajā dievkalpojumā, manuprāt, neeksistē, jo līdzsvaru ir svarīgi veidot, nepazaudējot arī sevi un nekrītot panikā. Nākamie ir instrumentālā līmeņa jautājumi, kā mēs varam nonākt pie sev vēlamā scenārija. Tas, kā mums visvairāk šobrīd šajā dinamiskajā pasaulē pietrūkst, manuprāt, ir paļāvība uz saviem spēkiem. Mēs it kā esam šūpolēs, bet ar milzīgu baiļu sajūtu. Taču bailes nav labākais padomnieks līdzsvara noturēšanai, vienalga, no kā šīs bailes arī nebūtu – no augstuma, ūdens vai svešiniekiem, vai par mūsu konkurētspēju. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka garīgās pasaules autoritātes kā Jānis Vanags, Juris Rubenis vai Zbigņevs Stankēvičs ir pārņēmuši iniciatīvu, jo īstenībā jau tieši emocionālajā līmenī slēpjas atslēga tam, lai cilvēks spētu sevi nomierināt un reāli paskatītos uz šodienas vajadzībām, apzinātos pašreizējo attīstības punktu un tad uzstādītu sev nākotnes uzdevumus. Mēs Latvijā to darām ļoti fragmentāri. Diemžēl atkal jākritizē valdība, bet tas, ko sabiedrība redz caur medijiem, kādi šajā visnotaļ sarežģītajā laikā ir mūsu valdības lēmumi, kādas ir tās prioritātes un kā lietas tiek darītas, rada tādu sajūta, ka valsts amatpersonas spēles laukumu īsti nepārzina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vadošais pasākumu aproču, reklāmas silikona aproču un biznesa kakla lenšu piegādātājs Prowristbands gadu sāk ar ziņām, kas pozitīvi ietekmēs pasākumu organizatorus, reklāmas aģentūras un visus citus, kurus interesē reklāmas produktu iegāde.

No 2017. gada sākuma Prowristbands piedāvā express piegādes uz apdrukātām pasākumu aprocēm. Visi drukas darbi tiek veikti uz vietas un tagad steidzamiem pasūtījumiem

pasākumu aproču piegāde

aizņems tikai 24 stundas

no darba apstiprināšanai līdz pabeigta pasūtījuma piegādei. Jauns digitālās drukas aprīkojums ļauj piedāvāt labāku, ātrāku un lētāku risinājumu, salīdzinot ne tikai ar vietējiem aproču tirgotājiem, bet arī ar vadošajiem Eiropas aproču ražotājiem. Pateicoties sasniegtajiem mērķiem Prowristbands regulāri nodrošina apjomīgas piegādes ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Skandināvijā. Tāpat piedāvājumā pieejami krāsaini drukas risinājumi, kuri līdz šim Latvijas tirgū nebija pieejami. Mūsu sortimentā pieejamas arī auduma un vinila aproces, kurām ir līdzvērtīgi ātri izgatavošanas laiki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu balsu vairākumu šodien Rīgas domes sēdē nolemts noteikt, ka no nākamā gada 1. janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports kļūs nedaudz lētāks, bet pārējie iedzīvotāji maksās dubultā.

No 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, taču skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, noteiktās atlaides neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks palielinātas no 60% līdz 80%.

Lai saņemtu deklarētā iedzīvotāja atlaidi, būs jāsaņem personificēts e-talons, kas kļūs arī par Rīdzinieka karti. Tālāk viss notikšot automātiski - nekādas izziņas vai citi dokumenti nebūs nepieciešami. Tiem, kas Rīgā deklarēsies līdz 31.decembrim, tiks piešķirta viena bezmaksas mēnešbiļete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru