Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts
Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.
ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.
Šoruden uzņēmuma Art Expo izveidotajam Rīgas Mūsdienīgās mākslas centram, kas atrodas bijušajā ASV vēstniecības ēkā Rīgas centrā, apritēs gads. Mākslas centra kurators Aleksandrs Kesauri to vērtē kā visnotaļ veiksmīgu. «Galus savilkt kopā varam, redzam attīstības potenciālu – galvenokārt tajos Latvijas iedzīvotājos, kuri šobrīd ir vēl diezgan tālu no mākslas, proti, liekam akcentu uz izglītojošo darbu un plānojam turpināt iepazīstināt ar pasaulslaveniem māksliniekiem, izstādot retas gleznas no privātām kolekcijām,» stāsta A. Kesauri. Ar franču uzņēmuma Amiencom līdzdalību no privātām kolekcijām SIA Art Expo uz Latviju ir atvedusi Marka Šagāla, Andrē Derēna, Raula Dufī, Žana Karzū, Salvadora Dalī un Leonoras Finī oriģināldarbus, kas tikuši izstādīti Rīgas Mūsdienīgās mākslas centrā. «Turpināsim pasaulslavenu mākslinieku darbu izstāžu organizēšanu. Tuvākajās dienās Rīgas Krievu teātrī tiks atvērta Salvadora Dalī ksilogrāfiju un litogrāfiju izstāde no cikla Dievišķā komēdija, kurā tiks izstādīti gandrīz simt oriģināldarbi. Tāpat mākslas cienītājiem piedāvāsim pasaules kino slavenību darbus – zīmējumus, litogrāfijas, keramiku u.c.,» informē mākslas centra kurators. Rīgas Krievu teātra 1. stāva foajē jūlijā būs apskatāmi Holivudas zvaigžņu – Arnolda Švarcenegera, Silvestra Stallones, Penelopes Krūzas, Sofijas Lorēnas u.c. radītie mākslas darbi. A. Kesauri stāsta, ka SIA Art Expo un tā saistītais uzņēmums Art Expo International organizē izstādes ne tikai Latvijā un Baltijas valstīs, bet arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, pirms pāris dienām Marka Šagāla izstāde, kas pirms laika bija skatāma Rīgā, ir atvērta Viļņā.
«SIA Art Expo ieguldījums mākslas projektos ir komercnoslēpums, tāpat negribam izpaust apmeklētāju skaitu un citus ar biznesu saistītos faktus,» norāda A. Kesauri, uzsverot, ka visus projektus SIA Art Expo ir īstenojusi pašu spēkiem, nepiesaistot citus finanšu avotus. Viņš norāda, ka mākslas izstāžu organizēšanas pamatā ir know-how. «Jau veidojot mākslas centru, mums bija skaidrs, ka ar valsts atbalstu mums nav ko rēķināties. Mēs veidojām centru, galvenokārt orientējoties uz cilvēku interesi par mākslu, un šī interese, manuprāt, Latvijā ir kolosāla,» atzīst mākslas centra kurators. Viņš ir novērojis, ka pamatā Latvijas iedzīvotājus virza garīgā dzīve un garīgās vajadzības, ko nevar salīdzināt ar bagāto Eiropas valstu iedzīvotāju šī brīža interesi par mākslu. «Piemēram, Francijā, kur pagājušā gadsimta 20. gados interesi par mākslu garīgajā ziņā varētu raksturot Hemingveja darba vārdiem par svētkiem, kas vienmēr tev līdzās, šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Varētu teikt, ka šobrīd Latvijā interese par mākslu ir krietni vien lielāka,» konstatē A. Kesauri.
Laikmetīgajai mākslai Latvijā šobrīd nav atbilstošu telpu vai arī tās ir neadekvāti dārgas un nepieejamas, uzskata A. Kesauri. Viņš atzīst, ka bijušās ASV vēstniecības telpas Raiņa bulvārī, kurās atrodas Mūsdienīgās mākslas centrs, šobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī. Īres cenas mākslas muzejos, piemēram, Rīgas biržā, ir neadekvāti dārgas, bet Rīgas domes par kultūru atbildīgās amatpersonas nav pretimnākošas.
Plašāk lasiet rakstā Māksla meklē telpu trešdienas, 8.jūlija laikrakstā Dienas Bizness (11.lpp.)!
