Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Lai Latvijas ekonomikas telpā sekmīgi integrētu Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulu (MiCA), izšķiroša loma būs elastīgam un proaktīvam finanšu sektora regulatora darbam, norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš.

“Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus regulētā formā sāks darbību 2025. gada 1. janvārī, un šobrīd pirmās indikācijas ir ļoti pozitīvas – Latvija kopā ar Franciju ir starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sākušas pirmslicencēšanas procesu un jau ir tiešā kontaktā ar uzņēmumu pārstāvjiem. Runājot ar uzņēmumu pārstāvjiem, lielākā daļa uzsver regulatora būtisko nozīmi jaunu uzņēmumu piesaistē, un šim faktoram būs izšķiroša nozīme, lai Latvija varētu izveidot pievilcīgu vidi jauniem blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem,” stāsta LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Kā norāda Znotiņš, sekmīga MiCA regulas ieviešana var atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku: “Atskatoties pagātnē, redzam, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas finanšu sektors līdz šim bijis ļoti pretimnākošs un atsaucīgs inovatīviem finanšu sektora uzņēmumiem, kā rezultātā mītnes Lietuvā radušas tādas kompānijas kā Revolut, Binance un citas, kas ienes valstij milzīgus nodokļu ieņēmumus. Šī ir teicama iespēja Latvijai reabilitēties par neizmantotajām iespējām un sākt konkurēt par inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanu mūsu ekonomikai plašākā ES mērogā.”

Aģentūras Reuters fotogrāfs Maikls Dalders viesojies pie Bavārijas zvejnieka Tomasa Amorta un iemūžinājis viņa darbu Kēnigszē ezerā.

Par Amortu, zvejnieku trešajā paaudzē, kurš dzīvo uz attālas pussalas, kas sasniedzama vien ar laivu, fotogrāfs uzzinājis no tūristu laivas kapteiņa.

«Amorts kūpināto zivju ražošanā pielieto tās pašas tradicionālās metodes, kas tika izmantotas aptuveni pirms 400 gadiem,» stāstījis laivinieks.

«Lielisks fotostāsts,» nodomājis fotogrāfs, jo Kēnigszē ezerā zvejnieki ķēruši zivis un tās kūpinājuši kopš 11. gadsimta. Šī delikatese pasniegta pat Bavārijas karaļa galmā.

Pēc sazināšanās ar Amortu, fotogrāfs vienojies, ka tiksies ar viņa darba ņēmējiem pie Kēnigszē ezera piecos no rīta. Tā viņš nonācis Amorta mājvietā. Tur fotogrāfs varējis novērot, kā notiek zivju kūpināšanas process, kas aizņemot aptuveni četras stundas. Fotogrāfam bijusi iespēja piedalīties arī zvejā. Tā tapis šis fotostāsts.

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

«Imigrantu strādnieki atdod savu jaunību, sviedrus un asinis, lai uzbūvētu pilsētas, kurās mēs dzīvojam,» rezumē Reuters fotogrāfs Alijs Songs (Aly Songs), kurš fotoattēlos iemūžinājis kāda jauna Šanhajas dzīvojamā rajona būvniecības projektā strādājošo cilvēku brīvo laiku.

Fotogrāfs sākotnēji vēlējies iemūžināt attēlos jauna dzīvojamā rajona būvprojektā strādājošo cilvēku atpūtu, cerībā fotomirkļos notvert «krāsainas vietas un interesantas lietas, ko imigrantu strādnieki dara vakaros». Tomēr viņam atklājusies pavisam citāda aina – ik dienas pēc darba strādnieki dodas atpakaļ uz saviem mājokļiem, kur tie paēd, pļāpā, dažkārt spēlē pokeru un reizi mēnesī, iespējams, dodas noskatīties filmu zem klajas debess. «Tas arī viss,» aprakstot strādnieku ikdienu, A. Songs raksta savā blogā.

Fotogrāfs atzīst, ka uzskata strādājošos par vēl «neapdziedātiem Ķīnas strauji augošās ekonomikas varoņiem».

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Latvijā dibinātais patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance aizvadīto gadu ir noslēdzis ar 20,5 milj. eiro lielu apgrozījumu, kamēr kompānijas neto portfelis ir audzis par 60%.

Kompānija pārskata periodā ir strādājusi ar 400 tūkst. eiro peļņu un 20,5 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr kompānijas EBITDA ir sasniegusi 3,8 milj. eiro, kas ir par teju 3,2 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā.

Kā norāda kompānijas izpilddirektors Krišjānis Znotiņš, pērnais gads ir bijis sekmīgs arī citos nozīmīgos operacionālajos atskaites punktos. Tā, piemēram, kompānija ir spējusi piesaistīt papildu investīcijas biznesa attīstībai 6,3 milj. eiro apmērā, no kuriem 2,3 milj. eiro piesaistīti pašu kapitāla formā. Savukārt automatizētas klientu risku izvērtēšanas ieviešanas nolūkos ir iegādāts uzņēmums, kas nodrošina attiecīgās funkcijas, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus.

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no iemesliem var minēt citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ražošanas izmaksas un lauksaimniecības zemes cenas ir ievērojami zemākas. Taču tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā nozares eksporta apjomi ir auguši, un ražotāji koncentrējušies uz kvalitāti, raksta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Deniss Belibeuss (Denis Balibouse) vasaras garumā fotogrāfijās iemūžināja darbu Murithu (Murith) ģimenes uzņēmumā, kas ražo sieru Gruyères apgabalā, no kura nāk tāda paša nosaukuma siers.

Muritu ģimene laikā no maija vidus līdz oktobra vidum strādā 15 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, savā blogā raksta fotogrāfs. 65 gadus vecais Žake Murits (Jacques Murith) drīzumā grasās doties pensijā un biznesu uzticēt savam 23 gadus vecajām dēlam Aleksandram Muritam (Alexandre Murith). Žake siera gatavošanu nav mācījies skolā, un zināšanas par to, kā jāvāra garšīgs siers, nākušas strādājot, raksta Reuters fotogrāfs.

Pārticība un nabadzība Ķīnā dažkārt novērojama vien pāris kvartālu atstatumā viena no otras. Ķīniešus neizbrīna tas, ka ar pasažieriem pilnu, paplukušu triciklu turpat uz ielas apdzen spožs Ferrari, bet aiz dārga restorāna stūra imigrantu strādnieki ietur lētas maltītes un nosnaužas turpat uz ielas, fotogrāfijās iemūžinot Ķīnas kontrastus, novērojis ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Kims Kiunghūns (Kim Kyung-hoon).

Fotogalerija tapusi Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, fotogrāfam sešu mēnešu laikā apmeklējot dažādus «augstākās sabiedrības» pasākumus, piemēram, modes skates, kokteiļballītes, luksusa automašīnu ražotāja rīkotu reklāmas pasākumu, kā arī viesojoties nabadzības skartajās pilsētas daļās. Kā atklāj fotogrāfs, pierunāt pārtikušos ķīniešus fotogrāfam izrādīt savu māju nav bijis viegli.

«Bagātajiem ķīniešiem ir iemesls izvairīties no fotokamerām un intervijām. Valsts jaunais līderis Sji Dzjiņpins (Xi Jinping) aicinājis cilvēkus būt pieticīgākiem, un luksusa precēm valstī piemēroti augsti nodokļi,» raksta fotogrāfs. Piemēram, motociklam Harley Davidson, kas Ķīnā ietilspt luksusa preču sarakstā, piemērotie nodokļi nereti sasniedz paša motocikla cenu. Tāpat pēdējā laikā bagāto ķīniešu naudas tērēšanas paradumi piesaistījuši blogotāju interesi.

«Kad es izlasīju rakstu vietējā laikrakstā par to, ka filipīniešu ģimeņu, kuras dzīvo badā, skaits pieaudzis no 4,3 miljoniem līdz 4,5 miljoniem, es piezvanīju paziņām graustu rajonā Tondo, Manilā,» savā blogā raksta fotoaģentūras Reuters fotogrāfs Bobijs Ranoko.

«Man teica, ka pēcpusdienā norisināsies ēdināšanas programma bērniem, ko sponsorē Dienvidkorejas misionāri. Kad es ierados, es biju pārsteigts, redzot simtiem bērnu, kuri pulcējas ārpus misionāru mājas, gaidot bezmaksas maltīti.

Es šim tematam esmu pieskāries vairākas reizes, bet, redzot tik daudz badā esošu bērnu, no kuriem lielākā daļa bija basām kājām un netīri, manī radās ļoti daudz emociju,» viņš raksta un turpina: «Kad ieradās vīrietis, kurš izsniedz pārtikas žetonus, bērni steidzās un cīnījās, lai tos iegūtu. Es pamanīju meiteni, kura šīs cīņas laikā uz muguras nesa savu brālīti.»

Kipras kartē sarkana līnija, kas atgādina lielu rētu, sadala salu divās daļās, kā arī kalpo kā neitrālā jeb pamiera zona starp Kipras grieķiem un turkiem. Šo zemes strēli kontrolē ANO un tā tiek dēvēta arī par «Zaļo joslu», vēsta Reuters.

Kā savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Neils Hols (Neil Hall), šī zona kalpo par atgādinājumu, ka sala sadalīta gan fiziski, gan simboliski. Kiprai 1960. gadā iegūstot neatkarību no Lielbritānijas, pieauga saspīlējums starp uz salas dzīvojošajām grieķu un Kipras turku kopienām, pāraugot politiskās diskusijās un arī vardarbībā 1963. gadā. Drīz vien uz salu tika nosūtīti miera uzturētāju spēki. Situācija saasinājās 1974. gadā, kad, sākoties militārām sadursmēm, sala tika sadalīta divās daļās, starp tām atstājot arī pamiera līniju. Šāda kārtība uz salas saglabājusies arī tagad, un Reuters fotogrāfs pauž – visprecīzāk to raksturo apzīmējums «sasalusi laikā». Uz daudzām ēkām šajā joslā arvien vēl redzamas kara pēdas – ložu caurumi, smilšu maisu nocietinājumi, un izveidotas šaušanas pozīcijas. Jau vairākas desmitgades neskartas ir dzīvojamās ēkas, lidosta, utomašīnu veikals u.c..

Reuters fotogrāfs Lūkass Džeksons (Lucas Jackson) paviesojies pie strādniekiem, kuri montē jaunā One World Trade Center dzelzs «skeletu» Manhetenā, un piedzīvoto iemūžinājis gan fotogrāfijās, gan aprakstījis savā blogā.

One World Trade, agrāk pazīstams kā Brīvības tornis, vairākus pēdējos gadus klusām audzis augstāks un augstāks. Šobrīd tam pietrūkst dažu stāvu, lai kļūtu par augstāko celtni Ņujorkā.

Tā kā ēkas interjers vēl nav pabeigts, ātrākais veids, kā strādniekiem nokļūt uz savu darbavietu ēkas augšā, ir izmantot liftu sistēmas un tērauda kāpnes.

Fotogrāfs raksta, ka ar kravas liftu uzvests līdz 39. stāvam, bet ar citu liftu - līdz aptuveni 90. stāvam. Tad lifti nomainīti ar kāpnēm, pa kurām viņš nokļuvis uz 92. un 93. stāvu, kur, kad vien laika apstākļi ļauj, tiek montēts ēkas dzelzs «skelets». Vienas no šīm kāpnēm esot divus stāvus garas un nedaudz ļodzīgas, tādēļ fotogrāfs priecājies, ka viņam nav bail no augstuma.

San Pedro Sula tiek uzskatīta par Centrālamerikas valsts Hondurasas rūpniecisko galvaspilsētu, kā arī par visbīstamāko un vardarbīgāko pilsētu pasaulē.

San Pedro Sula, kas ir valsts otra lielākā pilsēta aiz Tegusigalpas, ar 169 slepkavībām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju par pasaulē vardarbīgāko pilsētu atzīta otro gadu pēc kārtas. Likumi ļauj civiliedzīvotājiem savā īpašumā turēt līdz pat pieciem ieročiem, turklāt valsti pārpludinājuši nelegālie ieroči.

Reuters fotogrāfs ieradies pilsētā, kad gaisa temperatūra sasniegusi 40 grādus pēc Celsija ēnā un karstums bijis nospiedošs. Kā raksturojis kāds žurnālists, kurš atspoguļo noeziegumus, San Pedro Sula ir kā lielveikals tiem, kuri meklē bīstamus stāstus.

Gazas joslas un Ēģiptes robeža tiek stingri apsargāta, un drošības apsvērumu dēļ uzņemt fotogrāfijas šajā reģionā ir aizliegts. Atļaujas fotografēšanai jāprasa Iekšlietu ministrijai, kas tās izsniedz nelabprāt. Pēc «milzīgām pūlēm» Reuters fotogrāfam Muhamedam Salemam (Mohammed Salem) fotografēšanas atļauju izdodas iegūt, un viņš piedāvā ielūkoties, kā viņam veicies «pazemes fotografēšanas misijā», iemūžinot fotogrāfijās vērienīgo tuneļu sistēmu, kas atrodas zem robežas.

Pirms ierašanās pierobežā, fotogrāfam jāapstājas vairākos policijas punktos, taču galu galā M. Salems nokļūst pie viena no kontrabandas tuneļiem. Simtiem ieeju tuneļos ir apklātas ar teltīm, lai slēptu to atrašanās vietu, tāpat netālu, sargājot robežu, atrodas arī Ēģiptes armijas tanki.

Viens no pierobežas strādniekiem Abu Muhamends (Abu Mohammed) fotogrāfam ļauj aplūkot tuneli. «Ieeja» tunelī ir aptuveni 20 metrus dziļš caurums, taču fotogrāfs tiek mierināts, ka tunelī var nolaisties ar elektrību darbināma ģeneratora palīdzību, turklāt virve ik dienas iztur arī smagus celtniecības materiālus, tādēļ uztraukumam nav pamata.

#Fotogrāfs savus darbus sauc par aifonogrāfijām un aicina arī citus sekot viņa piemēram - izmantot tālruni.

Ar viedtālruni fotografēt ir ērti, jo tas vienmēr ir pieejams, kad jānoķer acumirklis, šādu pārliecību reģionālajam portālam Rekurzeme.lv pauž fotogrāfs Valts Kleins.

Ceturtdien, 11. janvāri, Liepājas muzejā V. Kleins atklājis savu fotoizstādi «11», kurā apkatāmas 33 pēdējo desmit gadu laikā tapušas fotogrāfijas, kas uzņemtas ar viedtālruni iPhone.

Fotogrāfs savus darbus sauc par aifonogrāfijām un aicina arī citus sekot viņa piemēram - izmantot tālruni.

#1/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#2/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#3/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#4/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#5/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#6/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#7/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#8/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#9/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#10/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#11/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

Skatīties pārējos attēlus

Latvijā kāzu fotogrāfu saime ir plaša, līdz ar to kāziniekiem ir iespēja izvēlēties to, kas šķiet viņu garam tuvs un par kura darbu spēj samaksāt honorāru

Darba kāzu fotogrāfiem nudien ir daudz no maija līdz septembrim, jo lielākā daļa vēlas apprecēties gada siltajos mēnešos. Kāzu fotogrāfs un viens no Latvijas kāzu fotogrāfu asociācijas dibinātājiem Mārcis Baltskars teic, ka pēdējos gados Latvijā ir palielinājies fotogrāfu skaits, kuri specializējušies tieši kāzu bildēšanā. Šā pakalpojuma izmantotāji savukārt novērtē profesionāļu darbu. Ir radusies izpratne, ka kāzās ir jāatvēl laiks foto uzņemšanai, pretējā gadījumā skaistās atmiņas bildēs izpaliks. Cilvēki arī saprot, ka par šo pakalpojumu attiecīgi ir arī jāmaksā, jo darbs ir laikietilpīgs. Tas sākas brīdī, kad pāris uzrunā fotogrāfu, noslēdz līgumu. Kāzu fotogrāfs ar padomiem piedalās arī kāzu organizēšanā. Piemēram, iesaka siltā vasaras sestdienā labāk turēties tālāk no Siguldas tilta apmeklēšanas, jo tur priekšā būs jau pūlis citu jaunlaulāto. «Ir arī bijuši kuriozi, ka pāris agrā pavasarī noskatījis svinību vietu šķietami klusā pludmalē pie jūras, bet vasarā, kad notiek kāzas, tur ir atpūtnieki, kas nekautrējas arī pienākt tuvāk un novērot kāzu ceremoniju. Rezultātā daudzās bildēs redzami ne vien sapostie kāzu viesi, bet arī peldkostīmos tērpti ļaudis,» smejot atminas M. Baltskars.

Fotogrāfija spēj no jauna izraisīt emocijas un palīdz mums atcerēties notikumus, kuri citādāk vienkārši izbalētu un aizmirstos – tā uzskata fotogrāfs Valdis Skudre, kurš būs Latvijas žūrijas pārstāvis Huawei mobilās fotogrāfijas un video konkursā Next Image 2020. Viņaprāt, Latvijā ir daudz talantīgu jauno fotogrāfu, tādēļ pats galvenais ir aizmirst paškritiku un uzdrošināties parādīt savus darbus visai pasaulei.

Runājot par jaunajiem Latvijas fotogrāfiem, Valdis Skudre saredz lielu izaugsmi vietējā mērogā: "Fotogrāfija kā tāda kļuvusi krietni populārāka un arī jauno fotogrāfu ir vairāk nekā tad, kad ar to sāku nodarboties es. Šīs konkurences dēļ jaunie fotogrāfi ir spiesti būt radošāki. Turklāt mēs dzīvojam diezgan plakanā vidē bez pārāk iespaidīgiem dabas skatiem, tāpēc darbu autoriem vairāk jāpiedomā pie tā, kur meklēt šīs elpu aizraujošās vietas un skatus, kas būtu fotogrāfijas vērti." Kā vērtē pieredzējušais fotogrāfs, mūsmājās ir daudz talantīgu dabas, ainavu, ceļojumu, kā arī pilsētvides un portretu fotogrāfu.

Viena no galvenajām lietām, kas atšķir labu fotogrāfiju no pārējiem darbiem, ir tās spēja nodot emocijas. Kā stāsta V. Skudre, fotogrāfiju uzdevums ir ne vien likt atkārtoti sajust jau piedzīvotas emocijas, bet arī radīt jaunas, vēl nebijušas sajūtas. "Fotogrāfija spēj mūsos raisīt ļoti bagātīgu un krāsainu emociju un sajūtu gammu – tā var motivēt, palīdzēt noteikti jaunus dzīves mērķus, apskatīt jaunas vietas, kā arī izbaudīt ko jaunu uz savas ādas. Taču tikpat iespējams, ka kādam tā atgādina par pagātni un liek pārdomāt līdz šim pieredzēto," tā fotogrāfs.

Mēs nolaidāmies lejup gandrīz 80 metrus pa tuneli, klausoties Orlando Arias, gidā, kurš aizveda mūs uz Nemoconu, Andu ciemu, kas atrodas starp kalniem un dabiskiem sāls nogulumiem uz ziemeļiem no Bogotas. Viņa stāsti ļāva mums koncentrēt mūsu prātus tumšajā, aukstajā raktuvē ar izteikto mitrumu, piedzīvoto apraksta fotogrāfs.

Orlando piesaistījis uzmanību, kad viņš apgalvojis, ka šajā vietā redzējis elfus. Fotogrāfs jautājis, kādi tie izskatās. Uz to gids atbildējis: «Mazi ar iegarenām ausīm, bērnu lielumā un ļoti neglīti.» Viņš parādījis arī fotogrāfiju - tajā bijušas redzamas septiņas mazas, zaļas radības ar lielām ausīm. Neraugoties uz bērnībā dzirdētajiem stāstiem, fotogrāfam tomēr tas viss šķitis ļoti šaubīgi, bet tūre turpinājusies.

Gids izvadājis pa visām galvenajām vietām šajā raktuvē, kas katru gadu piesaista aptuveni 80 tūkstošus tūristu.

Izejot no raktuves, fotogrāfs vaicājis Orlando, vai viņš patiešām ir redzējis elfus. Smaidot gids atzinies, ka fotogrāfija ir viltojums.

Kopš 2011. gada 11. marta - divarpus gadus pēc katastrofas, Fukušimas apkaime izskatās ļaunāk nekā jebkad, raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs, kurš iemūžinājis atlikušo Fukušimas iedzīvotāju dzīvi.

Pēc tam, kad Japānas valdība apjēdza nodarīto postījumu apmēru un radiācijas draudus, vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku tika evakuēti, bet pilsētiņas un ciemi – pamesti, un daudzu cilvēku dzīves – izpostītas, fotogrāfijās iemūžinot dzīvi Fukušimā, novēroja fotogrāfs Demirs Dagoļs (Damir Dagolj). Nereti evakuētie iedzīvotāji pēc cunami tika izmitināti skolās un sporta centros, tomēr dažkārt radiācijas līmenis šajās vietās patiesībā bija augstāks nekā ciemos, no kuriem iedzīvotāji tika evakuēti – šādas kļūdas tika pieļautas haosā neilgi pēc notikušās katastrofas. Vēlāk tūkstošiem cilvēku pārcēlās uz dzīvi citur Japānā. un tikai nedauzi - atgriezās katastrofas smagāk skartajās teritorijās.

Reuters fotogrāfs paviesojies sociālā tīkla Facebook jaunajā mītnē Silīcija ielejas (Kalifornija, ASV) «sirdī».

Gaumīgās ēkas, platās ietves ar lapām joprojām pie koku zariem, jaunie cilvēki ar mugursomām un velosipēdiem pastiprinājuši sajūtu, ka viņš atrodas koledžas pilsētiņā. Arī, ieejot iekšā, atmosfēra neesot daudz mainījusies.

Nākamā pieturvieta pēc standarta reģistrācijas bijusi veļas mazgāšanas telpa, kur izbrīnītais fotogrāfs uzreiz jautājis: «Jūs varat izmazgāt veļu, kamēr strādājat?!»

Facebook darbinieku darba telpa esot atvērtā stila, darbinieki var izvēlēties - darba laikā stāvēt vai sēdēt. Atvērtās darba telpas mērķis esot stimulēt ideju apmaiņu. Savukārt privātām sarunām paredzētas nelielas, noslēgtas telpas.

Iespēju nodibināt mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildību izmantojuši arī tēvs un dēls – mūziķis, dzejnieks un producents Igo un viņa dēls, fotogrāfs Mikus Fomins

«Man nav daudz ko stāstīt, jo esmu tikai reģistrējis uzņēmumu, bet par idejas realizāciju vēl nav bijis laika domāt – bija jāpabeidz Ziemassvētku koncertu projekts, bet tagad gatavojos kārtējam koncertam Uguns Rīgas Kongresu namā,» DB atzīstas Igo (Rodrigo Fomins).

Tomēr, viņaprāt, tieši radošiem cilvēkiem mazkapitāla uzņēmums ir iespēja vairāk laika veltīt radošam darbam, mazāk – birokrātijai. «Man vajadzētu tikai rakstīt dzeju, mēģināt un koncertēt,» saka Igo, taču līdz šim, vadot «klasisko» SIA Igo mūzikas menedžments, daudz vairāk laika prasījusi uzņēmuma vadīšana. Arī nodokļu apjomu un administrēšanas sarežģītību nevarot ne salīdzināt. Savukārt Mikus Fomins jau divus mēnešus aktīvi darbojas jaunreģistrētajā uzņēmumā.

Ik gadu ASV notiek automašīnu sacensības Demolition Derby. Atšķirībā no ierastajām braucamrīku ātrumsacīkstēm, kurās piedalās labi koptas un pamatīgi uzlabotas automašīnas, Demolition Derby spēkus mēro «vāģu grausti» jeb avārijās pamatīgi cietuši, sarūsējuši un novecojuši automobiļi.

Reuters fotogrāfs Maiks Segars (Mike Segar) iemūžinājis šā gada «metāllūžņu auto» sacensības fotogrāfijās. Viņš raksturo Demolition Derby kā īsti amerikānisku pasākumu un norāda, ka bērnībā pats ar ģimeni nav izlaidis nevienas automašīnu vraku sacensības. M. Segars skaidro, ka šajās sacensībās uzvar tas automobilis, kurš «izdzīvo» jeb tas, kurš pēdējais vēl aizvien kustas uz priekšu.

Sacīkstes, kuru galvenais mērķis ir iznīcināt automašīnas, pirmo reizi dokumentētas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, un to rīkotājs bija ņujorkietis Lerijs Mendelsons (Larry Mendelsohn). Tāpat piecdesmitajos gados kāds automašīnu tirgotājs, saukts par Trako Džimu (Crazy Jim) rīkoja automašīnu demolēšanas sacensības, lai reklamētu savu biznesu. Līdzīgi pasākumi pagājušā gadsimta vidū norisinājās vairākās ASV pilsētās.

Kijevieši atraduši interesantu risinājumu, kā padarīt cilvēkiem pieejamākas trenažieru zāles, kuru apmeklējums parasti liek attaisīt maciņu. Brīvā dabā uz Dņepras salas Kijevā izvietoti aptuveni divi simti trenažieru, kas izveidoti no metāllūžņiem, turklāt to īpašu padara ne vien fakts, ka trenažieru «parks» apmeklējams bez maksas, bet arī īpašā atmosfēra, vēsta Reuters.

Trenažieru izveidošanai izmantotas vecu mehānismu un ierīču detaļas, ķēdes, riteņi, kāpurķēžu daļas u.c.

Reuters fotogrāfs, kurš atzīst, ka nav sporta fans, pauda, ka pirmo pusstundu pavadījis, pētot trenažierus «gluži kā muzeja izstādē».

«Arī pavadot šajā «trenažieru parkā» trīs dienas, man vēl joprojām nebija ne jausmas, kā darbojas daži no šiem trenažieriem,» atzīst fotogrāfs, kas iemūžinājis sportošanas vietu attēlos.

Aptuveni desmit tūkstošus kvadrātmetru plašo «sportošanas paradīzi» pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izveidoja entuziasti. Vieta pārdzīvojusi padomju laikus un arī to sabrukumu, pašlaik to apmeklē «profesionāli sportisti un amatieri, jaunieši un pensionāri, kā arī vecāki ar bērniem», novēroja fotogrāfs.