Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Unikālais Tele2 4G auto, kas pārvietojas interneta ātrumā, laikā no 12. līdz 19.jūlijam bija pieejams Taxify tīklā un šajā laikā auto vadītāji - Tele2 darbinieki - piedzīvojuši daudz aizraujošu mirkļu, biznesa portālam db.lv atklāja Tele2 mārketinga vadītāja Ilze Žukova.

Katrs no darbiniekiem dažādos veidos centās braucienus cilvēkiem padarīt aizraujošus, stāstot gan par to, kā auto darbojas, gan skaidrojot interneta ātruma mērīšanas principu, gan arī atskaņojot pasažieru izvēlētu mūziku vai pat cienājot ar šokolādi. «Piedzīvojām daudz aizraujošu mirkļu, bet man visspilgtāk prātā palikuši biznesmeņi no Pēterburgas, kurus nogādāju lidostā. Viņi ļoti priecājās par Latvijas kultūras vidi un neierasto, patīkamo pārvietošanos, solot noteikti vēl atgriezties. Tāpat noteikti jāatzīmē Tele2 4G braucienu uzsākšana Taxify tīklā, jo pirmajos braucienos pasažierus izklaidēja un tiem dzeju rakstīja Kaspars Breidaks. Par lielisku sacerējumu kāda pasažiere viņu laipni pacienāja ar kūkām,» viņa stāsta.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam padomāt par atpūtu sev un saviem mīļajiem. Atpūta un nesteidzīgi pavadīts laiks kopā ar savu otro pusīti dos prieku, ļaus izbaudīt dzīves skaistumu un radīs labsajūtu. Atpūta diviem sniedz mieru, ļauj saprast, ka otrs cilvēks ir svarīgs, tā ir arī pateicība par to, ka šis cilvēks ir jūsu dzīvē.

Dāvanu Serviss ir sagādājis daudzas iespējas šādiem miera un labsajūtas mirkļiem kopā ar savu mīļoto cilvēku.

Kādu dāvanu izvēlēties Dāvanu Servisā?

Dāvanu Serviss piedāvā iegādāties dāvanā romantisku atpūtu diviem cilvēkiem ar SPA procedūru. To var izbaudīt skaistākajās Latvijas atpūtas vietās – “Hotel Jūrmala SPA”, “Silene Resort & SPA”, “Rožmalās”, Mārcienas muižā, SPA viesnīcā “Ezeri”, viesnīcā “Santa”, kā arī Lietuvā, Pakrojas muižā.

Ja dodat priekšroku klusai atpūtas vietai, var iegādāties un uzdāvināt iespēju pavadīt romantisku laiku bungalo mājiņā pie jūras, namiņā kokā atpūtas vietā “Miera osta” vai atpūtu pie ezera “Ungurmalās”.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Nodokļu administrācija iegūs vēl plašākas tiesības veikt uzrēķinus uz aprēķinu pamata – par darbaspēka nodokļiem varēs saņemt arī tad, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai nostrādāto stundu skaits būs mazāks par 80% no atbilstošās profesijas statistiskajiem rādītājiem un nodokļu maksātāja sniegtais paskaidrojums par noviržu cēloņiem VID skatījumā nebūs pamatots.

Tā šā gada 2. novembrī valdībā akceptēto grozījumu projektu likumā Par nodokļiem un nodevām, kas tagad nonācis parlamentā, ietekmi uz uzņēmējiem vērtē nodokļu konsultāciju SIA Innovator valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika. Viņš piebilst, ka minēto grozījumu izstrādātāji iecerējuši jauno normu stāšanos spēkā jau no 2023. gada 1. janvāra, bet vai tā notiks, rādīs laiks.

Ko paredz valdībā akceptētā grozījumu redakcija?

Būtībā tā paredz plašas izmaiņas attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta tā dēvēto represīvo funkciju īstenošanu – nodokļu kontrole, sodu apmēri, vienošanās līgums par sodu samazinājumu utt., kā arī precizējumi attiecībā uz samaksas termiņu pagarināšanu, prasības nodrošinājumiem, deklarāciju precizēšanu u.c. jautājumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Vladislavs Berčenko, HTC vadītājs Baltijas valstīs. Pašreiz HTC ir 2 viedtālruņu «ģimenes» – HTC One un HTC Desire.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē es kopumā strādāju jau 7 gadus un esmu priecīgs, ka joprojām no tā gūstu gandarījumu.

Savukārt, konkrētais uzņēmums man sniedz brīvību, kas man ir ļoti būtiska – neesmu piesaistīts konkrētam birojam, nav fiksētu darba stundu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka varu slinkot.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Nodrošinot soda neizbēgamību, ir jānovērš, ka daļa no ēnu ekonomikas dalībniekiem ņirgājas par tiem, kuri godīgi maksā nodokļus, izriet no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāves Evitas Gošas šodien paustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Goša norādīja, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nevar cerēt uz citu rezultātu, ja tiks turpināta līdzšinējā pieeja ar nepietiekamu resursu atvēlēšanu. Pašlaik nemazinās nesodāmības sajūta un ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej tos, kuri maksā nodokļus, ar attieksmi "mēs varam tā darboties, un pilnīgi nekas ar mums nenotiek," vērsa uzmanību par ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem atbildīgā FICIL pārstāve.

Pēdējo gadu laikā notiek atbalstāma koncentrēšanās uz lielākajiem pārkāpējiem jeb "lielo zivju ķeršanu", taču cīņai ar ražošanas, būvniecības un citās nozarēs esošajiem mazākiem ēnu ekonomikas veicinātājiem Valsts ieņēmumu dienests nevelta pietiekamus resursus, pauda Goša. FICIL apzinās, ka cīņa prasa lielus resursus, reizē ēnu ekonomika veido ap 25% no tautsaimniecības, nostādot krietni neizdevīgākos konkurences apstākļos tos, kuri darbojas godīgi.

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

Kā izgudrotājam man līdzšinējos 68 dzīves gados ir savs «eirēka!» mirkļu krājums – tā milisekunde, kad prātā iešaujas lieliska ideja, kas vēlāk kļūst par patentu un galu galā nonāk lielveikalu plauktos.

Sava mūža labākos gadus esmu bijis izgudrotājs ASV, dzimis un audzis Ņujorkā, kādu laiku pavadījis Dienvidfloridā, bet tagad – Rīgā. Man patīk domāt lielas domas, sapņot ar vērienu un pārvērst savas idejas īstenībā.

Šeit, Latvijā, es beidzot arī sāku sekot savai mūža vēlmei – mācīt. Mācīt, iedvesmot un dalīties savās pieredzēs ar citiem. Vienmēr esmu teicis, ka no citu cilvēku veiksmes stāstiem var daudz ko mācīties, tomēr vēl jo vairāk – no viņu neveiksmēm. Es tās nesaucu par sarūgtinājumiem, nedz arī par izgāšanos, jo vienīgā izgāšanās ir tad, kad padodies. Un vispirms jau tādā gadījumā, ja tu nemaz nepamēģini.

Līmlapiņu izgudrotājs: Esmu vēstures daļa

Izpārdošana atkal stimulē runas par krītošā naža ķeršanu; tā pēdējo gadu laikā teorētiski atmaksājusies.

Pasaules lielākie akciju tirgi pagājušonedēļ pamatīgi sašūpojās, kas daudziem atkal licis sākt runāt par to, ka šis cenu kritums, iespējams, jāizmanto, lai daudzus vērtspapīrus iegādātos lētāk. Pēdējo gadu laikā jebkuri straujāki ASV akciju izpārdošanas viļņi ir izrādījušies īslaicīgi un galu galā devuši iespēju lētāk papildināt akciju krājumus. Tādējādi arī pašlaik tiek spekulēts, ka oktobra pirmās puses notikumi varētu būt devuši līdzīgu iespēju.

Eksperti skaidro, ka šādas stratēģijas (Buy the Dips) īstenošanas panākumi var būt atkarīgi no konkrētā investora psiholoģiskās sagatavotības. Protams, ļoti daudz ko šajos gadījumos nosaka arī pārējās investoru masas spēks un tas, vai kritumā iepirkties izdomās arī citi. Kopumā gan būtu jāteic, ka šāda spēle nav piemērota visiem. Šādu akciju pirkšana ir riskanta padarīšana, un investīciju pasaulē tam ir arī savs teiciens – nemēģini ķert krītošu nazi (zemākas vērtspapīru cenas nenozīmē, ka tās nevar samazināties vēl vairāk).

Īslaicīgo ziņu nosūtīšanas aplikācija “Snapchat” paziņoja par sadarbības līgumu izveidi tādiem uzņēmumiem kā “Disney”, “ViecomCBS”, “NBCUniversal”, kā arī "N.B.A." un "N.F.L.".

Vairāku gadu vienošanās arī turpmāk nodrošinās platformu ar vēl vairāk īsa formāta oriģināliem video fragmentiem, ziņo “New York Times”.

“Snapchat” paziņoja par noslēgtajiem līgumiem, reizē translējot oriģināla satura ziņu pārraides, kas veidotas sadarbībā ar vadošajiem ASV medijiem (“The Washington Post”, “Bloomberg” un “ESPN”).

Masu medija “NBCUniversal” prezidente Megija Sanivika (Maggie Suniewick) pauda, ka “Snapchat” ir pārliecinoša vide, ar kuras palīdzību iespējams aizsniegt miljoniem jaunu skatītāju.

Uzņēmums, kas ir bāzēts Santamonikā, Kalifornijā, pārdod sešu sekunžu garas reklāmas, kuru skatīšanos lietotājiem nav iespējams izlaist. Tāpat aplikācija piedāvā lietotājiem seriālus, kas ilgst vidēji piecas minūtes un kuru sezona sastāv vidēji no astoņām līdz divpadsmit epizodēm.

"Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, kas šeit tiek tirgota. Varu likt roku uz sirds, ka zem Latvijas karoga netiek tirgoti poļu kartupeļi un beļģu gaļa, to mēs esam izslēguši," db.lv komentēja SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Tirgus tika atklāts šā gada maija beigās bijušajās lielveikala Prisma telpās Kurzemes prospektā 3.

SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis pastāstīja, ka tā kā blakus atrodas lielie tirgus spēlētāji - gan Rimi, gan Maxima, tad trešajam lielveikalam īsti vairs vietas nebija. "Ņemot vērā, ka attīstām tirdzniecības un izklaides parku, tad mums vajadzēja atrisināt jautājumu ar pārtikas operatoru. Izveidojām "Imantas Tirgus" konceptu, lai nodrošinātu gan cilvēku plūsmu, gan lai piedāvātu kaut ko alternatīvu, jaunu, nebijušu. Strādājam pie tirgus attīstības, jauniem konceptiem, interesantiem produktiem, mājražotāju piedāvājumu, uzrunājam dažādus tirgotājus, papildinām produktu tirgotāju rindas, priekšroku dodot Latvijas ražotājiem, audzētājiem," komentē Ē.Ertmanis.

Tiek apgalvots, ka līdz ar nodokļu izmaiņām Latvijas iedzīvotāju makos nākamgad tiks dāsni atstāti pārdesmit miljoni eiro, bet vienlaikus tomēr jārēķinās ar lielākiem tēriņiem. Viens no straujāk sajūtamajiem spiedieniem uz mūsu makiem būs degvielas cenu pieaugums līdz ar akcīzes nodokļa kāpumu no nākamā gada.

Degvielas sadārdzināšanās kā sēne izpletīs sava micēlija neredzamos pavedienus, iestiepjoties gan katrā mājsaimniecībā, gan uzņēmumā. Tā rezultātā sadārdzināsies preču transportēšana, pakalpojumi, ražošanas izmaksas. Tātad – dzīve kopumā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Kā DB (18.12.) skaidroja SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis, degvielas nozare šo gadu noslēgs ar 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā, bet jau nākamā gada attīstības dinamiku ietekmēs akcīzes likmes pieaugums. Kopsummā jārēķinās ar to, ka līdz ar Jaungada uguņošanu par 4,8 centiem dārgāks būs kļuvis benzīns un par 3,8 centiem sadārdzinājusies dīzeļdegviela. Tas visai ievērojami izlīdzinās degvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju un, visticamāk, slāpēs kaimiņu tautas lielo kāri pēc letiņu degvielas. Cenu plaisai savelkoties, droši vien vairāk igauņu lems nevis par svešas, bet savas valdības akcīzes rīkles barošanu. Tomēr atšķirības pavisam neizzudīs, sevišķi dīzeļdegvielai, tāpēc jādomā, ka igauņu upes straume vai vismaz tērcīte uz mūspusi saglabāsies arī jaunajā gadā.

Brazīlijas mangrovju mežos sāpīgi izjūtamas klimata pārmaiņas, vēsta Reuters.

Desmitgadēm ilgi vietējie zvejnieki tur nodarbojušies ar krabju ķeršanu, taču vides pārmaiņu rezultātā lomi, kas nodrošina ikdienas iztikšanu, arvien samazinās.

Viens no šiem zvejniekiem - Hosē de Krūzs - neizmanto ne makšķeri, ne tīklus un pēc sava loma dodas šaurā laiviņā, ar kailām rokām izrokot krabjus no tumšajiem dubļiem. Dienā Krūzs var noķert apmēram 50 - 60 krabju, ar ko viņš nopelna ap 50 dolāriem nedēļā. Viņš teic, ka tas ir pietiekami.

Taču arī šis niecīgais ienākums klimata pārmaiņu dēļ drīzumā varētu izzust. Tā, piemēram, pirms desmit gadiem lomi bija divreiz lielāki.

Krūzs seko ziņām un secina: «Daba dusmojas. Antarktika kūst… Cilvēki taču noprot, kas šobrīd notiek. Ir skaidrs, kas ir pie vainas.»

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Festivāla Laba Daba organizatori dalās pieredzē par pasākuma rīkošanu, gadu gaitā gūtajām mācībām

Festivāls Laba Daba šogad notiks astoto reizi un to organizē pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija un mūzikas klubs Nabaklab. Festivāla apmeklētāju skaits pērn bija 15 tūkst. cilvēku, bet organizatori šogad nolēmuši to ierobežot līdz 12 tūkst. ļaužu. Tas tiek darīts, lai festivāls nezaudētu savu atmosfēru un visiem viesiem būtu ērti tur uzturēties. «Festivālu apmeklētāju skaitu ir nepieciešams regulēt, jo ir jārēķina cilvēku plūsmas, lai viss būtu ērts un pieejams visiem gribētājiem. Festivāls gadu no gada aug arī programmas ziņā – tiek piesaistīti aizvien vairāk ārvalstu mākslinieku. Ja sākotnēji bija aptuveni 2 līdz 5 ārvalstu mūziķi, tad pēdējos gados tie ir 10 līdz 16,» stāsta Pareizā ķīmija projektu vadītāja Kristīne Pinkule.

Korporatīvo dāvanu budžeti uzņēmumos palielinās, daudzi lien vai no ādas laukā, lai pārsteigtu, taču nereti gadās pārcensties

Biežākās kļūdas ir pārlieku dārgas dāvanas, citu valstu tradīciju nepārzināšana, turēšanās pie šabloniem un māņticīgi aizspriedumi.

Latvijā korporatīvā dāvināšanas kultūra vairs nav bērna autiņos, bet ir izaugusi līdz pusaudža vecumam, atzīst etiķetes un protokola speciāliste Aija Strautmane. Kā galveno apdāvināšanās kļūdu viņa min pārspīlēšanu ar dāvanu izmēriem un svaru, izmaksām un dāvināšanas biežumu. «Milzīgi puķu pušķi, lieli interjera priekšmeti vai pārtikas grozi dāvanas saņēmējiem prieka vietā var sagādāt virkni neērtību,» viņa norāda. Dāvanas nedrīkst būt pārāk dārgas, tāpat tās nevajadzētu dalīt pa labi un pa kreisi bez nopietna iemesla. «Ja vieslektors tiek uzaicināts nolasīt lekciju, viņam par to tiek samaksāts honorārs, dāvana un ziedi nav nepieciešami. Dzīvojam tirgus attiecībās, ja samaksājam par pakalpojumu, mums nevajag izrādīt papildus pateicību, kaut ko dāvinot. Tas ir iegājies no padomju laikiem, un to vajadzētu izskaust,» uzsver etiķetes speciāliste. Izvēloties dāvanu, vajadzētu ņemt vērā zelta likumu, proti, kas par daudz, tas par skādi. Valsts svētku laikā būtu ieteicams izvēlēties dāvanas ar nacionālo simboliku. Tās var būt gan tautiskās jostas, gan cimdi un zeķes ar latvju rakstiem. A. Strautmane arī šajā ziņā iesaka nepāršaut pāri strīpai: «Nacionālajās izpausmēs vajag saglabāt mērenību, ne visur var doties tautastērpā.»

Pasaules līmeņa zvaigznes uz konferencēm galvenokārt ved pelnošākie uzņēmumi, nozaru asociācijas un vēstniecības , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A klases lektoru honorāri svārstās no 100 līdz 400 tūkst. eiro. Līdz šim Latvijā ir viesojušies vien pāris pasaules līmeņa spīkeri – Robins Šarma (Robin Sharma) un Stīvens Kovejs (Stephen Covey). Pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā uzņemti visnotaļ dārgi ārvalstu spīdekļi. Tur tiek rīkotas vērienīgākas konferences, kurās ņem dalību pazīstami, augstas klases spīkeri, atzīst apmācību un biznesa konsultāciju uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. Lielāko Lietuvas un Somijas konferenču organizatoru - Formu 1 un Nordic Forum - organizētās konferences apmeklē vidēji 4–5,5 tūkstoši cilvēku, Latvijā kuplāks dalībnieku skaits pasākumā, kurā piedalījušies augstākā līmeņa lektori, ir bijis aptuveni 900 cilvēku. Gan pārējās Baltijas valstīs, gan Skandināvijā biļešu cenas ir augstākas nekā Latvijā. Piemēram, Somijā biļete uz A klases lektora lekciju maksā ,sākot no 500 eiro, bet Latvijā biļetes cena ir divas reizes zemāka – aptuveni 250 eiro. V.Gražulis norāda, ka Latvijā A klases lektoru vizīšu organizēšana ir nerentabla.

Rūbija Bārnhila (11 gadi) ir uzlecoša Holivudas zvaigzne. Šobrīd viņas honorārs par lomu Stīvena Spīlberga filmā The big friendly giant /Lielais draudzīgais milzis/ sasniedz apmēram 490000 sterliņu mārciņu. Iznācienam uz Kannu sarkanā paklāja viņa izvēlējusies Latvijā radītu kleitu.

«Kā mūsdienīgs bērns, Rūbija sev kleitu meklēja interneta veikalā childrensalon.com, kur līdzās tādiem zīmoliem kā Burberry, Dior, Gucci, Fendi, Roberto Cavalli var atrast arī mūsu radītos apģērbus. Mums veicās, viņai iepatikās tieši mūsu kleita - Lazy Francis jau lielu popularitāti iekarojušais modelis,» stāsta dizainere Olga Krūze. «Es ar Rūbiju tikos klātienē. Zālē, kur bija daudz tērpu no pasaules augstākā līmeņa dizaineriem, un viņas stilists viņai piedāvāja kleitas, kas bija viena par otru krašņākas, Rūbija atkal izvēlējās Lazy Francis. Domāju, ka ir lieki stāstīt, cik lieliski bija to piedzīvot! Es ar savu darbu ļoti cenšos iekarot ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu bērnu sirdis un šis bija izcils panākums! Mani pārsteidza šīs meitenes profesionalitāte - viņa izvēlējās kleitu, kas atšķīrās no visām citām un atteicās no savu palīgu piedāvājumiem to papildināt ar bantēm, lentām, volāniem un ziediem,» ar iespaidiem dalās dizainere.