2009. gadā Satoši Nakamoto izgudroja Bitcoin ar mērķi radīt decentralizētu digitālo valūtu jeb tādu valūtu, kuru neizmanto bankas. Nakamoto izgudrojums sāka gūt reālo monetāro vērtību 2010. gadā, kad par 10 tūkst. Bitcoin varēja iegādāties picu. Šobrīd viens Bitcoin ir vērts 4500 ASV dolāru, kas nozīmē, ka pirms septiņiem gadiem nopirktā pica šobrīd maksātu 45 milj. dolāru.

Jutos apmulsis, dzirdot par visām digitālajām valūtām – Bitcoin, Ethereum, Litecoin un blockchain, tāpēc lūkoju par to painteresēties sīkāk. Uz sarunu aicināju Janu Peteru Jansenu, Coinweb izgudrotāju.

Mazliet par šīs jomas terminiem. Kriptovalūta ir digitāla valūta, kas radīta ar tiem pašiem principiem kā Bitcoin. Šobrīd ir simtiem alternatīvu kriptovalūtu, bet tikai dažas var patiešām reāli izmantot. Blockchain ir digitāla valūtu virsgrāmata, kurā tiek ierakstīti visi darījumi ar bitcoin, litecoin, ethereum vai citām valūtām. Šīs transakcijas tiek parādītas hronoloģiski un publiski. Lielie Bitcoin panākumi ir devuši iespēju ieraudzīt arī tā nepilnības. Bitcoin valūtai ir maksimālā šobrīd iespējamā jauda – septiņas transakcijas sekundē (tps). Tas ir nekas, ja salīdzina ar VISA sistēmas jaudu – 2000 tps. Jebkādi centieni palielināt Bitcoin jaudu ir beigušies ar neveiksmi. Padarīt Bitcoin par vērienīgāku sistēmu ir tehnisks izaicinājums, taču daudz grūtāk ir panākt vienošanos kopienā par kādu no Bitcoin jaudas palielināšanas priekšlikumiem. Ņemot vērā relatīvi zemo Bitcoin transakciju jaudu sekundē, darījumi ar Bitcoin ir kļuvuši diezgan dārgi. Reizēm par transakciju nākas maksāt trīs, četrus vai pat piecus eiro par parastu pārskaitījumu. Liela daļa neapmierināto lietotāju ir sākuši izmantot konkurējošās kriptovalūtas – Ethereum un Litecoin.

Esmu dzimis Bruklinā, Ņujorkā, pilsētā, kur tika radīts amerikāņu beigelis. Kad pirms aptuveni gada ierados Latvijā, man stāstīja par kafejnīcu Rīgā, kas gatavo svaigus amerikāņu beigeļus. Tā kā esmu amerikānis un esmu kārs uz beigeļiem, tāpat kā puse no 300 milj. ASV iedzīvotāju, man tie bija jāpamēģina. Brīdī, kad noprovēju, sapratu, ka tas ir labāks nekā jebkurš cits, ko savas dzīves laikā biju baudījis, dzīvojot ASV.

Es biju tik lielā sajūsmā par to garšu, tekstūru, smaržu un zeltaini brūno izskatu, ka attapos, ēdot beigeļus katru mīļu dienu. Tikai viens kumoss, un biju uz āķa.

Nesen man bija saruna ar Zani Nuķi (35), kura pirms beigeļu gatavošanas bija IT projektu vadītāja, un ar Aigaru Krūmiņu (34), kurš pirms tam strādāja dažādus darbus, no kuriem neviens viņam nebija šķitis pietiekami aizraujošs. Viņi abi ir kafejnīcas Big Bad Bagels īpašnieki.

Zane un Aigars sākotnēji pirka saldētus beigeļus no Lielbritānijas. Kvalitāte esot bijusi laba, taču viņu vēlme bija radīt mājās gatavotus beigeļus tepat uz vietas Rīgā. Aigars sajuta sevī izaicinājumu tos pagatavot savām rokām, tāpēc viņš izpētīja visu internetā atrodamo informāciju par to gatavošanu un sāka eksperimentēt – tik ilgi, līdz ieguva perfektu rezultātu.

Kopš Latvijā vadu lekcijas Latvijas Universitātē par inovācijām un jaunuzņēmumiem, zinu, ka lielākais jautājums, kas mīt jauno uzņēmēju prātos, ir par savu ideju aizsardzību, par patentiem un par to, kā iekļūt ASV tirgū.

Šie jautājumi man šķita ārkārtīgi vienkārši, ņemot vērā, ka ar ideju aizsardzību un savu izgudrojumu pārdošanu nodarbojos jau 45 gadus. Šo gadu laikā esmu ieguvis ASV patenta tiesības 40 savām idejām. Tieši tāpēc es visiem jaunuzņēmumiem stāstu par trīs galvenajiem soļiem, lai aizsargātu savu ideju.

1. Izvietot simbolu TM (trademark jeb preču zīme) sava produkta un uzņēmuma nosaukuma beigās.

2. Iesniegt pieteikumu ASV pagaidu patenta iegūšanai. To var izdarīt tiešsaistē USPTO mājaslapā par 130$ jeb 110 EUR. Pēc tam uz norādīto e-pastu tiek atsūtīts patenta reģistrācijas numurs.

3. Sazināties ar jebkuru uzņēmumu pasaulē, lai nodibinātu kontaktu ar cilvēku, kurš uzņēmumā atbildīgs par jaunu produktu attīstību. Tas ir viņu darbs – meklēt jaunas idejas, produktus un uzņēmumus, kas varētu noderēt viņu pašu uzņēmējdarbībā.

Man ārkārtīgi patīk apmeklēt konferences un citus pasākumus, kuros cilvēki kaislīgi dalās ar savām brīnišķīgajām idejām, kurām viņi no sirds tic. Pagājušajā gadā biju uzaicināts teikt runu un piedalīties žūrijā jauno uzņēmēju start-up pasākumā Liepājā. Tā kā pasākums norisinājās manā 68. dzimšanas dienā, tā noslēgumā visi dalībnieki piecēlās kājās un dziedāja tradicionālo latviešu dzimšanas dienas dziesmu par godu maniem svētkiem. Nesapratu ne vārda, bet šis brīdis bija ļoti sirsnīgs. Dziesmas beigās man uzdāvināja skaistu, unikālu un modernu koka pulksteni. Dāvanu pasniedza šī brīnišķīgā izgudrojuma radītājs un viens no start-up uzņēmuma līdzīpašniekiem. Žests bija ļoti patīkams, un man dāvana ļoti patika.

Nesen uz sarunu aicināju uzņēmuma Ovi Watch īpašniekus un koka pulksteņu izgudrotājus Ivo Asnu, kurš ir 22 gadus vecs pulksteņu dizaina veidotājs, kā arī Dāvi Paipu, kuram ir 26 gadi un kurš ir atbildīgs par uzņēmējdarbības virzību. Uzņēmums radīts 2016. gadā, taču dizains radās, kad Ivo Asns, Liepājas pilsētas un dabas iedvesmots, gatavoja savu diplomdarbu Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā.

«Gribēju radīt kaut ko jaunu, ko nekad nebiju redzējis. Tā kā man patīk strādāt ar koku un nēsāt pulksteņus, izlēmu radīt koka pulksteni,» tā Ivo Asns, kurš, sajūtot sevī izaicinājumu, neminstinājās to realizēt. Pēc dizaina radīšanas puišiem nācās sākt domāt, kā pulksteņus ražot un montēt, jo nevienam no viņiem nebija pieredzes ražošanas procesā. Turklāt ražošanas procesam jānodrošina tas, lai efektīvi varētu saražot daudz pulksteņu relatīvi īsā laika periodā. Jau atbilstoša Šveices mehānisma un citu detaļu atrašana paņēma daudz laika. Pirmā prototipa radīšana Ivo bija pamatīgs izaicinājums, jo tā radīšanai bija nepieciešamas vairāk prasmes un izdomas, nekā viņš bija mācījies skolā. Nācās daudz eksperimentēt un mācīties no jauna, arī šobrīd viņš joprojām savas prasmes pilnveido. Abi partneri sākotnēji nezināja, kā pulksteņus ražot tā, lai gūtu arī peļņu no to pārdošanas, bija vien skaidri zināms, ka tas prasīs laiku. Puiši jau gadu ražo un pārdod pulksteņus, joprojām ir jomas, kas ir jāuzlabo. Ivo un Dāvis zina, ka panākumu atslēga ir vienmēr censties rīt būt labākam par to, kāds esi šodien, un nekad nedomāt, ka zini visu.

Izgudrošana un būšana inovatīviem attiecas ne tikai uz jauniem produktiem un pakalpojumiem jau ierastās un pašsaprotamās industrijās.

Lai būtu soli priekšā pasaulei, jebkuru lietu izgudrotājiem un dizaineriem jābūt radošiem un inovatīviem. Lai spētu noturēt savu ietekmi, ikvienam jābūt inovatīvam un radošam. Jābūt progresīvi domājošam un galu galā - progresīvam savā rīcībā. Modes dizaineri noteikti ir vieni no viedākajiem un talantīgākajiem, kuriem ir skaidra vīzija par mūsdienu pasauli. Viņi spēj ne tikai izgudrot inovatīva izskata un stila drēbes, bet tās vienlaikus rada arī funkcionāli pareizas no dizaina, materiāla un krāsu aspektiem. Atšķirībā no produktu izgudrošanas citās jomās, modes pasaulē izgudrotāji jeb dizaineri ir pamanīti un kļūst par stilīguma, mūsdienīguma un funkcionalitātes paraugiem. Visbiežāk jauno izgudrojumu krāsa, materiāls un stils nav tas, kas nosaka jaunā produkta veiksmi vai neveiksmi, ieejot pasaules tirgū. Savukārt modes pasaulē krāsa, materiāls (audums) un stils (izskats), kopā savienojot, veido kombināciju, kas nosaka to, vai jaunais dizains atradīs vietu tirgū. Sava zīmola aizsargāšana (tāpat kā veiksmīgi izstrādāta dizaina aizsargāšana) ir ārkārtīgi būtiska. Preču zīmju reģistrēšana (un mazo burtiņu TM pievienošana pie sava zīmola nosaukuma), kā arī patenta reģistrēšana ir atslēga, kā aizsargāt sev piederošo izgudrojumu. Var droši teikt, ka neviens nevēlētos redzēt konkurentu nopelnām no paša radītajām veiksmīgajām biznesa idejām, kuras jums ļāvušas nopelnīt naudu un kuras ar jūsu pūlēm ir iepazīstinātas ar pasauli. Gribu atgādināt, ka preču zīmes un patenta reģistrēšana nav dārga un ir ļoti rekomendējama.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

Šoruden General Motors vicepriekšsēdis Roberts Lucs prognozēja, ka pēc 15 līdz 20 gadiem cilvēku vadītas automašīnas drošības apsvērumu dēļ uz ceļiem būs aizliegtas. Šī pati loģika vada arī vairākos Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos iesaistīto Rihardu Gailumu. Viņa 2015. gadā dibinātā Pilot Automotive Labs (turpmāk ‒ PILOT) ir radījusi šādu dzīvību glābjošu tehnoloģiju, turklāt pielāgojot to cenas ziņā pieejamām lietotām automašīnām.

Kompānijai ir komanda ar starptautisku izglītību un pieredzi tehnoloģiju jomā. Ar Rihardu kopā strādā programmētājs un industriālais dizainers ar 30 gadu stāžu Andris Eihmanis un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Inovācijas un globālās līderības programmas absolvents Juris Bariss. PILOT ir izgājusi jau divus jaunuzņēmumu akseleratorus ‒ Enchant.vc Singapūrā un Infiniti Lab Honkongā. Kompānijai ir partnerība ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu Rīgā, kur tiek veikti pētījumi un ārpakalpojumi. Kopā ar šo partneri PILOT ir izveidojusi Augsto tehnoloģiju izglītības biedrību, kas savukārt vada bezpilota auto tehnoloģiju trasi.

Vairums auto un moto kompāniju fokusējas uz augstas autonomijas pakāpes braucamajiem, bet – uz jauniem braucamajiem. Tāpēc arī inovācijas parasti iesniedzas tieši jaunajās automašīnās, kas nozīmē reālas pārmaiņas dzīvē vien pēc gadu desmitiem. Turpretī PILOT risinājumi ir mērķēti uz tūlītējām pārmaiņām.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

#Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem.

Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda savā laukumā ar rezultātu 89:103 (26:25, 20:25, 17:26, 26:27) kapitulēja Milvoki Bucks, latvietim laukumu atstājot, kad viņš 11 minūšu laikā bija sametis desmit punktus.

Incidents otrdien notika otrās ceturtdaļas sākumā, kad Porziņģis pēc bumbas trieciena grozā no augšas sadūrās ar Bucks lielāko zvaigzni Janni Adetokunbo, neveiksmīgi piezemējās un uzreiz sāpēs saķēra kreiso ceļgalu.

Stundu pēc spēles Knicks komanda apstiprināja, ka latvietis sarāvis kreisā ceļgala krusteniskās saites. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības Ņujorkas «Knicks» latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis ir gandarīts, ka sezonas pirmā mača sākumā izdevās nobloķēt savu bijušo komandas biedru un mentoru Karmelo Entoniju.

Porziņģis ceturtdien savu trešo sezonu NBA sezonu sāka ar 31 punktu un 12 atlēkušajām bumbām, kamēr «Knicks» izbraukumā ar 84:105 (24:27, 18:26, 17:26, 25:26) pārliecinoši piekāpās Oklahomasitijas «Thunder», kur tagad spēlē iepriekšējo gadu Ņujorkas zvaigzne Entonijs.

«Knicks» basketbolisti šajā spēlē pieļāva 25 kļūdas, ar ko Porziņģis nebija apmierināts.

«Arī pirmssezonā bija daudz kļūdu. Tā ir lieta, pie kā piestrādāt - parūpēties par bumbas kontroli. Pavisam vienkārši. Taču ir arī pozitīvās lietas, ko varam paņemt no šīs spēles,» pēc mača teica Porziņģis.

Jau līdz ar paša mača sākumu Porziņģis spēlēja pret savu bijušo komandas biedru Entoniju, turklāt trešajā minūtē latvietis viņu efektīgi nobloķēja.

Kad nepakļaušanās rakstītām un nerakstītām estētiskām normām un likumiem atmaksājas?

Stīvs Džobs katru dienu nēsāja melnu bītleni, zilus džinsus un New Balance kedas. Katru dienu. Arī tad, kad Apple bija kļuvusi par vērtīgāko korporāciju pasaulē. Marks Zakerbergs bija tērpies pelēkā T-kreklā un tumšāki pelēkā sportiska stila jakā ar rāvējslēdzēju pat tajā dienā, kad viņa lolojums, Facebook, «izgāja tautās» (tika sākta publiska kompānijas akciju pārdošana). Ričards Brensons, uzņēmējs un miljardieris, savā blogā pirms pāris gadiem ierakstīja, ka «ideja, ka par profesionālismu norāda auduma gabals, kas karājas tev ap kaklu, ir vienkārši absurda». «Es vienmēr esmu ģērbies tā, kā vislabāk jūtos, un jaunībā tās bija basas kājas un gari mati, vēlāk spilgti krāsaini džemperi un tagad T-krekls un šorti,» R. Brensons raksta savā blogā.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības darbību un jaunās flotes ieviešanas plānu Bombardier un Boeing komercstrīds neietekmē.

Tādu atbildi uz DB jautājumu par Ziemeļamerikas ražotāju kašķi sniedza AirBaltic. Uzņēmums atzīmē, ka jauno lidmašīnu darbības rādītāji un to ekspluatācija līdz šim bijusi sekmīga, līdz ar ko AirBaltic uzticība CSeries programmai saglabājas augstā līmenī.

Amerikāņu ražotāja sūdzības par kanādiešu konkurentu nule kā likušas ASV Tirdzniecības departamentam piemērot 219,6% kompensācijas maksājumu CS100 lidaparātu pārdošanas darījumam ASV lidsabiedrībai Delta Air Lines, vēsta ārvalstu mediji. Departaments sākotnēji konstatējis, ka Bombardier guvis nepamatotu labumu no valdības subsīdijām. Šis amerikāņu prejudiciālais nolēmums ir trieciens Monreālā bāzētās kompānijas izredzēm uzvarēt strīdā ar amerikāņu konkurentu Boeing, taču tarifi stāsies spēkā vienīgi tad, ja tos nākamgad apstiprinās ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija. Amerikāņu lēmums draud palielināt spriedzi starp ASV un tās sabiedrotajiem Kanādu un Lielbritāniju.

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Pirms gada SEB banka pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Šodien, atskatoties uz aizgājušo gadu, nevarētu teikt, ka ilgtspējas jomā ir noticis milzu izrāviens, taču pirmie svarīgie soļi ir sperti. Daļēji šo progresu ir veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, īpaši skaudrā veidā liekot pārskatīt mūsu atkarību no kaimiņvalsts energoresursiem.

Valdība jau ir paziņojusi par plāniem pāriet uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, tostarp būvējot jaunus vēja parkus un tuvākajā laikā atsakoties no Austrumu kaimiņa gāzes piegādēm. Parādās arvien jauni atbalsta instrumenti “zaļo” enerģijas avotu ieviešanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, līdz ar to atliek tikai noorientēties piedāvājumā un izvēlēties savējo.Tomēr, manuprāt, patiesi ilgtspējīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja izdosies pārskatīt mūsu patēriņa paradumus un apjaust, ka ērta ikdiena ir iespējama arī ar ievērojami mazāku lietu daudzumu.

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.

Latviešu basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis būs gatavs spēlēt jau nākamās Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonas sākumā, uzskata ar Latvijas spēlētāju strādājošais fizioterapeits Kerlons Kolkers.

Ņujorkas Knicks komandu pārstāvošais Porziņģis 7.februārī kārtējā NBA mačā sarāva kreisā ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz ilgu laiku. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz pusgadu, bet bieži ieilgst arī aptuveni gada ilgumā, turklāt klubs negrasoties sasteigt atlabšanas procesu un iespēlēt latvieti ātrāk par Ziemassvētkiem.

Tiesa, pretējās domās ir plaši atzīstais Kolkers, kuru savā rehabilitācijas procesā nolīdzis Porziņģis.

«Protams, Knicks vadībai piederēs galavārds saistībā ar Porziņģa atgriešanos laukumā, bet es saku, ka viņš būs gatavs jau ar nākamās sezonas sākumu,» sarunā ar The New York Post teica Kolkers.

Tautiešu aicināšana atgriezties Latvijā varētu beigties ar totālu fiasko, ja aicinājumam atsauktos kaut puse no aizbraukušajiem. Tas gan ir maz ticams, jo šobrīd uzņēmumi ziņo par dažu speciālistu uzrunāšanu un darba piedāvāšanu Latvijā.

Vasaras sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Ekonomikas ministrija ziņoja, ka pēdējos deviņos gados Latviju ik gadus pametuši vairāk nekā 20 000 cilvēku. Kopumā pēdējos desmit gados no Latvijas prom devušies aptuveni 200 000 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju.

Mans novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs.

Patriotiskā patosā tiek runāts par emigrējušajiem kā potenciālu darbaspēku, taču par riskiem vai problēmzonām, kas varētu rasties, ja liels skaits tautiešu atgrieztos, netiek diskutēts. Par lielajām atšķirībām starp mums un viņiem tiek noklusēts, iespējams, tādēļ, lai neradītu plaisu un šķelšanos. Taču tāda ir, un tās pamats ir atšķirība domāšanā, kas pielīp visiem, kuri ilgāku laiku padzīvo komfortabli Rietumeiropā un Skandināvijā. Atšķirīgo domāšanu ļoti labi var novērot, kad vasarās daudzi aizbraukušie ieradušies apciemot Latviju un notiek kādas svinības, tad sākas diskusijas, kuras mēdz novest līdz strīdiem. Mans novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs. Ja ciemiņš nāk klajā ar atziņu, ka Latvijā viss notiek ačgārni, bet ārzemēs ir labākas sociālās programmas un atliek tikai strādāt, lai būtu laimīgs, tad asāka vārdu pārmaiņa garantēta. Te nāk prātā aforisms, ka nekas nav kaitinošāks par labu piemēru. Šo aforismu reemigrācijas tēmas sakarā gribu papildināt šādi – nekas nav kaitinošāks par labu paraugu, kas tiek nosaukts par vienīgo pareizo. Mazs sadzīvisks piemērs, kas sakņojas kultūras atšķirībās, un tādas atšķirības varētu atrast vēl un vēl. Ja vienlaikus atgrieztos liels emigrējušo skaits, tad šos strīdus nevarētu pabeigt ar humoru, piekāpjoties ciemiņam, jo reemigrējušais vairs nebūtu viesis, kurš jāciena draudzības dēļ. Tad aizbraukušais var kļūt par nevēlamu konkurentu, pret kuru valsts izturas labvēlīgāk nekā pret pamatiedzīvotāju, kas būtībā ir sociāla netaisnība.

Latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis kādu dienu vēlas kļūt par Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vērtīgāko basketbolistu, intervijā The Players Tribune pauda latvietis.

Pašlaik 22 gadus vecais Porziņģis turpina atkopties no ceļgala krustenisko saišu plīsuma, bet laukumā Ņujorkas Knicks basketbolists varētu atgriezties vien gada izskaņā.

«Es vienmēr kā joku saku, ka man un čempioniem ir īsa atmiņa, bet es pēc notikušā par lietām pārāk ilgi nemēdzu uztraukties. Vienkārši cenšos virzīties tālāk, un tāpat ir ar šo savainojumu. Video ierakstu, kā es guvu traumu, esmu redzējis tūkstošiem reižu. Pilnībā zinu, kā tajā brīdī jutos. Es nebiju spējīgs no tā izvairīties, tas vienkārši notika,» atzina latvietis.

«Rēta ceļgalā paliks, bet svarīgāk, ka nav paliekošu psiholoģisku seku. Kad atgriezīšos atpakaļ laukumā, nedomāšu par savu ceļgalu. Galvenā šī savainojuma sastāvdaļa ir tieši psiholoģiskā puse - ir svarīgi nezaudēt koncentrēšanos. Mēs smagi trenējamies, lai izietu laukumā un spēlētu pieci pret pieci, bet savainojuma ārstēšanas laikā tu cīnies vienatnē,» atzīmēja Porziņģis.