Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Jelgavas uzņēmums, kurā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta sešiem darbiniekiem, ir apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Velis-A", apliecināja tā vadītājs un līdzīpašnieks Aldis Knāviņš.

Viņš stāstīja, ka viena no uzņēmuma darbiniecēm marta sākumā atgriezusies no ārzemēm, taču tajā laikā uz konkrēto valsti nebija ieviesti ierobežojumi, un arī saslimšana neesot bijuši plaša. Tāpēc uz viņu neesot attiecināmi noteikumi par pašizolāciju. Līdz ar to Knāviņš uzskata, ka nevar droši pateikt, ka tieši uzņēmuma darbinieki ir infekcijas avots.

Viņš stāstīja, ka 15.martā bija devies pastaigā gar jūru, sasvīdis, un pārģērbies sausās drēbēs, bet nākamajā dienā sajuties slikti, kāpusi temperatūra. Tā kā aizdomu par Covid-19 nav bijis, viņš ir devies uz biroju, bet vēlāk līdzīgi simptomi parādījušies arī vēl vairākiem darbiniekiem, kuri līdz tam ir strādājuši ar klientiem.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

No šodienas līdz 15.novembrim noteikti īpaši stingri noteikumi Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingrais "lokdauns", paredz Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā.

Šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.

"Lokdauna" laikā tiks ieviesti pasākumi, kas maksimāli ierobežo cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kontaktēšanos klātienē, lai mazinātu vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu prioritizēšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai mazinātu nelegālu pulcēšanos privātos pasākumos, noteikts ierobežojums pamest dzīves vietu nakts laikā no plkst.20 līdz 5, paredzot tikai iespēju nokļūt uz un no darba vietas.

Stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19. Ierobežojumu dēļ vairāki mazumtirdzniecības veikali būs atvērti vismaz stundu agrāk. Piemēram, "Maxima" un "Rimi"strādās no plkst.7. Savukārt "Lidl" veikali Latvijā būs atvērti klientiem katru dienu no plkst.6.30 līdz 19.

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību - kontakti un cilvēku mobilitāte.

"Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi - nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi - būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

"Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim - piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta," runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

Šonedēļ Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā Covid-19 izplatības dēļ tiks ieviesti stingrāki ierobežojošie pasākumi, otrdien ārkārtas sēdē lēma valdība.

Pēc epidemiologu novērojumiem krietni plašāka Covid-19 izplatība ir atsevišķās pašvaldībās, tādēļ tur ir nepieciešams ieviest vēl papildus drošības pasākumus. Kā ļoti augsts rādītājs Covid-19 izplatībai reģionā tiek atzīts, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem par 50% pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Uz otrdienu vidējā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem ir 275,9. Tas nozīmē, ka īpašās drošības prasības ir jāpiemēro reģioniem, kur saslimstības rādītājs pārsniedz 413,8.

Tāpēc no 27.novembra Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4.klasē.

Šodien Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā Covid-19 izplatības dēļ tiek ieviesti stingrāki ierobežojošie pasākumi.

Tā otrdien ārkārtas sēdē lēma valdība.

No šodienas papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā šajos novados tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4.klasē.

Situācijai neuzlabojoties, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī 

Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija...

Veselības ministrija skaidroja, ka bērnudārza un 1.-4.klašu skolēnu vecuma grupā ir novērojama salīdzinoši zemāka Covid-19 izplatība, un šīs vecuma grupas bērni retāk rada inficēšanās riku apkārtējiem. Savukārt iespēja šiem bērniem nodrošināt pieskatīšanu un izglītību ir ļoti nozīmīga bērnu attīstībai.

Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos pašvaldībās, kur ir augsta Covid-19 izplatība, tiek noteikts, ka konkrētajās pašvaldībās nedarbojas kultūrvietas, izstāžu norises vietas un arī gadatirgi, tāpat arī tiek noteikts, ka sporta nodarbības notiek tikai brīvā dabā. Izņēmums ir bibliotēkas, kurās varēs saņem grāmatas līdzņemšanai.

Nedrīkstēs notikt privāti pasākumi ārpus vienas mājsaimniecības, izņemot bēres un atsevišķos gadījumos arī kristību ceremonijas. Turklāt bērēs un kristībās jālieto mutes un deguna aizsegi.

Izlemts arī, ka privātās iekštelpās un privātās ārtelpās personām jāievēro divu metru distance, izņemot gadījumus, ja personas dzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī vecāku un viņa nepilngadīgos bērnus, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Izņēmuma attiecas arī uz personām, kas veic darba vai dienesta pienākumus.

Noteikts arī, ka pilsētas sabiedriskajā transportā jānodrošina ne vairāk kā 50% no maksimāli iespējamās transporta līdzekļa kapacitātes, jo autobusos ir grūti ievērot divu metru distanci. Valdība noteikusi, ka pārvadātājam jāorganizē pasažieru iekāpšana un izkāpšana tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasības.

Veikalos un citās tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās un ārtelpās būs jānodrošina, ka šajās vietās atrodas ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra. Lai cilvēki varētu izvēlēties apmeklēt konkrēto tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietu, pie ieejas jābūt pieejamai informācijai, cik cilvēki konkrētajā vietā var atrasties ņemot vērā 20% piepildījumu. Minētais nosacījums attiecas arī uz tirdzniecības vietām un tirgiem ārtelpās.

Katru otrdienu līdz plkst.12 Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) savā mājaslapā publicēs jaunākos saslimstības rādītājus pašvaldībās, savukārt stingrākas prasības vietās, kurās rādītājs par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju, būs jāievēro no konkrētās nedēļas ceturtdienas. Pašvaldības saslimšanas rādītājiem var sekot līdzi SPKC mājaslapā visas nedēļas garumā.

Pagaidām noteikts, ka stingrākas prasības konkrētās pašvaldībās būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atgādināja, ka iepriekš reģionālie ierobežojumi noteikti, piemēram, Kuldīgā un tie bija pietiekami efektīvi.

Lietuvas valdība trešdien plāno pieņemt lēmumu par valsts mēroga karantīnas ieviešanu no sestdienas uz vismaz trim nedēļām, otrdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis.

"Rīt valdībai tiks ierosināts ieviest vispārēju karantīnu, sākot no šīs nedēļas beigām, domājams, no sestdienas pusnakts," viņš norādījis pēc Covid-19 krīzes pārvaldības komitejas sēdes.

Kā pastāstījis premjers, valdībai tiks ieteikts ierobežot ēdināšanas iestāžu darbu, atļaujot tām vienīgi izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Veikalu un aptieku darbība netiks ierobežota, bet tiem būs jānodrošina sociālā distancēšanās, savukārt frizētavām un skaistuma saloniem būs jāgādā par higiēnas prasību ievērošanu un iepriekšēju reģistrāciju, lai cilvēkiem nebūtu jāgaida rindās.

Paredzēts noteikt ierobežojumus attiecībā uz svētkiem un svinībām, bet kāzās un bērēs atļaut piedalīties ne vairāk par desmit cilvēkiem - pašiem tuvākajiem radiniekiem. Arī citās situācijās karantīnas laikā var tikt aizliegta pulcēšanās kopā vairāk nekā divām mājsaimniecībām jeb desmit cilvēkiem, un baznīcas tiks aicinātas atcelt dievkalpojumus.

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta privātos pasākumos varēs pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet īpašos gadījumos piemēram, kāzās, bērēs un kristībās būs ļauts pulcēties līdz 250 personām.

To paredz otrdien Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vienlaikus publiskos pasākumos, tai skaitā aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs, tostarp sapulcēs, gājienos un piketos, vienkopums drīkstēs pulcēties līdz 3000 personām.

Reizē atsevišķa prasība izstrādāta noteiktiem valstiski nozīmīgiem kultūras vai sporta pasākumiem, kas varēs noritēt, neievērojot noteikumu iepriekš minēto cilvēku skaitu, ja tiek nodrošināts, ka pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 60% no maksimālā apmeklētāju skaita un pasākuma epidemioloģiskās drošības protokols ir saskaņots ar centru un Veselības ministriju.

Amerikāņu inženieris Džordžs Lorers, kurš kā viens no svītrkoda izgudrotājiem palīdzēja pārveidot mazumtirdzniecības pasauli pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir miris 94 gadu vecumā.

Bijušais ASV uzņēmuma IBM darbinieks Lorers nomira pagājušajā nedēļā savās mājās Ziemeļkarolīnas pavalsts Vendelas pavalstī, un pirmdien šajā pilsētā notika viņa bēres.

Lorers ir atzīts par vienu no universālā produktu koda (UPC) jeb svītrkoda izgudrotājiem.

Šis kods, kas kā identifikācijas līdzeklis ir atrodams uz miljoniem preču, sastāv no dažāda biezuma melnām svītrām un 12 ciparu skaitļa. To var noskenēt, ātri identificējot preci un tās cenu.

Lorers 1969.gadā kļuva par vecāko IBM inženieri un zinātnieku Ziemeļkarolīnas pavalsts galvaspilsētā Roli. "Jau pēc dažiem gadiem, 1973.gadā, Lorers sāka vadīt tagad visuresošā simbola - universālā produktu koda (UPC) - izstrādi, kas radikāli pārveidoja praktiski visas nozares pasaulē," teikts viņam veltītā tekstā IBM vietnē.

Šodien stājas spēkā pastiprinātās prasības Covid-19 izplatības ierobežošanai, kuras vakar pieņēma valdība.

Uzklausot epidemiologu ziņojumus un ņemot vērā to, ka Covid-19 situācija nav uzlabojusies, valdība otrdien lēma par atsevišķiem pasākumiem, kas mazina pulcēšanos ārpus mājsaimniecības un darba kolektīva.

Valdība lēma, ka ierobežojumi sporta pasākumiem un grupu treniņiem iekštelpās tiek pagarināti līdz 13. novembrim. Tas nozīmē, ka telpās tāpat kā līdz šim būs iespējami individuāli treniņi, bet grupu nodarbības drīkstēs notikt ārpus telpām, neizmantojot garderobes.

Noteiktas arī stingrākas prasības masku lietošanai izglītības iestādēs. Proti, turpmāk gan bērniem no 13 gadu vecuma, gan skolotājiem sejas maskas būs jālieto, atrodoties izglītības iestādes koplietošanas telpās vai vietās, kur satiekas skolotāji vai tiekas vairāku grupu bērni. Masku varēs nelietot, piemēram, klases telpās, kur kopā ir vieni un tie paši bērni.

Šodien spēkā stājas virkne ar ārkārtējo situāciju saistītu ierobežojumu, tostarp pulcēšanās ierobežojumi un masku valkāšanas prasība iekštelpās.

Otrdien Ministru kabinets lēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu.

Līdz ar to no šodienas visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro "2+2" princips, proti, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

No šodienas bērnudārzos strādājošajiem visu laiku būs jānēsā maskas.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Savukārt informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkstēs ieiet pa vienam.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no nākamās nedēļas atvieglot virkni līdzšinējo karantīnas ierobežojumu attiecībā uz cilvēku pulcēšanos, veikalu, kafejnīcu un baseinu darbību.

Jaunas priekšrocības noteiktas arī tā dēvētās iespēju pases īpašniekiem - cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, vakcinēti vai saņēmuši negatīvus testa rezultātus pēdējās diennakts laikā. Šāds dokuments, kā jau ziņots, Lietuvā arī stāsies spēkā pirmdien, 24.maijā.

Brīvdabas pasākumos turpmāk būs ļauts piedalīties līdz 300 cilvēkiem, bet iekštelpās - līdz 150 skatītājiem, aizpildot ne vairāk par 30% no kopējā sēdvietu skaita, savukārt gadījumā, ja pasākumā piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, brīvā dabā dalībnieku skaits drīkstēs sasniegt 2000, bet attiecībā uz pasākumiem iekštelpās lēmums vēl tiks pieņemts. Dabas takās, zooloģisko un botānisko dārzu āra teritorijā būs atļautas ekskursijas ar gidu grupās līdz 25 cilvēkiem ar iepriekšēju dalībnieku reģistrāciju.

No marta Latvijā tiek pārtraukta Covid-19 izplatības dēļ noteiktā ārkārtas situācija un stājas spēkā atvieglojumi virknē Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasību, paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumu rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka no šodienas darbu atsāks atrakcijas un izklaides pasākumu organizēšanas vietas iekštelpās, kā azartspēļu vietas un naktsklubi. Pakalpojumu sniegšana šajās vietās organizējama epidemioloģiski drošajā jeb "zaļajā" vidē, vienlaikus ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tiek atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju.

Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem saglabāta iespēja izvēlēties pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā, tāpēc pakalpojumu saņēmējam jāseko līdz informācijai, kādu norādījis pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē, pie ieejas. Šis nosacījums neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvā no trešdienas tiks slēgta lielākā daļa veikalu un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai nopietnu iemeslu dēļ, nolēmusi valdība.

Taču ģimenēm būs atļauts doties pastaigās svaigā gaisā savas pašvaldības ietvaros ar nosacījumu, ka viņi netiekas ar citiem cilvēkiem.

Tiks slēgta lielākā daļa veikalu, izņemot tos, kas pārdod pārtikas produktus, bet darbu drīkstēs turpināt aptiekas, veterinārās klīnikas, optikas un veikali, kas pārdos ortopēdisko aprīkojumu, taču tiem būs jānodrošina vismaz desmit kvadrātmetru liela platība uz vienu cilvēku.

Darbību varēs turpināt arī interneta veikalu pasūtījumu savākšanas punkti.

Mācību iestādes strādās attālināti, bet bērnudārzi uzņems tos bērnus, kuru vecāki nevar strādāt no mājām.

No trešdienas cilvēkiem būs aizliegts atstāt savas pašvaldības, izņemot ar darbu saistītu iemeslu dēļ, bēru vai steidzamu medicīnisku iemeslu dēļ. Taču cilvēkiem būs atļauts doties uz saviem īpašumiem, kas atrodas citās pašvaldībās.

Covid-19 pandēmijas apstākļos noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi jāpadara vienkāršāki un saprotamāki, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņā (JV).

Vērtējot regulējumu, kas nosaka epidemioloģiskās drošības prasības, Kariņš sacīja, ka tas ir sarežģīts, jo katrai nozarei - izglītībai, kultūrai, ekonomikai - ir savas, atšķirīgas prasības.

Tomēr, premjera ieskatā, būtu jāatsakās no nozaru griezuma, tā vietā koncentrējoties uz cilvēku, piemēram, nosakot, ko var darīt vakcinēti sabiedrības locekļi, kurās situācijās ir jānēsā sejas maskas, kurās nav.

"Krīze parādīja, ka valdība strādā vertikāli - vienas nozares ietvaros. Skatoties nākotnē un zinot, ka notiek vakcinācija, mēs varētu iet uz vienkāršāku un saprotamāku regulējumu, kas būt pielietojams jebkuros apstākļos - kāzās, bērēs, kultūras pasākumos. Visur jābūt vienādiem nosacījumiem," stāstīja Kariņš.

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.