Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Vladislavs Berčenko, HTC vadītājs Baltijas valstīs. Pašreiz HTC ir 2 viedtālruņu «ģimenes» – HTC One un HTC Desire.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Šajā nozarē es kopumā strādāju jau 7 gadus un esmu priecīgs, ka joprojām no tā gūstu gandarījumu.
Savukārt, konkrētais uzņēmums man sniedz brīvību, kas man ir ļoti būtiska – neesmu piesaistīts konkrētam birojam, nav fiksētu darba stundu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka varu slinkot.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Ļoti svarīgs faktors, kas ietekmē jebkuru biznesu, ir tirgus izmērs. Tik mazas valstis kā Latvija, ja uz tām skatīsies individuāli, vienmēr tiks uzskatītas par nesvarīgu globālā tirgus daļu ar ierobežotām iespējām. Papildu tam, iedzīvotāju skaita samazināšanās to tikai paspilgtina.
No otras puses skatoties, Latvijas tirgus jau trešo gadu pēc kārtas pierāda, ka attīstās un aug – tās ir ļoti labas ziņas.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Šobrīd uzņēmumam ir saspringts laiks, bet pozitīvais iekšējais noskaņojums un redzamie uzlabojumi noteiktās jomās dod cerību uz labāku nākotni.
- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?
Jā, uzņēmumam ir globālās lapas un mums Latvijā ir arī sava lokālā lapa sociālajā tīklā Draugiem.lv
- Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?
Personiski – nē. Nemīlu izmantot nepārbaudītu informāciju, bet, cik es zinu no citiem kolēģiem, arī nē. Ja runājam par uzņēmuma Baltijas līmeņa vadību, uzskatu, ka šobrīd esam ļoti labi optimizēti – esam tikai daži cilvēki.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Varu apgalvot, ka darba atmosfēra ļoti priecēs un, manuprāt, šīs ir ļoti būtisks faktors. Tiem, kuri ir pieraduši un kam ir svarīgs ierastais korporatīvais stils biroju ēkās ar daudz kolēģiem apkārt – šī noteikti nav īstā vieta.
- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Īstermiņa mērķi – pabeigt pārejas periodu (loģistikas partneru maiņa), kas pārsteidzoši izrādījies patiess izaicinājums, un mēģināt atgūt tirgus pozīcijas, kas zaudētas, uzsākot šīs pārmaiņas.
Ilgtermiņa mērķi – dažādoties un būt veiksmīgiem dažādās citās tehnoloģiju jomās. Kā piemēru varu minēt virtuālo realitāti.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Neesmu pārliecināts, vai tas ir labi, vai slikti, bet es neesmu karjerists, kas gatavs ziedot dzīvi kādai noteiktai jomai.
Mans pirmais darbs bija ļoti radniecīgs klientu piesaistei un tirdzniecībai. Tas bija mazs dārgmetālu uzņēmums un es tur strādāju savos studiju gados.
Pēc tā es kādu laiku pavadīju ASV, kur strādāju viesmīlības nozarē, jo mana specialitāte ir starptautiskais tūrisms. Biju domājis, ka ar to turpināšu nodarboties arī pēc atgriešanās Latvijā. Tomēr, atgriežoties Latvijā, uzsāku strādāt uzņēmumā LG Electronics un es nebūšu melojis, ja teikšu, ka, tieši pateicoties šim darbam, pašlaik esmu tur, kur esmu savā karjerā.
- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
Nosaukums HTC radies 1997.gadā un veidots, saīsinot klēpjdatoru ražotāju korporācijas High Tech Computer nosaukumu. Šobrīd pazīstamais logo tika attīstīts vēlāk - 2006.gadā.
- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
HTC ir radījuši pirmo Android viedtālruni.
HTC ir radījuši pirmo viedtālruni, kas darbojās Windows platformā.
HTC ir radījuši pirmo 3G Windows viedtālruni un 4G viedtālruni.
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Godīgi sakot, šobrīd neredzu pamatotus iemeslus, lai sūdzētos par pašreizējo likumdošanu nozarē. Protams, būtu ļoti jauki, ja tiktu pievērsts vairāk uzmanības «pelēkā tirgus» problēmai.
- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Tehniski jauninājumi nozarē, kurus es pašlaik nevēlos minēt, bet par kuriem es iepriekš nebūtu vispār varējis pat iedomāties.
- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Manā izpratnē ir jāēd, lai dzīvotu, nevis jādzīvo, lai ēstu. Godīgi sakot, mani īpaši neuztrauc pārtikas jautājums. Es varu ēst jebko, bet ne ļoti man garšo sīpoli un ķiploki. Manās ideālajās pusdienās var būt jebkas, izņemot sīpolus un ķiplokus.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Es cenšos neiespaidoties no citu cilvēku uzskatiem. Tomēr, domājot par šo jautājumu, atceros ļoti sen (iespējams – 1998.gadā) lasītu grāmatu, kas bija skanētā versijā, tai trūka dažu lapu un vāka. Grāmatā tika ļoti smalki aprakstīta tehnoloģiskā nākotne – ierīču savienojamība, cilvēku komunikācija. Pašreiz es redzu visu šo aprakstīto piepildāmies un atceros grāmatu, lai arī nezinu ne autoru, ne nosaukumu, bet saturs man ir palicis prātā.
- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Tas ir ļoti atkarīgs no katra paša. Ir cilvēki, kam atpūta pat nav vajadzīga. Es gan neesmu viens no viņiem. Jebkurā gadījumā, ja ir kāds hobijs, tas lieliski palīdz atpūsties.
- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Es vienmēr saku, ja sapņo par vinnestu loterijā, domā plaši! Godīgi sakot, loterijās, derībās, azartspēlēs veiksme nekad nav bijusi manā pusē (ir pieredze:)), tāpēc tā nopietni nekad arī neesmu domājis, kā būtu, ja būtu.
- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Anekdote, kas uzreiz nāk prātā:
Sieva jautā vīram: «Mīļais, man dakteris ieteica ceļot. Kur mēs dosimies?»
Vīrs: «Pie cita ārsta!»
Savukārt, no savas dzīves varu pastāstīt gadījumu studentu gados. Tas pat nav viens atgadījums. Ar draugiem vairākas reizes devāmies uz ASV, bet katru dažādu neparedzētu gadījumu dēļ sanāca tā, ka paliekam bez naudas. Vienu nakti pat nakšņojām uz ielas – gluži kā bezpajumtnieki. Bet tā bija laba pieredze, lai arī tobrīd tas nemaz nešķita smieklīgi. Tagad gan pašam tas šķiet smieklīgi un ir, ko atcerēties.
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Novēlu pēc iespējas mazāk tādu mirkļu dzīvē, kas būtu jānožēlo.