2019. gada vasarā Baltijā debitēs autosacīkšu sērija «Baltic Time Attack Series», kas ieviesīs jaunu sacensību formātu.

Šajās sacensībās ļauj sacensties gan ātras braukšanas entuziastiem ar ielas automašīnām, gan pieredzējušiem autosportistiem pat ar speciāli šīm sacensībām būvētām sporta automašīnām. Ārvalstu pieredze rāda, ka šāda formāta sacensības bieži ir pirmais solis autosporta virzienā tiem autovadītājiem, kurus tracina ātruma ierobežojumi un fotoradari uz koplietošanas ceļiem. Tajā pašā laikā tās ir ļoti nopietnas sacensības pieredzējušiem autosportistiem, dodot iespēju attīstīt gan braukt prasmes, gan tehnisko sagatavotību.

Autosacīkšu seriālam «Baltic Time Attack Series» šajā sezonā ir paredzēti četri posmi, kas notiks autošosejas sacensībām piemērotajās trasēs - «Auto24 Ring» Pērnavā, Igaunijā (4. maijā un 28. septembrī) un Biķernieku trasē, Rīgā, Latvijā (22. jūnijā un 28. jūlijā).

Ja jums patīk automašīnas un ātrums, kas var būt vēl labāks par traukšanos ar Porsche automašīnu Formula 1 trasē!? Bērnībā, skatoties televizorā Formula 1 sacensības, par šādu iespēju nevarēju pat sapņot. Šogad pēc Porsche uzaicinājuma šāda iespēja man radās.

Nepilnas divas dienas pavadot Porsche braukšanas centrā Turcijā, bija iespēja izbraukt ar visiem pieejamiem Porsche sērijveida modeļiem, sākot ar klasisko mazulīti 911 Carrera, beidzot ar apvidus braucamo Cayenne, pie tam izmēģinot dažādas šo automašīnu motora versijas – GTS un turbo modeļus, gan dīzeļa, gan benzīna formātos. Braucienos bija iespējams izvērtēt visdažādākās braukšanas prasmes, piemēram, uz laiku mēģināt izbraukt slalomu ar 718 Boxster modeli, 2,9 sekunžu laikā sasniegt ātrumu 100 kilometri stundā ar tiešām reaktīvo, vairāk nekā 500 zirgspēku jaudīgo Panamera, kā arī izmēģināt savas spējas savaldīt 911 Carrera uz speciāla trenažiera, kas simulē sānslīdes situāciju uz slapjas vai ledainas ceļa virsmas.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Daru pats un iesaku citiem.

Vēderprieks

Rīgas restorānus man patīk iepazīt no pilsētas viesu skatu punkta, jo tas sniedz iespēju ikdienas ierastajā vidē atklāt arvien jaunas šķautnes un palīdz labāk novērtēt Latvijas unikalitāti. Šī iemesla dēļ ārvalstu kolēģu vai partneru viesošanās Rīgā vienmēr ir sava veida iespēja, kā pārsteigt arī sevi. Aizvadītā gada decembrī Rīgā organizējām plašu Enefit pārstāvju tikšanos ar kolēģiem no Zviedrijas, Somijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Portugāles. Pasākuma ietvaros devāmies apskatīt Rīgu, kā arī ieturējām maltīti Valtera restorānā. Tā bija patīkama pieredze, kas pozitīvi atšķīrās no citkārt standartizētām vakariņām ar kolēģiem, jo ēdieni veidoja stāstu par latviešu tradicionālo virtuvi, kas pasniegta mūsdienīgā restorāna pavāru interpretācijā. Kolēģi gan uzzināja vairāk par mūsu tradicionālajiem ēdieniem, gan arī ieturēja gardas vakariņas. Viesa lomā kolēģus visbiežāk apmeklēju Viļņā, Tallinā un Varšavā. Pērn kopā ar manis vadīto Enefit Lietuva komandu vakariņojām restorānā Sweet Root, kas atrodas Užupē, Viļņā. Jāsaka, tas bija viens no interesantākajiem aizvadītā gada restorānu apmeklējumiem. Izvēlējāmies degustāciju ēdienkarti un, entuziastiska vakara vadītāja atbalstīti, izbaudījām 13 dažādus no Lietuvas laukiem nākušus garšu risinājumus. Var tikai apbrīnot, cik daudz izdomas un radošuma ieguldīts, lai vienkāršu virtuves klasiku pārveidotu pārsteidzošā restorāna šedevrā. Apmeklējot Viļņu, iesaku ieplānot vakaru šī restorāna apmeklēšanai tieši bagātīgās pavāru izdomas dēļ.

Sporta komplekss «Mūsa», kas savulaik organizēja tikai sacensības autosportistiem, tagad pārtapis par piedzīvojumu parku «Mūsa Raceland» un tiek veidots kā atpūtas vieta visai ģimenei. Vienlaikus tajā joprojām norisinās arī autosporta pasākumi.

Izpilddirektors Dāvis Nātriņš ir pārliecināts, ka «Mūsa Raceland» ir ceļā, lai no attīstības projekta kļūtu par pelnošu biznesu, taču tas prasa arī lielas investīcijas.

Saskaņā ar «Mūsa Raceland» attīstības plāniem nākamgad piedzīvojumu parkā tiks atvērts restorāns. Šobrīd norisinās tribīņu uzlabošanas darbi, lai nākotnē izvērstu autosporta pasākumu rīkošanu.

«Mūsa Raceland» atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā. 2016. gada vasaras sākumā sporta kompleksu iegādājās divi zviedru uzņēmēji un viens latviešu uzņēmējs, taču kopš pagājušā gada «Mūsa Raceland» īpašnieks ir tikai viens no viņiem - Deivids Borgs (David Borg). D. Nātriņš stāsta, ka 30 hektārus lielā zeme ar sacīkšu trasi pirms iegādes darījuma bija samērā nolaistā stāvoklī. Līdz ar īpašnieku maiņu sākušies atjaunošanas darbi, kā rezultātā tagad tiek izmantota ne vien trase, bet arī pārējā teritorija.

Uzņēmumi un valsts iestādes, kas izmanto automatizētas ceļazīmju formas, ietaupa 15–40% degvielas, samazina transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas un ievērojami atvieglo grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu.

Jau tagad Latvijā vairāki simti organizāciju, kas pārvalda dažāda lieluma autoparkus, sākot no mazajiem uzņēmumiem ar dažām automašīnām līdz iestādēm ar vairākiem simtiem transportlīdzekļu, papīru ir aizstājušas ar elektroniskām ceļazīmēm.

Kas un kā izmanto automatizētās ceļazīmes, kāpēc tās pēdējā laikā ir kļuvušas tik populāras?

Galvenie ieguvumi uzņēmumam automatizētu ceļazīmju ieviešanā ir laika un resursu ietaupījums, pārredzamība degvielas patēriņā un automašīnas darbībā, un tas viss rada gan izmaksu samazinājumu, gan racionālāku un atbildīgāku automašīnu izmantošanu. Vēl daži svarīgi aspekti, kurus klienti uzsver: vismaz dažas stundas mēnesī tiek samazināts laiks, kas darbiniekiem nepieciešams, lai sastādītu ceļazīmes, jo tās jau automātiski un ātri nonāk grāmatvedībā.

Cigarešu smēķēšana ir vecmodīga un kaitīga veselībai. Šādu apgalvojumu pirms 30 gadiem būtu neiedomājami dzirdēt no tabakas ražotājiem. Tomēr viena no pasaulē senākajām globālajām industrijām ir piedzīvojusi iespaidīgas pārmaiņas, un šobrīd lielākie tabakas ražotāji prāto, kā pēc iespējas ātrāk atradināt smēķētājus no cigaretēm un aizvietot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas industrijas mežonīgā kapitālisma noriets

Atskatoties vēl ne tik senā pagātnē, tabakas ražotāju zīmolu logo bija redzami teju uz katras sporta automašīnas, sporta sacensībās, elitāros sabiedriskos pasākumos, operās, televīzijā un pat uz modes apģērbiem. Tabakas ražotāji caur saviem zīmoliem veidoja grandiozas desmitiem miljonu vērtas globālās kampaņas. Līdz pat 20. gadsimta pēdējai dekādei Holivudas grāvējos nereti varēja raudzīties uz filmas galveno varoni, izteiksmīgi izvelkam cigareti un tuvplānā to aizsmēķējam. Smēķēšana kabinetos un bērnu klātbūtnē bija ikdienišķa norma.

Lai gan par cigarešu kaitīgo ietekmi pētniekiem un ārstiem aizdomas radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, tieši 80. un 90. gadi viesa pārmaiņas tabakas industrijas ikdienā. Sabiedrībā mainījās uztvere attiecībā pret savu veselību un attieksmē pret vieglprātīgu un bezrūpīgu dzīvesveidu. Šī tendence atvēra ne tikai daudzu fitnesa klubu durvis, bet arī laboratorijās esošo mikroskopu optiku aizmetņus - sākās cīņa pret smēķēšanu.

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Ķīpsalā noslēgusies starptautiskā autoindustrijas izstāde Auto 2019, kurā varēja iepazīties ar aktuālākajiem auto modeļiem, komerctransportu, tūninga sasniegumiem un jaunumiem autoindustrijā, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

«Dati liecina, ka pērn Latvijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums bija straujāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Arī izstādē pārstāvēto automobiļu marku klāsts bija paplašinājies. Būtiski, ka pēc astoņu gadu pārtraukuma izstādē atgriežas Toyota,» norāda izstādes Auto 2019 vadītājs Gints Šāvējs.

Izstādes jauno automobiļu sadaļā varēja iepazīties ar jaunākajiem Lexus, Volkswagen, Opel, Škoda, Jeep, Honda, Nissan, Subaru un citu autoražotāju spēkratiem.

Auto mehānikas 2019 hallē varēja aplūkot autokosmētiku, riepas, diskus, sakabes āķus, jumta bagāžniekus, signalizācijas sistēmas, instrumentus, servisa iekārtas, rezerves daļas. Tāpat varēja uzzināt praktiskas dabas jaunumus, piemēram, par turbīnu remonta izdevīgumu, jaudas palielināšanas jeb «chiptuning» aspektiem, dažādiem līmplēvju veidiem auto vizuālā tēla uzlabošanai, nano pārklājumiem un pretrūsas aizsardzību.

Baltijas tūrisma aģentūru "Novaturas", kurā ietilpst arī Latvijas "Novatours", turpmāk vadīs Kristijons Kaikaris. Viņš nomainīs līdzšinējo uzņēmuma vadītāju Vitāliju Rakovski.

“Uzskatām, ka viņa ilggadējā pieredze vadošās starptautiskās organizācijās, zināšanas par aviācijas, tūrisma un tehnoloģiju tirgiem un personīgās īpašības būs ārkārtīgi vērtīgas, lai tālāk nostiprinātu uzņēmuma pozīcijas Baltijas valstīs un sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem, partneriem un akcionāriem,” teic “Novaturas” grupas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Almants (Gediminas Almantas).

“Organizētajam tūrismam ir liels digitalizēto risinājumu pielietošanas potenciāls, tāpēc nešaubos, ka mana pieredze, strādājot tehnoloģiju nozarē, varētu palīdzēt jaunas digitālās pieredzes radīšanā “Novaturas” grupā,” stāsta Kristijons Kaikaris.

Pēdējos trīs gadus K. Kaikaris vadīja automašīnu koplietošanas servisa uzņēmumu “CityBee”. Pirms tam viņš gandrīz trīs gadus bija čarterreisa aviokompānijas “Small Planet Airlines” izpilddirektors. Lielu savas karjeras daļu K. Kaikaris strādājis IT sektorā, četrus gadus vadot starptautisko tehnoloģiju uzņēmumu “Microsoft” un “Oracle” Lietuvas birojus, kā arī bijis asociācijas “Infobalt” prezidents un valdes loceklis, strādājis “IBM” pārdošanas nodaļā. Lietuvā K. Kaikaris pazīstams arī kā grāmatu autors, aktīvs ceļotājs un arī kāFormula 1 entuziasts - ilgu laiku viņš televīzijā komentēja šī sporta veida sacensības.

Datorspēļu ražotājs «Codemasters» oficiāli iekļāvis Biķernieku rallijkrosa trases konfigurāciju datorspēlē «Dirt Rally 2.0», informē VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija».

Šajā spēlē iekļautas gandrīz visas Pasaules čempionāta rallijkrosā trases un tajos izmantotās automašīnas.

«Darbu pie šī projekta Biķernieku kompleksā sporta bāze (BKSB) uzsāka jau pagājušā gada sākumā, kad tika noslēgts līgums ar «Codemasters», kas jau septembrī ieradās «Neste World» rallijkrosa sacensībās Latvijā, lai veiktu sagatavošanās darbus spēles veidošanai,» pastāstīja Biķernieku trases vadītājs Normunds Lagzdiņš.

Jauno spēli, iepriekš piesakoties, iespējams izmēģināt Biķernieku trases autosporta stimulatorā, kuru iecienījuši gan autosportisti, kas izmanto to kā autosporta trenažieri, gan arī autosporta entuziasti, lai izbaudītu sajūtas ko sniedz brauciens trasē ar sporta automašīnu.

Pasaules tūres ietvaros 24.jūlijā Rīgā pirmo reizi ieradīsies super auto īpašnieku kluba Gran Turismo dalībnieki ar tādām ekskluzīvām automašīnām kā Ferrari, Porsche, McLaren un Lamborghini.

Ekskluzīvie auto piedalīsies arī trīs dienu sacensībās Biķernieku trasē. «Gran Turismo ir super auto īpašnieku klubs, kurš pulcē biedrus no visas pasaules. Šis pasākums nav tikai jaudīgu automašīnu aplūkošana. Tas tiek organizēts, lai iepazītos ar citiem auto entuziastiem visā pasaulē,» komentē Gran Turismo organizators un dalībnieks Pīters Ternstroms (Peter Ternström).

Pasākums sāksies, kad prāmis M/S Romantika ieradīsies Rīgā plkst. 10.30. Visas automašīnas dosies no Rīgas pasažieru ostas līdz Radisson Blu Latvija viesnīcai, papildus izbraucot īpašu maršrutu.

Nākamās trīs dienas šīs jaudīgās automašīnas un to vadītāji tiksies Biķernieku trasē. Gran Turismo Baltica ir privāts pasākums, taču piektdien no 12.00 līdz 17.00 trase tiks atvērta arī citiem interesentiem.

Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmuma Sonarworks vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms, izmantojot Sonarworks tehnoloģiju, ieguvis Eiropas mobilo mediju asociācijas (EMMA) augstāko apbalvojumu auto audio segmentā.

EMMA ir viena no prestižākajām automašīnu audiosistēmu entuziastu organizācijām pasaulē. Tās rīkotajā ikgadējā konkursā tika pieteikts paša Sonarworks vadītāja auto – 2007. gada Saab 9-3, kas aprīkots ar Focal TNV2 pīkstuļiem, Dayton Audio RS52AN 2« kupola vidusfrekvenču skaļruņiem un DSA215 8» basa skaļruņiem, kā arī JBL W12GTI 12» sabvūferu. Sistēmu darbina Kenwood KAC-PS501F un Pioneer GM-29701 jaudas pastiprinātāji, un šīs audio sistēmas tika uzlabotas ar Sonarworks radītajām tehnoloģijām. Pretstatā jaunākās paaudzes auto, kas aprīkoti ar tūkstošiem eiro vērtām jaunākajām tehnoloģijām, Sonarworks pierādīja, ka skaņu iespējams atklāt no jauna pieejamā un demokrātiskā veidā, lepojas pats uzņēmums.

Elektrotransports nav jauna tēma, taču tā kļūst aizvien aktuālāka. Daudziem tas kļuvis par ikdienas pārvietošanās līdzekli, un elektroauto vairs nevar uzskatīt tikai par luksusa preci. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šī nozare attīstās salīdzinoši lēnāk, kā arī valsts nesniedz atbalstu elektroauto iegādei. Toties to lietošana ļauj izbaudīt ievērojamas priekšrocības un arī atteikties no atsevišķām izmaksu pozīcijām savā ikdienā.

Uzlabojoties elektroauto pieejamībai un cenai, ir sasniegts brīdis, kad arvien vairāk cilvēku nopietni apsver to iegādi.

Dārga investīcija, ko atpelna lietošana

Pamazām pieaug ne tikai elektroauto, bet arī elektromopēdu un autobusu popularitāte.

Tieši mazie transportlīdzekļi lietotājam ir visizdevīgākie, jo to cena daudz neatšķiras no analogiem ar iekšdedzes dzinēju. Kamēr Latvijā tie vēl iegūst popularitāti, tikmēr, piemēram, Ķīnā daudzām ģimenēm jau tagad aizvieto parasto automašīnu ikdienā.

Tiesa, jauna elektroauto cena tirgū šobrīd pat divreiz apsteidz līdzvērtīgu auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju. Te nepieciešams ilgtermiņa skatījums, jo bonusi, braucot ar elektromobili ikdienā, 5 - 10 gadu termiņā atpelna pirkuma cenu ar uzviju, nemaz nerunājot par samazināto kaitējumu videi.