Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.
Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.
Tāpat Latvijā izteikti vērojama IT uzņēmumu attīstība, kas specializējas dažādu mākslīgā intelekta un mašīnlasīšanas risinājumu izstrādē. Šie faktori veicina ķēdes reakciju, kādā veidojas jauni uzņēmumi, kuri izmanto šīs tehnoloģijas tālākiem produktiem un pakalpojumiem. L. Kuplā uzskata, ka tieši vairāku uzņēmumu sadarbība šobrīd ir ļoti izteikta un vērtējama pozitīvi.
Pērn Latvijā bija vērojama strauja dalītās mobilitātes risinājumu – veloskūteru un automašīnu nomas pakalpojumu – ienākšana. L. Kuplā teic, ka mobilitātes tehnoloģiskie risinājumi ir cits jautājums un tie tik strauji nerodas. Pasaulē dzirdēts par pasta pakalpojumiem pa gaisu un tiek runāts arī par ēdiena piegādi ar dronu palīdzību, bet par šīs jomas attīstību Latvijā ilgtermiņā spriest vēl esot pāragri.
Vaicāta par tendencēm plašākā mērogā, L. Kuplā teic, ka uzņēmumi no visas Eiropas aktīvi piesaka savu dalību dažādos konkursos, tostarp "InnoEnergy" rīkotajās sacensībās "PowerUp! Challange", lai atklātu sev līdz šim nezināmus apvāršņus un paceltu savu biznesa ideju nākamajā līmenī. "InnoEnergy" pieredze rāda, ka Latvijas uzņēmumi ir tikpat aktīvi kā pārstāvji no tādām valstīm kā Ungārija, Polija, Turcija. "Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmēji ir gatavi startēt un pierādīt sevi starptautiski," viņa norāda.
"2019. gads "InnoEnergy Hub Latvia" ir bijis aktīvs – tas iesākās ar "Primer" programmas īstenošanu sadarbībā ar akseleratoru "Buildit". Pavasarī rīkojām "PowerUp!" reģionālo finālu Rīgā, kurā uzvaras laurus plūca jaunuzņēmums "Atlant3D". Šai komandai bija gods pārstāvēt Latviju "PowerUp!" lielajā finālā Krakovā, Polijā un vairāk nekā 300 jaunuzņēmumu konkurencē no 24 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm šī Latvijas komanda ieguva godpilno 2. vietu un naudas balvu 10 tūkstošu eiro apmērā. "Atlant3D" prezentētais risinājums ir 3D printera ražošana, kas mikročipu un nanočipu izgatavošanas procesu padarītu daudz ātrāku un par zemākām izmaksām," stāsta L. Kuplā.
2019. gada otrā pusē Parīzē norisinājās "InnoEnergy" pasākums ilgtspējīgas enerģijas jomā "The Business Booster". Tajā pirmo reizi tika prezentēti "InnoEnergy" veiktā pētījuma rezultāti, kuros tika atklāts, ka uzņēmēji ilgtspējīgas enerģētikas nozarē ieņem augstu vērtējumu piecās galvenajās pazīmēs: orientācija uz sasniegumiem, ietekme, tieksme uzņemties riskus, iekšējā kontrole un komandas darbs.
"Šis ir pirmais šāda veida pētījums par ilgtspējīgas enerģētikas nozares uzņēmējiem, tādējādi paužot atbalstu investoru un uzņēmumu vadības pārstāvju lēmumiem, kas saistīti ar biznesu. Pētījumā tika analizēti 800 uzņēmēju profili ar "InnoEnergy" patentētā komandas novērtēšanas rīka "E2 Talent®" palīdzību," teic L. Kuplā.
Šā gada pavasarī plānots realizēt "Primer" nākamo programmu kopā ar partneriem "Buildit" un "TechHub Riga". Šajā programmā jaunie tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumi pieredzējušu ekspertu vadībā varēs sagatavoties straujākam un precīzākam startam starptautiskā uzņēmējdarbībā.
Db.lv jau rakstīja, ka 2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās. Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Piemēram, zināšanu un inovāciju kopienai "EIT InnoEnergy" tiks piešķirti 77,8 miljoni eiro.
"Šīs investīcijas nav tikai tam, lai radītu jaunus produktus vai jaunuzņēmumus - tās ir domātas, lai risinātu steidzamu vajadzību pēc lielāka skaita inovatīvu Eiropas risinājumu daudz plašākā mērogā, kas risina neatliekamas sabiedrības problēmas," norāda Dirks Jans van den Bergs (Dirk Jan van den Berg), Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) valdes priekšsēdētājs.
EIT direktors Martins Kerns (Martin Kern) piebilst, ka EIT ir Eiropas inovācijas dzinējspēks un 2020. gadā, pamatojoties uz iesniegtajiem plāniem, būs jūtama astoņu zināšanu un inovāciju kopienu ietekme. "Rezultāti skaidri parāda, ka EIT ieguldījumi pārvērš novatoriskas idejas produktos un pakalpojumos, lai Eiropa būtu zaļāka, veselīgāka un ilgtspējīgāka. Mēs īpaši ceram palielināt atbalstu inovatoriem un uzņēmējiem valstīs, kurās EIT zināšanu un inovāciju kopienām ir ierobežota klātbūtne," viņš teic.
EIT izveidots 2008. gadā kā Eiropas lielākā inovāciju kopiena ar vairāk nekā tūkstoš partneriem un 50 inovāciju centriem. Organizācija ir atbalstījusi vairāk nekā 2000 uzņēmumus, radījusi vairāk nekā 6100 darbavietas un vairāk nekā 900 jaunus produktus un pakalpojumus. Vairāk nekā 2200 studenti absolvējuši ar EIT saistītas maģistra un doktora studiju programmas. Līdz šim EIT atbalstītie uzņēmumi piesaistījuši vairāk nekā 1,5 miljardus eiro ārējās investīcijas.
Latvijā darbojas piecas no astoņām EIT zināšanu un inovāciju kopienām - "EIT Climate-KIC", "EIT Food", "EIT RawMaterials", "EIT Health" un "EIT InnoEnergy".