Kipras kartē sarkana līnija, kas atgādina lielu rētu, sadala salu divās daļās, kā arī kalpo kā neitrālā jeb pamiera zona starp Kipras grieķiem un turkiem. Šo zemes strēli kontrolē ANO un tā tiek dēvēta arī par «Zaļo joslu», vēsta Reuters.
Kā savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Neils Hols (Neil Hall), šī zona kalpo par atgādinājumu, ka sala sadalīta gan fiziski, gan simboliski. Kiprai 1960. gadā iegūstot neatkarību no Lielbritānijas, pieauga saspīlējums starp uz salas dzīvojošajām grieķu un Kipras turku kopienām, pāraugot politiskās diskusijās un arī vardarbībā 1963. gadā. Drīz vien uz salu tika nosūtīti miera uzturētāju spēki. Situācija saasinājās 1974. gadā, kad, sākoties militārām sadursmēm, sala tika sadalīta divās daļās, starp tām atstājot arī pamiera līniju. Šāda kārtība uz salas saglabājusies arī tagad, un Reuters fotogrāfs pauž – visprecīzāk to raksturo apzīmējums «sasalusi laikā». Uz daudzām ēkām šajā joslā arvien vēl redzamas kara pēdas – ložu caurumi, smilšu maisu nocietinājumi, un izveidotas šaušanas pozīcijas. Jau vairākas desmitgades neskartas ir dzīvojamās ēkas, lidosta, utomašīnu veikals u.c..
«Zaļā josla» stiepjas aptuveni 180 kilometru garumā, un to kontrolē ANO miera uzturētāji. Joslas platākajā vietā tā sasniedz septiņus kilometrus. «Pamiera zonas» platība aizņem aptuveni 3% no salas kopējās platības.
Šīs joslas esamību visuzskatāmāk var pamanīt Kipras galvaspilsētā Nikosijā, kur ierasts skats ir ar betona sienām un dzeloņdrātīm bloķētas ielas. Ārpus šīs pilsētas «Zaļā josla» šķiet vairāk simboliska, savā blogā iespaidos dalās fotogrāfs.
Kustība starp divām pusēm ir iespējama, ejot caur kādu no kontrolpunktiem. Kāds Kipras grieķis fotogrāfam atzina, ka ne vienmēr šāda pārvietošanās salā ir vienkārša, jo dažkārt labāk ir šo «migrāciju» noslēpt saviem vecākā gadagājuma radiem, kuri šādus otras puses apmeklējumus nereti neatzīst par labiem.