Jaunākais izdevums

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Ieliņas atrašanās vieta starp lielajām Vecrīgas ielām, veicina arī pavisam nejaušu garāmgājēju ieklīšanu. Riharda Vāgnera iela 195 metru garumā stiepjas no Kaļķu ielas līdz Mazajai Vaļņu ielai, šķērsojot Gleznotāju un Teātra ielu. Padomju laikā ieliņa ir nodēvēta par Komunālo ielu, uz kuras, ar paša Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika svētību, likvidējot komunālo dzīvokļu māju, izveidots Farmācijas muzejs.

Kamermūzika neskan

Vecrīgā teju vai katrs nams stāsta par vēsturi un katrā ieliņā atrodami ne tikai mājīgi veikaliņi, bet arī nozīmīgi kultūras objekti. Viena no tādām ēkām atrodas Riharda Vāgnera ielā 4. Savulaik tur dibināts pats pirmais Rīgas pilsētas teātris, turklāt dažus gadus šajā namā pavadījis izcilais vācu komponists Rihards Vāgners, strādādams par kapelmeistaru. Tieši šeit viņš sācis komponēt savu pirmo nozīmīgāko operu Rienci, iespējams, arī Klīstošā holandieša muzikālās ieceres radušās Rīgā. Kā liecina vēstures annāles, tieši Rīgas pilsētas teātrī Rihards Vāgners veicis apvērsumu mūzikas atskaņošanā, pirmo reizi nostājoties ar seju pret orķestrantiem, ne publiku. Savulaik klasicisma stilā celtajā namā bija izveidota Vāgnera koncertzāle, kurā notika kamermūzikas koncerti. Šajā ēkā darbojās arī populārais zivju restorāns Skonto. Diemžēl šobrīd vēsturiskajā ēkā nekas neliecina par iespēju kaut cik tuvā nākotnē baudīt kamermūziku vai labas biznesa maltītes, ēka izskatās noplukusi un pamesta. Kultūras ministrija un valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi joprojām analizē iespējamos Vāgnera koncertzāles ēkas izmantošanas scenārijus, kuri lielā mērā ir atkarīgi no valsts finansējuma, kas tiks vai netiks un kādā apjomā tiks piešķirts šim mērķim. Šobrīd naudas Vāgnera nama rekonstrukcijai atbildīgo institūciju rīcībā neesot.

Vāgnerielas dīdžejs

Pavisam bez mūzikas Vāgnera iela nav palikusi. Veikaliņā Divi turki, kas atrodas iepretim Farmācijas muzejam, bieži vien skan visnotaļ skaļa mūzika, kas dzirdama pat garāmgājējiem, tāpēc veikala pārdevēju kaimiņos esošie veikalnieki nodēvējuši par Vāgnerielas dīdžeju. Veikaliņa pārdevēja Elita Kohanovska, kas sevi dēvē par saimnieces labo roku, neslēpj savu aizraušanos ar 70.–80. gadu hītiem. «Reizēm garāmgājēji apstājas pie veikala logiem un padejo, es pati reiz padejoju ar slotu, kāds puisis stāvēja pie loga un skatījās...» pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam, stāsta Divi turki pārdevēja. Veikals, kurā pārdod dažādas tējas un kafiju, Vāgnera ielā strādā trīs gadus. «Mūsu veikalā var iegādāties vairāk nekā 250 dažādas tējas, kas vestas no Holandes un Vācijas, kā arī aromatizētu pupiņu kafiju, ko ražo Latvijas uzņēmums Altus. Viena no populārākajām kafijas šķirnēm ir kafija ar pralinē šokolādes konfekšu aromātu Mocarts,» stāsta Elita Kohanovska, piebilstot, ka kafijas šķirnes ar nosaukumu Vāgners šobrīd vēl piedāvājumā neesot. Viņa atzīst, ka Riharda Vāgnera iela ir klusa un jauka vietiņa, uzsverot, ka «daudzi klienti nāk tieši pie manis jau gadiem, jo mani jau pazīst un uzticas maniem ieteikumiem. Ir arī tādi, kuri uz Latviju no Zviedrijas vai Francijas atbrauc reizi gadā, bet mūsu veikaliņā noteikti vienmēr iegriežas.» Veikala Divi turki pārdevēja uzskata, ka «lielākā Vāgnera ielas problēma ir dzīvā satiksme, ieliņa ir šaura un bieži vien mašīnas brauc viena otrai pretim, uzbraucot uz trotuāra, šī iemesla dēļ gidi nelabprāt ved pa mūsu ieliņu tūristus.»

Visu rakstu Kultūra un bizness satiekas Vāgnera ielā lasiet 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) saņēmusi apstiprinājumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta - Vāgnera teātra ēkas būvprojekts ir akceptēts un ir saņemta būvatļauja.

Šī gada sākumā RRVB ziņoja, ka uzsākts darbs pie Rīgas Vāgnera teātra tehniskā projekta izstrādes, un tagad, novembra beigās, saņemts apstiprinājums no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par būvatļaujas saņemšanu.

Ēka jau ir nodota galvenā būvnieka, pilnsabiedrības "SBSC" rīcībā - šobrīd norisinās demontāžas darbi, tiek demontēta līdzšinējā siltumtrase, starpsienas, saudzīgi tiek demontēti logi, durvis, citi interjera elementi, ko nodos restaurācijai. Galvenie būvdarbi, kas sāksies ar pamatu nostiprināšanu, tiks uzsākti 2024.gada janvārī. Līdz februārim turpināsies projekta detalizētā izstrāde - telpu interjera un restaurācijas darbu plānošana. Būtiski, ka Rīgas dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kas ir svarīgs pienesums projekta īstenošanā, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks izmantotas un daļēji aizņemtas tuvākās ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera nama atjaunošanai nepieciešami finanšu ieguldījumi aptuveni 16,5 miljonu eiro apmērā, liecina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aplēses .

VNĪ informē, ka šobrīd tiek apzinātas «Vāgnera nama» topošā lietotāja vajadzības VSIA «Latvijas koncerti» darbības nodrošināšanai vēsturiskajā ēkā. «Esam gatavi uzsākt darbu pie nama atjaunošanas, tiklīdz tam tiks atrasts finansējums», atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Iespējamie finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve nākamajā plānošanas periodā (2021. – 2027.g.). Viņaprāt, lai nodrošinātu šādu iespēju, finansējuma piesaiste būtu iekļaujama Nacionālā attīstības plāna ietvaros.

Atbilstoši valdības lēmumam, Vāgnera namā plānots izvietot VSIA «Latvijas Koncerti» māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga», Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu, VSIA «Latvijas Koncerti» biroju, kā arī koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 12,2 miljoniem eiro sakārtos vairākus īpašumus

Zane Atlāce - Bistere,14.05.2019

Plāna ietvaros atdzimšanu piedzīvos viena no populārākajām izstāžu zālēm «Arsenāls» Rīgā Torņa ielā 1. Namam līdz 2020. gada pavasarim tiks atjaunota fasāde, nomainīts jumts un sakārtota tam pieguļošā teritorija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, informē VNĪ.

2019. gadā tiks ieguldīti 5,54 miljoni, bet 2020. gadā – 6,66 miljoni eiro, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Plānots sakārtot 7 sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020. gada beigām.

«Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi,» norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere,26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere,29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere,25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Biznesa vieta: Dzirnavu ielas posms klusajā centrā

Elīna Pankovska,14.12.2018

Kafejnīcas arbOOz īpašniece un restorāna Mr. Fox līdzīpašniece Karīna Krasovicka saredz lielu potenciālu Dzirnavu ielai un kaimiņus neuztver kā konkurentus

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirnavu ielas posmā no Antonijas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai Rīgā rosība valda gan no rītiem, gan pusdienlaikā, gan arī vakara stundās.

Vēl 18. gadsimtā vietā, kur Dzirnavu iela krustojas ar Krišjāņa Barona ielu, bijis dīķis, kura krastā atradās dzirnavas. Tieši šo dzirnavu dēļ iela tikusi pie sava vārda, kuru tā nes vēl šodien. Dzirnavu iela ir viena no nedaudzajām pilsētas centra ielām, kurai nav nācies piedzīvot pārāk biežas vārda maiņas. Politiski neitrālās dzirnavas par labām atzina gan cariskā valdība, gan pirmskara laika pilsētas valde, gan arī padomju vara. Izņēmums bija vien vācu okupācija, kuras laikā to uz diviem gadiem pārdēvēja par Vāgnera ielu jeb Wagnerstrasse, liecina Rīgas pašvaldības sniegtā informācija. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar Pulkveža Brieža ielu, un posms līdz pat Antonijas ielai nav stipri apdzīvots, raugoties no uzņēmējdarbības skatu punkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere,25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere,19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 11. maija plkst. 13.00 pretendenti var pieteikties Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas (Nometņu ielā 64) nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem.

Par izsoles dalībnieku var kļūt juridiska persona, personālsabiedrība, komersants (individuālais komersants vai komercsabiedrība). Piesakoties izsolei, pretendentiem būs jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz 5 miljonu eiro apmērā, Āgenskalna tirgus attīstības plāns, kā arī citi nolikumā minētie dokumenti.

Topošajam nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī īstenot dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Tāpat nomniekam būs jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo un pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, piemēram, mājražotājiem un amatniekiem, kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko produktu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās darbību pārtraukusi mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, biznesa portālam db.lv apstiprināja mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

«Ir bizness, kas aiziet, un ir bizness, kas neaiziet. Bija pārāk lielas ekspektācijas par Vecrīgu,» komentē E.Eihmanis. Viņš atklāj, ka mākslas kafejnīca slēgta finansiālu iemeslu dēļ.

Īpašnieks stāsta, ka turpmāk «Jaunā Kolekcionāra» sortiments būs pieejams mākslas kafejnīcā «Kolekcionārs» Blaumaņa ielā. E.Eihmanis arī norāda, ka pirmā kafejnīca ir pārbaudīta vērtība un turpinās savu darbību.

Db.lv jau rakstīja, ka mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, Vāgnera ielā tika atvērta aizvadītā gada vasaras beigās.

LASI ARĪ:

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere,18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere,20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere,25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iznomāšanas komisija pirmdien, 26. februārī apstiprināja Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas (Nometņu ielā 64) nomas tiesību izsoles nolikumu, kas nosaka kārtību, kādā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli tiks piešķirtas nomas tiesības uz 30 gadiem.

Pretendenti izsolei varēs pieteikties līdz 11. maija plkst.13.00. Izsole notiks 18. maijā plkst.13.00.

Teritorijas nomas tiesību izsoles mērķis ir nekustamā īpašuma atjaunošana, uzturēšana, apsaimniekošana, tirgus darbības nodrošināšana. Nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī būs jāīsteno dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Nomniekam būs arī jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo, pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, mājražotājiem, amatniekiem u.tml., kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko (bioloģisko) produktu tirdzniecību, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Monta Glumane,14.08.2018

Mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām to nost un uzrakstījām - mākslas kafejnīca. Koncepts ir sadalīts trīs daļās un katra dzīvo pati par sevi, bet vienā mirklī šķita, ka to ir vieglāk apvienot vienkāršākā un demokrātiskākā vārdā – mākslas kafejnīca. Visiem viss ir saprotams un nav lieku jautājumu,» biznesa portālam db.lv stāsta mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Otrā kafejnīca ar nosaukumu «Jaunais Kolekcionārs» nesen atvērta Vecrīgā.

Uzņēmējs pirms aptuveni trīs gadiem no viesmīļa kļuva par savas kafejnīcas īpašnieku. Viņaprāt, ēdināšanas nozare ir tikai naudas pelnīšana, lai izmaksātu cilvēkiem algas, samaksātu īri un elektrību. Dizaina pasaule dod viņam atslodzi, gandarījumu un piepildījumu.

E.Eihmanis stāsta, ka «Kolekcionārā», kas atrodas Blaumaņa ielā, galvenais uzsvars tiek likts uz ēdināšanu un dizaina veikals ir otršķirīgs, bet «Jaunā Kolekcionāra» koncepts ir pretējs. «Ēdināšanas daļas dēļ veikals ir ierobežots - nevar izlikt visu, ko vēlies, jo ēdināšanai ir sava specifika - dažādas smaržas, smakas un viss pārējais, ar ko, piemēram, tekstilizstrādājumi var piesūkties. Ne visu var salikt kopā ar ēdināšanas daļu tā, lai tas labi izskatās, tāpēc ir «Jaunais Kolekcionārs», kas ir vairāk kā veikals. Es pat teiktu, ka 80% ir veikals, bet kafejnīcas sadaļa ir kā pievienotā vērtība – kafija, vīns, kūkas pirms operas. Ļoti vienkāršs, minimāls kafejnīcas piedāvājums,» stāsta E.Eihmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru