Jēlnaftas cena Ņujorkas preču biržā noslīdējusi zem 90 dolāru par barelu atzīmes, sasniedzot zemāko «melnā zelta» cenu kopš 2011. gada nogales.
Naftas cenu kritumu veicina gan ziņas par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, gan arī Eiropas parādu krīze, kas veicinājusi ASV dolāra vērtības palielināšanos attiecībā pret eiro, tādējādi padarot naftu par mazāk pievilcīgu investīciju eiro turētājiem.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAA) vadītāja Jukijo Amano paziņojums šīs nedēļas vidū notiekošās sešu rietumvalstu un Irānas apspriedes priekšvakarā par panākto progresu sarunās ar līdz šim iecirtīgo austrumu valsti rada cerību, ka šī Islāma Republika tomēr meklē diplomātisku risinājumu pašreizējam konfliktam saistībā ar tās urāna bagātināšanas programmu. Viss liecina, ka Irāna tomēr ļaus aģentūras ekspertiem pieeju valsts slepenajām kodoldegvielas ražotnēm, lai novērstu aizdomas par centieniem radīt atomieročus. Par to sevišķi bažīgas ir ASV, ES un Izraēla, jo oficiālās Teherānas antisemītiskā retorika liek iztēloties šausmu lietas, kas varētu notikt, ja šai valstij būtu kodolieroči.
Skeptiskākie komentētāji saka, ka Teherānas atmaigšana, solot pieeju slepenajiem objektiem, ir vien taktisks gājiens, pirms Irānas un ES vadītajām sarunām ar starptautisko sešinieku – ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Krieviju, Franciju un Vāciju, lai nosvērtu publisko viedokli par labu esošās kodolprogrammas – lai kāds arī būtu tās galējais mērķis – saglabāšanai.
Arī republikas prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada runa, pieminot Irānas–Irākas 1980–1988 gada karā bojā gājušos, no kuriem astoņi tūkstoši valsts ziemeļu reģionos mira no Sadama Huseina laika Irākas lietotajiem ķīmiskajiem iznīcināšanas ieročiem, zīmīgā kārtā iekrita tieši trešdien, kad Bagdādē sākās starptautiskā sešinieka sarunas ar Irānu.
Jebkurā gadījumā nav slikti to publiski dzirdēt no kareivīga islāma līdera mutes, un atliek cerēt, ka vēl konkrētāku skaidrību viesīs SAA izmeklēšana par Irānas līdzšinējiem nodomiem. Protams, ja vien viss noritēs pēc pašlaik ieskicētā cerīgā scenārija.
Naftas cenas kritās jau vairākas dienas pirms «Teherānas atkušņa». Jautāts, vai tirgus dalībnieki zinājuši par to, kas gaidāms, Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš atbild noliedzoši. Naftas cenu nesenais kritums, viņaprāt, nav saistīts ar Irānu, bet gan ar to, «ka krita cenas visiem riskantajiem aktīviem un auga dolāra vērtība. To noteica investoru vēlme atbrīvoties no visa, no kā var ātri tikt vaļā.»
Eksperts lēš, ka līdzšinējais «kara uzcenojums» naftai, ko pierēķināja tirgus, ir 15 līdz 20 dolāri par barelu. «Irāna vēl nav pazudusi no naftas cenas,» vērtē R. Kumpiņš, sakot, ka pašlaik no riska uzrēķina ir kritusi tikai apmēram trešdaļa. Kaut sākotnējais naftas kritums nav saistīts ar Irānu, bet gan ar eirozonu, Grieķiju, dolāra stiprumu un citiem faktoriem, šā brīža notikumu attīstība, sevišķi ja tai sekotu ASV un ES Irānas naftas embargo atcelšana, pēc viņa domām naftas cenu noteikti spiestu uz leju vēl vairāk.