Šogad, visticamāk, būs novērojama naftas vērtības turpmāka palielināšanās, pēc kuras, iespējams, būs strauja «melnā zelta» cenas korekcija, spriež ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.
Šis gads pagaidām iezīmējies ar naftas cenu pieaugumu. Turklāt straujāks naftas cenu pieaugums bija vērojams šā gada februārī. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent markas naftas cena mēneša laikā pieauga vairāk nekā par 11%, bet Amerikas vieglās jēlnaftas (WTI) markas nafta – par 9%. Martā šis pieaugums turpinās un Brent markas nafta jau pārsniegusi 126 ASV dolāru par barelu atzīmi, kas ir augtākais līmenis kopš 2011. gada aprīļa.
«Šādas cenas kustības ir likušas daudziem analītiķiem uzsākt diskusiju par naftas cenu ilgtermiņa pieauguma atjaunošanos, kas varētu tās aizvest augstāk par to vēsturisko maksimumu pie 147,5 USD par barelu atzīmes, kas tika sasniegta 2008. gada jūlijā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēta krīze attiecībās starp Rietumvalstīm un Irānu, kā arī nestabilitāte Magribas reģionā pēc arābu revolūcijām,» esošo situāciju naftas tirgū apraksta ABLV Bank analītiķis.
Eksperts gan norāda, ak mūsdienu finanšu tirgū fundamentālajiem faktoriem (naftas pieprasījums/piedāvājums) jārēķinās ar spekulantu vēlmēm.
«Protams, naftas cenu kustības dinamikai tirgū šie ir nozīmīgi faktori. Tomēr galveno vijoli šajā tirgū, kur cenu nosaka fjūčeru biržās, spēlē nevis reālie naftas ražotāji un patērētāji, bet spekulanti. To lieliski demonstrēja arī pēdējie divi gadi, kad «spēle uz spredu» starp divām vadošajām naftas markām Brent un WTI noveda pie abu naftu cenas atšķirības līdz pat 28 ASV dolāriem (par labu Brent markas naftai). Turklāt fundamentālu iemeslu tādai cenu kustībai nav. Brent nedaudz pēc kvalitātes pat zaudē WTI markai, un vēsturiski WTI cena biežāk bijusi nedaudz augstāk nekā Brent cena. Tomēr spekulantiem izdevās izdzenāt spredu par labu Brent markai, atņemot naudu tiem, kuri centās spēlēt no fundamentālas loģikas pozīcijām. Esošā spēcīgā spekulatīvā sastāvdaļa naftas tirgū apgrūtina tālākās cenu prognozes šajā tirgū. Vairs nepietiek tikai ar fundamentālo naftas ieguves un patēriņa rādītāju analīzi. Ļoti svarīgi ir spēt saprast spekulantu vairākuma noskaņojumu,» skaidro L. Aļšanskis.
No vienas puses šajā situācija ir liels valdzinājums prognozēt cenu došanos uz jaunu maksimumu, turpina eksperts. Bet no otras puses arī spekulanti saprot, ka naftas cenu atrašanās ļoti augstos līmeņos negatīvi ietekmē pasaules ekonomiku. Un, sasniedzot tādus līmeņus, spēle uz paaugstinājumu kļūst ārkārtīgi sarežģīta un bīstama, un daudz vieglāk ir spēlēt uz cenu samazinājumu.
«Savukārt, lai aprēķinātu pasaules ekonomikai «nāvējoši bīstamo» naftas cenu līmeni, būs nepieciešama daudz dziļāka analīze. Bet tirgus vēsture norāda uz to, ka par tādu līmeni mūsdienās var uzskatīt cenas tuvu 150 ASV dolāriem par barelu. Naftas cenu ilgtermiņa atrašanās virs 150 USD līmeņa pagaidām gan izskatās mazticams notikums. To nodemonstrēja cenu kustība 2008. gadā, kad pēc spēcīga pieauguma no 95 USD līdz 147 USD, sekoja straujš naftas cenas kritums līdz 40 USD. Tas protams nesniedz atslēgu atbildei uz jautājumu, vai esošajā trendā tiks pārsniegts 2008. gada maksimums vai nē. Bet tas dod pamatu cerēt, ka noturēties virs šī līmeņa naftas cenām ilgi neizdosies. Manuprāt, daudz ticamāks šobrīd izskatās scenārijs, kad naftas cena pieaugtu līdz 130 – 140 USD par barelu līmenim (Brent marka) un pēc tam sekotu straujš cenas kritums zem 100 USD līmeņa. Kas attiecas uz cenu spredu starp Brent un WTI jēlnaftām, tad šeit mēs tuvākajos gados, visticamāk, varēsim novērot spēli uz tā samazināšanos. Faktiski šī spēle jau sākās 2011. gadā un tā var atgriezt spreda līmeni tuvu vēsturiskajai attiecībai,» uzskata L. Aļšanskis.