ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» paziņojis, ka problēmas ar modeļa «737 MAX» lidmašīnām radīs vēl 6,6 miljardu ASV dolāru (5,9 miljardu eiro) papildu izmaksas, vēl vairāk samazinot uzņēmuma peļņu.

«Boeing» norādīja, ka otrā ceturkšņa finanšu rādītājus ietekmēs vienreizējās izmaksas, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedz 4,9 miljardus ASV dolāru. Izmaksas veido kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX» pēc divām aviokatastrofām.

Tāpat vēl 1,7 miljardu ASV dolāru izmaksas saistītas ar «737 MAX» ražošanas samazinājumu, piebilda kompānija.

Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» pirmdien paziņoja, ka lidojumi ar lidmašīnām «Boeing 737 MAX» varētu atsākties janvārī.

Boeing» arī norādīja, ka nākammēnes cer saņemt ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) atļauju, kas dos iespēju vēl līdz gada beigām atsākt «Boeing 737 MAX» piegādes aviokompānijām.

«Paralēli mēs strādājam, lai saņemtu galīgo apstiprinājumu atjaunotajām apmācību prasībām, kas nepieciešams, lai «MAX» atgrieztos komerciālajos reisos, un mēs paredzam, ka tas notiks janvārī,» sacīts «Boeing» paziņojumā.

«Boeing 737 MAX» izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" un ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" vienojušies par kompensāciju, lai segtu zaudējumus, ko lidsabiedrībai radījusi aviolaineru "Boeing 737 MAX" izmantošanas apturēšana.

Par šo vienošanos paziņojusi "Turkish Airlines", taču sīkāku informāciju tā nesniedz. Tikmēr laikraksts "Hurriyet" vēsta, ka vienošanās ietver kompensāciju 225 miljonu ASV dolāru (200,2 miljonu eiro) apmērā, kas pilnībā sedz 2019.gadā ciestos zaudējumus. Tāpat laikraksts norāda, ka "Turkish Airlines" saņems papildu kompensācijas par turpmākiem zaudējumiem, kas tiks ciesti, kamēr netiks atjaunota šo lidmašīnu izmantošana.

"Turkish Airlines" bijusi spiesta apturēt lidojumus ar 12 "Boeing 737 MAX" lidmašīnām, kā arī pērn bija paredzēts saņemt vēl 12 šī paša tipa lidaparātus. Iepriekš Turcijas mediji vēstīja, ka "Turkish Airlines" plānojusi iesūdzēt "Boeing" tiesā, jo lidojumu pārtraukšanas ar "Boeing 737 MAX" dēļ aviokompānijai bija jāpaaugstina biļešu cenas un jāsamazina iekšzemes reisu skaits.

Iekšējie ziņojumi radījuši arvien vairāk jautājumu par "Boeing 737 Max" drošību, ziņo BBC. Vienā no komunikācijas epizodēm kāds darbinieks sacījis, ka lidmašīnu "izstrādājuši klauni".

Savukārt, lidmašīnas ražotājs šo komunikāciju raksturojis kā pilnīgi nepieņemamu.

"737 Max" izmantošana tika apturēta 2019. gada martā pēc divām avārijām Indonēzijā un Etiopijā, kurās kopumā gāja bojā gandrīz 350 cilvēki.

"Boeing" atklājis simtiem ziņojumu kā daļu no apņemšanās nodrošināt savas darbības caurspīdīgumu. "Šie ziņojumi neatspoguļo uzņēmumu tādu, kāds mēs esam un kādam mums jābūt, un tie ir pilnīgi nepieņemami," vienlaikus norāda "Boeing".

Dokumenti liecina, ka "Boeing" noraidījis pilotu apmācību simulatoros, kas būtu radījis lielākas izmaksas. "Es gribu uzsvērt, cik svarīgi ir stingri turēties pie tā, ka nepastāvēs nekāda veida simulatoru apmācība pārejā no "NG" uz "Max"," tā laika "Boeing 737" galvenais tehniskais pilots Marks Forkners norādījis 2017. gada martā rakstītā e-pastā. ""Boeing" neļaus tam notikt. Mēs vērsīsimies aci pret aci ar jebkuru regulatoru, kurš mēģinās izvirzīt šo prasību," viņš piebilst. Šīs nedēļas otrdienā "Boeing" mainīja savu pozīciju, visiem pilotiem iesakot apmācību "737 Max" simulatorā.

Irāna iepriekšējās dienas vakarā izšāvusi uz Izraēlu 200 raķetes, trešdien pavēstījusi teokrātiskā režīma kontrolētā valsts televīzija.

Tikmēr Izraēla iepriekš ziņoja, ka Irāna izšāvusi aptuveni 180 raķetes, no kurām lielākā daļa tikusi pārtverta.

Izraēlas mediķi ziņo, ka apšaudē divi cilvēki guvuši vieglus šķembu ievainojumus.

Irāna apgalvo, ka vakar pirmo reizi izšāvusi uz Izraēlu arī hiperskaņas raķetes. Irānas Revolucionārā gvarde ziņoja, ka raķešu trieciens bija vērsts pret trim militārajām bāzēm Telavivas apkaimē un citām bāzēm. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% raķešu trāpījuši mērķiem.

2023.gada jūnijā Irāna paziņoja, ka tās arsenālā ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā hiperskaņas raķete, kas skaņas ātrumu pārsniedz līdz 15 reizēm.

Atšķirībā no parastajām ballistiskajām raķetēm hiperskaņas raķetes lido pa trajektoriju zemu atmosfērā, kas ļauj tām sasniegt mērķi ātrāk un ar mazāku iespējamību, ka tās pārtvers modernā pretgaisa aizsardzība.

Irāna svētdien paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

Valsts televīzija ziņoja, ka Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

"Irāna turpinās kodolbagātināšanu bez ierobežojumiem un pamatojoties uz tās tehniskajām vajadzībām," teikts televīzijā nolasītajā paziņojumā.

Jaunais paziņojums par atkāpšanos no kodolvienošanās bija gaidāms šajā nedēļas nogalē, un nav zināms, cik lielā mērā tā saturu ietekmējusi attiecību saasināšanās ar Vašingtou pēc piektdien notikušā ASV raķešu trieciena, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.

Atbildot uz to, ka ASV 2018.gadā izstājās no kodolvienošanās un atjaunoja sankcijas pet Irānu, Teherāna pakāpeniski ir atkāpusies no vienošanās nosacījumiem, tostarp attiecībā uz urāna bagātināšanas līmeni, bagātinātā urāna krājumiem, to, kāda modeļa centrifūgas tā izmanto urāna bagātināšanai, kā arī to, kur notiek urāna bagātināšana.

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis ar bargām sankcijām pret Irāku pēc tam, kad tās parlaments aicināja ASV karaspēku pamest valsti, ziņo BBC.

"Mums tur ir ļoti dārga gaisa spēku bāze. Tās uzbūvēšana prasīja miljardiem dolāru. Mēs nekur nebrauksim, ja vien viņi mums to neatmaksās," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā vēstīts, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš pagājušās nedēļas piektdienā gāja bojā raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostai, tika nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādījuma. Starp nogalinātajiem ir arī Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Irāna solījusi atriebties par K. Soleimani nogalināšanu, savukārt ASV akcentē, ka nogalinājušas teroristu. K. Soleimani pēctecis solījis izraidīt ASV no Tuvajiem Austrumiem.

Irāna ir palielinājusi savus bagātinātā urāna krājumus vairāk nekā 18 reizes, salīdzinot ar 2015.gada kodolvienošanās noteikto limitu, paziņojusi ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

IAEA jaunākajā ziņojumā par Irānas kodolprogrammu aplēsts, ka 2022.gada 15.maijā Irānas bagātinātā urāna krājumi sasniedza 3809,3 kilogramus.

Saskaņā ar vienošanos, ko Teherāna 2015.gadā noslēdza ar pasaules lielvarām, tās bagātinātā urāna krājumi konkrētā maisījuma formā nedrīkst pārsniegt 300 kilogramus, kas atbilst 202,8 kilogramiem tīra urāna.

Ziņojumā arī norādīts, ka Irāna turpina bagātināt urānu līdz līmeņiem, kas krietni pārsniedz 3,67% atzīmi, kas noteikta 2015.gada kodolpaktā.

IAEA uzskata, ka Irānas rīcībā ir 238,4 kilogrami līdz 20% līmenim bagātināts urāns, kas ir par 56,3 kilogramiem vairāk, nekā tika aplēsts iepriekšējā ziņojumā martā.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien nosodīja Irānas sākto urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim, nosaucot to par "nukleāru izspiešanu".

"Irānas urāna bagātināšana līdz 20% līmenim Fardo ir skaidrs mēģinājums palielināt savu nukleārās izspiešanas kampaņu, mēģinājums, kas turpinās būt neveiksmīgs," paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretāre.

"Mēs esam pārliecināti, ka Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) novēros un ziņos par jebkurām jaunām Irānas nukleārām aktivitātēm," sacīja Valsts departamenta preses sekretāre.

IAEA apstiprināja, ka Irāna ir sākusi urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim Fardo pazemes kodolobjektā uz dienvidiem no Teherānas, krietni pārsniedzot 3,67% atzīmi, kas noteikta 2015.gada kodolpaktā.

2015.gada kodolpakts paredz, ka Irāna ierobežos savu kodolprogrammu un bagātinās urānu līdz zemam līmenim, kas ir derīgs vienīgi civiliem mērķiem, apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Kodolieročiem vajadzīgs līdz 90% līmenim bagātināts urāns.

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) vadītājs Stīvs Diksons trešdien paziņoja, ka atļauja atsākt lidojumus ar aviolaineriem "Boeing 737 MAX" tiks izsniegt nākamgad, tādējādi sagraujot aviobūves uzņēmuma "Boeing" cerības atjaunot šo lidaparātu izmantošanu šogad.

Intervijā CNBC Diksons norādīja, ka procesā attiecībā uz "Boeing 737 MAX" izmantošanas atjaunošanu vēl nepieciešams atrisināt desmit vai vienpadsmit jautājumus, tostarp jāveic sertifikācijas lidojums. "Ja parēķina, tad šis process ilgs līdz 2020.gadam," paskaidroja Diksons. "Boeing" iepriekš bija paudis cerības regulatoru apstiprinājumu saņemt šomēnes, bet lidojumus atsākt janvārī. "Es jau esmu skaidri norādījis, ka "Boeing" plāns nav FAA plāns," sacīja Diksons.

"Boeing 737 MAX" izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki.

Gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Atļauju atsākt izmantot aviolainerus «Boeing 737 MAX» regulatori varētu piešķirt pakāpeniski, taču joprojām ir visi priekšnosacījumi, lai šīs lidmašīnas debesīs spētu atgriezties šogad, trešdien paziņoja ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» vadītājs Deniss Muilenburgs.

Aviolaineru «Boeing 737 MAX» izmantošana pēc divām šo lidmašīnu katastrofām pasaulē tika pārtraukta marta vidū, taču to izmantošana atsevišķās valstīs varētu tikt atsākta pakāpeniski, norāda Muilenburgs. Viņš pavēstīja, ka «Boeing» ar ASV Federālo aviācijas pārvaldi (FAA) un citiem regulatoriem risina vairākus jautājumus, taču viss šis darbs liecina par to, ka lidmašīnu izmantošana varētu atsākties ceturtā ceturkšņa sākumā.

Pakāpeniska lidmašīnu izmantošanas atsākšana ir iespējama,» investoru konferencē Kalifornijā sacīja Muilenburgs. Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības.

Lidmašīnu ražošanas kompāniju Boeing un Airbus pārdošanas apjomu dati šajā gadā liecina, ka Airbus A320 saņēmis vairāk pasūtījumu nekā Boeing 737, raksta Business Insider.

Airbus panākumus ļāvusi gūt izaugsme komerciālajā aviācijā kombinācijā ar Boeing 737 Max problēmām, turklāt Airbus prezentējis divus uzlabotus lidmašīnas variantus.

Kopumā 55 gadu laikā, kopš tiek apkopoti dati par pārdotākajām lidmaāīnām, Boeing 737 ir bijusi vispārdotākā lidmašīna, taču pēdējā laika krīze saistībā ar lidmašīnu problēmām ir atņēmusi uzņēmumam šo titulu.

Līdz oktobrim Boeing saņēmis 15136 pasūtījumus, savukārt Airbus - 15193 pasūtījumus.

Airbus pietuvojās Boeing tikai pēdējo pāris gadu laikā, un īpaši straujā tempā tas notika pēc tam, kad Airbus tirgu iepazīstināja ar jaunāko versiju - A320neo, kas notika pirms Boeing prezentēja 737 Max. 2018.gada beigās A320 modeļa pasūtījumi par 400 atpalika no 737 pasūtījumiem.

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Irāna ceturtdien paziņoja, ka pirmo reizi kopš 1962.gada lūgusi finanšu palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), un līdzekļus paredzēts izmantot koronavīrusa izplatības apkarošanai.

Irānas centrālās bankas vadītājs Abdilnasers Hemati norādīja, ka valsts SVF lūgusi ārkārtas aizdevumu piecu miljardu ASV dolāru (4,3 miljardu eiro) apmērā.

Viņš sacīja, ka Irāna šo lūgumu izteikusi pagājušajā nedēļā SVF vadītājai Kristalinai Georgievai nosūtītā vēstulē.

Irānas ekonomiku jau iepriekš negatīvi ietekmējušas ASV noteiktās sankcijas, kuru dēļ ierobežotas Teherānas iespējas pārdot savu naftu. Nesenā koronavīrusa epidēmija Irānā šīs ekonomikas problēmas tikai saasinājušas, jo Irānas kaimiņvalstis slēgušas savas robežas ar valsti un vairākas valstis ierobežojušas ceļošanu uz Irānu.

Irānas Veselības ministrija ceturtdien paziņoja, ka ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 valstī miruši vēl 75 cilvēki, tādējādi kopējais upuru skaits sasniedzis 429, bet saslimuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» zaudējumi otrajā ceturksnī sasnieguši 2,9 miljardus ASV dolāru (2,6 miljardus eiro) saistībā ar lidojumu aizliegumu tā ražotajām lidmašīnām «737 MAX» pēc divām traģiskām aviokatastrofām.

Tie «Boeing» ir visu laiku lielākie ceturkšņa zaudējumi. Pagājušajā nedēļā «Boeing» paziņoja par vienreizējām izmaksām - 4,9 miljardi dolāru pēc nodokļu nomaksas –, lai samaksātu kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX».

Aprīlī-jūnijā «Boeing» ieņēmumi bija 15,8 miljardi dolāru, kas ir par 35,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Tas atspoguļo vislabāk pārdotā lidmašīnu modeļa «737 MAX» piegāžu apturēšanu.

Tāpat kompānija atlika jaunās tālo reisu lidmašīnas «777X» pirmos lidojumus, norādot uz dzinēja problēmām. «777X» dzinējus būvē «General Electric».

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ceturtdien paziņoja, ka piespriedusi aviobūves milzim "The Boeing Company" 200 miljonu ASV dolāru naudassodu par to, ka uzņēmums maldinājis investorus par lidmašīnu "737 MAX" drošumu pēc divām to katastrofām ar cilvēku upuriem.

"Boeing" piekrita šim naudassodam, lai izbeigtu apsūdzības, ka tas "nolaidīgi pārkāpis krāpniecības novēršanas noteikumus" ASV vērtspapīru likumos, paziņoja SEC. Komisija atzina, ka uzņēmums un tā vadītājs "stādījis peļņu augstāk par cilvēkiem".

"Boeing" bijušais vadītājs Deniss Mjulenbergs arī piekrita samaksāt vienu miljonu dolāru, lai izbeigtu tādas pašas apsūdzības civillietā.

SEC piespiestais sods ir jaunākais trieciens "Boeing" saistībā ar šī modeļa lidmašīnām pēc aviosabiedrības "Lion Air" lidmašīnas katastrofas Indonēzijā 2018.gada oktobrī un aviokompānijas "Ethiopian Airlines" lidmašīnas katastrofas Etiopijā 2019.gada martā. Abās katastrofās kopā gāja bojā ap 350 cilvēku.

ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA) trešdien atļāva aviosatiksmē atkal izmantot lidmašīnas "Boeing 737 MAX", kuru lidojumi pērn martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa aviolaineru katastrofām, kas prasīja 346 cilvēku dzīvības.

FAA paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi saziņā ar aviācijas regulatoriem visā pasaulē.

Tomēr šī modeļa lidmašīnas drīkstēs atkal pacelties gaisā tikai tad, kad būs veikta to datoru programmatūras atjaunošana, kā arī piloti būs izgājuši atbilstošu apmācību lidojuma simulatoros, paredz FAA rīkojums.

Jau ziņots, ka gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā 2018.gada oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan 2019.gada martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Pēc otrās katastrofas regulatori visā pasaulē aizliedza šā modeļa laineru lidojumus.

Apdrošināšanas maksājumi saistībā ar aviolaineru «Boeing 737 MAX» nedienām pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, visticamāk, būs visu laiku lielākie, otrdien paziņoja starptautiskā reitingu aģentūra «Standard & Poor»s» (S&P).

S&P norāda, ka divas aviolaineru «Boeing 737 MAX» katastrofas un tām sekojošā šo lidmašīnu izmantošanas pārtraukšana jau kopš marta ir radījusi smagākās problēmas aviācijas apdrošināšanas vēsturē.

Papildus šīm katastrofām apdrošinātājiem un pārapdrošinātajiem nepieciešams segt arī izmaksas saistībā ar «Boeing 737 MAX» izmantošanas pārtraukšanu, kas ar laiku palielinās, skaidro aģentūra.

Liela daļa uzskata, ka decembrī varētu tikt saņemta atļauja atsākt izmantot šīs lidmašīnas, taču joprojām pastāv ievērojamas neskaidrības, vai tas tiešām realizēsies.

Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" no pirmdienas varētu sākt aviolainera "737 MAX" pirmos testa lidojumus, lai saņemtu regulatoru apstiprinājumus un atjaunotu šo lidmašīnu komerciālo izmantošanu.

Divi informācijas avoti ziņu aģentūrai AFP piektdien pavēstīja, ka pirmais testa lidojums varētu tikt veikts šīs nedēļas sākumā. Nedz "Boeing", nedz ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) apstiprinājumu šai informācija nesniedz.

Lidmašīnu "Boeing 737 MAX" lidojumi pērn martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības.

Gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā 2018.gada oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan 2019.gada martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.