LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesora Leona Taivāna atbilde uz DB jautājumu par Irānas un Rietumu valstu konflikta būtību.
Irānas un ES (kā arī ASV) savstarpējās domstarpības, bez šaubām, ir spēle, kurā lietas netiek sauktas īstajos vārdos. Runa ir it kā par sankcijām, kuras ES uzliek Irānai par to, ka tā atļaujas izstrādāt atomieročus. Nopietni eksperti saka, ka Irāna nav izdarījusi tik nopietnu izrāvienu nukleārās tehnoloģijas jomā, lai kādu tuvākajā nākotnē apdraudētu.
Galvenais nemiera cēlājs ir Izraēla, kuras situācija Tuvo Austrumu arābu valstu ielenkumā nav laba. Tā pasliktinās sakarā ar Sīrijas–Irānas–Krievijas sadraudzību. Irāna caur Sīriju iegūst tiešu pieeju Izraēlas robežām. Irāna nodrošina ar ieročiem Izraēlas tuvumā esošo Hezbollah un, protams, Sīrijas režīmu. Arī Irākā Irānas ietekme kļūst iespaidīgāka – turienes šiītu ticības brāļi tagad ir pie varas. Tādēļ ES un ASV rosās.
Al-Qaeda lēni sabrūk, taču tās funkcijas pakāpeniski pārņem Irāna, kļūstot par tikpat bīstamu faktoru Tuvajos Austrumos, kāda bija Lībija. Irānas ideologi pakāpeniski kļūst par revolucionāro arābu valstu padomdevējiem un sabiedrotajiem. Islāmiskās partijas, kas svin uzvaru vēlēšanās Ēģiptē un parlamentā iekļuvušie Tunisijas islāmisti meklē spēcīgus sabiedrotos ārzemēs, un Irāna kļūst par tādu. Tas visādā ziņā traucē ASV un ES ekonomiskajām interesēm un apdraud nedrošo mieru Tuvajos Austrumos.
Pret Irānu naidīgi izturas arī Arābu valstis, un Irānas ekonomiskā situācija strauji iet uz leju: ekonomiskās sankcijas dara savu. Devalvācija, pārtikas deficīts, ārzemju valūtas trūkums, enerģētiskā krīze. Irānai nāksies piekāpties Rietumiem, sākt sarunas un atkāpties no plakātiskajiem radikālisma lozungiem.
Irānas oficiālajā ārpolitikā ir atrodams reliģiskais ideālisms. ES tāda nav, ja neskaita nesaprotamus aizliegumus Irānai iegūt atomieročus. Izraēlai taču tādi ir, Francijai arī. Ar ko Irāna ir sliktāka? Taču arī Irānas varasvīri nav nekādi eņģeļi – vara vienādi korumpē tā svētos, tā grēciniekus.
Sagatavoja Didzis Meļķis
Rakstu par Eiropas ideālu un ekonomisko interešu sadursmi lasiet piektdienas Dienas biznesā