Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.
Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.
Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.
Baltieši turas pa gabalu
Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.
T. Normanda iepriekšējais uzņēmums Eastern Intelligence specializējās biznesa projektiem ar Irānu. «Esam pārfokusējuši darbību uz biznesa attiecībām starp Franciju un Baltiju. Bijām attīstījuši dažus projektus Irānā ar nedaudzām Baltijas kompānijām, bet neviens no šiem projektiem nekustējās no vietas. Viens no projektiem bija saules enerģijas jomā, bet vietējie uzņēmēji nolēma, ka negrib nekādas darīšanas ar Irānu. Praktiski mēs nespējām pārliecināt nevienu Baltijas kompāniju raudzīties uz Irānas tirgu, un kompānijas nevēlas arī veikt tā tirgus pētījumus.»
Viņš norāda, ka līdzīgi patlaban ir arī Francijā, kur uzņēmējam iepriekš bija darījumi aviācijas rezerves daļu piegādē Irānai. «Mēs runājām ar Alstom par dzelzceļa projektiem Irānā, bet viņu interese ir beigusies. Viņi interesējās arī par enerģētikas projektiem Irānā, bet, tā kā Alstom enerģētikas daļa pieder amerikāņu GE, tad tas arī atkrīt. Tāpēc es patlaban neredzu iespēju tiešām biznesa attiecībām ar Irānu.»
Cik tālu ies Tramps?
Reaģējot uz ASV sankciju izsludināšanu, kas stāsies spēkā 7. augustā (otrā kārta pret Irānas enerģētikas sektoru – no 4. novembra), Eiropas Komisija otrdien ir publiskojusi atjaunotu ES bloķējošo likumu (blocking statute), kas paredz ES kompāniju leģitīmas darbības aizsardzību pret trešās puses sankcijām. Bloķējošais likums 1996. gadā tika ieviests, lai dotu iespēju Eiropas kompānijām apiet ASV embargo pret Kubu, Irānu un Lībiju, tomēr domstarpību politiskā risinājuma dēļ tas tolaik netika piemērots.
T. Normands vērtē, ka ASV prezidenta pavēles valoda šoreiz ir ārkārtīgi agresīva – «daudz agresīvāka par Baraka Obamas sankciju tekstu. Tā virknē sankciju punktu viņi pat vairs nerunā par ASV «personām», bet gan par personām vispār – par ikvienu. Es nezinu, ko ES spēs ar to iesākt.»
Viņš norāda, ka iepriekš bizness ar Irānu ir bijis iespējams pārsvarā caur Vācijas un Francijas bankām, kam nav nekāda biznesa ar ASV vai dolāros, tāpēc tām nav ierobežojumu strādāt ar Irānu. «Viens veids tam līdz šim ir bijušas operācijas ar šo banku klientiem caur ECB korespondentkontiem. Pieļauju, ka tas aizvien ir spēkā. Problēma gan ir tajā, ka ECB ir ASV dolāru rezerves, un neviens nezina, cik tāds prezidents kā D. Tramps ir gatavs tālu iet un vai viņš ir gatavs izdarīt spiedienu uz ECB. Tas ir lielais jautājums – cik plašs ir reālais ASV Tieslietu departamenta tvēriens attiecībā uz ES uzņēmumiem, kam nav darbības ASV?»
Attiecīgi «tas viss nonāks pie jautājuma par Federālo rezervju, Valsts departamenta un Baltā nama gatavību kaut ko darīt pret Eiropas Centrālo banku, jo tā eiropiešiem patlaban ir vienīgā palikusī finanšu saikne ar Irānu. Ja ne, tad atgriezīsies vecā kārtība ar finanšu apkārtceļiem sevišķi caur Dubajas valūtas maiņas kompānijām,» vērtē T. Normands.
Lai cīnītos ar trako inflāciju valstī, Irānas Centrālā banka patlaban ir ļāvusi vaļu netraucētai šo valūtas maiņas kompāniju darbībai savā finanšu tirgū. Līdz ar sankciju atcelšanu 2015. gadā un ekonomikas normalizēšanos, centrālā banka šo biznesu bija ierobežojusi, jo uzskatīja to par nelegālu valūtas iedabūšanas ceļu Irānā. Šie ierobežojumi no Teherānas puses nu ir noņemti, tomēr ne bez Vašingtonas pirksta šķēršļi ir radīti pašos Apvienotajos Arābu Emirātos. Jūlijā tika ziņots, ka AER sadarbībā ar ASV ir apturējušas valūtas maiņas kompāniju tīklu, kas nodarbojies ar ārvalstu valūtu iepludināšanu Irānā. Mērķis ir mazināt Teherānas spējas uz ļaunprātīgām darbībām reģionā.
Arī jaunā Vašingtonas sankciju valoda par darījumiem Irānas reālos ir daudz agresīvāka par iepriekšējo sankciju formulējumiem, vērtē T. Normands. Tāpēc Dubajas valūtas maiņas kompānijām ir paredzamas tādas problēmas, kādu tām nav bijis līdz šim.
Rakstu Eiropa pretojas sankcijām lasiet 8. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.